Ukrainas armija pašlaik noslēdz operāciju “Vivaldi” Doņeckas apgabala ziemeļu daļā. Ir atbrīvoti 176 kvadrātkilometri. “Vivaldi” laikā Ukraina atvairījusi arī Krievijas uzbrukumu netālu no Limanas, kas no ziemeļiem apdraudēja Ukrainas cietokšņu joslu. (TT)
Katrs pārrāvums (kuru izraisa krievu uzbrukumi) ukraiņiem izmaksā 45 miljonus dolārus par stundu, kuras laikā uzņēmējdarbība tiek apturēta. (The Guardian) “Ja darbinieki sēž bunkurā, tad uzņēmējdarbība apstājas,” – konstatē valsts Finanšu ministrs. Šādas “pauzes” reizēm var ieilgt līdz pat 10 stundām. Valdība esot mēģinājusi risināt šo problēmu, reformējot gaisa trauksmes sistēmu. Tagad to iedala vairākos līmeņos: sarkanajos un dzeltenajos brīdinājumos. Dzeltenā brīdinājuma laikā daudzi uzņēmumi joprojām var turpināt darboties. Taču risks pastāv. Krievu gaisa triecieni Ukrainai un darba procesa pārrāvumi šogad radījuši zaudējumus aptuveni 10 miljardu dolāru vērtībā. (TT)
Moldovā (netālu no Benderas) atkal eksplodējis nezināmas izcelsmes drons. Cietušo nav. Kopš 2022. gada Moldovā, Polijā un Rumānijā vairākkārt ir ielidojuši droni un raķetes no Krievijas. (SvT)
Putins satraucies par saviem – krievu jauniešiem. Par ko? Lūk – piemērs. Svētdien, 20. septembrī balti tērpta sieviete pēkšņi piegājusi pie vairākām policijas automašīnām. Netālu no Krievijas Iekšlietu ministrijas biroja Pēterburgā. Novērošanas kameras rāda kā sieviete apšļaksta automašīnas ar šķidrumu, aizdedzina un tad aizbēg. Vēlāk šo personu arestē un tā izrādās 15 gadus veca meitene. (Fontanka)
Izradās, ka šis nav nekāds ārkārtējs gadījums vai izņēmums. Kopš iebrukuma Ukrainā ir aizturēti, arestēti un apsūdzēti terorismā vai sabotāžā vismaz 240 pusaudžu. (Mediazona)
“Šajos piemēros redzam represīvo sistēmu, kas rada pamatu terorismam. Šādi arī Ukraina testē jaunus līdzekļus, lai iekļūtu dziļi iekšā Krievijā,” – uzskata Stefans Ingvarsons, Zviedrijas Starptautisko lietu institūta Austrumeiropas studiju centra analītiķis.
Pusaudžus uzrunā naudas piedāvājumi un viņi ir gatavi rīkoties, ja labi samaksā. Krievijas varas iestādes šos noziegumus klasificē kā terorismu un sabotāžu. Daudziem arestētajiem ir piespriests ilgs cietumsods. (Veter, Novaja Gazeta Europa)
Ne visi pusaudži šādi rīkojas alkatības vadīti. Daži no notiesātajiem paziņojuši, ka principiāli iebilst pret karu Ukrainā un Putina režīmu.
Kāpēc viņi uzdrošinās šādi protestēt? Tāpēc, ka šodienas jaunieši “neciena tos, kas ir pie varas valstī” un esošos politiķus uzskata par “bariņu vecu cilvēku, kas iekrampējušies varas svirās”. Krievijā pastāv spēcīga vēlme pēc pārmaiņām un vairums jauniešu vairs neuzskata esošo sistēmu par savējo. “Daži no arestētajiem jauniešiem Krievijā ir tādi, kurus mēs Rietumos uzskatītu par parastiem aktīvistiem. Normālas organizācijas kā “Memorial” tur tiek klasificētas kā teroristu kustības. Pārspīlējumi visa veida virzienos, ieskaitot agresiju pret LGBT tiesību aizstāvību, ir ļoti tipiskas un raksturīgas tiešu mūsdienu Krievijai.”
Pagājušajā ziemā federālais drošības dienests FSB vairākos posmos veica “sociālo eksperimentu”, lai noskaidrotu, cik viegli ir pierunāt valsts pilsoņus izdarīt noziegumus. (OTV) Noskaidrojās, ka trīs stundu laikā varēja viegli atrast desmit cilvēkus, kuri bija gatavi veikt jebkādu darbu par samaksu, ieskaitot sabotāžas aktus ar līdzcilvēku nogalināšanu.
Tas nozīmē, ka “pogu piegriešana” un cilvēku nospiešana uz ceļiem Krievijā nav bijis līdzeklis labas un tikumīgas sabiedrības izveidošanai. FSB galīgi nesaprot ko jūt un domā jaunie krievi, jo neviens vairs atklāti neizsakās. Autoritāriem režīmiem it kā ir vara pār visu un visiem, izņemot sabiedriskās domas patieso saturu. Tāpēc pirms vēlēšanām Putina režīms centās līdzsvarot melošanas līmeni. To pamanīja arī ārzemju analītiķi. Timotijs Frajs no Kolumbijas Universitātes šo situāciju Putina Krievijā raksturoja laikrakstam The New York Times šādi: “Ja vadonis pārāk daudz krāpsies un melos, tad atklās savu vājumu. Ja melos nepietiekami spilgti un pārliecinoši, tad riskē zaudēt varas pozīciju. Tāpēc diktatora mērķis ir nodrošināt tādu rezultātu, kas ir pietiekami liels, lai uzvarētu, bet ne tik šķebinošs, lai tauta tam nenoticētu”.
Ilustrācija: viena no retajām pretkara demonstrācijām Krievijā. Šajās 2022. gada 6. martā demonstrācijās pret karu Ukrainā tika arestēti vairāk nekā 2500 cilvēku. Kopš tā laika represijas Krievijā ir pastiprinājušās un pretkara masu manifestāciju vispār vairs nav. Foto: Antons Karliners/TT
