Vasaras mīņāšanās uz 2015. gada sliekšņa ir ieligusi jau sen. Brīžiem pie apvāršņa (viņpus jūrai) uznirst dažas siltas dienas un laiž pasulē cerību par to, ka vasara vēl būs. Taču …pēc tam uzpuš ziemeļu vējš un mēs atkal (!) uzvelkam rudens jaku, lai izturētu līdz beigām kārtējo vēso jūlija dienu. Kaimiņiene uzver, ka “jūlijs esot pagaidām pats sitākais šīrudens mēnesis”. Twiterā čivina, ka augustam būšot “jāatstrādā” mums nepiegādātais siltums jūnijā un jūlijā, bet mana draudzene Iveta šodien Rīgā uzsvēra, ka “atvaļinājumu šogad neesot jēgas izmantot, jo vasaras vienkārši nav”. ” Pēdējo piecu gadu vasaras bija lieliskas un mēs pieradām pie siltas vasaras kā pie normas”, – viņa sacīja un nopūtās, – ” izrādās, ka nekāda globālā sasilšana nav mums regulāri siltās vasaras nodrošinājusi. Ir tā kā ir!”
Mēdz teikt, ka neesot sliktu laika apstākļu. vainīgs esot nepiemērotais cilvēku apģērbs. Tāpēc turu gatavībai biezu, baltu jaku ar kapuci. Nesiltām dienām.
Šodien Spicē vēl izdevās nobaudīt pavēsu sauli, lai pēc tam (sēžot pie stūres uz Kuldīgu) lietus kārtīgi nomazgātu auto un manevrēšana ap peļķu ceļiem uz asfalta izvērstos par manu galveno nodarbošanos vēsajā un lietainajā jūlija otrdienā.
Kā būs tālāk?
Kurš zina?
Nu, tagad zinām ka vasara tomēr atnāca – un pagājušo nedēļu cilvēki vaimanāja “karsts, karsts”!
Jā, bet rakstu par ko citu, izlasīju – http://www.la.lv/ne-karogs-vairs-der-nedz-himna/
un radās likumsakarīgs jautājums – vai zviedri nav pārcentušies savā tolerancē un liberālismā? Ja rakstā minētais atbilst patiesībai, tad vienīgā normālā reakcija taču būtu to 365 kustību, vai kā tur viņu, izdzenāt ar “sūdainu sētas mietu” (tīrā latviešu valodā). Taču padomāsim, kāds būtu sašutuma brēciens, ja viņi aicinātu dedzināt zaļos islāma karogus? Kāds būtu sašutums, kā viņus lamātu – un protams, pamatoti lamātu.
Vai tad tolerance nozīmē pašnoniecināšanos? Tātad, vai nav pienācis laiks novilkt robežu – citādi to paveiks “galēji labējie”. Un tas būs diemžēl neizbēgami.
Pēdējā laikā medijos parādās ļoti daudz Kremļa buldozeru un zviedru ultrālabējo grupējumu producēti tendenciozi raksti, kurus naski uzknābā latviešu mediji kā patiesību. Mēs paši labi redzam cik daudz kremlīni ražo muļķības par Ukrainu un Latviju. Latvijas oficiālo mediju kvalitātes standarta krišanās ir panākusi, ka šīs samazgas ienāk mūsu mediju vidē, kā “raksti” un daudzi pat līksmo – “redz cik slikti tiem zviedriem iet”. Jā, protams, zviedriem ir problēmas tāpat kā visiem citiem, taču šīs nav tās briesmīgākās.Man liekas, ka liberālisma un tolerances nekad nevar būt par daudz.