Eiropas atbalsts Ukrainai: izaicinājumi un iespējas

“Eiropa (savā militāri – tehniskajā attīstībā) pašlaik atpaliek no amerikāņiem par vismaz desmit gadiem”- tā uzskata Alekss Karps, ASV uzņēmuma Palantir Technologies dibinātājs un izpilddirektors. Viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem gan Silīcija ielejā, gan arī militārās aizsardzības sfērā. Viņa vadībā Palantir kļuvis par nozīmīgu datu jaudas piegādātāju gan armijām, gan  civilajām industrijām.  Pašlaik Aleksandrs Kēdmons Karps (kā amerikāņu uzņēmējs) aktīvi un intensīvi palīdz ukraiņiem: uzlabojot sapieru darbu, palīdzot krievu kara noziegumu izmeklētājiem, nodrošinot ukraiņus ar izlūkdatiem kauju plānošanai. Dara ko var un spēj. 

Iespējams, ka pašlaik visnozīmīgākais panākums ir viņu Brave1 programma, kas vāc datus no Ukrainas droniem un palīdz atpazīt krievu uzbrūkošos, lai tos iznīcinātu. 80 dažādi mākslīgā intelekta modeļi jau ir apmācīti atpazīt Shahed dronus un visus pārējos, kas uzbrūk katru dienu. Pateicoties šīm programmām ir iespējams pamanīt, iznīcināt un apturēt ap 95% uzbrūkošo dronu. 

Palantir rogrammas ukraiņiem šodien palīdz gan piegāžu nodrošināšanā, gan kritušo apzināšanā, gan arī piedāvā padziļinātu analīzi precīzu triecienu plānošanai ienaidnieka teritorijā.

Sākumā Palantir palīdzēja ukraiņiem bez maksas. Arī pašreizējais atbalsts neesot peļņas gūšana vai jaunu tehnoloģiju testēšana, bet lielā mērā labdarība.  “Lielākā vērtība, palīdzot Ukrainai, ir tā, ka mūsu darbinieki vēlas, lai mēs šo darbu darām. Viņi jūtas labi šādi palīdzot ukraiņiem”, – konstatē direktors. 

Vai palīdzēt ukraiņiem ir viegli un ērti? 

Nē, neesot gan. Pēc viņa domām eiropieši īsti nesaprot cik ļoti debates par šodienas kariem un palīdzēšanu atšķiras Eiropā un ASV. “ Jūs (eiropieši) visu redzat šādi: ASV/Irāna –nevajadzīgs karš. Palīdzība Izraēlai? Ļoti pretrunīga lieta. Palīdzība Ukrainai? Laba lieta – pienākums un misija. Taču amerikāņi neredz šo jautājumus tieši tāpat.  Viņpus okeānam cilvēki domā citādi un viņiem palīdzība ukraiņiem nav pats par sevi saprotams cilvēcisks pienākums. Diemžēl tā tas ir. Tāpēc palīdzot ukraiņiem vienmēr jārēķinās ar vienas sabiedrības daļas iebildumiem pret šīm iniciatīvām.

Alekss domā, ka Eiropai būtu jāatmostas no miegainās pasivitātes, jo šodien Eiropa tehnoloģiski atpaliek no ASV par desmit gadiem aizsardzības tehnoloģiju jomā. Vienīgā valsts Eiropā, kas spēj apsteigt amerikāņus  ir Ukraina. “Ticu, ka Eiropai ir jāspēj pašai sevi aizstāvēt. Tā tam būtu jābūt. Ja šāds apgalvojums ir pretrunā manām biznesa interesēm, tad tā nav problēma. Es spēju atbalstīt lietas, kas man privāti nedod peļņu, bet ir cilvēcīgi svarīgas citiem”, – domā Alekss. 

Vai eiropiešu atkarība no amerikāņu tehnoloģijām būtu jāuzskata par nopietnu problēmu?

“Šī lieta jums jārisina pašiem. Katrai gudrai valstij ir vajadzīgs arī “B plāns”, ja viss noiet greizi. Pat ja jūs man akli uzticaties man un zināt, ka esmu lojāls, tomēr būtu jābūt “B” plānam. Visiem gadījumiem. Piemēram, ja mani notriec kāda automašīna vai es pārdomāju un sāku nodarboties ar ko citu”. 

Vai šo misiju Eiropā veiks lielās valstis?

“Nē, mazākas valstis. Tādas, ka Zviedrija, Dānija un Nīderlande, ir Eiropas galvenā cerība. Jūsu izlūkdienesti, par kuru eksistenci jūs neko nezināt, ir mazi un ārkārtīgi kompetenti kolektīvi. Lieliskas kaujas vienības. Apskaužami labas. Arī  bruņotie spēki jums ir mazi, bet ļoti kompetenti. Jums ir elastīgākas iepirkumu sistēmas, nekā lielajām valstīm. Jūs spējat reaģēt un kustēties, jo neesat masīvi”

Alekss Karps ir vācu izcelsmes amerikānis. Tekoši runā vāciski un viņam ir arī sociālo zinātņu doktora grāds (Gētes Universitāte Frankfurtē) Taču viņam ir drūms priekšstats gan par Vāciju, gan Franciju.

“Lielajām Eiropas valstīm ir masīva  birokrātija un lielas finansiālas intereses aizsardzības nozarē. Viņi nav konstruktīvi un dinamiski, drīzāk pragmātiski un tas nav labi. Domāju, ka Eiropu izglābs tieši mazās valstis”

Cerams, ka tā arī būs. 

Ilustrācija: Alekss Karps ar prezidentu Volodimiru Zeļenski. Foto: Palantir