Tas, ka ar vakardienu Krievija pārņem vadības sviras ANO drošības padomē, nav 1. aprīļa joks. Tā ir skaudra patiesība. Agresīva lielvalsts, kas uzsākusi asiņainu karu ar kaimiņiem, tagad vada Apvienoto Nāciju Organizācijas drošības padomi. Institūciju, kurai „jāatbild par starptautisko mieru un drošību“.

Ironiski. Nē, traģiski. Tā tas patiešām ir. 

Vadība šajā padomē „iet pa riņķi“ un to pārņem dalībvalstis alfabētiskā kārtībā. Saglabājot šo pozīciju viena mēneša garumā. Pēdējo reizi Krievijai bija šāda loma 2022.gada februāri, kad Vladimirs Putins sāka karu pret Ukrainu. Tagad Krievija saņem šo godu jau otro reizi. Pie kam, uzņemas šo misiju agresīva un asiņaina kara apstākļos.  

Vai šo „riņķa deju„“ nevajadzēja apturēt? Jā, manuprāt, vajadzētu gan. Kā var vadīt pasaules drošības padomi valsts, kas pati ir agresore, kara uzsācēja? Noteikumos par to nekas nav teikts, jo likumu izdomātāji tādu situāciju agrāk nesot varējuši iedomāties. Kas to traucē izdarīt tagad?

Bijība, bailes, mīkstčaulība?

Vairāki pārbijušies juridisko jautājumu eksperti man apgalvoja, ka nekādu lielu lomu drošības padomē Krievija aprīlī nespēlēšot. Citi tur drīkstēšot runāt krieviem pretī. Taču vai šādi dialogi ietekmēs rezultātu? Nē, neietekmēs. Apspriežu dienaskārtību tomēr noteiks tieši krievi paši. Jābrīnās, ka Putina impērija nav izmesta ārā no šīs komiskās drošības padomes, kura ir gatava uzticēt Hitleram Eiropas drošības sviras. 

Pats „jautrākais“ ir apstāklis, ka šomēnes Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja pārņem savās rokās ANO drošības padomes vadības sviras un tieši viņš būs tā atbildīgā persona, kas apspriedīs drošības situāciju Ukrainā ar IAEA (Starptautisko Atomenerģijas aģentūru). Proti stāvokli Zaporižjā un citās AES, kas nonākušas kritiskā situācijā sakarā ar krievu okupācijas noteikumiem.  Krievu karaspēks sistemātiski apšauda Zaporižjes reaktorus un iespējams, ka šādi apzināt cenšas izraisīt eksploziju. 

Tagad ANO vārdā situāciju Zaporižjes AES koriģēs pati agresorvalsts un kara izraisītāja – Krievija. 

Absurds? Jā, nelietība, ka tā var notikt un neviens neko nevar izdarīt pret to. 

Kamēr Krievija ir ANO drošības padomes locekle ar veto tiesībām, tikmēr šī organizācija neko nevar darīt, lai palīdzētu Ukrainai. Visas idejas par kara tribunāla izveidi ir birokrātu idejas pašreizējā stāvokļa saglabāšanai. Proti – nedarām neko + iekārtojam vēl vienu ANO „iestādi“ ar kuras palīdzību iespējams tēlot, ka „kaut kas tiek darīts“. 

Vai tas apturēs Krievijas ambīcijas? Nē, neapturēs.   

Man šķiet, ka šāda organizācija (Apvienoto Nāciju Organizācija) vairs nav vajadzīga un milzīgos līdzekļus, kuri tiek tērēti no mūsu nodokļu naudas ANO diplomātiem un ierēdņiem Ņujorkā, varētu iesaldēt un pārdalīt citiem mērķiem. 

Šī iemesla dēļ Latvija varētu atsaukt atpakaļ ANO vēstnieku Andreju Pildegoviču un visu viņa komandu no Ņujorkas, jo jēgas no šāda darba vairs nav. Vēl vairāk – kauns, ka šādi diplomāti un organizācija vispār eksistē. 

Kurai tautai ir vajadzīga organizācija, kas nespēj pat apturēt Krievijas ambīcijas vadīt ANO drošības padomi kara apstākļos? Ja tieši Krievija šo karu ir sākusi?

 Ideja par tribunāla izveidi nevienu normālu cilvēku neuzrunā. Vispirms jāizslēdz Krievija no drošības padomes, lai neizveidotos šādas komiskas situācijas kādu novērojam patlaban. Ja to nevar izdarīt, tad šāda organizācija vispār nav vajadzīga.  

Zinu, ka visiem šajā Ņujorkas debesskrāpī ir labas algas un tur var lieliski pelnīt, nedarot neko. Loģiski, ka viņi paši visiem spēkiem attaisnos savu eksistenci. 

Atsaukt viņus atpakaļ varam tikai mēs – nodokļu maksātāji, kas nodrošina viņu lielās algas. 

Taču ir arī labi jaunumi. 

Beidzot ķērušies klāt arī „batjuškām“ ortodoksālajā baznīcā. Ukrainas drošības dienestam ir pierādījumi tam, ka metropolīts Pāvels ir vairākkārt kūdījis ticīgos pret ukraiņu atbrīvošanās cīņu un aicinājis pakļauties Krievijas interesēm. (BBC) „Ienaidnieks (Krievija) aktīvi un ilgstoši ir izmantojis baznīcas vidi, lai tur aģitētu sev par labu,“- konstatē Vasils Maļuks, Ukrainas drošības dienesta vadītājs. 

Pēc kara sākšanās Ukrainas baznīcas atdalījās no Krievijas pārvaldniecības, taču Kremļa ietekme tur esot saglabājusies. Jau 2022.gada beigās Zeļenskis informēja, ka visas ticīgo organizācijas, kas ir saistītas ar Krieviju, tiks aizliegtas. Maskavas ielikteņiem bija jāpamet Pečeras klosteris Kijivā (kopš 1051.gada  viens no svarīgākajiem pareizticīgo centriem Eiropā) un jānodod telpas ukraiņu pārziņā. Taču Ukrainas varas prasības netika ievērotas. Mūki neatstāja telpas arī 29.martā un uzskata, ka ukraiņiem neizdosies viņus juridiski izdzīt no šīm telpām un klostera ēkas.  

Attēlā – metropolīts Pāvels, Pečeras lavras vadītājs Kijivā