Krievija atkal uzbrukusi tiltam Kijivā. (Reuters) Uzlidojums noticis laikā kad tur viesojās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, lai turpinātu sarunas ar Zelenski. Šī ir ceturtā diena pēc kārtas, kad Krievija uzbrūk pārvadiem pār Dņepru. (TT)
Savus uzbrukumus Kremlis vērš pret dienvidu un ziemeļu tiltiem. Pastiprinās arī uzbrukumi galvaspilsētas infrastruktūrai kopumā. Dņepras upe sadala Kijivu divās daļās, un šādi krievi mēģina apgrūtināt ukraiņu pārvietošanos starp rietumu un austrumu daļām pilsētā.
Bloomberg informē, ka Krievija 2027. gadā militārajām vajadzībām iztērēs par 40% vairāk nekā līdz šim. Putins jau licis saprast, ka gatavojas ilgstošam karam pret Ukrainu vēl vairākus gadus uz priekšu.(Bloomberg) Tāpēc paredzamais budžeta deficīts ir palielināts no 1,6 līdz 3,2% no IKP, sistemātiski aizņemoties no “valsts krājkasītes” vēl vairāk. Tātad Krievija turpinās ieguldīt šajā karā. Tad nu Eiropai ir jāizlemj, vai tā ir gatava saglabāt tādu pašu atbalsta līmeni Ukrainai kā līdz šim. (Bloomberg) Pie kam, naftas rūpniecība Putinam deg katru dienu zilās liesmās. Ik dienas ceļas melni dūmi no degošajām ražotnēm un degvielas uzpildes stacijās veidojas garas rindas. Taču krievu vadonis turpina graut un postīt tālāk.
Svētdien Putins pirmo reizi atklāti atzina, ka pašreizējo degvielas krīzi Krievijā ir izraisījuši Ukrainas intensīvie uzbrukumi krievu naftas rūpniecībai. Krievu fīrers saprot, ka šāda ukraiņu taktika noved pie trūkuma, normēšanas un cenu pieauguma Krievijā. Viņi vairs nevar eksportēt jēlnaftu un rafinētus produktus tik pat vienkārši kā to darīja agrāk.
Taču Kremlis cenšas saglabāt mieru un tēlo, kas tas neko nenozīmē.
Starp citu, ceturtdien Putins noraidīja priekšlikumu par ierobežotu pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Ideja par kopīgu uzbrukumu naftas un enerģētikas objektiem un kuģiem Melnajā jūrā esot “absurda”, sacīja Krievijas prezidents. (TASS) “Atbilde ir “nē”, – sacīja Putins. (Reuters) Ukraina (pēc tikšanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm) paziņoja, ka ir gatava piekrist ierobežotam pamieram. Taču Putins šādu iespēju ir noraidījis.
Ukraina turpina pastiprināt gaisa triecienus pret Krieviju, jo vēlas sagraut Kremļa kara rūpniecību, kas finansē naftas un gāzes pārdošana. Domāju, ka Krievijas ekonomikas makrolīmeņa perspektīvas ir drūmas. Taču tas automātiski nenozīmē, ka Putins tāpēc pārtrauks cīnīties. Viņš ir apsēsts ar savām idejām un no saviem mērķiem atkāpties nevēlas.
Neveiksmes vajā krievus arī frontē. No marta līdz septembrim viņi zaudējuši kontroli pār 300 kvadrātkilometriem Ukrainas teritorijas. (ISW)
Pašlaik Ukrainas armija turpina operāciju “Vivaldi”. Atbrīvoti 176 kvadrātkilometri un veiksmīgi realizēts “dezinformācijas, taktiskas viltības” projekts, loģistikas uzbrukumi un dronu triecieni uz zemes, gan gaisā. Pat aiz Krievijas līnijām. Pagaidām. Ir atbrīvota pat Limana.
Karš turpinās visos līmeņos.
Ilustrācija: saspridzinātais tilts no @carlbildt/X
