Vakar ukraiņu dronu uzbrukumā Maskavas apgabalam gājuši bojā trīs cilvēki, divpadsmit ievainoti. Krievi ziņo, ka galvaspilsētā notriekuši ap 556 ukraiņu dronu. (Kyiv Independent)  Izklausās apjomīgi. Šis ir pagaidām lielākais dronu uzbrukums Krievijas galvaspilsētai. “Visa valsts pretgaisa aizsardzība visvairāk koncentrēta tieši Maskavas apgabalā, taču arī to mēs uzveiksim”, – rakstīja Zelenskis X. Uzbrukuma rezultātā tika bojāta Krievijas enerģētikas infrastruktūra un rūpnīcas, kas ražo raķetes. (SVT)

Nedēļas nogalē Ukrainai tika nodotas 500 kritušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas. (Kyiv Independent)  

Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka Krievija pašlaik cenšoties ievilkt aktīvajā kara darbībā Baltkrieviju. Lai varētu vieglāk uzbrukt Čerņihivas un Kijevas apgabaliem. Pašreiz notiekot mēģinājumi par to pārliecināt Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko.

Otrs  Krievijas mērķis varētu būt izmantot Baltkrieviju uzbrukumam kaimiņos esošajām NATO valstīm. Tā uzskata Zelenskis. (SvT)

Aizvadītās nedēļas asiņainākie notikumi bija Krievijas intensīvie gaisa triecieni galvaspilsētai Kijivai un neparasti lielais upuru skaits galvaspilsētā. Vienlaikus notiek kaujas austrumu frontē un progress anektētās Krimas loģistikas sagraušanā. “ Ukraiņi pamazām iedzen krievus stūrī. Piemēram, gar krievu jaunajiem autoceļiem uz Mariupoli  regulāri patrulē ukraiņu droni, lai neviens tur pat neuzdrošinātos braukt. Tiek darīts viss, lai krieviem būtu apgrūtināta satiksme arī uz Krimu. Nepārsteigs, ja pēc dažiem mēnešiem  Krimā  pēkšņi vairs nebūs pārtikas piegāžu”, – konstatē Juhans Hoivinens, Somijas Nacionālās aizsardzības universitātes Kara zinātnes katedras lektors.

Tagad ukraiņi var netraucēti kontrolēt  ar saviem droniem autoceļus Mariopoles apkārtnē, kas ir svarīgs loģistikas mezgls Donbasam un Krimai. Piegāžu apturēšana apdraud visu šo teritoriju: sākot ar militāro aprīkojumu līdz pat civilajām piegādēm. “Krima turpina būt ukraiņu svarīgākais mērķis. Tāpēc viņi turpina iznīcināt militāros objektus, nodarot zaudējumus Melnās jūras flotei. Tas viss viņiem izdodas. Pašlaik viņi mērķē pa krievu pretgaisa aizsardzību un  pierāda, ka visa Krievija ir vaļā. Šī valsts nav aizsargāta teritorija. “ – secina militārais analītiķis un pulkvežleitnants Jorgens Elfvings. (DN)

Viens no jūtīgākajiem “sektoriem” ir dzeramā ūdens piegāde Krimai. Krievi to nekopj, nesaved kārtībā. To noslēdzot var anulēt dzīves apstākļus pussalā.  Nedrošs ir arī Kerčas tilts, kas periodiski ir bijis atvērts, taču visbiežāk bijis slēgts. 

Vai ukraiņiem varētu izdoties piespiest krievus evakuēt iedzīvotājus no Krimas?

“Jā, viņi to var izdarīt. Ja tiktu uzsākta Krimas evakuācija, tā būtu Krievijas sakāve jeb atzīšana, ka ir notikusi neveiksme.” Pagaidām visdrošākais ceļš medikamentu un pārtikas transporta esot piegādes pa jūru. “Diemžēl arī šis variants nav drošs. Ukraiņi sistemātiski uzbrūk “atlikušajai” Melnās jūras flotei jeb 30% no tās krievu flotes, kas tur atradās pirms šī kara. Ukraiņu jūras dronu aktivitātes ir spēcīgākā viņu kaujas pozīcija”, – secina Jorgens Elfvings.

Tātad ukraiņu dronu draudi attiecas uz visiem krievu kuģiem un ir zināms, ka jau tagad ir sākusies ukraiņu ofensīva dienvidu virzienā, lai atgūtu zaudētās teritorijas līdz Tokmakas pilsētai. (DN)

“Nedaudz pāragri teikt, ka šī būs liela ofensīva, taču kustība notiek un rezultāti neizpaliks. Vienlaikus ir sākusies jūras dronu kustība. Savukārt gaisa droni regulāri uzbrūk krievu radaru un pretgaisa aizsardzības sistēmām Krimā. Ukraiņi redz un zina, ka krievi nespēj aizsargāt savu milzīgo teritoriju. Viņiem nav pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības sistēmu”, – konstatē Juhans Hoivinens.

Izskatās labi un būs vēl labāk. Vislabākais veids kā nodrošināt sev labu nākotni ir izvaidot to pašiem. Panākumi ir epizodes, neveiksmes nav nekas liktenīgs, jo pats galvenais ir drosme turpināt pareizā virzienā. Ukraiņiem tas izdosies. 

Attēlā Krečas (Krimas) tilts, AP.