Dievnamu būvēšana kā blēžu indulgence arī Sīrijā

Pieņēmums, ka politika ir un drīkst būt netīra nodarbošanās ir tas pats kas pārliecība, ka naudu var nopelnīt tikai zogot. Tā kā to lamājoties (braucot ar muti kā ar mēslu vāģiem) tikko demonstrēja mūsu reptiļu līmeņa oligarhi savās nesen publicētājās “sarunās”. Zaglim vienmēr liekas, ka zog visi, tikai viņš viens pats iekrīt un tas nav godīgi. Blēdim šķiet, ka citi arī blēdas un melis redz pasauli piekrāmētu ar meliem pilnu no augšas līdz apakšai. Tās nozīmē, ka klibai vārnai visa pasaule pārvietosies uz priekšu tikai un vienīgi klibojot un savu nelaimi tā visiem spēkiem centīsies pielīmēt arī pārējiem. Tā ir vieglāk un ērtāk. Pasaules piemērošana saviem trūkumiem ļauj justies labākiem. 

Padomju Savienība masveidā producēja mītu par to, ka nelietība un negodīgums ir tieši tik pat plaši un normāli izplatītas parādības kā regulārie nokrišķi Jāņu naktī. Putins ir  klasisks šīs ideoloģijas izpaudums (līdzīgi pašmāju ķirzakcilvēkiem, kas atkal iekortelējušies pašvaldību vadībā) un viņa aktuālā Sīrijas politika no jauna to apliecina.

Ja esi ko savārījis, tad tēlo apkātnei sevi kā ticīgu cilvēku. Tā kā to dara, piemēram, mūsu pašu Šlesers, Ameriks vai Ušakovs. Ticīgie mēdz būt naivi lētticīgi un pieņems pat blēžu blēžus. Kur nu vēl dievnamu būvēšana. Šāds projekts kārtīgam blēdim ir labāks PR par jebkuru bērnu rotaļlaukumu armijas stadiona vietā. Putins arī sāk piekopt šo taktiku sabombardētās sīriešu sabiedrības priekšā. Pārāk daudz tur sastrādādāts asiņaina posta, lai cilvēku acīs izskatītos pēc glābēja. Krievijas vadoņiem ir pieņemts izskatīties pēc glābējiem un lūk – arī Putins ķeras pie lūgšanu vietām. Musulmāņu dievnamiem. Dāvinot tos valstij, kuru iedzīvotājus regulāri bombardē tie paši  Putina stūrētie krievu bumbvedēji.

Pagājušajā nedēļā Putins uzrūca amerikāņiem, turpinot Sīrijas bombardēšanu. Krievi met bumbas galvenokārt sīriešu opozīcijas pozīcijās un tas nozīmē, ka Krievijas līdzdalība Sīrijas karā ir vairāk savas ietekmes nostiprināšana, izmantojot Asadu kā marioneti, nevis centieni apkarot ”islāma valsts” kaujiniekus. Neraugoties uz Alepo krišanu, tieši opozīcija ir tā, kas Krieviju un Asadu kaitina visvairāk. Taču “uz ārpusi” tiek spēlēts Sīrijas tautas glābēja loma, lai gan konkrētas un tālredzīgas stratēģijas Putinam šajā virzienā joprojām nav. Starp citu, situācija ļoti atgādina Kaukāza krīzi, jo arī tur krieviem nebija ilglaicīgas stratēģijas, kas ārpasaulei viņu nostādītu tik ierastajā “pasaules glābēju” statusā. Nupat sāk iezīmēties lūzums Putina Sīrijas politikā, jo vadonis ir jau pavēstījis, ka pamazām aizvākšot savus kaujiniekus un ar šo tiek tēlots cēls žests – “mēs atdodam valsti pašu sīriešu rokās”. Lai savu “labo krievu sirdi” vēl košāk izkrāsotu ar propagandas palīdzību, Krievija iecerējusi  uzsākt mošeju būvniecību sapostītajā teritorijā. Ramzana Kadīrova tēva Ahmada Kadirova “uzņēmums” nupat ķēries klāt pie Umaiada mošejas būvniecības Alepo. To sagrāva islāmisti un pirms kara šo celtni UNESCO iekļāva pasaules vērtīgākā kultūras mantojuma sarakstā. Pēc gada augustā mošeja jau vēršot durvis. Kadirovs te varēs spēlēt mūsu Šleseru un izlikties pasaules priekšā dievticīgs un devīgs. Čečeni ķērušies klāt arī pie Homsas mošejas atjaunošanas.

Nesnauž arī Gazprom Neft, uzsakot Kurdistānas uzrakņāšanu un Rosņeft, iegādājoties 30% no Ēģiptes dabas gāzes zonas Zohr. Vēl četras krievu kompānijas jau mīņājas pie Sīrijas naftas iegulām, cerot, ka mošeju projekti šo merkantilismu atstās ēnā.

Masu slepkavu investīcijas kulta celtnēs kā savu noziegumu indulgencēs ir ļoti sensitīva tēma. Ļoti.

Krievija pret Turciju? 0:1?

Skärmavbild 2015-11-25 kl. 15.33.31Tas, ka krievu lidmašīnas (pēdējā laikā) bieži mēģina ”pārkāpt” robežas, lai noskaidrotu ”kas par to būs”, nav nekas jauns. Ir testētas gan mūsu, gan arī citu valstu robežas. Tāpēc Turcija šajā ”spēlē” nav izņēmums.

Skaidrs, ka kolīzija gaisā (šajā spriegajā situācijā) bija tikai laika jautājums, kopš Krievija Sīrijas pusē izvietoja savas kara lidmašīnas. Protams, ka vakardienas krievu lidmašīnas notriekšana, sabojās krievu-turku attiecības. Protams, ka atkal lielākā zaudētāja būs Krievija.

Kaitināt ar saviem robežpārkāpumiem Baltijas valstis vai Zviedriju, Kremlim vairs nešķiet interesanti. Tagad kārta pienākusi stipri impulsīvākai NATO valstij, kuras pacietības mērs Ankarā pēdējās nedēļas laikā bija pilns līdz malām. Tagad Erdogans ieņem tieši tādu pašu stīvu pozu kā Putins un neatkāpjas, jo krievu lidmašīnu ”grēki” nav tikai robežas pārkāpšana, bet gan daudz kas vairāk.

Piemēram, Krievija bombardē Sīrijā Erdogana sabiedrotos – FSA grupējumu, kas ir sekulārie, demokrātiskie sīrieši + musulmāņu brālība. Kur nu vēl turkmēņu ciematu bombardēšana, kurus (kā mērķi Sīrijā) Krievija izvēlējusies ļoti nepiesardzīgi. Krievu ”ņemšanäas” pa Sīrijas ziemeļrietumu pierobežu jau sen pievērsusi rietumu mediju uzmanību. Te mitinās galvenokārt turkmēņi, kuru pretinieks ir ne tikai Asads, bet arī Islama valsts (IS) kaujinieki un viņu iznīcināšana neliecina par izciliem Kremļa kauju panākumiem.

Starp citu, turkmēņu sultāna Abdulhamida brigādes karo tieši pierobežas zonā pret Asada režīmu. Šeit krievu bumbvedēji nometuši aizliegto munīciju ķekarbumbas, iznīcinot 50 turkmēņu ciemus. Pēc turku domām, Krievija te nevis karo ar ienaidniekiem, bet gan metodiski iznīcina civilos iedzīvotājus. Tāpēc nav pamata domāt, ka turki (notriecot krievu kara lidmašīnu) rīkojās spontāni. Šķiet, ka NATO šo ”atbildes reakciju” bija avansā sankcionējusi.

Tagad Asada režīms, kuru atbalsta Irāna un Krievija, cenšas apkarot sīriešu opozīciju, kas savukārt bauda rietumu labvēlību. Tāpēc Asadam un Putinam pierobežas turkmēņi šķiet bīstamāki nekā IS. Protams, ka Putins varēja spēlēt ”aklās vistiņas” un izliekties neredzam IS, tikai līdz zināmam brīdim. Šis brīdis iestājās mirklī, kad džihādisti notrieca krievu pasažieru lidmašīnu Sinajā.

Skaidrs, ka Putinam nebija izdevīgi to uzzināt. Būtu bijis labāk, ja vainīgie būtu izrādījušies: lidkompānija, tehnika, putni, dzinējs, vai marsieši. Tad varētu turpināt spēlēt ”aklās vistiņas”: vārdos apkarot IS, bet darbos pirkt no viņiem degvielu un izvairīties uzbrukt viņu okupētajām zonām. Nevienam nav noslēpums, ka pastāv zināma vienošanās starp Asadu un IS. Vismaz pagaidām.

Ir vēl daži aspekti. Atcerēsimies kā Vladimirs Putins un Tajibs Erdogans (gandrīz vienlaicīgi) kļuva par savu valstu supervadoņiem. Viņi sapratās un jutās lieliski uz politiskās skatuves, taču nevar neredzēt, ka ”ēnas pusē” nebija aizmirsts krievu-turku karš un viss pārējais, kas ar to saistās. Krieviem Stambula joprojām bieži izskatās kā Cargrada, kuru atgūt sapņoja ne tikai Dostojevskis un Staļins, bet arī daudzi citi. Tai pat laikā Turcija šodien ir NATO valsts un Krievijai tāpēc nav izdevīgi sabojāt attiecības ar savu dienvidu kaimiņu.

Starp citu, plānotais naftas vads no Kataras uz Eiropu (caur nedraudzīgo Turciju) var mazināt Kremļa enerģētisko sviru jaudu uz Rietumeiropu. Kremlim nevajag šādus “vadus” , jo ir pašiem sava gāze un nafta ko pārdot niķīgajai Rietumeiropai un caur to šantažēt vajadzīgā brīdī.

Sīrijas režīms jau vakar paziņojis, ka nekāda Kataras ”trubu tīkla” uz Eiropu caur Sīriju nebūšot. Tas ir vēl viens iemesls kāpēc rietumi un turki vairs nevēlas redzēt Asadu Damaskas tronī. Tā tas ir. Zaudētāja pagaidām ir Krievija.

Krievijas karoga problēmas Sīrijā. Boikots Krievijas ražojumiem?

2012. gada 8. februāris
Damaska 07.02.2012, SVT

Damaska 07.02.2012, SVT

Nākamā Krievijas Prezidenta Putina priekšvēlēšanu kampaņa iegājusi savā finiša taisnē. 

Varas demonstrācijai noder ne tikai ”krievu valodas referendums” Latvijā, bet arī Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova vakardienas ”triumfa gājiens” cauri Krievijas karogiem rotātajai Damaskai.

PR paņēmienu šādā – politiski varmācīgā spēlē, ir daudz.

Vladimirs Putins liek lietā visu, kas vien iespējams. 

Krievijas un ”tuvo ārzemju” mediji uzknābā Krievijas varas aparāta (propagandas mašīnas) medijiem nobērtās/producētās vizuālās druskas. 

Daži ņem pretī un baro tālāk publiku.

Citi mediji PR ražojumus ignorē.

100% šī ofensīva tomēr neizdodas.

Zviedrijas televīzijas speciālkorespondents no Damaskas ziņo, ka vietējā vara žurnālistus pamatīgi ierobežo darbā un ”liek filmēt” Asada režīmam vajadzīgās epizodes. Vakar, piemēram, esot ”bijis jāfilmē” Krievijas Ārlietu ministra sagaidīšanas triumfs.

Asada režīma piekritēji pulcināti Damaskas ielās un sparīgi vicinājuši tur Krievijas karogus. Pateicībā par ANO rezolūcijas bloķēšanu.

Vienlaikus vairākas valstis (Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Spānija) atsauc savus vēstniekus no Sīrijas un slēdz vēstniecības Damaskā.

Šo norisi vietējā vara ārzemju korespondentiem nav atļāvusi filmēt.

Šonakt atkal nogalināti vairāki desmiti Homsā. Reģionā, kur pirms 30 gadiem pašreizējā Sīrijas prezidenta tēvs un viņa brālis Rifats sagrāva sunnītu sacelšanos, nogalinot ap 3000 – 5000 mierīgo iedzīvotāju.

Tur vakar un šodien dedzina Krievijas karogus.

Nofilmēt šo procesu arī nav iespējams.

Iztiekam ar pagrabos noslēptiem reportieriem un mobilo telefonu kamerām.

Sīrija, BBC

Sīrija, BBC

Krievijas radio turpina apgalvot, ka Sīrijā esot sacēlušies ”teroristi”, kas ”tēlojot revolūciju”.

  • Atbrauc, Lavrov, arī uz šejieni! Tad Tu pārliecināsies, ka nekas nav izdomāts un cik pretīgā propagandas spēlē tu piedalies! – vara aicināja kāda sieviete no Bab-Amro priekšpilsētas Libānas radio korespondentam.

Kamēr šis konflikts nav atrisināts, netīrā spēlē turpinās visās frontēs.

Lavrovam un Putinam ir izdevies eskalēt spriedzi tālāk. 

Jusufs Kvardavi ir pasludinājis ”fatvu”, aicinot boikotēt Krievijas un Ķīnas preces.

Sīrijas armija ir spēcīga un labi bruņota ar Krievijas ieročiem.

Krievijas un Ķīnas spiediens panāks teroristu piesaistīšanos vietējiem partizāniem.

Asadam, protams, ir arī piekritēji.

Tie, kas mīl stabilitāti.

Krievijas karoga vicinātāji Damaskā.

Bailes ir vislabākais propagandas ierocis.

Pagaidām triumfē tieši bailes.

Krievija aktīvi atbalsta asiņainu režīmu. Kā rīkosimies mēs?

2012. gada 5. februārī
Krievijas vēstnieks Vitālijs Čurkins bloķē ANO balsojumu

Krievijas vēstnieks Vitālijs Čurkins bloķē balsojumu ANO. Attēls no http://www.sr.se

Vakar Homsā (Sīrijā) armija sāka bombardēt dzīvojamo ēku mikrorajonu. Sestdienā iedzīvotāji bija mājās. Ēkas sabuka, aprokot iemītniekus. Tos, kas mēģināja savus tuviniekus, kaimiņus vai draugus atrakt no gruvešiem, nogalināja armijas snaiperi.

Tāpēc vakar Sīrijas upuru skaits strauji palielinājās.

Pie šī slaktiņa lielā mērā vainojama Krievija un Ķīna, kas ANO balsojumā atteicās bloķēt Asadu klana varas cietsirdību Damaskā.

Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins balsoja pret Sīrijas rezolūciju.

Asinspirts Homsā uz  Putina Krieviju (tātad) neiedarbojas.

Politiskie bicepsi ir jāparāda pasaulei.

Tāpēc diplomātijas paralīze Sīrijas virzienā turpinās.

Vienotu diplomātisku rīcību Sīrijas problēmas atrisinājumam torpedēja abas – Krievija un Ķīna.

  • Starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Sīrijas iekšējā konfliktā, – vakar, sev raksturīgajā stilā notikumu attīstību ANO komentēja Krievijas  Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Minhenē.

Savukārt ASV vēstniece ANO Susan Rice par notikušo bija sašutusi un konstatēja, ka ”lielvaras kārtējo reizi iejaucās loģiskā procesā, lai paralizētu pasaules organizācijas kopējo darbu”.

  • Atbildība par to, ka Sīrijā šodien plūst mierīgo iedzīvotāju asinis, tagad ir jāuzņemas arī Krievijai un Ķinai, – viņa teica.

Lavrovs, protams, noliedz, ka iedzīvotājus Damaskā un Homsā nogalina ar Krievijas ieročiem. Fakti rāda, ka vakardienas asinspirts tika sarīkota izmantojot krievu artilēriju un mīnmetējus un Krievijā ražotie T-55 pašlaik bloķē pieejas centrālajām ēkām Homsā.

Sīrija, 2008. Autores foto.

Sīrija. Autores foto.

Vai Ķīna un Krievija balsta Asada klanu?

Nē, šķiet, ka šāda rīcība ir kārtējā Krievijas un Ķīnas lielvaru cīņa pret NATO diplomātisko ietekmes pārsvaru pasaulē.

Spiediens, nevis tieša solidaritāte ar Hafeza Asada pēctečiem.

Vecās ”varas receptes” tiek liktas lietā no jauna.

Izskatās, ka šoreiz tās nedarbosies, jo ”pret” nostājas Arābu apvienība no kuras naftas Ķīna ir (lielā mērā) atkarīga.

Tāpēc Lavrovs tagad ar steigu metas uz Damasku, kur otrdien paredzēta viņa tikšanās ar Bašaru Asadu.

Tikmēr upuru skaits Homsā jau sasniedzis 420.

Pagaidām nav skaidrs, kas izraisījis tik lielu asinspirti. Režīms turpina apgalvot, ka pie vainas ir ”teroristi” (skat. Sīrijas valsts TV ziņojumus), bet neatkarīgo žurnālistu tīkls ziņo par citiem iemesliem.

Vakar pirmo reizi tika bombardētas daudzstāvu ēkas. Diemžēl iedzīvotāji nebija paguvuši no tām evakuēties. Tāpēc upuru skaits bija tik milzīgs.

Viens no asinspirts iemesliem esot dezertieri, kas lielā skaitā pārbēguši minētajā Homsas zonā. Cita versija ziņo, ka tieši šeit Sīrijas atbrīvošanas armijas grupējumi esot nogalinājši 10 karavīrus, tāpēc Asada spēki cirtuši pretī pamatīgi un nežēlīgi.

Par kara zonu vakar kļuva 34 augstceltnes ar dzīvokļiem. Ja salīdzinām ar Rīgu, tad vakardienas uzbrukums Homsai atgādina Juglas vai Pļavnieku dzīvojamo ēku bombardēšanu.

Rezultātā 420 upuru, taču reportieri ziņo, ka nogalināto skaits esot daudz lielāks, jo daudzi joprojām ir aprakti zem gruvešiem.

Režīms joprojām neļauj Sīrijā pārvietoties glābšanas dienestiem un žurnālistiem.

Savu vainu notiekošajā Asada kalns pilnībā noliedz. Pēc varas domām notiekošajā vainojami ir ”bruņotie teroristi”, ” ārzemju kūdītāji”.

Šajā nostājā Asada ģimene ir vienota. Prezidenta māte Anisa ir 100% pārliecināta, ka visi demonstranti ir jāapšauj. Līdzīgās domās ir arī Sīrijas Prezidenta Asada brālis Mahers (elites spēku virspavēlnieks), māsas vīrs un drošībnieku šefs – Asefs Šavhats, un visi četri brālēni, kas arī ieņem vadošās politiskās pozīcijas vieīgās partijas – Baat partijas ideoloģijas spicē.

Pašlaik upuru skaits Sīrijā sasniedz 6000, no tiem 380 bērni.

Syria. Autores foto.

Syria. Autores foto.