Wikileaks šodien publiskoja piecus miljonus dokumentu. Sagaidāmi atkal skandāli.

2012. gada 27. februārī

Attēls no Sveriges Radio mājas lapas

Džulians Asanžs notikušo traktē kā nepieciešamu atmaskojumu, lai pierādītu, ka privātās izlūkošanas organizācijas palielina savu ietekmi pasaules politikā. Tai pat laikā tās esot korumpētas. Tā uzskata Asanžs.

Šodien, tātad, no jauna publicēts milzīgs apjoms slepenu materiālu.

Tos pakāpeniski publicē Wikileaks izvēlētos medijos vai pašu mājas lapā.

Tātad runa ir par nozagtiem materiāliem amerikāņu Stratfor datoros.

Šodien apzagtais apliecina notikušo, taču nopludināto dokumentu saturu nekomentē.

Šorīt viens no šiem dokumentiem, kuru šorīt publicēja SVT (Zviedrijas sabiedriskā televīzija) kāds Eiropas Parlamenta deputāts komentējis Zviedrijas Ārlietu ministru Karlu Bildu.

Avots SW501 raksturo Karlu Bildu kā ļoti gudru cilvēku ar lielisku atmiņu. Taču viņam esot sliktas attiecības ar pašreizējo Zviedrijas premjeru. Bilds vēloties, lai Zviedrija kļūst par lielvaru un daudz runājot par valsts ietekmi Baltijas jūras reģiona valstīs.

Viņa pieredze Balkānos esot panākusi, ka viņam nepatīkot horvāti un albāņi.

Krievijas Prezidentu Vladimiru Putinu Karls Bilds saucot par ”četņiku” (serbu nacionālistu) un esot ļoti kritisks pret Krieviju.  Sw501 uzsver, ka Bildam esot antipātijas arī pret Sarkozī un viņš esot to politiķu skaitā, kas vēlas novērst Eiropas Savienībā vācu-franču dominanto stāvokli.

Pats Bilds šī dokumenta autentiskumu noliedz, taču Twittera kontā apgalvo, ka viss ko Wikileaks publicē ir muļķības.

Zviedrijas sabiedriskā radio ziņu dienestam Ekot Asanžs šodien liecinājis, ka viņa rīcībā ir vēl daži dokumenti, kas Zviedrijas Ārlietu ministram varētu nepatikt, taču tiks publicēti.

Zviedru vakara tabloīds, dzeltenā avīze ”Expressen”  (pirms nedēļas) uzsvēra, ka Wikileaks plāno starptautisku apmelošanas kampaņu pret Zviedriju, sakarā ar to, ka Zviedrija gatavojoties pēc tiesas izdot Asanžu ASV.

Tieši tāpēc tuvākajā laikā tikšot publiskots kāds 70. gadu dokuments, kas pierādot, ka pašreizējais Zviedrijas Ārlietu ministrs Karls Bilds esot savulaik strādājis kā informētājs Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kadafi miljardi Zviedrijā, sabiedrotie turpina ķīvēties, japāņu zivis – pārtikai nederīgas

2011. gada 23. martā

Muamara Kadafi un Lībijas valdības Zviedrijā ieguldītā naudas summa ir iespaidīga – apmēram viens miljards latu. Pašlaik tā tiek apzināta un iesaldēta, atbilstoši ANO rezolūcijas prasībai un aptver ne tikai paša Kadafi ieguldījumus, bet arī vairāku citu personu naudas resursus, kas ir tiešā saistībā ar Lībijas diktatoru. Zviedrijas Finanšu inspekcija neinformē kā sauc šo cilvēkus un kur šī nauda investēta.

Zviedrijas Ārlietu ministrs Karls Bilts par notiekošo ir pārsteigts, jo nav zinājis, ka arī Zviedrija Libānas diktatoram līdz šim ir bijusi tīkama naudas krātuvīte.

”Iesaldēšanai” tagad ir pakļauti visi iespējami naudas līdzekļi, kam ir kāds sakars ar Kadafi un Lībiju, ieskaitot ienākošos un izejošos maksājumus. Viens no galvenajiem objektiem ir Libyan Investment Authority (LIA), kas ir valsts fonds un pārvalda naftas ieņēmumus (70 miljardi USD).
Bloķēto akciju vidū ir arī itāliešu futbola komanda Juventus, britu mediju nams Pearson, kuram pieder Financial Times un nekustāmie īpašumi Londonā. LIA investējusi arī valsts obligācijās.

Komentārs LTV  raidījumā Panorāma, 23. martā.

Lībija jau agrāk ir investējusi mošejas būvniecībā Malmē un finansējusi pētniecību Upsalas universitātē. Kadafi naudu ir saņēmusi arī London School of Economics, kuras rektors šī iemesla dēl tikko bija spiests atstāt savu amatu.

Taču naudas ”zaļās grāmatiņas” autoram pietiek, pašlaik viņa seifos Tripolē un Sebā ir 150 tonnas zelta, apmēram 4 miljardu latu vērtībā.
Nav noslēpums, ka Kadafi izmanto zeltu, lai nolīgtu leģionāru armiju, kas iespējami nežēlīgāk izrēķinātos ar viņa tautiešiem un ”padotajiem”. Viņa armijas uzbrukumi savējiem turpinās jau ceturto dienu, koncentrējoties Misratas virzienā. Pagaidām oficiāli upuru skaits ir 40 – 50 civilo iedzīvotāju (Reuters) un, kā liecina žurnālisti, armija šaudās nežēlīgi un haotiski. Zintanā iedzīvotājiem Kadafi armija uzbrūk ar smago artilēriju, tāpat arī Adždabijā. Drošu faktu par notiekošo kara zonā nav, jo propagandas karš turpinās.

Nav arī reālu kara uzvaru no sabiedroto puses. Cerība, ka gaisa telpas blokāde palīdzēs vietējiem ”gāzt pašiem savu Kadafi” pagaidām nav attaisnojusies. Diktators uzstājas televīzija un apgalvo, ka esot uz vietas un nekur neesot aizbēdzis. Viņš apgalvo, ka ”visa pasaule aizstāv mūsu lietu!” un ”tieši tāpēc mēs uzvarēsim!”.
Mediju satura iztrūkuma dēļ valstī izplatās baumas un Kadafī informācijas tukšumu aizpilda ar savām idejām un pārliecību.

Zviedrijas sabiedriskā radio SR žurnāliste Cecilija Udēna šorīt no Lībijas ziņo, ka opozīcijas spēki cenšas turēties pretī, taču partizāņu armija ir slikti apbruņota un haotiska savā domāšanā un rīcībā. Karavīri ir parasti civilie iedzīvotāji, kuriem trūkst ieroču un prasmes karot. Piemēram kāds jauns cilvēks, šorīt Adždabijā, tērpies vecās džinsās un ”jēzenēm” kājās, zviedru kolēģei atzinies, ka šorīt pat došoties uz fronti un pamēģināšot atrast kādu ”beigtu armijas karavīru” , lai atņemtu viņam ieroci un cīnītos pret Kadafi. ”Kas cits man atliek?”

Krievija ir īpaša tēma, jo ar šo valsti Lībijas diktatoram ir sena un cieša draudzība. Vakar ētera parādījās krievu Russia Today ieraksts, kurā Kadafi apmeklē Maskavu 2008. gadā un dzer tēju kopā ar savu labo draugu Vladimiru Putinu. Kadafi kaprīžu dēļ Kremļa pagalmā toreiz tika izveidota beduīnu telts. Tur arī tēja tika malkota un pēc tam Putins norakstīja 4,5 miljardu parādu, kas Lībijai par ieročiem bija jāmaksā līdz pērnā gada aprīlim. Draudzības rezultātā krieviem tika dota iespēja izmantot Lībijas dabas gāzi un naftu.
Krievija šodien pieprasa pārtraukt kara darbību Lībijā.
Kā citādi!

Tripolē valdība piedāvā žurnālistiem apskatīt sabiedroto nodarīto postu, taču pēc apskates šorīt izrādījās, ka jāskatās uz vecu krievu pretgaisa aizsardzības sistēmu (CNN, Nic Robertson) un tiek piedāvāts noklausīties vadoņa runu.
”Mēs uzvarēsim šo kauju, pret mums cīnās fašisti! Viņi visi ar laiku nokļūs vēstures mēslainē. Tur viņu vieta! Nebaidos no vētras, kas paceļas pie horizonta vai lidmašīnām, kas traucas man virs galvas! Es pretošos stāvot savā mājā – šeit savā teltī! Es esmu liels un varens, es un tikai es esmu vienīgais iespējamais un patiesais rītdienas radītājs! Esmu šeit, esmu šeit un būšu šeit!” – dimdināja Kadafi.

Šorīt sabiedrotajiem beidzot izdevies vienoties par uzbrukumu koordinēšanu. Līdz šim ilūziju par vienotu Eiropas rīcību šajā virzienā gandrīz nebija.
Karā pret Kadafī jau iesaistījusies Dānija, sešas norvēģu kara lidmašīnas pašlaik ir gatavs startam Krētā.
Zviedrija vēl nav izlēmusi vai piedalīties Lībijas intervencē vai nē. Avoti Ārlietu resorā ziņo, ka zviedriem ir svarīgi iepriekš zināt cik lielā mērā būs iespējams ietekmēt politiskos procesus. Ja uzbrukumus vadīs NATO, tad viss kartībā, taču, ja koordināciju uzņemas Francija, tad zviedri ” paliek ārpus”.
65% zviedru sabiedrības atbalsta savējo Jas Gripen militāru uzbrukumu Kadafī režīmam (Demoskop), Dānijā – 78% (Gallup).

Japānā turpinās staigāšana ar lietussargiem, jo trešo dienu līst un visi ir sabijušies no radioaktīvajiem nokrišņiem. Situācija ap Fukušimas AES esot uzlabojusies taču okeāna ūdens izmantojums ir ietekmējis zivjsaimniecību. Radioaktivitāte zivīs un vēžveidīgajos 80 x pārsniedz normu. Būtībā tas ir nāvējošs trieciens ziemeļaustrumu reģionam un nav zināms, kad japāņi no jauna ēdīs suši bez bailēm.