Mafini un interneta komentāru birstēšana. Jauna profesija vai biznesa iespēja?

2011. gada 7. augustā

Pirms dažām dienām (sarunājot randiņu ar draugiem Rīgas centrā) noklausījos neierastu telefonisku sentenci:

  • Zaļo tēju vai kafiju var dabūt uz katra stūra. Rīgā tagad ir tik daudz kafejnīcu un konditoreju kā vēl nekad agrāk! Izvēlies jebkuru vietu centrā!
  • ?
  • Nebrīnies. Tā ir. Pastaigā pa centru! Pati redzēsi!
  • Tātad – pie Vecās Ģertrūdes un viss?
  • Jā. Tikai ”smalkmaizes” visur garšo vienādi, jo visi cep no vienas un tās pašas mīklas.
  • 🙂

Neticēju, bet sacītais izrādījās patiesība. Katrā otrajā ēkā ir pāris krēslu un kafijas vieta. Lai izrautos no universālās ” mīklas valgiem”, izvēlējos ”mafinēriju” ! Īpašnieks izrādījās dānis un izrunājoties ar viņu ”skandināviski”, noskaidrojās, ka Rīga patiešām piedāvā jaunas biznesa iespējas.

  • Zviedriem tie mafini ir 3x lielāki, – es teicu un noskatījos kā dāņa ”kone” rindo kārbiņās desmitiem našķu.
  • Zinu! Es arī varu tev izcept 1,5 kg smagu mafinu, ja gribi!
  • Nē, paldies!
  • Mūsējie ir riktīgi un oriģināli, – viņš teica un sāka steigties. Pircēju bija saradies daudz.

Pēc tam sēdējām uz cietiem krēsliem, ielas malā. Aiz muguras joņoja automašīnas. Saule cirta mugurā siltas švīkas un bija sajūta, ka atrodos Parīzē.

Biznesa iespējas, šķiet, ir neierobežotas cilvēkiem ar apņēmību un fantāziju.

Vakar blogā aizsāktā tēma arī tādas piedāvā.

Interneta komentāru paisums radījis jaunu profesiju un nodrošinājis jaunu uzņēmumu rašanos. Zviedru firma ar nosaukumu ”Interaktīvā Drošība” ir viena no šādiem – jaunu ceļu meklētājiem.

Lielākā daļa zviedru avīžu vairs saviem spēkiem ”nečeko” lasītāju komentārus internetā. Tagad šo darbu veicas privātas firmas.

Pagaidām lielākais šajā jomā Zviedrijā ir ”Interaktīvā Drošība”, kas patlaban apkalpo Dagens Nyheter, Aftonbladet, Expressen, TV4, GP un virkni norvēģu un somu mediju.

 

2007. gadā uzņēmumā strādāja pieci cilvēki, tagad – piecdesmit. Līdzstrādnieki nav žurnālisti, bet personas, kas apmācītas mediju ētikas un juridiskajos jautājumos.

Ko un kā šie ”birstētāji” veic, pagaidām atbilžu nav, jo firmas vadītājs Klāss Karlsons tehnoloģisko pusi traktē kā firmas noslēpumu.

Katru mēnesi avīzes un ”Interaktīvā Drošība” saņem protestus no lasītājiem par cenzūras praktizēšanu.

  • Jā, šis darbs nav viegls. Jāstrādā ātri, jo mēs caurskatām vairākus tūkstošus komentāru katru dienu. Var gadīties, ka reizēm ”izņēmām” viedokļus, kas varēja palikt. Taču mēs zinām likumus un noteikumus un spēlējam izejot no tiem,- uzskata ”birstētāju” šefs.

Var gadīties, ka šādas ”mafinērijas” drīz būs vajadzīgas arī mums Latvijā?

Kā jums šķiet?

Kad šis laiks pienāks?

Vai mums to vajag?

5 comments


  1. Jūsu aprakstītā zviedru likumdošanas prakse būtu ļoti palīdzīga un, manuprāt, pat nepieciešama arī Latvijā. Ne reti ir gadījies, tuvojoties kādiem “jūtīgiem” datumiem kalendārā, lasīt Latvijas interneta mēdijos izteikti provokatīvus rakstus, kas paši jau robežojas ar atklātu provokāciju. Skaidrs, ka šādi raksti izsauc komentāros īstu vētru, kur asumu un apvainojumu, naida un aicinājumu pēc “mūsu” taisnības ieviešanas netrūkst. Pat vairāk – vienlaikus dažādās valodās strādājošie viena īpašnieka un nosaukuma portāli izteikti šo “viedokļu cīņu” provocē, kā piemēram – krieviski iznākošajā lapā publicējot interviju ar Dzintaru, latviski iznākošajā lapā – ar Plineru… (bet ne tikai nacionālais jautājums šādi tiek izspēlēts, arī seksualitāte netiek smādēta vai citas izteiktas, sabiedrībā kontraversas lietas) Komentāri ir briesmīgi, bet atbildīgo nav, reitingi ir pacelti, nopelnīti “savējā” bonusi pie visiem un “slimo viedokļu veikals” savu smakojošo preci tirgo tālāk uz nebēdu.
    Tas nenāk par labu nedz Latvijas Valstij nedz sabiedrības veselīgiem ieskatiem un pozitīvai sadarbībai dažādu kopienu starpā.


  2. Mani reiz ar atvērtu muti atstāja kāds portāls, kurš nepublicēja manu komentāru, jo tas neatbalstīja rakstā pausto domu. Zinu, ka komentārs bija korekts, nevienu neaizskāra. Savukārt tie komentāri, kuri raksta ideju attīstīja līdz baltkvēlei un publiskai nogānīšanai, netika dzēsti. Tātad šie sieti darbojas dažādi un reizēm ved uz konkrētu portālam nepieciešamo mērķi.


  3. Kekss ir laba lieta, bet “mafins” ir tāds čagans un maigs kekss. Vai mums nav kāds labs vārds latviski šiem “keksiem”? Jā, protams, ka portāli forsē kašķi. Apzināti. Solvita uzminēja šo neglīto loģiku. Man te šovakar nav elektrības, kaut kas noticis…pati strādāju ziņās, taču šovakar ienīstu visas ziņas, kas man te pa radio raida konservus un stāsta par nemieriem Sīrijā un kautiņiem Londonā, ja pašai jāsēz pie sveces un datora baterija tūliņ beigsies….oj, cik nepatīkami sēdēt tumsā un neziņa…Latvenergo ieslēguši robotsievieti, kas prasa muļķibas….


  4. Principā jau visi lielie interneta portāli, gan “birstē” paši, vai arī izdara to pēc ziņojuma par cenzējamu komentāru nosūtīšanas! Bet ir viena mistiska vietne www. sūdzības.lv, kur var rakstīt, kas tik ienāk prātā. Īpašnieki ārvalstīs mainās ik pa laikam, lai nevarētu uzsākt tiesvedību. Latvijā darbība notiek dziļā pagrīdē. Šis monstrs laikam labi noņem sociālo spriedzi…
    Man laikam konditorejas bizness nesanāktu, jo izmantot rūpnieciski fasētu mīklu būtu zem mana goda….

Leave a Reply