Gandrīz visu atrisinās pārdabiski spēki…

2012. gada 9. septembrī

Visiem patīk stāsti par labo varoņu drosmīgajām cīņām ar ļaunajiem ienaidniekiem. Šis žanrs caurvij mūsu kultūru un ir pārdzīvojis visus reliģiskos, ideoloģiskos un sociālos apvērsumus.

Vislabāk izdodas tad, ja varoni iespējams ”pasmelt” no reālās dzīves. Autentiskums savaldzina, labestība apbur un mēs esam gatavi ”ticēt līdz galam” tam, kuru esam izvirzījuši varoņlomai.

Diemžēl šī mūsu prasība pēc varoņiem un uzvarētājiem ir lielākā nekā piedāvājums spēj nodrošināt.

Ja reālo varoņu nepietiek, tad mēs viņus izdomājam. Fantāzija palīdz izvirpot no sapņiem un ilūzijām krāsainus varoņus un melnbaltus ienaidniekus, kurus mums tagad piedāvā popkultūra visos iespējamos veidos. Viens no tādiem ir 1932. gadā ASV dzimušais ”Man of steel” jeb Supermens, kurš kādreiz ieradās pie mums uz zemes pirms 75 gadiem no tālās, mīklainās planētas Kriptonas un savā ikdienā joprojām dzīvo klusu un pieticīgu caurmēra dzīvi kā Klārks – Kents.

Taču – brīdī, kad jāglābj pasaule viņš …nekavējoties pārvēršas par pārdabisku būtni, mainot savu identitāti un apģērbu, izturēšanos un izskatu. Tradicionāli šī lieliskā pārvērtība, lielā steidzībā norisinās telefona būdiņā.

Amerikāņu supermenu Jerry Siegel un Joe Shuster savu universiālo varoni radīja 1932. gadā un tā avoti bija Tarzāns, Zorro, Douglas Firbanks, Rudolph Valentīno. Koncepcijas pamatā bija pārliecība, ka jākombinē labāko no visas pasaules varoņiem.

Tagad šāds varonis no jauna parādījies arī pie mūsu horizonta. Biedrība Latvijas attīstībai ”jeb tā dēvētā Repšes biedrība pašlaik aktīvi strādājot pie vēl nedibinātās partijas programmas”  (www.pietiek. com) un tas nozīmē, ka publiskajā telpā uz balta zirga no jauna pavisam iejās nemirstīgais varonis Einars Repše.

Fanfaras!

Turpat līdzās ”kārpās” otrs varoņa stāvs –  baltais zirgs ar Nilu Ušakovu sedlos.

Fanfāras!

Modes konjunktūra piespiež mūsdienu varonim mainīt savu veidolu. Viņam jāapgūst jaunu frizūru, apģērbu un titulus un jāprot uzvesties atbilstoši modernajam laikam.

Viņam jāpiemīt instinktīvai sajūtai par to, ”kas ir labs” un ”kas ir ļauns”. Viņš ir morāli visaugstāk pozicionētā civilizētā cilvēka arhetips, kas aktīvi gatavs atrisināt visas esošās problēmas. Tātad – drosmīgs un tāds, kas cieši tik godīgumam. Gandrīz vai Jēzus tēls.

No vienas puses šis varonis ir ļoti cilvēcīgs, bet no otras puses – apveltīts ar pārdabiskām spējām un talantu.

Tieši tādi ir Repše un Ušakovs.

Gaidām un jau aplaudējām.

Taču varoņiem ir arī citas īpašības – viņi ir traki vīrišķīgi.

Vīrišķīgi šeit nozīmē – rupji, muskuļoti masīvi vīrieši, tādi, kas neņem citus galvā, uzskata sevi par izredzētajiem, kuriem likumi nav rakstīti, tādi, kuri var darīt visu un palikt nesodīti.

TC 9529

Lilastes pludmale ar motociklu pēdam smiltīs. 9. sept. 2012 .

Šodien es Lilastes jūrmala sastapu šādus varoņus.  Veselus trīs.

Viņi visi trīs bija tērpušies melnās motociklistu drēbēs (kā Zorro), drāzās uz motocikliem pa jūrmalu kā pasaules atbrīvotāji (Supermeni), gandrīz uzbrauca man virsū tieši pie jūras (kā mafijas bosi!) un dragāja kāpu smiltis bez bēdu kā vareni varoņi (kā PSRS armijas desantnieki).

Paguvu pierakstīt viena suprervaroņa motocikla reģistrācijas zīmi TC 9529.

Pēc tam viņi ar troksni metās pāri upītei un pazuda Saulkrastu virzienā.

Satikāmies visi no jauna – stundu vēlāk.

Koklītēs.

Trijotne ielīgoja uz kafejnīcas terases ar iznīcinošu pārākumu skatienā un ērti žonglējot ar lieliem alus kausiem rokās nosēdās pie gara galda. Pie ieejas ”piesieti gaidīja” viņu nogurušie rumaki, ieskaitot pazīstamo TC 9529.

Nolēmu iepazīties ar varoņiem. Piecēlos no sava galdiņa, izgāju ārā un laipni uzrunāju trijotni. Pavaicāju vai tie bija viņi, kas tikko samala jūrmalas pludmali Lilastē. Jā, esot viņi (trijotne atbildēja lepni). Vai viņi zina, ka braukt pa pludmali lielā ātrumā līdzās nav atļauts un nav pieklājīgi, labi, godīgi? Jā, viņi to zinot. Vai viņi arī zina, ka par to var sodīt? Nē, neviens viņus nesodīšot.

Sekoja neliels samulsums.

Jutos kā Sprīdītis pret Lutaušiem.

Pateicu paldies par info un atvadījos.

Trijotne blenza uz mani caur pieri, strēba tālāk savu stipro alu un pēc tam, braši uzlēca saviem rumakiem seglos ar promilēm māgā un galvā.

Varoņi.

Tādi ir mūsējie varoņi.

Kā lai no Tādiem paglābj sevi un mūsu valsti? Ja šādi motociklisti iedomājas startēt politika? Ko tad?

Diemžēl daudziem joprojām šķiet, ka gandrīz visu var atrisināt tikai šie pārdabiskie varoņi…tie, kas cenšas noskriet maratonu, nolidot helikopteros un samalt kāpas.

Kā lai mēs visi no viņiem atbrīvojamies?

Garīgi un praktiski?

 

Saule ir klāt. Jūlija pirmā nedēļa būšot vienīgā siltā, šovasar.

2012.gada 30.jūnijā

Saule beidzot ir klāt. Bikli un caur mākoņiem, bet tomēr ir ieradusies. Rīt sola 27 grādu siltumu un sauli pa visu debesi. Lūdzu izmantosim šo lielisko iespēju. Iesim saulē!

Otras tādas iespējas var šovasar nebūt.

😦

Jūnijs šogad bijis nenormāli auksts un nupat ir pēdējais brīdis vasarai iestāties! Beidzot!

Vasara, proties!

Jūlija sākumu sola saulainu un siltu. Pēc tam lietus mīsies ar sauli.

Nekā iepriecinoša.

Taču nenokārsim degunus un priecāsimies par to, ko debesis mums piedāvā!

Nav slikta laika, ir tikai nepiemēroti tērpti cilvēki!

Vai ne?

Tā kā meklējam savus lietusmēteļus un gumijas zābakus un samierināmies ar to, ko debesis mums piedāvā.

Skandināvu sinoptiķi sola, ka no rītiem jūlijā var spīdēt saule, pēc pēcpusdiena pielīt pilna ar lietu. Vai otrādi – saulainu jūlija rītu (regulāri!) nomainīs lietus pēcpusdiena.

Skandināvu sinoptiķi draud, ka šogad nebūšot karsta vasara.

Gaisa temperatūra reti pārsniegšot 25 grādus.

Tie, kas vēlas piedzīvot mazliet no mūsu vasaras, lai pārvācās tuvāk Baltijas jūras piekrastei.

Tur saulaino dienu būšot visvairāk.

Es jau esmu šeit un drošinu, ka tā ir patiesība.

Pāvilostā šodien bija ļoti skaista diena.

Saule, žāvētas ātes ar jaunajiem kartupeļiem un lieliska kafija ar Laimas šokolādi (70%).

Starp citu, noteikti apmeklējiet jauno kafejnīcu.

Viņiem tur jauns kafijas automāts un melnais dzēriens izdodas labāk nekā Rīgā vai Parīzē.

Rīt jau jāpamet šis paradīzes stūrītis saulgozī un …protams, ka žēl.

Izbrīvēšu vietu jums – cienījamo lasītāj!

🙂

Ieteikumi šaivasarai: būvējiet verandas, nojumes un lapenes ar skaistiem, caurspīdīgiem jumtiem! Sagādājiet galda spēles, labu grāmatu, draugus un lielisku rosē vīnu. Lai ir ar ko kopā noskatīties uz krītošajām lietus lāsēm brīdī, kad saules mums pietrūks.

Tiekamies rīt, pie jūras un saulē.

🙂

Medijs pats sev nopelna interneta komentētājus. Pēc viņiem var noteikt avīzes vai raidstacijas intelektuālo līmeni.

2011.gada 9. augustā

Vakar Saulkrastu saule lēni, lēni laidās aiz apvāršņa un noenkurojās planētas viņā pusē īsi pēc 21.15. Viena mēneša laikā, diena sarāvusies par vienu stundu īsāka.

Ābele mētā pa zemi dzidros un vasara vēl joprojām tuvu. Tepat līdzās, skatās spogulī un glauda augusta svārku stūrus. Nobalējušus un siltus kā ceptus bumbierus.

Kaut kur tālu, aiz mēnešiem – slēpjas rudens.

Par viņu labāk nedomāsim.

OK? 

”Koklītēs” (tobrīd) bija saslimuši visi pavāri un garais brauciens ”uz jūru”  noslēdzās ar žilbinošu gaismu un saskābušām debesīm.

Pagaidiet mazliet, nesteidzieties!

Es jums kaut ko pateikšu.

Internetā neviens nezina, ka tu esi patiesībā suns.

Cienījamā avīze, es apskatīšu Tavus interneta komentārus un pateikšu kas Tu esi.

Komentētāji, viņu līmenis precizē medija līmeni. 

Avīzes, radio un TV stacijas, portāli šobrīd iešauj sev kājā, uzmundrinot komentētāju batālijas un kūdot pret strīdīgām personām un uzskatiem. Vēloties piesaistīt, magnetizēt un pieturēt sev iespējami lielāku komentētāju skaitu.

Nejēdzības tīmekļa vidē pieķēdē pašu mediju kauna stabam.

”Tajā portālā nejēdzīgi gānās” vai ”šitai avīzei ir pretīgi sekotāji”  – nav izolēti procesi.  

Kamēr šajās diskusijām nepiedalās medija komentētāji un nepamato savas nostādnes un viedokļus, mediju interneta komentāru vide pārvēršas neapdzīvotā izdemolētā telpā, kurā neviens neuzņemas atbildību par diskusiju saturīgumu. 

Vai žurnālisti ir ”par smalkiem”, lai diskutētu ar anonīmajiem komentētājiem tīmeklī?

Jā, viena daļa manu kolēģu uzskata, ka viņiem ”pienākas” izteikt savu viedokli medijā un viss. Tie, kas apspriež, lai ”vārās paši savā sulā”.

Vienai daļai medija līdzstrādnieku nav vēlēšanās diskutēt ar saviem lasītājiem internetā. Vispirms jau tāpēc, ka komentētāji ir anonīmi, kategoriski un tieši tāpēc nekonstruktīvi.

Otrs iemesls esot neticība, ka kāds tīmeklī vispār vēlas ko noskaidrot.

Izveidojas situācija, kad mediju līdzstrādnieki darbojas informatīvajā, luksusa virskārtā un lasītāji par piedāvātajām tēmām diskutē un villojas pa zemākiem līmeņiem.

Mēs dzīvojam joprojām dažādos stāvos?

Vai mediji, šodienas ekonomiskās krīzes situācijā var atļauties turpināt ”pašizolācijas” praksi, izmantojot cenzūru cīņā pret anonīmo diskutētāju pūli?

Vai var?