NATO avoti jau vairākas dienas brīdina, ka Krievija mēģina izmantot mākslīgo intelektu, lai panāktu Ukrainas dronu avārijas NATO teritorijā. 

Piemēram, otrdien tika saņemts brīdinājums, ka nezināms drons ielidojis Igaunijas gaisa telpā. Šķiet, ka no Krievijas. Taču nav izslēgts, ka pacēlies no Ukrainas. (Yle) Rumānijas F-16 to notrieca. Drons nokrita tīrumā, 30 metru attālumā no tuvākās mājas. Neviens necieta.

Kā šis drons tur nonāca?

Viena no atbildēm (Iltalethi) ir tāda, ka krievi izmanto mākslīgo intelektu (MI), lai mēģinātu pārņemt kontroli pār Ukrainas droniem un “vadīt” tos NATO teritorijas virzienā: uz Somiju vai Baltiju.

Krievi pārtverot dronus un mēģinot tos pārvirzīt uz NATO valstu enerģētikas infrastruktūrām vai transporta mezgliem un sistēmām.

Vai Krievijas armija patiešām ir pārņēmusi kontroli un aktīvi virzījusi aizdomīgos Ukrainas dronus uz Igauniju un citām vietām? Pagaidām nav skaidrs kā tur bija vai nebija. Līdz šim visizplatītākā bija dronu traucēšana. Panākot, ka ukraiņu drons apjūk un novirzās no kursa.

Mazie droni (tādi, kurus mēs ikdienā izmantojam aerofotogrāfijas uzņemšanai) tiek vadīti no zemes ar radio raidītāja palīdzību. Izmantojot bezvadu savienojumu. Šāds savienojums var ilgt dažus kilometrus. Taču komunikācija nedarbojas militārajiem droniem, kuriem jānolido simtiem kilometru. Lai šo defektu novērstu, droni sāk orientēties paši. Izmantojot mobilo sakaru torņu vai satelītu palīdzību. Pārvietojas no viena mobilo sakaru torņa uz otru un uztur kontaktu ar savu komandieri. Metode atgādina vecu radioaparātu, kura antena parasti bija vērsta uz radiobākām ar fiksētu pozīciju. Šis navigācijas veids varētu būt iemesls Krievijas nesenajai mobilo tīklu slēgšanai. Baidoties, ka ukraiņi izjauks viņiem 9.maija svinēšanu. Cits variants ir izmantot Starlink, kas balstās uz tā sauktajiem LEO satelītiem zemā augstumā. Taču tad dronam jābūt aprīkotam ar Starlink antenu.

Krievi var traucēt ukraiņu droniem, taču pagaidām nav ziņu, ka viņu prasmes būtu tik izcilas, lai šos dronus pārvirzītu uz NATO mērķiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. 

Liela daļa ukraiņu dronu lido uz Krieviju cauri Baltkrievijai, jo Lukašenko gaisa telpa ir mazāk apsargāta nekā Krievijas gaisa telpa. Pēc tam tie lido cauri Latvijas un Igaunijas gaisa telpai, kur krieviem tos grūti notriekt.  Taču ja pierobežas sakari pārtrūkst, tad droni var apmaldīties un aizlidot nepareizi. Piemēram, viens ietriecās termoelektrostacijā, cits novēlās kartupeļu laukā, bet trešais sasitās uz aizsaluša ezera.

Šādi šis karš ierodas arī pie mums. Pavisam konkrēti. 

Ilustrācija: ukraiņu karavīrs ar dronu. Autors Efrems Lukatskis, AP