2011.gada 9. augustā
Vakar Saulkrastu saule lēni, lēni laidās aiz apvāršņa un noenkurojās planētas viņā pusē īsi pēc 21.15. Viena mēneša laikā, diena sarāvusies par vienu stundu īsāka.
Ābele mētā pa zemi dzidros un vasara vēl joprojām tuvu. Tepat līdzās, skatās spogulī un glauda augusta svārku stūrus. Nobalējušus un siltus kā ceptus bumbierus.
Kaut kur tālu, aiz mēnešiem – slēpjas rudens.
Par viņu labāk nedomāsim.
OK?
”Koklītēs” (tobrīd) bija saslimuši visi pavāri un garais brauciens ”uz jūru” noslēdzās ar žilbinošu gaismu un saskābušām debesīm.
Pagaidiet mazliet, nesteidzieties!
Es jums kaut ko pateikšu.
Cienījamā avīze, es apskatīšu Tavus interneta komentārus un pateikšu kas Tu esi.
Komentētāji, viņu līmenis precizē medija līmeni.
Avīzes, radio un TV stacijas, portāli šobrīd iešauj sev kājā, uzmundrinot komentētāju batālijas un kūdot pret strīdīgām personām un uzskatiem. Vēloties piesaistīt, magnetizēt un pieturēt sev iespējami lielāku komentētāju skaitu.
Nejēdzības tīmekļa vidē pieķēdē pašu mediju kauna stabam.
”Tajā portālā nejēdzīgi gānās” vai ”šitai avīzei ir pretīgi sekotāji” – nav izolēti procesi.
Kamēr šajās diskusijām nepiedalās medija komentētāji un nepamato savas nostādnes un viedokļus, mediju interneta komentāru vide pārvēršas neapdzīvotā izdemolētā telpā, kurā neviens neuzņemas atbildību par diskusiju saturīgumu.
Vai žurnālisti ir ”par smalkiem”, lai diskutētu ar anonīmajiem komentētājiem tīmeklī?
Jā, viena daļa manu kolēģu uzskata, ka viņiem ”pienākas” izteikt savu viedokli medijā un viss. Tie, kas apspriež, lai ”vārās paši savā sulā”.
Vienai daļai medija līdzstrādnieku nav vēlēšanās diskutēt ar saviem lasītājiem internetā. Vispirms jau tāpēc, ka komentētāji ir anonīmi, kategoriski un tieši tāpēc nekonstruktīvi.
Otrs iemesls esot neticība, ka kāds tīmeklī vispār vēlas ko noskaidrot.
Izveidojas situācija, kad mediju līdzstrādnieki darbojas informatīvajā, luksusa virskārtā un lasītāji par piedāvātajām tēmām diskutē un villojas pa zemākiem līmeņiem.
Mēs dzīvojam joprojām dažādos stāvos?
Vai mediji, šodienas ekonomiskās krīzes situācijā var atļauties turpināt ”pašizolācijas” praksi, izmantojot cenzūru cīņā pret anonīmo diskutētāju pūli?
Vai var?
Domāju, ka interneta medijos vispār nepastāv konstruktīva kritika – īpaši jau tad, ja parādās raksts par kādu sabiedrībā zināmu cilvēku. + Ļoti nepatīk tas, ka presē uzsvaru liek uz negatīvām ziņām, tieši tāpēc arī cilvēki, kas lasa presi parasti ir vairāk tendēti negatīvi.
Godīgi sakot, jūtos jocīgi – gluži kā baltais zvirbulis, kad zem kāda raksta medijos pievienoju savu pozitīvo vai arī konstruktīvas kritikas caurstrāvotu komentāru.
Visā tajā “stulbi”, man nepatīk, riebjas”, “ko tā tur te atkal dara”, “stulbs raksts” komentāru juceklī bieži vien grūti atrast kādu patiešām sakarīgu komentāru.
Nesen lasīju rakstu par Markusa Rivas videoklipa prezentācijas pasākumu un tur bija TĀDI komentāri – neminēšu piemērus, jo tie vārdi – krievu lamuvārdi, žargonismi utt. Godīgi sakot, reizēm kauns lasīt un komentāru sadaļu ārkārtīgi bieži nelasu – visa tā “gudrā” leksika atklausīta jau Centrālstacijā, ejot garām dzērājiem, kas planē pa tuneli.
Komentētāji interneta vidē ir vairāk kā tikai rupji – kāpēc necenzē komentārus?! Droši vien tāpēc, ka tas ir izdevīgi medijiem – skandāli komentāros. Piem. mango.lv jau ir sava negatīvo komentāru zvaigzne – Cukers. Un visi lasa to komentārus, vārās savā sulā un jūsmo par cilvēka aprobežotību.
Cenzūra un ‘cenzēšana’ prasa resursus (finansējumu, laiku), kas automātiski var samazināt peļņu . Tagad rīkojās vienkāršāk – bloķē IP adresi, lai nevarētu pievienot komentārus un/vai vienkārši izdzēš komentāru.
Mani tādi gājieni tikai iepriecina – ir taču patīkami, ja kāds starp n-iem komentāriem (bulšita) ir ievērojis tieši tavējo.
Atkārtosim – un ieskatīsimies šai fotogrāfijās, lai labāk novērtētu 6-o tramvaju?
‘Tragedy in Norway’
http://www.theatlantic.com/infocus/2011/07/tragedy-in-norway/100113/