Munks pārdots Ņujorkā, bet mēs pērkam flamenko Eiropā

2012. gada 3. maijs
Paco de Lucia

Paco de Lucia

Vakar Ņujorkā Sotheby´s ūtrupē pārdotais Munka ”Kliedziens” sasniedzis rekordcenu. Glezna tika pārdota par 120 miljoniem USD. Jaunais gleznas īpašnieks pagaidām nav zināms. Pēdējo pārsolīto summu viņš piedāvājis pa telefonu. Par iegūto naudu tiks būvēts jauns Munka muzejs Norvēģijā. Pašiem norvēģiem muzejos ir vēl trīs šīs gleznas versijas. Ceturtā ceļos uz ārzemēm.

Taču arī mēs varam investēt mākslā. 

Tikko publiskota flamenko ģitārista Paco de Lucia darbu izlase: Integral (27 cd). Universal Music, Spain un  ”En vivo – conciertos live in Spain 2010”. Universal Music, Spain.

Paco de Lucia ir leģendārs flamenko ģitārists, kura pienesums mākslai, tēmā ”iesvaidīto” vidū, komentārus neprasa. 

Viņš salauza flamenko likumus un transformēja šo mākslu atbilstoši laikam. 

Viņš ir ģitāras burvis un stīgu valdnieks joprojām.

Tepat pie mums – Eiropā.

Piemēram, Bizē operas ”Karmena” kino versijā režisors Carlos Sauras iedāvā epizodi kurā horeogrāfs Antonio Gades cīnās ar opermūzikas piemērošanu dejai.  Viņš netiek tālāk un mīņājas uz vietas.

Šajā brīdī darbībā iejaucas Paco de Lucia un vienā acumirklī piedāvā Bizē mūziku flamenko versijā. Elastīgi pārveidojot to bulerijā.

Acumirklī ģitārists novērsa dejotāja ”pārvēršanos par stārķi”, jo flamenko 12 taktis to atgrieza atpakaļ uz abām kājām.

Dzejnieks Garsija Lorka savulaik uzsvēra, ka flamenko dvēsele esot ”duende” – magnētiskā tumsa, kuras virzienā tiecas ikviena jūtīga dvēsele, lai piedzīvotu katarsi, pieķēdējoties vienam konkrētam ritmam. 

Viens no šīs mākslas lielākajiem profētiem ir tieši ģitārists Paco de Lucia (dz. 1947), kurš jau 13 gadu vecuma kļuva par profesionālu ģitāristu un pateicoties savai ģeniālajai spējai saprast flamenko, būtiski nomainīja šīs tradicionālās mākslas akcentus.

Viņš pirmais saskatīja multikulturālos aspektus un savija flamenko kopā ar klasisko mūziku, latīņamerikāņu ritmiem, arābu mūziku un džezu.

Viņš atvēra ainavu.

Ieveda tajā spožu gaismu.

Vēju un lietu un ūdens šaltis.

Taču saglabājot flamenko būtību.

Dvēseli.

Šo unikālo kreativitāti Jūs varat novērot paklausoties izcilā ģitārista tikko izdoto izlasi.

Tur var noklausīties viņa agrīnos ierakstus no Teatro Real Madridē; apvērsumus, kas lielā mērā bija flamenko ”Bastīlijas krišana” un viņa vēlīnās pērles. Īpaši ”Luiza” un ” Ayyi” jeb Lorkas melnā varavīksne.

Izlasē iekļauti arī koncertu ieraksti. Tumšie, reibinošie akordi un skurbinošās bulerijas, tangos un rumbas.

Mani vienmēr dziļi saviļņo ģitāras acis, kas redz dejotāju. Šis acis pamana katru kustību un improvizē, vērojot manas plaukstas pirueti vai skatiena pārnesumu no flamenko lakata pie publikas.

Ģitāras dvēsele atdzīvojas tikai retajiem.

Šis ir tas gadījums.

Lai veicas ar klausīšanos!!!

Munka ”Kliedziens” var kļūt par visdārgāk pārdoto gleznu pasaulē

2012.gada 2. maijā

Slavens gleznotājs, pazīstams darbs, unikālā versijā. Vienīgais nopērkamais.

Runa ir par Edvarda Munka gleznojumu ”Kliedziens”, kuru pavisam drīz pārdos mākslas ūtrupē.

–  Šis ir vienīgais šāds ”Kliedziena” variants ārpus muzeja. Vienīgais, kas līdz šim bija privātā īpašumā,” skaidro skandināvu medijiem Anna-Kārina Pusika, Bukovska mākslas ūtrupes vadītāja.  Šo gleznojumu šonedēļ Ņujorkā pārdod norvēģu uzņēmējs Seters Olsens.

Munka darbi nav diez ko gaiši un optimistiski. Drīzāk gan skumji, traģiski un melanholiski. Slavenajam ”Kliedzienam” auros ir izveidojis četrus variantus.

Vienu no tiem pārdos ceturtdien.

Pašlaik lēš, ka pārdošanas summa varētu būt ļoti liela un pārsniegt 60 miljonu latu vērtību. Pagaidām visdārgāk pārdotais modernās mākslas darbs ir kāds Pikaso gleznojums (kailums, zaļas lapas, krūtis).

Nude, Green Leaves and Bust by Picasso

Nude, Green Leaves and Bust by Picasso

Aktuālais Munka darbs ir pasteļkrāsu gleznojums, kuru parasti vērtē lētāk, taču šoreiz var būt otrādi.

Pēc daudzu mākslas kritiķu domām Munka ”Kliedziens’ ir trofeja, kuru vēlēsies iegādāties kāds naudīgs kolekcionārs.

Pagaidām tiek prognozēts, ka Munka ”Kliedzienu” varētu nopirkt ķīnieši vai japāņi.

Tiem, kas neko nezina par norvēģu gleznotāju Edvardu Munku (1863 -1944), varu paskaidrot, ka šis gleznotājs ir pirmais ziemeļvalstu ekspresionisma pārstāvis.

Viņa tehnika būtiski ietekmēja arī pārējos gleznotājus, īpaši laikabiedrus vācu ekspresionismā.

Slaveno glezno ”Kliedziens” viņš pirmo reizi gleznoja 1893. gadā, kādas pastaigas iespaidā – ” es strauji apstājos, noliecos pāri apmales margām, tur pēkšņi ieraudzīju asinis un liesmu mēles kas plosīja tumšos kalnu siluetus un pilsētu. Es sastingu aiz šausmām, bailēm un sajutu kā mani un visu telpu ap mums  sagrābj savā varā šaušalīgs kliedziens”.