#Europeanidentity Līgo priekšvakarā

Pēc krosiņa gar jūru šorīt noskrēju garām stāvvietai. Pieci mobilie guļamvagoni ar vācu reģistrācijas numuriem. Kā parasti. Savādi, ka viņi mūs atrod pat meža vidū, neizbraucama ceļa galā, pie pasaules malas.

Pamāju brokastotājiem. Viņi zibenīgi vicinājās pretī.

  • Mēs te gaidām jūsu vasaras vidus svētkus! – uzsauca vieni.
  • Labi, – es atļāvu un pamāju. Citi žāva bērnu krekliņus uz auklām. Vēl trešie bakstīja savas saules baterijas. Jozu tālāk, garām tikko nopirktai vasarnīcai ar automašīnu, kurai bija Krievijas reģistrācijas šilte. Ap māju vīdēja dedzinātas zāles pēdas, vismaz piecās vietās. Neviena sveiciena. Tikai remonta atlūzas un atkritumi draiskās kaudzītēs.

Skrēju tālāk un sāku domāt par Eiropas identitāti. Ideja par šo tēmu ir tikai 100 gadus veca un cilvēces vēsturei tas ir ļoti īss laiks. Līdz tam mēs karojām cits ar citu dēļ zemes un reliģijas. Tagad, ka ”salas cilvēki” draud mums pārējiem ar izstāšanos no Eiropas, šī ideja iegūst divus veidolus – no vienas puses smilšu pils, bet no otras cietoksnis, kas aizstāvas pret bēgļiem.

Pašlaik šis projekts šķiet smilšu pils, jo trīs nelāgi notikumi to paguvuši apdraudēt: 1) bēgļi Vidusjūrā, 2) ”Islāma valsts” kaujinieku sadisms un ārdīšanās, 3) Krievijas politiskā, ideoloģiskā deģenerācija un agresīvā ārpolitika.

Eiropas idejai tas, protams, nepalīdz.

Vēlētos uzsvērt, ka nekad nav bijis viegli definēt eiropieša identitāti, jo tā ir jauna un vēl nebijusi norise. Tieši otrādi – ir 100% vienkārši atrast argumentus, kas šo ”kopējo identitāti” noliegtu un iemīdītu zemē. Egoisms vienmēr atrod sev astoņas dzīvības. To mēs pazīstam visās izpausmēs. Nav nekā vieglākā un ērtākā kā izskaidrot savas neveiksmes ar citu cilvēku vai tautu kļūdām. To mēs lieliski vienmēr esam pratuši un neatteiksimies no šīs prasmes arī turpmāk.

Taču 1914., 1939., un 1989. gadi ir saspridzinājuši veco lupatdeķi Eiropu. Par Napoleona karu un Vīnes kongresu 1814 -1815. nemaz nerunājot. Vācieši šajā jomā ir acīgāki un uzskata, ka par vienotu Eiropu kā ideju varam sākt runāt tikai 19. gadsimta sākumā.

Par vārda ”Eiropa” izcelsmi parasti runājam antīkās pasaules virzienā, grieķu valoda utt. Daudziem liekas, ka tieši šī antīkā izcelsme ir ļoti ”āriskas dabas”, lai gan sinologa Martina Bernala teorija pierāda grieķu antīkās pasaules afro – aziātisko izcelsmi. Mītiskās karalienes Eiropas vārds, kuru Zevs nolaupīja uz aizveda uz Krētu, atgādina semītu apzīmējumu Rietumāfrikas zemēm uz rietumiem no Levantijas.

Herodots pats bija dzimis Tuvējos Austrumos, un helēņu kultūra, levantiska, agrīnaā kristietība piedzimta tur, kur helēnisms bija pārņēmis judaismu: Kartāgā (šodienas Tunisija), Aleksandrijā (šodienas Ēģipte). Pat kristīgo kartēs, kurās Eiropu zīmēja kā salu (nodalītu no Āzijas), netika slēpts, ka pasaules ass atrodas Jeruzālemē.

Tagad mēs bazūnējam, ka Eiropas garīgais fundaments ir helēnisms un kristietība, Vidusjūra ir robeža pret barbariem. Taču no vēstures viedokļa raugoties, Eiropa ir Vidusjūras reģiona province. Nevis otrādi.

Damaskas mošeja

Savādi, ka robežas un seno ģeogrāfiju cenšas deformēt arī islama teorētiķi, jo kalifāta pirmā patiesā galvaspilsēta bija nevis Medīna vai Meka, bet gan Damaska. Man izdevās apmeklēt grandiozo Umaiada mošeju, kuras arhitektūra vēl šodien liecina par  antīkās pasaules un kristiešu stilu, par Bagdādi, Kairu un Konstantinopoli nemaz nerunājot.

 

Dihtomija starp orientu un Rietumu pasauli ir ticības nevis cilvēku noteikta.

Kad mēs beidzot sākām lūkoties uz kopsaucējiem nevis robežstabiem?

Albrecht Koschorke (caur Hēgeļa filozofiju) piedāvā mums šo recepti filoloģijas līmenī. Protestanti (ar šo ideju) esot centušies norobežot Ziemeļeiropu no ”pārējiem”. To pašu mēģināja panākt grieķi 1821. gada turku karā, taču faktiski ”iedarbināja” domino efektu postošu karu sekvencēm.

Pētera Pirmā ģeogrāfs Vasilijs Tatiščevs uzskatīja, ka Eiropas viduspunkts atrodas tieši Krievijā  un savu teritoriju paplašināšanu Centrālāzijas virzienā dokumentēja kā mūžīgi eiropiešu karu pret turkiem un musulmaņiem.

Tas nozīmē, ka ir ļoti grūti atrast Eiropas garīgo kopsaucēju. Šis mēģinājums agri vai vēlu piedzīvos zemestrīci, kuru pašlaik novērojam Brexit izpausmē. Piemēram.

Ir pārāk daudz iemeslu redzēt citu vainas, nelaimes un defektus, bet savējos pārspīlēt.

Vieglāk ir atteikties no idejas par eiropieša identitāti, nekā to formēt un uzmērīt.

Diemžēl vieglākais, garšīgākais un ērtākais ne vienmēr ir veselīgs.

Gudrāk ir sadarboties un strīdēties, nekā plēsties un karot.

Tolerance, iecietība un empātija ir humānākas un formē gudrākas valstis.

Jo valsts kalpo cilvēkam, nevis otrādi.

Tāpēc šodien man nav iebildumu svinēt saulgriežus kopā ar vācu tūristiem no kempinga. Mēs esam vienā valstī un identitāte atnāks pati.

 

8 bojāgājušie un 300 ievainotie. Kaimiņvalsts vasaras saulgriežu statistika.

 2012. g. 22. jūnijā. Kad neviens negribēja mirt.

Foto: Norrlandsposten

Šodien ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā sākas pašas trakākās dienas ceļu satiksmē. Jo Līgo/Jāņu un Midsommar dienas šogad abās valstīs sakrīt.

Zviedrijā šajās dienās uz ceļiem ir par 50% vairāk automobiļu nekā citās dienās. Midsommar dienās notiek arī lielākais avāriju skaits ar letālu iznākumu.

Zviedrijā vidēji šajās Midsommar dienās bojā iet 8 cilvēki. Vairāk nekā 300 cilvēki tiek ievainoti. Pēc statistikas bojā gājušie pamatā ir jauni vīrieši līdz 25 gadu vecumam un viņi ir lietojuši alkoholu. 80% negadījumu notiek pēcpusdienā un naktī, sevišķi uz mazākas nozīmes lauku ceļiem.

Salīdzinot šos skaitļus ar Latviju, jāņem vērā, ka Zviedrijā ir apmēram 8 miljoni iedzīvotāju. Turklāt Zviedrijā ir otrā visdrošākā satiksme ES ar 34 bojā gājušajiem uz miljonu iedzīvotāju visa gada laikā (2011). Tomēr satiksmes negadījumos 2011.gadā Latvijā, kurā ir tikai ap 2 miljoni iedzīvotāju, bojā gāja 179 cilvēki.

Ja jums gadās šajās dienās būt Zviedrijā, tad šodien, sestdien un svētdien izvairieties no šiem ceļiem un maršrutiem, tie būs vispieblīvētākie, seviški pēcpusdienās. Rēķinieties ar garām rindām un korķiem.
Ceļš                Maršruts
E4-E20          Sollentuna – Södertälje
E18                Stockholm – Barkarby, Stockholm – Norrtälje
276                Stockholm – Åkersberga
222                Stockholm – Värmdö
73                  Stockholm – Nynäshamn
76                  Norrtälje – Gävle (abos virzienos)
70                  Enköping – Rättvik
50                  Örebro – Ludvika
E22                Norrköping – Kalmar
137                 Kalmar – Färjestaden
136                 Färjestaden – Borgholm
E22                Karlshamn – Kalmar
26                  Jönköping – Halmstad
E6                  Göteborg – Strömstad
E6                  Göteborg – Kungsbacka

Motobraucēju federācija, kas šo sarakstu publicējusi savā mājas lapā, aicina ņemt vērā arī sekojošus padomus pirms ceļā došanās uz Midsommar svinēšanu un atvaļinājumu sākot, kas tradicionāli Zviedrijā sākas ar saulgriežiem.

Noderīgi padomi pirms saulgriežu svētkiem un atvaļinājuma:
• Pareizi sapakojiet automobili.
• Pārbaudiet riepas un spiedienu tajās.
• Papildiniet logu šķidrumu un pārbaudiet loga tīrītājus.
• Pārbaudiet apgaismojumu.
• Paņemiet līdzi vilkšanas trosi vai auklu, akumulatora kabeļus, atstarojošo vesti un kabatas lukturi.
• Uzlādējiet mobilo telefonu.
• Dodieties ceļā savlaicīgi, jo šajās dienās uz ceļiem būs sastrēgumi un līdz gala mērķiem būs jābrauc ilgāk kā parasti.
• Pirms ceļa atpūtieties, jo lielākā daļa vadītāju ikdienā tik garus ceļa gabalus neveic.
• Turiet distanci.
• Regulāri apstājieties ceļā un atpūties. Noguris vadītājs ir tik pat bīstams kā iereibis.

Instrukcijas kā pirms kaujas karā, kurā būs gan nogalinātie, gan ievainotie. Bet būs arī izdzīvojušie. Visi mēs gribam būt izdzīvojušo vidū.

Novēlēsim, lai šī kara upuru  statistika ir 0 (nulle). Arī Latvijā. Jo dzīvība ir vērtība, kuras dēļ nav vērts riskēt.

Zviedrijas sinoptiķi Līgo un Midsommar sola saulainus un bez lietus

2012. g. 16. jūnijā

Zviedrijas sinoptiķi Midsommar un Līgo sola siltu un bez lietus. Avots: DN

Zviedrijas sinoptiķi (SMHI) jau tagad uzdrošinājusies paziņot, ka tradicionālajā šnabja glāzītē, kas zviedriem ir obligāts vasaras saulgriežu svētku pusdienu atribūts,  šogad lietus neielīšot.

Jo, lai arī vājš, bet tomēr augsta spiediena apgabals virs Lielbritānijas uzturēšot temepratūras augšā visu nākošnedēļas brīvdienu laikā.

Pēc pieredzes zviedru prognozes samērā bieži ir diezgan precīzas un uz tām 99% var paļauties arī attiecībā uz laika apstākļiem Latvijā.

Arī Latvijā zviedri sola Līgo svētkus bez lietus un ap 21 grādu siltus.

 

Zviedrijas sinoptiķi par laika prognozi Līgo dienās Rīgā

Šogad latviešu Līgo diena sakrīt ar zviedru Midsommar.

Zviedrijā Midsommar nav brīvdiena, bet to svin vasaras saulgriežiem tuvākajās brīvdienās.

Šodien zviedru Līgo svētki. Midsommar iet vaļā! Turpinām svinēt.

2011.gada 24. jūnijā

Zviedru policija šodien pastiprinātā režīmā kontrolē autobraucējus Foto: SVT

Puķes šorīt ir jau saplūktas, maija kārts ar vītnēm nopušķota, tūliņ vīri to stutēs augšā (ap 12.00 pēc Latvijas laika), vasaras vidus galvenais lenčs pēc īsa brīža būs uz galda un vietumis tautieši jau dejo.
Svētki zviedriem ir jau sākušies.
Agrā priekšpusdienā.
Līgo svētkos ir jādejo visu dienu. Pat sēžot pie stūres. 🙂
Mediji baida iedzīvotājus ar policijas kontrolēm uz ceļiem. Tāpēc, ka šodien, rīt un parīt pārbaudītāji būs uz visur. Mani favorītdzērieni – bezalkoholiskais vīns un alus, praktiski jau veikalos izpārdoti. 
Lietus mijas sauli un laiks (kā jau Jāņos  piederas) – mainīgs.
Lietus, saule, vējš.
Polkas šodien zviedru līgotājiem nāksies dejot ar gumijas zābakiem kājās.
Forši.
Zvērinātākie līgotāji dodas uz Dālarnu, kur līgot esot vispareizāk.
Parastie traucās uz arhipelāga salām.
Visstilīgākie ir Stokholmas un Boshuslēnes arhipelāgi.
Zviedrijas sabiedriskā televīzija un radio jau sarūpējuši svētku raidījumus, kas skan visu dienu. Optimistiski un gaiši. 🙂
Vakar noskatījos un noklausījos Latvijas ekrāna piedāvājumu Līgo vakarā un nonācu pie secinājuma, ka mēs joprojām esam fiksēti pie masu pasākumiem un koncertiem. Visur un vienmēr.
Diktējam no skatuvēm.
Klaigājam no tribīnes.
Tauta tup savā ”masā”, klausās un klausa.
Folkloristi, līdzīgi misionāriem joņo pa reģioniem un ”māca kā pareizi svinēt”.
Savādi, ka šis didaktiskais uzstādījums joprojām turpinās + reptiļu gaudas par  valstiskām neveiksmēm papardes zieda meklējumos.
Oj, mazliet kauns, ka totalitārisma paņēmieni masu kultūrā pie mums – turpinās.
Kā tas bija pierasts PSRS diktatūras laikā, tā tautas izklaide tupinās joprojām. Arī tagad 2011. gadā.
Galvenā tautas ekrāna rekreācijas forma – masu koncerts, masu skatuve, masu ”karaoke” un visi laimīgi.
Būtībā jau Līgosvētki ir tuvinieku un draugu tikšanās, domubiedru kopīga intelektuāla meditēšana, sapazīšanās ar kaimiņiem ”atvērto durvju” dienā – Līgo svētkos.

Sirsnīgāk, tuvāk, normālāk, draudzīgāk un patiesīgāk.

Vai tas ir grūti?

Midsommar Zviedrijā šodien.