Tuvojas vēlēšanas. Kā būtu pareizi vēlēt šogad? Mūsu Latvijas valsts interesēs? Vai ieteikt kādu konkrētu partiju vai personu? Nē, tas būtu neētiski. Vēlēšanas ir katra pilsoņa brīva izvēle. Taču varu izklāstīt savus priekšstatus par šodienas Latvijas politiskās ainavas līdzsvariem, jo man nav jābaidās un jāspēlē spēles ar politisko eliti. Kādam jāizpatīk vai jārunā pa prātam. Nē, man tas nav jādara. Man no viņiem neko nevajag (stipendijas, amatus, ceļojumus, finansējumu), tāpēc varu rakstīt atklāti. Tā kā domāju.
Sāksim ar to, ka ar partijām nevienam nav jāprecas vai jādraudzējas. Tās nav sieva vai vīrs. Patikšana te nav svarīga. Partijas ir svešu cilvēku ideoloģiska grupa, kas gatava vest sev līdzi Latviju uz kaut kādu nākotni. Kopā ar mums – vēlētājiem. Tāpēc vērtēsim deputātu/partiju apņēmību konkrēti un lietišķi. Ko viņi spēj un grib izdarīt valsts labā. Nevis gavilēsim par viņu prasmi kašķēties, meklēt otram blusas un bazūnēt savu ģenialitāti. Tas, ka Jūsu kaimiņš, draugs vai draugu draugs ir kādā no partijām nenozīmē, ka Jums tāpēc jādodas vēlēt tieši par šo partiju. Šādi nu gan nevajadzētu rīkoties.
Vispirms apskatīsim politisko ainavu.
Lielākā, aktīvākā un vienotākā vēlētāju grupa Latvijā ir krievu un “padomju laikus” mīlošie vēlētāji. Daļa no viņiem vēlas Latviju atgriezt atpakaļ Padomju Savienības režīmā. Citi grib (dažādos veidos) pievienot Latviju atpakaļ Putina impērijai, padarīt mūs par Krievijas provinci un atgriezt guberņas statusā. Tā es to redzu. Viņi solidāri balso par:„Suverēnā vara” / „Jaunlatvieši” (SV/AJ), Stabilitātei!” un “Saskaņa”. Trīs – četri nosaukumi, bet praktiski viena partija. Kā “puslatviskā partija” šim komplektam ir pieāķējusies Ainara Šlesera vadītā “Latvija Pirmajā vietā” (LPV), kas mēģina iegūt krievvalodīgo balsis un balstās uz saviem ticīgajiem, kas (pēc manām domām) ir piederīgi kremlīnu grupai. Jo skatās Krievijas virzienā. Man viņi personificē brīvās, demokrātiskās Latvijas ienaidniekus.
Pagājušajās vēlēšanās šī vēlētāju grupa ieguva 18,5% balsu un nekur nav pazudusi arī šogad. Šie vēlētāji čaklāk (par caurmēra latvieti) ies uz vēlēšanām un balsos par (manuprāt) – putinistiem. Mēs to zinām, redzam, saprotam, jo Putina “piektā kolona” ir dzīvelīgāka/aktīvāka par mums pārējiem. Tāpēc nav ko sašust par Šlesera lielību. Viņi ir.
Pašreizējie dati rāda, ka LPV un Suverēnā vara kopā varētu iegūt ļoti ievērojamu deputātu skaitu, bet tas automātiski nenozīmē dalību valdībā. Politiskajā telpā jau izskanējusi nostāja, ka vairākas labēji orientētās (konservatīvās) partijas nevēlas veidot valdību ar šiem spēkiem.
Tas nozīmē, ka lielākā vēlētāju grupa netiks pie varas Latvijā? Līdz šim pie varas viņus nelaida. Taču tagad var notikt pārrāvums, jo uz skatuves ir parādījusies “kolhozu priekšsēdētāju” partija ar nosaukumu “Apvienotais Saraksts” auto tirgotāja Andra Kulberga vadībā. Samērā jauna partija, kas pateicoties Siliņas atkāpšanās faktam, tika pie varas valstī uz pāris mēnešiem (pirms vēlēšanām) un izmantoja šo laiku hiperaktīvā Kulberga skaļajām izdarībām, lai pievērstu sev vēlētāju uzmanību. Klīst baumas, ka Kulberga partija (Apvienotais Saraksts) varētu iet koalīcijā ar Šleseru (LPV). LPV + AS. To pašlaik nevar saukt par izslēgtu scenāriju, jo neviena no abām partijām nav paziņojusi, ka to nedarīs un šādi nerīkosies. Ja viņiem veiksies, tad kopā varētu tik pie 43 vietām, taču ar to nepietiek valdības izveidošanai. Vajag vēl 8. Tātad – jāpielīmē klāt vēl viena partija. Vai man patīk šāds vēlēšanu iznākums? Nē, nepatīk. Tas nostāda Latviju “Ungārijas vietā”, līdzās Bulgārijai. Krievmīļu pulciņā. Ar visām sekām, kas sāksies pēc tam.
Kāds variants vēl iespējams? Pašlaik prognozē konservatīvo partiju valdību. To veidotu bijušo kolhoznieku: Apvienotais Saraksts (AS), Nacionālā Apvienība (NA) un ZZS (Lemberga kabatas partija). Partijas, kas jau tagad veido valdības politisko kodolu. No mana viedokļa šī ir viena latviešu konservatīvā partija ar trim nosaukumiem. Taču viņiem nepietiktu ar 51 balsi un būtu vajadzīga klāt arī “Jaunā Vienotība” vai “Progresīvie”, kas varētu kļūt par papildu koalīcijas partneri. Sarunas varētu būt sarežģītas ideoloģisko atšķirību dēļ. Taču patīkami pārsteidz tas, ka Nacionālā Apvienība atbrīvojās no deputāta amata kandidāta un sieviešu nīdēja Valta Dalbiņa. Izskatās, ka partija ir progresējusi, jo līdz šim tipāži kā Aleksandrs Kiršteins un Valts Dalbiņs grāva šī politiskā projekta reputāciju. Tagad abi ir projām un varēs slīcināt citas partijas. Taču es nevaru nobalsot par nevienu latviešu konservatīvu partiju Donalda Trampa izdarību dēļ. Viņš šobrīd ir konservatīvisma un netaisnīga cinisma karognesējs visā pasaulē un aiz ASV prezidenta rātni sakārtojušies arī mūsu konservatīvie. Trampa dēļ viņi man paliek aiz sarkanās līnijas. Diemžēl.
Kas mums vēl atlicis par ko balsot? Vēl atlikušas divas partijas, kas, manuprāt, ir demokrātiskas un seko līdzi laikam, ved mūs tālāk Eiropas virzienā. Tās ir: “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”. Pēdējās Saeimas vēlēšanās “Jaunā Vienotība” (19,19%) un “Progresīvie” (6,2%) izskatījās labi. Pēdējo mēnešu dati rāda, ka atbalsts esot sarucis. Taču es šīs aptaujas vērā neņemu. No vienas puses šķiet, ka šīm divām – nekonservatīvajām partijām būtu jānonāk pie varas pēc vēlēšanām, jo tās vienīgās nostājās pret Stambulas konvencijas atcelšanu Latvijā, par vardarbības novēršanu un starptautisko saistību pildīšanu. Tas man šķiet simpātiski, cienījami un atbilst maniem priekšstatiem par civilizētu valsti un citus godājošiem cilvēkiem. Šīs divas partijas nav tik konservatīvas, lai sadarbotoes ar Trampa idejām. Tās vēlas mūs paturēt Eiropā un neizslēdz moderno laiku.
Taču tām nav pietiekami harizmātiski līderi. Piemēram, “Jaunā Vienotība” par savu Ministru prezidenta amata kandidātu ir izvirzījusi Arvilu Ašeradenu ar “zivs harizmu”. Andris Šuvajevs ir akadēmiski atturīgs ar labu argumentēšanas spēju, taču viņam pietrūkst emocionālās “uguns”. Vienīgā zvaigzne šajā plejādē ir Baiba Braže. Iznāk, ka viss man neder, taču izvēloties no diviem ļaunumiem mazāko, es noslejos nekonservatīvo partiju pusē.
Labi. Taču…traucē apstāklis, ka “Vienotība” (Jaunā Vienotība) Eiropas Parlamentā pieslējusies konservatīvo grupai. Sandra Kalniete un Inese Vaidere (tātad) izvēlējušās piederēt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai (European People’s Party Group, EPP Group). Iznāk, ka arī “jaunā Vienotība” tomēr ir konservatīva partija? Jā, izrādās, ka “mēreni konservatīva”. Atkal Merkeles un Trampa, Putina ēna gulstas pāri…man tas nav pieņemams. Konservatīvo pasauli (kas ved sev līdzi tik daudz posta, Ukrainas karu ieskaitot) nevēlos atbalstīt Latvijā. Kur lai atrodu brīvu, nekonservatīvu, demokrātisku centra partiju. Tādu, kas nav nedz pa labi, nedz pa kreisi? Nav konservatīva un nav kreisa? Vienkārši – demokrātisku partiju?
Tad atliek tikai viena partija par ko balsot. Vai Jums ir citi priekšlikumi personai (man), kas nevēlas balsot par konservatīvu partiju Latvijā un sekot Trampa – Putina idejām?
Visbeidzot par reklāmām. Tās apspriedām jau iepriekš. Vēlos uzsvērt, ka milzīgā – sliktas kvalitātes reklāmas gūzma uz ielām, mūriem un autobusiem, sabojā priekšstatu par politiķiem. Kultūras ministres nedabīgi iestieptā seja, pārbarotais “risinājumu piedāvātājs” (kuru vajadzētu “uzsēdināt uz diētas”) un skarbie prokremlisko partiju skatieni, vairāk uzjautrina, nevis uzrunā. No šādu reklāmu veidotājiem partijām nākošreiz būtu jāatsakās. Pavisam noteikti.
Vai ir jautājumi un priekšlikumi?
Ilustrācija: lsm.lv, autore: Ieva Ābele
