2011.gada 9. augustā
Vakar Saulkrastu saule lēni, lēni laidās aiz apvāršņa un noenkurojās planētas viņā pusē īsi pēc 21.15. Viena mēneša laikā, diena sarāvusies par vienu stundu īsāka.
Ābele mētā pa zemi dzidros un vasara vēl joprojām tuvu. Tepat līdzās, skatās spogulī un glauda augusta svārku stūrus. Nobalējušus un siltus kā ceptus bumbierus.
Kaut kur tālu, aiz mēnešiem – slēpjas rudens.
Par viņu labāk nedomāsim.
OK?
”Koklītēs” (tobrīd) bija saslimuši visi pavāri un garais brauciens ”uz jūru” noslēdzās ar žilbinošu gaismu un saskābušām debesīm.
Pagaidiet mazliet, nesteidzieties!
Es jums kaut ko pateikšu.
Internetā neviens nezina, ka tu esi patiesībā suns.
Cienījamā avīze, es apskatīšu Tavus interneta komentārus un pateikšu kas Tu esi.
Komentētāji, viņu līmenis precizē medija līmeni.
Avīzes, radio un TV stacijas, portāli šobrīd iešauj sev kājā, uzmundrinot komentētāju batālijas un kūdot pret strīdīgām personām un uzskatiem. Vēloties piesaistīt, magnetizēt un pieturēt sev iespējami lielāku komentētāju skaitu.
Nejēdzības tīmekļa vidē pieķēdē pašu mediju kauna stabam.
”Tajā portālā nejēdzīgi gānās” vai ”šitai avīzei ir pretīgi sekotāji” – nav izolēti procesi.
Kamēr šajās diskusijām nepiedalās medija komentētāji un nepamato savas nostādnes un viedokļus, mediju interneta komentāru vide pārvēršas neapdzīvotā izdemolētā telpā, kurā neviens neuzņemas atbildību par diskusiju saturīgumu.
Vai žurnālisti ir ”par smalkiem”, lai diskutētu ar anonīmajiem komentētājiem tīmeklī?
Jā, viena daļa manu kolēģu uzskata, ka viņiem ”pienākas” izteikt savu viedokli medijā un viss. Tie, kas apspriež, lai ”vārās paši savā sulā”.
Vienai daļai medija līdzstrādnieku nav vēlēšanās diskutēt ar saviem lasītājiem internetā. Vispirms jau tāpēc, ka komentētāji ir anonīmi, kategoriski un tieši tāpēc nekonstruktīvi.
Otrs iemesls esot neticība, ka kāds tīmeklī vispār vēlas ko noskaidrot.
Izveidojas situācija, kad mediju līdzstrādnieki darbojas informatīvajā, luksusa virskārtā un lasītāji par piedāvātajām tēmām diskutē un villojas pa zemākiem līmeņiem.
Mēs dzīvojam joprojām dažādos stāvos?
Vai mediji, šodienas ekonomiskās krīzes situācijā var atļauties turpināt ”pašizolācijas” praksi, izmantojot cenzūru cīņā pret anonīmo diskutētāju pūli?
Vai var?
