Vasaras prombūtne ieilgst

Kubas kafijaVasaras mīņāšanās uz 2015. gada sliekšņa ir ieligusi jau sen. Brīžiem pie apvāršņa (viņpus jūrai) uznirst dažas siltas dienas un laiž pasulē cerību par to, ka vasara vēl būs. Taču …pēc tam uzpuš ziemeļu vējš un mēs atkal (!) uzvelkam rudens jaku, lai izturētu līdz beigām kārtējo vēso jūlija dienu. Kaimiņiene uzver, ka “jūlijs esot pagaidām pats sitākais šīrudens mēnesis”. Twiterā čivina, ka augustam būšot “jāatstrādā” mums nepiegādātais siltums jūnijā un jūlijā, bet mana draudzene Iveta šodien Rīgā uzsvēra, ka “atvaļinājumu šogad neesot jēgas izmantot, jo vasaras vienkārši nav”. ” Pēdējo piecu gadu vasaras bija lieliskas un mēs pieradām pie  siltas vasaras kā pie normas”, – viņa sacīja un nopūtās, – ” izrādās, ka nekāda globālā sasilšana nav mums regulāri siltās vasaras nodrošinājusi. Ir tā kā ir!”

Mēdz teikt, ka neesot sliktu laika apstākļu. vainīgs esot nepiemērotais cilvēku apģērbs. Tāpēc turu gatavībai biezu, baltu jaku ar kapuci. Nesiltām dienām.

 

Šodien Spicē vēl izdevās nobaudīt pavēsu sauli, lai pēc tam (sēžot pie stūres uz Kuldīgu) lietus kārtīgi nomazgātu auto un manevrēšana ap peļķu ceļiem uz asfalta izvērstos par manu galveno nodarbošanos vēsajā un lietainajā jūlija otrdienā.

Kā būs tālāk?
Kurš zina?  

Piektdiena, ”trīspadsmitais” un skorpionu inde pret rezistentām baktērijām

2012. gada 13. jūlijs
Piektidenas, 13. jūlija roze. Mazliet apvainojusies

Piektidenas, 13. jūlija roze. Mazliet apvainojusies.

Šodien, piektdiena – 13. jūlijs. Laiks Rīgā nedaudz nomācies un sinoptiķi sola sliktu vasaru.

Posta prognoze atbilst ”13. datuma”  depresīvajiem jaunumiem. Cerams, ka tik bēdīgi nebūs un vasara projām neaizbēgs.

Rīta radio putojas un putrojas jaunumu izklāstā. Raidījuma vadītāji  čivinoši koķetē ar kolēģiem un publiku, galu galā panākot bizē kūkas satura formātu, jo spoguļa viņiem tur studijā nav.

Tikmēr ārzemju mediji piedāvā arī foršus un patīkamu jaunumus, kas iepriecina.

Histēriskās medības pēc jaunu ārstniecisko līdzekļu atrašanas pret baktērijām, kuras vairs ”neņem pretī” antibiotikas, šķiet beidzot ieraudzījušas spožu gaismu tuneļa galā. Pētnieki ir atraduši prefektu sabiedroto – skorpionu.

Zelta skorpions.

Zelta skorpions.

Vuhanas universitātes pētnieki Ķīnā ir spējuši manipulēt ar skorpiona indi tā, ka ar tās palīdzību izdevies iznīcināt multirezistentās stafilokoku baktērijas MRSA, kuras bieži sagādā nopietnas problēmas slimnīcu pacientiem.

Noderīgo skorpionu sauc  Mesobuthus martensii jeb par ķīniešu zelta skorpionu. Injicējot indi savam upurim šis skorpions ne tikai vēlas nogalināt savu nākamo maltīti, bet arī injicē vispirms peptīdu (ķīmisku vielu), kas iznīcina mikroorganismus.  Šādi skorpions pārbauda, vai laupījums ir svaigs.

Šī peptīda īpašības ieinteresēja ķīniešu pētniekus ar mērķi izmantot to cīņā pret rezistentām baktērijām, kas veselības aprūpei sagādā aizvien lielākās problēmas praktiski visās pasaules valstīs.

Karina Tegmarka-Wisela Zviedrijas radio šodien atzīstas, ka šīs atklājums ir lieliska lieta taču (kā parasti) nav skaidrs kā un vai šī skorpiona inde ietekmēs cilvēka organismu kopumā. Minētais peptīds sagrauj ne tikai baktērijas, bet arī sarkanos asinsķermenīšus.

Savā jaunākajā pētījumā ķīnieši pierāda, ka viņiem esot izdevies izmanīt peptīda īpašības. Tagad tas vairs neesot kaitīgs cilvēkam.

Šāds rezultāts, protams, iepriecina.

Laboratorijas eksperimentos zelta skorpiona inde pagaidām tiek izmantota apkarojot ādas infekcijas. Četru dienu laikā šis peptīds aptur smagas (līdz šim neārstējamas) ādas infekcijas un ir pamats cerēt, ka šo skorpionu indi nākotnē arī mēs varēsim izmantot arī pret līdz šim sarežģītajām ādas slimībām.

Tiktāl mūsu piektdiena ir laba. Sekojam notikumiem pasaule un jūtam, ka progress pūš arī mūsu virzienā.

Vai ne?

Rīt Rundāle piedāvā koncertus un šo iespēju nevajadzētu laist garām. Cerams, ka arī māksla tur būs moderna un progresīva.

Vai kāds zina kāds rīt Rundālē būs laiks?

🙂

 

 

Avoti:Luyang Cao et al. Antibacterial Activity and Mechanism of a Scorpion Venom Peptide Derivate In Vitro and In Vivo. Plos One 2012. doi: 10.1371/journal.pone.0040135