Eirovīzijas dziesmu konkursa 2014 fināla komentārs draugiem.

2014. gada 10. maijs

Šovakar ap 22.00 gaidu pie sevis draugus, lai kopīgi noskatītos eirošlāgera fināla translāciju no Kopenhāgenas. Mums izveidojusies šāda tradīcija un arī šogad esam gatavi to atkārtot. Aiz loga ņemas Rīgas lietus, zied mana magnolija un divi strazdi staigā pa izdīgušo zāli.  Klājam galdu, gaidām draugus un zinām, ka vakars būs interesants un spraigs. Būs tie, kas komentēs tērpus, būs tie, kas komentēs kadra kultūru un operatoru un režisora darbu un vēl citi pateiks kaut ko foršu, kas tā vien prasās tikt uzklausīts šajā lieliskajā sestdienas vakarā. Mums priekšā intelektuāli spraigs un jauks vakars.

Lai aktivizētu sarunas, uzrakstīju mazu – jatru komentāru par gaidāmajām pādesmit dziesmām. To šovakar piedāvāju arī Jums, cienījamo lasītāj! Priecāšos saņemt komentārus. Uz tikšanos plkst. 22.00!

Tātad – pirmā dziedās:

1.Ukraina

Marija Jaremčuk. ”Tick tock”
. Sieviete balles tērpā un vāvervīrietis kas skrien kā negudrs. Diemžēl dziesma pašvaka, taču Krimas krīze liek būt laipnākam pret savādo duetu.

2.Baltkrievija

Teo, ”Cheesecake”. 
Puišu grupa, kas kopē britus. ”Siera kūka” atgādina LV ”kūku cepējus” un tāpēc mana sirds mazliet atmaigst pret šiem baltkrieviem, taču tikai – uz īsu brīdi. Citādi viss ekrānā ir nožēlojami triviāli. Kopija, kuru cenšas atdzīvināt kā izžāvētu tauriņu.

3.Azerbaidžāna

Dilara Kazimova. ”Start a fire”. 
Zviedru autoru dziesma (Stefan Örn, Johan Kronlund, Alessandra Günthardt) džeza šlāgerbalāde. Izpildījums īsti nepaceļas augšup, virs mākoņiem. Atkal cirka numurs un sazinturkāda izdarīšanās uz skatuves. Kazimova ir centusies no Azerbaidžānas tikt uz lielo finālu iepriekš jau divas reizes. Tagad tas viņai beidzot ir izdevies, bet efekta nav. Ja nav elektrības, tad lampiņa nespīd. 🙂

4.Islande

Pollapönk, ”No prejudice”. 
Nākamais skolotājs, kurš sācis dziedāt studiju laikā, mācību projekta ietvaros. Varavīksnes tērpi. Ar šo numuru viņi kaitina homofobus un viens no ansambļa dalībniekiem ir Islandes parlamenta deputāts. Uzminiet kurš!

5.Norgvēģija

Carl Espen, ”Silent storm”. 
Carl Espen ir lielisks sargs un vienlaikus arī atslēdznieks. Tāds krietns puisis, kurš visu mūžu sapņojis nokļūt uz skatuves. Šo dziesmu viņam uzrakstīja brālēns. Redz kā brīnums izdevās…sapnis piepildījās. Atslēdznieks stāv uz skatuves un dzied visai Eiropai. Vareni! Fantastiski, vai ne? Carl Espens balss ir tieši tik maiga un glāsmaina, lai nenovestu mūs līdz nervu sabrukuma robežai, kā to prot izdarīt Balkānu taures. Pieticība šoreiz viņa var nepalīdzēt, lai gan tas ir negodīgi vai ne?

6.Rumānija

Paula Seling & Ovi, ”Miracle”. 
Uz skatuves dziesmas autors Ovi, kas pagūst skraidīt, šķobīties, lēkāt, plātīties un pat ar atvēzienu sabučoties ar otru dziedātāju. Šo skūpsta epizodi ”ar elkoni” šodien neciešot visa Kopenhāgemna! Pievērsiet uzmanību šai kretīniskajai bučai, kas ieies Eirovīzijas finālu vēsturē kā briesmīgs pārpratums. Oj, šausmas. Tā iet, ja producents pats tiek uz skatuves un cenšas. Labu gribot var izrakt bedri sev pašam.  Vai Ovi varētu aistāt ar kādu no mūsu LV mūzikas producentiem? AR kuru? Vai būtu labāk? 🙂

7.Armēnija

Aram Mp3, ”Not alone”. Interneta poētismi un histēriska līrika, kā uzrūdzis armēņu konjaks. Grūti noskatīties līdz galam.

8.Melnkalne

Sergej Cetkovic, ”Moj svijet”. 
Melnkalne pirmo reizi tiek līdz finālam un piedāvā šoreiz klasisku balkānu balādi. Visu iztraucē slidotāja, kas atgādina kādreizējo Krievijas ”uzvarētāja” – pagalam nesimpātiskā Dimas Bilanas uzstāšanos, kuram apkārt locījās vijolnieki un slidotāji. Man Sergeja uzstāšanās Kopenhāgenā izskatās pēc “pārdabiskā brīnuma” ekranizācijas TV ekrānā. Kaut kas no planētas Pandora ainavām izslāpuša Sahāras ceļinieka apziņā. Murgs balkānu stilā. Iemalkojam vīnu un sasmaidāmies ar draugiem. Cerams, ka tālāk būs labāk.

9.Polija

Donatan & Cleo, ”My slowianie (we are Slavic)”. 
Dzimteni mēs mīlam dažādi. Vienam tā ir ainava vai jūra vai mamma. Šajā gadījumā – silikona krūtis tuvplānā. Laikam ļoti seksuāli, ja nebūtu tik banāli un klišejiski. Pati dziesma ir vāja, spiedzoša un izpildītāja muzikāli atgādina pati savu bizi, kas līdzinās cieši nošņorētai slotai. Dziedātāja un ”seksīgie tautas tērpi” precīzi ilustrē rietumu viedokli par Austrumeiropas sievietēm, kurām ”miesa aizstājot smadzenes”. Vai tā ir? Šajā gadījumā – noteikti. 🙂

10.Grieķija

Freaky Fortune feat. Riskykidd ”Rise up”. 
Zviedru un dāņu bērnu mīļākais gabals. Palīdz lēkāt uz batuta. Tāpēc arī ansambļa dziedātāji paši beigās sāk lēkāt un pareizi dara. Nedomāju, ka lēkājamais gabals varētu nokļūt līdz finālam. Taču labi, ka grieķi mums to piedāvā – būs muzikālais fons vasaras krosiņam gar jūru. Lēkāsim grieķu stilā visu vasaru.

11.Austrija

Conchita Wurst, ”Rise like a Phoenix”. 
Bārdainā Končita var vinnēt 2014. Džeimsa Bonda filmas cienīga balāde, kuras rezultātā vibrē visa Kopenhāgenas arēna. Bārda ir labi noskūta un lūpu spīdums perfekts. Pavērojiet, dāmas un mācieties! Končitas (Tomasa) tēvs ir desu meistars un (kā redzat) desu ēšana palīdz attīstīt labu vokālu. To tagad zināsim! Citādi – šis priekšnesums palīdz nokaitināt austrumeiropas homofobus un visas krievu vecāku organizācijas, kas ir pieprasījušas šo numuru Krievijā nerādīt tiešraides laikā. Nez ko viņi rādīs tur Krievijā, kamēr mēs skatīsimies Končitas Fēniksa lidojumu? Kādu Putina runu? Varbūt pats Medvedjevs sāks dziedāt krieviem Končitas vietā? Laba doma, vai ne? Jā, Končita var uzvarēt bet 100% tas nav. Balāde ir gigantiska un balss materiāls labs. Vienīgā problēma bārda…vai ne? 🙂

12.Vācija

Elaiza, ”Is it right”. 
Savādi, ka vāciešiem kādreiz (sen sen atpakļlaikā) ir bijuši tik daudz labu komponistu, bet šodien viņi neko nevar nedz nodziedāt nedz nospēlēt Eirovīzijai. Gaumīgā līmenī. Pat akordeonu spēlē neritmiski un šaušalīgi slikti. Elaizas dziesma ir sausa kā izkaltēta vobla un nepalīdz pat alus svētku piesaukšana. Nabaga Vācija. Galvenais, ka maksā lielus nodokļus EBU. Tas labi. Maksāt viņi prot!

13.Zviedrija

Sanna Nielsen, ”Undo”. 
Sanna ir Končitas pretpols. Amazone melnā kleitā ar gigantisku balādi. Prefekta balss un gaiša harisma. Līdz šim 7x Sanna ir mēģinājusi tikt uz lielo finālu. Šoreiz tas ir izdevies. Zviedriem Sanna ļoti patīk, mums viņa arī privāti ir draudzene…tāpēc es neko neteikšu, ja Sanna uzvarēs! 🙂 🙂 🙂 Kaut nu izdotos. Viņa nav gadījuma cilvēks uz skatuves. To jūt.

14.Francija

Twin Twin, ”Moustache”. 
Dziesma par ūsām. To var dziedāt tikai Francijā. Tikai francūzis var nodziedāt: ”c’est comme ci, c’est comme ça” ar sarkasmu. Mani neuzrunā, bet eksistēt drīkst. 🙂

15.Krievija

The Tolmachevy Sisters, ”Shine”. 
Dvīņu māsas, kuras ir tieši tik naivas un nevarīgas, lai nespētu neko pateikt žurnālistiem Kopenhāgenā par savas valsts invāziju Krimā un Putina politiku Ukrainā. Prot sapīties kopā ar bizēm un šūpoties uz skatuves šūpolēs. Pusfinālā publika viņas izsvilpa. Daudziem arī Latvijā liekas, ka mākslai nedrīkstētu būt nekā kopīga ar politiku (tāpat kā sportam), bet diemžēl IR pārāk daudz kā kopīga. Ir pamats aizdomām, ka Putina valdība ir uzpirkusi bijušo satelītvalstu žūrijas (tadas baumas klīst!:)) un viņa lielākais sapnis pašlaik ir dabūt Eirovīzijas finālu atkal uz Maskavu. Tas Putinam būtu lielisks PR. Kā paliek ar māsām, kas pin bizi? Dziedāt viņas prot postsovjetiskā stilā, cenšas šarmēt un būt mīlīgas ”maigas miesas” stilā. Nav izslēgts, ka azerbaidžāņi un armēņi, turki un kiprieši saļims pēc vecās un pārbaudītās shēmas. Nožāvājamies un klausāmies tālāk. 🙂

16.Itālija

Emma Marrone, ”La mia cittá”. 
Itālija beidzot atgriežas Eirovīzijā un man šī dziesma atgādina The Cardigans ”My favourite game”. Sanremo stils te neatkāpjas. To jūt “visās vīlēs”. Taču dziedātāja Emma nav slikta. Lai viņai veicas!

17.Slovēnija

Tinkara Kovac, ”Round and round”. 
Neko nevar darīt, man Slovēnija un slovēņi patīk! Laikam Bleda kongress vai kas cits! Tāpēc es stāvu un krītu par šo dāmu Cruella de Vil neilona kleitā, kas regulē mums neredzamu satiksmi ar savu flautu kā policists. Glīta balāde un smukas ”bekvokālistes” vai ne? Lai veicas Ļubļana!

18.Somija

Softengine, ”Something better”. 
Smukas frizūras absolventiem no Somijas. Domāju, ka šī dziesma šovasar būs no visvairāk atskaņotajām zilo ezeru zemē un skanēs daudzos turienes rokfestivālos. Kopenhāgenā tā neuzvarēs.Tas nekas. 🙂

19.Spanien

Ruth Lorenzo. ”Dancing in the rain”
. Kārtējā klavieru balāde. Ruth Lorenzos dzied gaumīgi. Ir piedalījusies britu ”X factor” (pirms sešiem gadiem), pārvalda lielu un plaša diapazona balsi. Taču tā skan kā taure. Harismas maz. Būtu jauki, ja fināls notiktu Madridē, mēs visi varētu braukt turpu dejot flamenko, taču…maz ticams, ka tas šogad notiks. Šķiram nākamo lapu.

20.Šveice

Sebalter, ”Hunter of stars”
 prasās pēc jodelēšanas. Kad sāk dziedāt: ”You are the prey, I am gonna eat you up” mani pārņem neērtības sajūta. Nezkāpēc. Tā jēli noskan. ”No, open the door” – klāsta dziedātājs, sektanta intonācijā un rodas iespaids, ka no sajūtām viņam nav 100% nekādas jēgas. “Mūzikas skaņas” te nejūt. Nemaz.

21.Ungārija

András Kállay-Saunders, ”Running”. 
Kā parasti ungāriem izdodas. Fona horeogrāfija ar piekaušanu gan šķebina un ir traki bezgaumīga. Bet ko lai dara – visu laikam nevar gribēt! Pat no ungāriem!

22.Malta

Firelight,  ”Coming home”. 
Maltiešu hipiji zaļā zālē. Zaudē mūsu kūku cepējiem, bet ir nokļuvuši līdz finālam. Redz cik jocīgi! Paliks laikam pēdējie.

23.Dānija

Basim ”Cliché love song”. 
Ož pēc plaģiāta. The Real Things ”You to me are everything”. 1976. Vismaz man. Švaki.

24.Holande

The Common Linnets, ”Calm after the storm”. 
Mans favorīts. Kantrī duets ar kolosālu grafiku fonā. Ir jau iTunes populārāko dziesmu avangardā. Ilse DeLange un Waylon nelēkā, nebučojas un nešūpojas šūpolēs, bet mierīgi dzied viens otram un lielā zāle kļūst sīka, intīma un laipna. Gaumīgi, laipni un Eirovīzijas festivāla cienīgi. Lai viņiem veicas!

25.San Marino

Valentina Monetta. ”Maybe (forse)”. 
Nesaprotu kā šī dziesma nokļuva līdz finālam. Tā ir liela mīkla. Vismaz man. Trīs reizes Valentīna ir mēģinājusi tik līdz lielajam finālam un beidzot tur nokļuvusi šogad. Kleita ir viņas slepenais ierocis. Redzēsim vai izšaus. 🙂

26.Lielbritānija

Molly, ”Children of the universe”. 
Neveicas vecajai Britānijai! Sūta uz Eirovīziju savas vecās leģendas, bet tālāk par pēdējo vietu netiek. Šogad atkal tas pats: kosmoss, bērni, mīla un…galīgi garlaicīgs izpildījums. Nabaga BBC. Guļat vai? Kas par lietu? Kāpēc Lielbritānija ar savām popmūzikas tradīcijām rāpo Eirovīzijas pēdējā līnijā? 🙂

 

Tā, kurš uzvarēs?

Man tas nav svarīgi. Jums ir?

Auksts un dramatisks jūnija sākums. Madonna stresā un siltums kavējas

2012. gada 4. jūnijs

Stokholmas maratons 2012. Foto Alex-Zsolt Hegedus

Stokholmas maratons 2012. Foto Alex-Zsolt Hegedus

Auksts lietus, vējā salauzti lietussargi un pārsaluši maratonskrējēji. Aizvadītā nedēļas nogale bijusi dzestrākā kopš 1928. gada.

Zemā spiediena apgabals joprojām siro virs Skandināvijas un pagaidām klimats šeit vairāk atgādina aprīli nekā jūniju.

Kirunā sniegs, bet Stokholmai sestdien nācās piedzīvot 30 milimetru ”biezu lietus slāni” vienas dienas laikā. Sinoptiķi sola, ka paliks siltāks un sausāks.

Tikko uzspīdēja vārga saule. Cerams, ka vasara tomēr būs.

Šodien Kopenhāgenā notiesāti četri vīri, kas 2010. gadā plānoja ierasties Dānijā, lai nogalinātu vairākus avīzes Jyllands-Posten un Politiken žurnālistus. Novērst šo akciju palīdzēja noklausītas telefona sarunas. Soda mēru šiem zviedru musulmāņu imigrantiem uzzināsim vakarā.

Tikmēr mediji ziņo par salīdzinoši neveiksmīgu Madonnas koncertturnejas sākumu Telavivā.

Koncertturnejas sākums Telavivā

Koncertturnejas sākums Telavivā

Madonna ir viena no retajām sieviešu popmūzikas māksliniecēm, kurai izdevies saglabāt sevi uz skatuves salīdzinoši ilgi. Trīsdesmit gadu karjera ir ievērības cienīgs fenomens, kas reti tiek atlīdzināts (šajā jomā!) ar aplausiem un gavilēm. To, ko piedod Steve Earle vai Bruce Springsteen, to nekad nepiedos Madonnai. Mediju kritikas palielināmais stikls maļ asi un nežēlīgi.

Tas, ka Madonna ievada savu turneju Izraēlā ir saprotami (katoļu baznīcas uzbrukumu rezultātā viņai nācās mainīt ticību), taču nav pamatojama turnejas sākuma ar pozēšanu ”ar ieročiem”. Asprātīgs ir popūrijs par pašas ”Express yourself” un Lady Gagas it kā pakaļ darināto ”Born this way’”. Ar šo viņa uzvar eleganti un pārliecinoši. Taču šo stilu viņa nesaglabā. Pat nopietni teksti koncerta gaitā vairs nepārliecina. Par mūziku attiecīgi turpinās klačas – cik no visa koncerta ir dzīvā mūzika un cik konservi.

Visspēcīgākie ir vecie klasiskie ”gabali” (Like a virgin,Vogue, Like a prayer), kas liek secināt, ka Madonnai laikam nāksies turpināt Prince iesākto ”lielo hītu” retrospektīvu kā trumpja dūzi arī tagad – 2012. gadā. Pēdējais albums laikam nevienu vairs neinteresē. Kas bijis, tas izrādās vislabākais. Publika to zina, taču viņai pašai līdz tam šķiet vēl jānonāk.

Turpinām gaidīt siltumu un vasaru.

Ceļš pavasarī

Ceļš pavasarī

Kultūra pievēršas ”ļaunumam”. Kādi būs efekti?

2012. gada 23. marts

Krēsla martā 2012. Foto: Sandra Veinberga

Krēsla martā, 2012. Foto: Sandra Veinberga

Kamēr tiesas process pret masu slepkavu Andersu Bēringu Breivīku Oslo turpinās, tikmēr  dāņi pamanījušies uzvest slepkavas manifestu uz skatuves. 

To spēlē Teatre Café kā lugu. 

  • Tas nepieciešams, lai izprastu kādā veidā, musulmaņiem naidīgā propaganda varēja nostabilizēties un iesakņoties valstī”, – skaidro dāņu teātra mākslinieciskais vadītājs Kristiāns Lolike.

Pieņemu, ka dāņi patiešām vēlas cīnīties pret ksenofobiju un aizspriedumiem.

Ok.

Taču!

Var gadīties, ka luga panāks tieši pretējo, pastiprinās jau esošos aizspriedumus.

Teatre Café iniciatīvu neizprot arī Breivīka upuru un cietušo tuvinieki Norvēģijā.

Vai aktieris spēj manifestēt terorista idejas un centienus, nekļūstot par necilvēcīgo ideju propagandētāju?

Vai dāņu teātris nepanāks pretējo – stabilizēs nevis apšaubīs aizspriedumus?

Kas notiek, ja kultūra ķeras klāt ļaunumam un sāk to glorificēt? 

Norvēģis Stīgs Sēterbakens savā esejā ”Literatūra un ētiskums” uzsver, ka ”literatūrai nav citas iespējas kā būt labai”.

Tā varot spoguļoties ”ļaunumā”, bet ”labajam” ir jābūt fonā. ”Ļaunums literatūrā iespējams vienīgi kā bezformīgs, valodniecisks haoss”, – uzver autors, norādot, ka šāda ”mežonīga” literatūra neesot ”uzskatāma par literatūru”.

Taču pēdējos gados, stipri jūtama literatūras cenšanās izrauties no morālās izolētības.

Vēlme atbrīvoties no morālā rezervāta.

Tas patlaban pamanāms mākslā un literatūrā.

Taču visspilgtāk – teātrī.

Tagad to redzam mazā dāņu teātrī, kurš cenšas relativizēt masu slepkavas sacerēto tekstu. 

Tas nav viegli – padarīt par fikciju to, kas patiesi ir noticis, reālajā dzīvē.

Iespējams, ka mākslas enerģētika slēpjas uz robežas starp traģiskajiem, reāli notikušajiem faktiem un fiktīvo uzvedumu uz skatuves.

Taču šī enerģija var arī panākt īssavienojumu ar literatūras ētiku un estētiku.

Aristoteļa katarse šajā gadījumā neiestāsies.

Teodors Adorno 1955. gadā paziņoja, ka ”rakstīt dzeju pēc Aušvicas ir barbariski”. 

Šo slaveno apgalvojumu var traktēt dažādi, taču viens ir skaidrs – realitātes un fikcijas robežas tagad iezīmējas bez demarkācijas līnijām.

Bertolda Brehta viencēliens  ”Likums un izņēmums”  ir stāsts par to pašu tēmu.

Par ļaunumu. Proti – ja cilvēks skaidri zin, ka viņš necieš mūs visus, tad skaidrs, ka šim cilvēkam ir tiesības mūs nogalināt.

Loģiski.

Brehta varonis nogalināja savu kalpu tikai tāpēc, ka tas viņam iedeva naktī padzerties ūdeni. Tiesa absurdi attaisnoja slepkavu, pamatojoties tieši uz ”ļaunumu” kā loģisku un normālu izejas pozīciju šajā situācijā.

  • Man tas vīrs (kalps) riebās. Nepatika. Viņam nebija nekāda iemesla man palīdzēt un pasniegt naktī ūdeni. Es nebiju viņa draugs. Tāpēc arī viņu nošāvu!- komentē slepkava Brehta lugā.

Morāle.

Elementāra – kamēr dominē ļaunuma loģika, ikviena laba un godprātīga rīcība kļūst absurda.

Kas īsti mūsu dzīvē un literatūrā ir ”likums” un kas ”izņēmums”?

Mākslai būtu jāparāda pasaule no malas.

Tikai kāda ir izejas pozīcija?

Krēsla?

Stokholma. 2012. gada 23. marts

Stokholma. 2012. gada 23. marts