Finanšu ministrija Krievijā jau brīdinājusi Putinu par pieaugošajām kara izmaksām Ukrainā. Domnīca ISW uzskata, ka Krievijas militārā vadība pārspīlē priekšniekam krievu armijas militāros panākumus. Šis apstāklis ir novedis pie tā, ka Putins nenovērtē ieilguša kara ekonomiskos riskus. Neredz šī kara reālo ainu.  “Viņš dzīvo savā burbulī, runājot par karu un savu viedokli par Ukrainu” – uzskata eksperts Jorgens Elfvings. (DN)

Jāatzīmē, ka kopumā Krievijas ofensīva Ukrainā  devusi krieviem maz rezultātu un ieguvumu. Vairāk ir zaudēts, nekā iegūts. 

Pēc ISW domām, Ukrainas spēki jau ir apturējuši Krievijas virzību uz priekšu. Laikā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada maijam, Krievijas spēkiem bija izdevies pārņemt kontroli un okupēt tikai 40,64 kvadrātkilometru jaunas teritorijas. Tas ir maz, salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Vienlaikus Krievija ir zaudējusi kontroli pār 281,1 kvadrātkilometru, liecina ISW aprēķini.

“Ir acīmredzams, ka oficiālo un militāro krievu avotu sniegtais priekšstats par kaujas gaitu neatbilst realitātei”, saka Jorgens Elfvings. Kā tas iespējams, ka krievu vadonis faktiski nezina visu par to kas Ukrainas karā notiek? 

Vispirms atzīmēsim, ka Putins nelieto datoru un neko nepēta pats. Visu viņam ziņo padotie. Bez tam Krievijas bruņotajos spēkos ir dziļi iesakņojusies kultūra, kur ziņošana par panākumiem ir svarīgāka par precīzu situācijas attēlojuma sniegšanu priekšniecībai. “Tas ir likums par pielīšanu vai saspārdīšanu. Visas labās ziņas diktators uztver ar prieku un “apbalvo” labās ziņas nesēju. Šāda situācija rada apstākļus, kad padotie izvēlas ziņot tikai par pozitīvām lietām un panākumiem. Nekad neziņojot par negatīvām lietām, jo ​​tas ietekmēs paša ziņotāja karjeru,”- saka Elfvings. 

ISW uzskata, ka šī kara vilkšana garumā, lielā mērā saistīta ar Putina spītību un iecirtību. Šī spītība, savukārt, saistīta ar viņa kļūdaino un nepareizo priekšstatu par Krievijas armijas panākumiem Ukrainā. Pēc ISW domām, Krievijas augstākā militārā vadība ir pārspīlējusi panākumus. Tas arī licis Putinam ignorēt kara grūtības un ekonomiskos riskus.

“Putins vēlas virzīt karu tikai ar militāriem lēmumiem. Pilnībā ignorējot naudu un ekonomiku. Ja šie apstākļi nav katastrofa, tad Putins tos neredz” –  uzskata Elfvings. (DN) Tāpēc, neraugoties uz ierobežotajiem militārajiem panākumiem, Putins turpina ieguldīt šajā karā milzīgus Krievijas resursus.

Saskaņā ar Bloomberg avotiem, Krievijas Aizsardzības ministrija ir pieprasījusi papildu finansējumu. Savukārt Finanšu ministrija ir brīdinājusi par pieaugošu budžeta deficītu. Pirmajos trīs 2026. gada mēnešos deficīts sasniedzis aptuveni 4580 miljardus rubļu.

Saskaņā ar ISW datiem, aizsardzības izdevumu samazināšana varētu vēl vairāk vājināt Krievijas pozīcijas un dot Ukrainai iespēju forsēt savus panākumus.

Jāpiezīmē, ka līdzīgā burbulī dzīvo arī visa krievu tauta. Arī viņi nesaprot kas īsti šajā karā notiek un dzīvo savu iedomu varā. Tāpēc karš turpinās un nav nekādu iespēju nosēsties ar Putinu pie “miera sarunu” galda. 

Ukrainas spēja pretoties un aizsargāt savas robežas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai piespiestu Krieviju iesaistīties godīgās sarunās. Lai gan tautas protesti Krievijā ir ierobežoti, būtisku lomu var spēlēt arī tās politiskās un biznesa elites spiediens, kura cieš no ekonomiskajiem zaudējumiem un izolācijas. Iespējams, ka ir jau sākusies “klauvēšana no iekšpuses”. 

Ilustrācija: Kijiva pēc kārtējās krievu apšaudes. Autore: Sanna Torēna-Bjorlinga. (DN)