Tag Archives: interneta cenzūra

Twitteržurnālistika:nopietna problēma turku valdībai. Mediju mācība LV skolām?

Posted on by
2

2013. gada 28. jūlijs

Darbs Turcijā. 2013

Darbs Turcijā. 2013

”Žurnālistu situācija Turcijā kļūst aizvien sarežģītāka. Īpaši tagad – pēc pavasara protestiem Stambulā. Daudzi ir ievainoti, arestēti vai atlaisti no darba, jo šopavasar ir uzdrošinājušies protestēt pret Erdogana valdību” – konstatē zviedru Kultūras ziņām Erkans Ipkeci, Turcijas žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs.

Viņš informē par to, ka apmēram 70 turku žurnālistu ir zaudējuši darbu sakarā ar aktivitātēm Taksima laukuma notikumu atspoguļošanā.

Jāpiezīmē, ka žurnālistu stāvoklis Turcijā līdz šim ( salīdzinoši ilgi) ir bijis neapskaužams. Kā norāda ”Bezrobežu reportieru” ziņojumi, Turcija atrodas tikai 154. vietā preses brīvības ”tabulā”, aiz Birmas/Mjanmas, Irākas un Zimbabves. Iemesli nav tālu jāmeklē.

Turcijas valdība jau sen veic ”tiešu spiedienu” arī uz privāto mediju vadītājiem, par ekonomisko cenzūru nemaz nerunājot. Kurdu problēmas ir sena un hroniska Turcijas mediju cenzūras kaite. Tagad klāt nākuši jauni cenzēšanas reģioni.

Protams, ka spiediens uz žurnālistiku panāk tās nosmakšanu. Rezultātā publisko tribīni pārņem neetabletie ”mediji”. Šo tendenci var pašlaik novērot arī Latvijā. Arī šeit alternatīvie informēšanas ceļi pamazām nomaina etablētos medijus.

Nav noslēpums, ka Turcijas valdība jau salīdzinoši ” sen” traktē mikroblogu Twitter kā ”nopietnu problēmu”. Pagājušajā pirmdienā uz policiju tika nogādāts kāds TV žurnālists, kurš bija atļāvies pavasarī, Taksima laukuma protestu laikā ”izteikties kritiski par valdības reakciju” un liecinājis savā twiterierakstā, ka turku policija ir apzināti bombardējusi ar asaru gāzi kafejnīcu iekštelpas, nevis laukumus. Kolēģi arestēja.

Diemžēl žurnālistu vajāšana nav tikai Turcijas vai Zimbabves problēma.

Jāpiezīmē, ka arī Latvijā žurnālisti jorpojām tiek vajāti. Gan tieši (ar policijas starpniecību), gan arī netieši – ”noslēdzot ēteru” konkrētām, nevēlamām personām. 

Diemžēl.

Skandalozais Ilzes Naglas ”gadījums”, kas aizskanēja līdz Eiropas tiesai, saglabājot nemainīgas ”iesaistīto” amatpersonu pozīcijas sabiedrības apritē, ieies mūsu žurnālistikas vēsturē. Latvijas valsts tagad maksās Ilzei kompensāciju no savas, nevis toreizējās Iekšlietu ministres kabatas.

Pavisam drīz notiks arī Rīgas domes šefa Nila Ušakova tiesas process (sakarā ar elektroniskā pasta faktu noplūdi) pret žurnālistu Leonīdu Jākobsonu, kas, protams, pievērsīs Latvijai pasaules mediju uzmanību. Cerams, ka šoreiz mūsu tiesnesis spēs iedziļināties mediju misijas loģikā, nebruģējot ceļu nākamajam ”valsts kases” kompensācijas gadījumam pēc sekojoša sprieduma Eiropas Tiesā. Līdzīgi kā tas bija novērojams Ilzes Naglas gadījumā.

Mani satrauc mediju žmiegšana. Raugoties uz procesu attīstību mediju areālā, Latvijā joprojām novērojamas uzkrītošas erozijas pazīmes – nesakārtotā žurnālistikas profesionālā apmācība augstskolās; spēcīgas profesionālas organizācijas trūkums, kas apvienotu visus, ne tikai bijušos ”Dienas” žurnālistus; sabiedrības nekompetences mediju misijas virsuzdevumos. Pēdējais ir būtisks klupšanas akmens, jo zināma daļa sabiedrības (postsovjetiska iespaidā) joprojām uztver medijus vai nu kā goda plāksni, pieprasot pozitivizētas ziņas (kā PSRS laikos), vai arī redz tikai ”revolveržurnālismu” (karstais krēsls) kā vienīgo mediju profesionalitātes rādītāju. 

Jau sen esmu runājusi par mediju specifikas apmācības nepieciešamību mūsu skolās. Gandrīz visi ikdienā patērē medijus un tāpēc būtu saprātīgi tos mācīt jau skolas solā. Ieguvumi būtu vairāki – mediji vairs nespētu manipulēt ar savu publiku, auditorija prastu atšķirt labu žurnālistiku no sliktas un visbeidzot celtos mūsu sabiedrības kopējais demokratizācijas līmenis. Lasītājs sāktu saprast arī līdz šim mazāk pazīstamu labu žurnālistiku.

Pagaidām lielākais šķērslis šai iniciatīvai esot mediju skolotāju iztrūkums Latvijā. Mūsu valstī pedagogus gatavo neskaitāmās augstskolās. Vai nebūtu pienācis laiks vismaz vienā no tām sākt gatavot arī mediju skolotājus?

Ķīna slēgusi mikroblogus. Čivināt vairs nedrīkst.

Posted on by
1
2012. gada 31. marts
Sina Weibo

Sina Weibo

Lielākie Ķīnas mikroblogi Sina Weibo un Tencent QQ šodien slēgti. Iemesls – baumu izplatīšana par it kā valsts apvērsumu.

Twitteru ķīnieši jau sen ir izskauduši (kā nekontrolējamu), pateicoties vietējās cenzūras  aizsargmūrim.

Tagad kārta pienākusi vietējas nozīmēs ”twiteriem”.

Sina un Tencent (divu lielāko ķīniešu mikroblogu īpašnieki) šodien paziņoja, ka slēdz iespēju komentēt līdz otrdienai plkst. 08.00.

Solo čivināšana ir atļauta, taču debates un sačivināšanās – aizliegta.

Iemels – centralizēta tekstu tīrīšana (cenzūra), lai izdzēstu ”nepatiesas ziņas” un ”nepatiesus komentārus”.

Cenzūras akcijai šodien pieslēgušās arī 16 citas vietnes, kas šobrīd ir pilnībā slēgtas (IA Jaunā Ķīna).

Pie vainas esot nepamatota ziņu izplatīšana par it kā valsts apvērsumu Ķīnā. 

Mikroblogos šodien esot izplatījušies teksti par to, ka ”uz Pekinu dodas militāro automašīnu kolonas” un, ka Pekinā šodien notiekot ”savādas lietas”, ” tanki jau Pekinā” un ” dzirdami šāvieni pie valdības rezidences”.

Politiskie novērotāji uzskata, ka baumu pamatā esot nesenā, negaidīti straujā ietekmīgā ķīniešu politiķa Bū Ksilai atkāpšanos no amata.

Politisko manevru iespaidā valstī esot izplatījušās baumas par nacionālās drošības šefa Zou Jangkanga it kā atbastu gāztajam līderim un no šejienes cēlušās idejas par gaidāmo varmācīgo varas maiņu Pekinā.

Drošības šefs ir viens no deviņiem politbiroja locekļiem. Tātad – viņš pieder nozīmīgāko Ķīnas politisko figūru plejādei. Pagaidām nekas neliecina, ka Zou būtu kādas sazvērestības iniciators.

Cenzūras akcija liecina par varas paniskajām bailēm no sociālajiem medijiem.

Irāņu kiberuzbrukums BBC. Seši kino darbinieki arestēti. ”Vertikālais taimkods” ieslēdzies.

Posted on by
Atbildēt
2012. gada 15 martā
Irāna, CNN

Irāna. CNN publikācija.

BBC cenšas izvairīties no publiskiem komentāriem šajā jautājumā, taču fakts par kiberuzbrukumu BBC kanālam, kas raida persiešu valodā (BBC Persian), netiek noliegts. BBC ir nācies piedzīvot triecienu.

Ģenerāldirektors Mark Thompson daļēji atzīst, ka interneta uzbrukums sakrīt ar forsētiem centieniem traucēt BBC darbu Irānā.

BBC jau iepriekš apsūdzēja irāņu institūcijas par regulāru BBC persiešu valodas pārraižu bloķēšanu valstī.

BBC Persian ir Irānā aizliegts televīzijas kanāls, taču to var redzēt ar satelīta antenu palīdzību. Irāņu ”zāģi” to cenšas traucēt, bet bez redzamiem panākumiem.

Bezrobežu reportieri pagājušajā nedēļā publicēja ziņojumu ”Enemies of the Internet” , kur aprakstīts, ka Irāna (tāpat kā dažas citas valstis) – ”veic interneta izmantojuma cenzūru, ļoti efektīvi virzot interneta lietotājus savu kontrolēto iekštīklu virzienā, kas vairs nav world wide web”.

Tagad izrādās, ka līdzīgs process notiek arī mediju cenzūras jomā.

Starp citu, Irānas ”Revolucionārās gvardes” ietvaros 2010. gadā tika izveidots kiberarmijas grupējums, kas ir jau sagūstījis un izrēķinājies ar tūkstošiem interneta ”nepareizajiem lietotājiem” valstī.

Daļa no viņiem ir notiesāta ar nāves sodu.

Laikā no 2009.- 2011. gadam BBC Persian TV audimats ir dubultojies.

Audimats attiecas tieši uz TV pārraidēm (nevis skatīšanos internetā).

  • Šie rādītāji ir lielisks kompliments mūsu TV žurnālistiem un viņu profesionalitātei. Neraugoties uz to, ka irāņu iestādes mēģina iebaidīt viņu tuviniekus, kas joprojām atrodas dzimtenē un dzīvo Irānā, mūsu kolēģi turpina strādāt enerģiski un atbildīgi! – konstatē BBC Global News šefs Peter Horrocks.

BBC konflikts ar Irānas prezidentu  sākās 2009. gadā līdz ar ” zaļās revolūcijas” laiku, kad BBC publicēja videosižetus un intervijas saistībā ar protesta demonstrācijām Teherānā.

Tagad saspīlējums pieaudzis.

Pagājušajā nedēļa ”seši BBC līdzstrādnieki Irānā esot arestēti” – ziņo The Guardian.

Būtībā visi seši apcietinātie ir neatkarīgi kinodarbinieki, kas gatavo dokumentālas filmas un pārdod tās raidorganizācijām.

BBC persiešu kanāla vadītājs Sadegs Saab noliedz, ka apcietinātie būtu strādājuši BBC.

Jā, kanāls esot pircis gatavas filmas no šiem producentiem, taču nekas viņiem nekad neesot bijis pasūtīts BBC vārdā.

Irāna. BBC.

Irāna. BBC.

Tāpēc organizācijas Young Journalists Club apgalvojums, ka aizturētie pēc ”BBC pasūtījuma apzināti nopulgojuši Irānu” neatbilst patiesībai.

Sešu kinodarbinieku apcietināšana sakrīt ar skandalozas dokumentālās filmas demonstrēšanu BBC persiešu kanālā, kas kritiski analizē pašreizējā Irānas prezidenta nākšanu pie varas. 

Tātad – kārtējais ”vertikālais taimkods”.

Interesanti vai Latvijas Ārlietu ministrs paudīs kādu nostāju pret Irānu šī notikuma sakarībā. 

Zviedri pašlaik gaida Karla Bildta reakciju, sakarā ar šo kinodarbinieku apcietināšanu Irānā.

Vai Latvijas ārpolitika vispār reaģē uz šādām norisēm, jeb 100% viss Latvijas ārpolitiskais viedoklis jau sen deleģēts ASV un Briselei? 

ASV kongress apturējis balsošanu par strīdīgo PIPA* likumu.

Posted on by
2

 2012. gada 20. janvārī

Balsošanai par šo neviennozīmīgo likumu ‘Preventing Real Online Threats to Economic Creativity and Theft of Intellectual Property Act of 2011”  (saīsinājumā PIPA) bija jānotiek otrdien.

Taču šis balsojums nenotika!

Lieliski – no daudziem viedokļiem.

Tātad – runa ir par tā saucamo ”nelegālo failu” apmaiņas aizliegumu internetā jeb autortiesību aizsardzību tīmeklī.

Šie likumprojekti var būtiski mainīt Interneta funkcionēšanu visā pasaulē. Formāli tiek sludinātas autortiesību aizsardzības vēlmes, taču būtībā šie likumi var panākt bargu jebkuras tīmekļa vietnes cenzūru (arī nepamatotu). Likuma autori vēlas panākt, lai par autortiesību pārkāpumu būtu iespējams strauji slēgt mājas lapas un bargi sodīt pārkāpējus (naudas sodi – cietumsods). Tātad – ar cenzūras palīdzību vērsties pret sabiedrību.

Labu vēlot, var nobruģēt ceļu uz elli.

Tā varēja notikt arī šoreiz.

Taču pagaidām tas nav izdevies. 

Izrādās, ka likuma pieņemšanu nobremzējuši plašie sabiedrības protesti (aizvadītajā nedēļā) pret šo ASV valdības iniciatīvu.

Protesti gāja plašumā.

Tā patiešām bija. 

Pirms dažām dienām vairākas organizācijas (tīmeklī) plaši protestēja pret šo likumu pieņemšanu.

To skaitā bija arī Wikipedia, kas uz laiku (trešdien) slēdza savas lapas, protestējot pret ierosinātajiem antipirātisma apkarošanas likumiem.

Tik plaša mēroga streikus tīmeklī līdz šim neviens neesot piedzīvojis, – tā uzskata virkne starptautiski atzītu ekspertu.

Tīmekļa protesti aizvadītās nedēļas laikā aptvēra ne tikai Wikipediju, bet arī neskaitāmas citas veblapas, kas pārtrauca savu darbību, lai protestētu pret antipirātisma likumu SOPA (Stop Online Piracy Act) un PIPA balsošanu kongresā.

To skaitā arī Googe un Facebook protestēja pret šo likumu pieņemšanu, jo tie panāktu bargāku interneta cenzūru pret viņu lietotājiem.

Starp citu, ASV Virdžinijas štata prokuratūra jau pieņēmusi lēmumu slēgt failu apmaiņas servisu Megaupload (Wall Street Journal), apgalvojot, ka tas tas pārkāpj likumu par autortiesībām.  Apsūdzības ir uzrādītas vairākām personām, jo pēc prokurora domām resursa darbības dēļ autortiesību īpašnieki zaudējuši apmēram 500 miljonus dolāru. Četri cilvēki jau aizturēti Jaunzēlandē (pēc ASV pieprasījuma) un vēl trīs tiek meklēti. 

FIB uzsver, ka šī ir pagaidām lielākā šāda mēroga operācija ASV, kas cīnās par autortiesību ievērošanu.   

Kam vajadzīgs šis likums?

SOPA un PIPA pieņemšanu ASV kongress atbalsta Holivudas un mūzikas industrijas dēļ. Tas vajadzīgs arī ASV Tirdzniecības palātai, Nacionālo ražotāju asociācijai un Biznesa programmatūras aliansei. 

Tagad Obamas administrācija ir spiesta secināt, ka nav iespējams ieviest likums, kas tiecas ierobežot izteikšanās brīvību un kaitē interneta uzņēmumu likumīgai darbībai.

Šodien sākuši svārstīties/ šaubīties arī vairāki senatori, kuri līdz šim tiecās atbalstīt abus šos likumus. 

”Ja šos likumus neizdosies iebalsot, tad vienalga nāksies atrisināt virkni problēmu, kas joprojām ir atklātas šajā jomā”, – tā uzskata it speciālists Dāniels Vestmans. Viņš norāda, ka būs jāregulē maksājumi, kas paredzēti ”pirātu pakalpojumu servisam”. Pēc viņa domām tas būšot nākamais solis ”interneta haosa saprātīgai sakārtošanai”.

Tas, ka cenzūras ieviešana neizdevās – ir lieliski.

Autortiesību aizsardzībai, acīmredzot, ir nepieciešami humānāki un laikmetīgāki risinājumi. 

* Preventing Real Online Threats to Economic Creativity and Theft of Intellectual Property Act of 2011

Mobilā telefona īsziņas vairs nav modē. Informatīvā sačivināšanās triumfē.

Posted on by
6
2012. gada 2. janvāris

sms

Sms kā apsveikums… vairs neskaitās. Nav modē!

Piemēram, gadu mijā īsziņu apsveikumu skaits zviedru starpā šogad būtiski samazinājies (salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem).

  • Telefona īsziņu eksplozijas periods ir garām. Tagad vairums komunicē ar Facebook starpniecību, – konstatē Ēriks Hornfelds (Tre) avīzei Svenska Dagbladet.

Šogad visvairāk apsveikumu sms formā Zviedrijā nosūtījuši Tele2 klienti – 30.7 miljonus īsziņu. Tātad par 4 miljoniem mazām nekā pērn.

Samazinājusies arī otra lielākā operatora Telia abonentu vēlme sūtīs īsziņas Vecgada vakarā. Šogad tikai 28,4 miljoni (pērn 29,6 miljoni).

Tagad …vairs nerakstām epistulārajā žanrā. Tagad mēs izmantojam sociālos tīklus un laižam pudeles jūrā ar vēstulēm, dzeju un filozofiskām apcerēm.

2011. gads bija arī sociālo mediju gads. Tie izstūma no etablētajām pozīcijām tradicionālos medijus. Revolūcija Ēģiptē iezīmēja Twittera revolūcijas sākumu – izteikties īsti/lakoniski un visiem saprotami.

Pašlaik pasaulē apmēram viens miljards cilvēku izmanto sociālos mediju. Par ”sociāliem” tos sauc tāpēc, ka rakstītāji paši nosaka medija saturu, saspēlējoties ar informāciju savā starpā.

Informatīvā spēle?

Iespējams.

Tradicionālo mediju materiālu veido profesionāli žurnālisti pasīvai publikai. Atgriezeniskās saites tur praktiski nav.

Nekad agrāk ūdensšķirtne starp tradicionālajiem un sociālajiem medijiem nav bijusi tik dziļa kā tas novērojams patlaban. Arābu pavasaris pierādīja, ka tradicionālie mediji  revolūcijas uzplūdu periodā praktiski pārtika no informācijas, kas bija iegūta no Twitter vai Facebook.

Jā, mēs piesaucām Twitterrevolūciju, taču mikroblogs pats par sevi nevar izraisīt sacelšanos. Tas var realizēt grūdienu. Kustību paveic sabiedrības neapmierinātība ar notiekošo.

Taču viens ir skaidrs, ka režīmi vairs nevar diktēt informācijas plūsmai.

Mūsu oligarhi var mēģināt nolinčot avīzi (to nopērkot un pārvēršot par PR ziņojumu dēli) taču informācijas plūsma iet savu ceļu un diktātam vairs nepakļaujas.

To pērn varēja novērot Tunisijā, Ēģiptē un patlaban Sīrijā, Krievijā.

Ar sociālajiem medijiem netiek galā arī attīstītas demokrātijas, ieskaitot Lielbritāniju. Premjerministrs David Cameron Londonas nemieru laikā pērnajā vasarā, vēlējās panākt, lai sociālo mediju aktīvisti tiktu notiesāti par musināšanu uz nemieriem. Aizliegt un sodīt par informācijas publiskošanu.

Līdzīgi plosījās arī Latvijas drošībnieki Neo un Ilzes Nagles aizturēšanās brīdī.

Neiztikt arī bez satura duļķēm.

Drošībnieki ar fundamentālisma pieeju komunikācijai, uzpirkti galma apdziedātāji pamazām cenšas iekarot un pakļaut sev arī šo mediju telpu.

Autoritāri režīmi mēģina pārņemt savā kontrolē sociālā medija publisko diskusiju telpu, pieduļķojot to ar fabricētām ziņām, meliem un dezinformāciju. Sliktākajā gadījumā – ”izraujot štepseli no sienas”  kā to varēja novērot Lībijas diktatora politiskās agonijas brīdī.

Latvijas sociālajos medijos arī netrūkst duļķotāju, kas apzināti puto un uzkarsē ekstrēmus uzskatus. Kacinātāju netrūkst arī mums, kā arī apmaksātu galma līdēju, kas par samaksu slavina vietējos ”goda vīrus”.

Otra līmeņa bažas rada pretēja tendence –  sociālās uzskatu kopienas norobežošanās no apkārtējās publiskās vides. Draugu kopa diskutē savā starpā un apzināti saraujas viņu sociālās telpas robežas.

Domubiedri ieslēdzas savējo uzskatu burbulī.

Tur arī paliek.

Kā izolētā, bezgaisa telpā.

Sociālajos medijos cits citam garām rotē  ”draugu grupas burbuļi” kā eglīšu rotājumi visumā.

Taču laiks iet un procesi notiek.

Jaunajām pārmaiņām pirmā sāk piemēroties reklāma.

Tradicionālie mediji klibo pakaļ.

Noskatoties uz Latvijas etablēto mediju  šodienas situāciju – māc bažas.

Vai lēmumu pieņēmējiem Rīgā ir saprotama mediju krīzes šodienas dziļā nopietnība?

Šķiet, ka nav saprotama…jo ”skaistuma konkursi” uz radio un TV padomes vietām turpinās, valsts nedomā par likumdošanas izmaiņām mediju glābšanai un mūsu valsts jau ir ieslīdējusi Krievijas mediju aģitācijas zonā.

Savādi, ka tik nopietni Rīgā pašlaik runā par Nacionālās operas un nevis nacionālā radio un TV finansējumu.

Tauta vairāk klausās radio un skatās TV… nevis iet uz operu.

LTV un LR noliesē, bet baltais nams diskutē ar ēdienkarti, nevarot izšķirties starp Vīnes šniceli un krievu kaviāru.

Paradoksāli, ka cilvēki-politiķi reizēm neatšķir būtisko no nebūtiskā.

Savādi, ka tā tas arī turpinās.

Putins pret internetu. Kurš uzvarēs?

Posted on by
3

2011. gada 6. decembrī.

Krievija bez Putina! France 24

Pēc vēlēšanu laiks Krievijas centrālajās pilsētās pavadīts ar daudz mazāku pacēlumu nekā entuziasma pārpilnie krievu vēlētāju tusiņi ”tuvējās ārzemēs” Latvijā.

Aculiecinieki no Rīgas ziņo, ka svētdien Latvijas krievu vēlētāji ar lielu pacēlumu gājuši uz vēlēšanu iecirkņiem Rīgā. Turpretī reālajā Krievijā šāda entuziasma pietrūkst.

Maskavā un Pēterburgā vakar notikušas apjomīgas demonstrācijas pret pārkāpumiem vēlēšanu procesā. ”Simtiem cilvēku aizturēti”- ziņo šodien zviedru mediji.

Vēlēšanu novērotāji informē par ”neskaitāmām vēlēšanu procedūras kļūdām un acīm redzamu manipulāciju ar vēlēšanu biļeteniem un balsu skaitīšanu” (OSSE).

” Esmu līdz šim strādājusi daudzās valstīs kā vēlēšanu procesa neatkarīga novērotāja. Piemēram, Kazahijā, Baltkrievijā un ASV. Taču nekad līdz šim man nebija nācies novērot tik pamatīgu blēdīšanos un manipulāciju kā tikko, novērojot Krievijas vēlēšanas Rostovā”, – uzsver šodien avīzei Dagens Nyheter Zviedrijas Parlamenta deputāte Osa Lindestama.

Par to pašu tēmu kritiski šodien izsakās arī Hilarija Klintone, novēlot krieviem tikt galā ar ”pieļautajām kļūdām”.

Lielākās Eiropas partijas šodien svinētu 49,5% robežu, ja tāda būtu sasniegta vēlēšanās. Taču Putinam šis skaitlis svētdien bija nepatīkams pārsteigums.

Ir pamats aizdomām, ka viņa varas periodam Krievijā ir pienācis kritiskais punkts. Lūzuma brīdis.

Pēc trim mēnešiem Putins gatavojas uzvarēt Krievijas prezidenta vēlēšanās. Taču pāris bezmiega naktis viņam noteikti būs. Procesiem vairs nevar pavēlēt.

Protams, ka daudziem krieviem viņš joprojām skaitās spēcīgs līderis un nav neviena reāla sāncenša uz šo posteni. ” Nedz mūžam nogurušais Genādijs Žuganovs, nedz bļaurīgais Vladimirs Žirinovskis, nedz arī lienošais Sergejs Mironovs nav pretinieki” (DN,06.12).

Putins saglabā šos ”vājos” pretiniekus, jo tie ir viņa interesēs.

Taču svētdienas vēlēšanas liks Krievijas caram padomāt.

” Nekad agrāk nav nācies sastapt tik daudzus neapmierinātus krievus Krievijā kā pērnajā nedēļā Maskavā”, – konstatē kolēģis un Krievijas korespondents  Jans Blumgrēns (DN).

Ir pazudušas krievu bailes no varas un respekts pret saviem politiķiem.

Krievijas sabiedrības atveseļošanās ir sākusies!

Vienīgais Putina ienaidnieks pagaidām ir Internets.

Krievijā pašlaik ir 51 miljons interneta lietotāju.

Patiecoties interneta komunikācijai ir anulēts Putina monopols mediju vidē Krievijā.

Kamēr etablētie mediji (prese, radio un TV klausa Putinam uz vārda un funkcionē kā viņa PR aģitācija mašīna) internets Krievijā rīkojas kā vēlas.

Protams, ka varas hakeru organizētie uzbrukumi opozīcijas portāliem notiek, taču ir skaidrs, ka mačs- Putins: Internets = būt vai nebūt.

Ja Putins nesāks cenzēt internetu (tā kā to dara ķīniešu vara) tad viņām jārēķinās ar lielām problēmām.

Interesanti kā Putins rīkosies?

Medijs pats sev nopelna interneta komentētājus. Pēc viņiem var noteikt avīzes vai raidstacijas intelektuālo līmeni.

Posted on by
2

2011.gada 9. augustā

Vakar Saulkrastu saule lēni, lēni laidās aiz apvāršņa un noenkurojās planētas viņā pusē īsi pēc 21.15. Viena mēneša laikā, diena sarāvusies par vienu stundu īsāka.

Ābele mētā pa zemi dzidros un vasara vēl joprojām tuvu. Tepat līdzās, skatās spogulī un glauda augusta svārku stūrus. Nobalējušus un siltus kā ceptus bumbierus.

Kaut kur tālu, aiz mēnešiem – slēpjas rudens.

Par viņu labāk nedomāsim.

OK? 

”Koklītēs” (tobrīd) bija saslimuši visi pavāri un garais brauciens ”uz jūru”  noslēdzās ar žilbinošu gaismu un saskābušām debesīm.

Pagaidiet mazliet, nesteidzieties!

Es jums kaut ko pateikšu.

Internetā neviens nezina, ka tu esi patiesībā suns.

Cienījamā avīze, es apskatīšu Tavus interneta komentārus un pateikšu kas Tu esi.

Komentētāji, viņu līmenis precizē medija līmeni. 

Avīzes, radio un TV stacijas, portāli šobrīd iešauj sev kājā, uzmundrinot komentētāju batālijas un kūdot pret strīdīgām personām un uzskatiem. Vēloties piesaistīt, magnetizēt un pieturēt sev iespējami lielāku komentētāju skaitu.

Nejēdzības tīmekļa vidē pieķēdē pašu mediju kauna stabam.

”Tajā portālā nejēdzīgi gānās” vai ”šitai avīzei ir pretīgi sekotāji”  – nav izolēti procesi.  

Kamēr šajās diskusijām nepiedalās medija komentētāji un nepamato savas nostādnes un viedokļus, mediju interneta komentāru vide pārvēršas neapdzīvotā izdemolētā telpā, kurā neviens neuzņemas atbildību par diskusiju saturīgumu. 

Vai žurnālisti ir ”par smalkiem”, lai diskutētu ar anonīmajiem komentētājiem tīmeklī?

Jā, viena daļa manu kolēģu uzskata, ka viņiem ”pienākas” izteikt savu viedokli medijā un viss. Tie, kas apspriež, lai ”vārās paši savā sulā”.

Vienai daļai medija līdzstrādnieku nav vēlēšanās diskutēt ar saviem lasītājiem internetā. Vispirms jau tāpēc, ka komentētāji ir anonīmi, kategoriski un tieši tāpēc nekonstruktīvi.

Otrs iemesls esot neticība, ka kāds tīmeklī vispār vēlas ko noskaidrot.

Izveidojas situācija, kad mediju līdzstrādnieki darbojas informatīvajā, luksusa virskārtā un lasītāji par piedāvātajām tēmām diskutē un villojas pa zemākiem līmeņiem.

Mēs dzīvojam joprojām dažādos stāvos?

Vai mediji, šodienas ekonomiskās krīzes situācijā var atļauties turpināt ”pašizolācijas” praksi, izmantojot cenzūru cīņā pret anonīmo diskutētāju pūli?

Vai var?