2012. gada 8. martā. Papildināts 9. martā.
Vakar saņemu sms apsveikumu ”8. martā” no kāda Rīgas modes apģērbu veikala. Protams, ka nekad vairāk uz turieni neiešu. Pazemojoši ”apsveikumi” nav labākais mārketinga triks. Manu naudu viņi turpmāk būs zaudējuši.
Par sliktām anekdotēm stāstītāju ”nogalina” un par dumjiem apsveikumiem – izsaldē.
Civilizētā sabiedrībā nevajag apsveikt bērēs vai godināt slimībās.
Arī tad, ja bija domāts, ka ”8. marts ir sieviešu dzimuma godināšana”, tumsonība neglābj ”infantilo apsveicēju” no soda.
Pagātnes muļķība mūsu sabiedrībai seko kā veca skārda bundža.
Par to iedomājos pirms dažām dienām, braucot cauri Rīgai uz lidostu.
Pie Mākslas akadēmijas un Ārlietu ministrijas vēderu izgāzuši, demonstrējās milzīgi PSRS laika plakāti ar apsveikumiem ”sieviešu dienā”.
Trūka tikai – ”Lai dzīvo Brežņevs!” vai ” mūsu Staļins varens ozols, mēs kā zīles viņa zaros!”
PSRS laika tumsonība starptautiskās sieviešu dienas izpratnē Krievijā un tās satelītvalstīs tupinās kā nožēlojama diktatūras laiku bagāža arī Rīgā.
Tieši šie divi muļķīgie plakāti pierādīja, ka galvaspilsētas vadītāji ir iesprūduši atpakaļlaikā vai Kremļa aizspriedumu propagandas dubļos.
Jācer, ka nākamā pašvaldību vēlēšanas mums piedāvās Rīgas augstākajiem amatiem modernākus cilvēkus, kas saprot, kas ir starptautiskā sieviešu solidaritātes diena.
Laikmetīgus savā domāšanā un svētku svinēšanā.
Citādi var gadīties, ka pavisam drīz mēs sāksim arī apsveikt ar narcisēm kreiļus (tāpēc, ka viņi ir kreiļi) vai sumināt bērnus (tikai tāpēc, ka viņi ir bērni).
Tumsonībai nav robežu
Protams, ka Austrumeiropā joprojām ir sievietes, kurām patīk ja viņas šodien apsveic ”dzimuma svētkos”.
Acīmredzot, kungu uzmanība līdz šim viņu virzienā bijusi nepietiekama.
Vistu kūts iemītniecēm ir svarīgi saņemt liekulīgo un gaudeno ”8. marta tulpi” vai pat veselu vezumu rožu robustā plastmasas spainī kā sieviešu dzimuma slavinājuma apokalipsi.
Kamēr viena sieviešu – vistu grupa šodien ”uzkasa matus”, kārto iedzeršanu saviem apsveicējiem austrumeiropas ”gaiļiem” un ir 100% pārliecinātas, ka tikai āriene un seksapīls ir sievietes vērtības mērs. Kamēr viņas ir gatavas izlikt skatlogā savu pārdevēju krūšu izmēra lielumu (kādas apakšveļas tirgotāju ķēdes izgudrojums) un piedāvā jaunu laku nosaukumu ” sugar daddy” turīgiem kungiem, kuriem pēc seksa vajag ”kaut ko uzdāvināt” savam mazgadīgajam ”mīlas matracim” – mēs pārējie varam tikai brīnīties par upuriem, kas pūlas visas sievietes novilkt līdz savam – ”reptiļa līmenim”.
Dzīvnieks un impulsi dzīvo ikvienā no mums, taču ir skumji, ja sieviete tiek determinēta līdz seksapīla upura formātam un sabiedrība pati palīdz viņai nesaskatīt savu patieso lomu un vietu sabiedrībā.
Lētāk ir uzdāvināt sievietei ”marta tulpi” nevis paaugstināt algu līdz vīriešu algas līmenim
Vieglāk ir sumināt ”sieviešu dienu” nevis uzaicināt uz Krievijas pēcvēlēšanu diskusijām Ostankinas studijā kaut dažas sievietes ekspertes.
Tonakt, pēc 4. marta vēlēšanām (skatoties tiešraides no Maskavas), man rādās iespaids, ka Krievijā sieviešu publiskajā telpā vispār nav. Acīmredzot visas stāv pie plīts vai silda palagus?
Jā, mani neapmierina ciniskā tendence, traktēt visas sievietes kā idiotes, pie viena uzdāvinot viņām ”8. marta ziedus”.
Man nevajag šādu pārprastu dienu.
Šādus ciniskus un pazemojošus apsveikumus.
Kam tad – galu galā ir veltīts 8. marts jeb starptautiskā sieviešu diena?
Tas ir veltīts nopietnu problēmu risināšanai.
Ir pārāk daudz problēmu, kas gaida atrisinājumu.
Tāpat domā arī Daniels Kreigs, kas piedalās šajā videovēstījumā:
Piemēram, katru gadu tūkstošiem sieviešu mirst dzemdībās. Liela daļa no šīm sievietēm nevar samaksāt par medicīnisko pakalpojumu un zālēm vai viņām vispār nav pieejams ārsta apmeklējums. Vairums no mirušajām nedēļniecēm bija vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Galvenokārt jaunattīstības valstīs.
Salīdzinājumā ar 1990. gadu mirušo jauno māmiņu skaits pasaulē ir samazinājies un 2008. gadā mirušo skaits bija vairs tikai 358 000 sieviešu. Viņas nomira asins saindēšanās, noasiņošanas vai brūču infekcijas rezultātā.
⅓ daļa grūtnieču šodien pasaulē ir spiestas samierināties un iztikt bez ārsta kontrolēm un medicīniskās palīdzības dzemdībās.
Iespējams, ka tieši šodien mēs varētu savākt naudu un ziedot to sieviešu veselības pilnveidošanai reģionos, kur šāda palīdzība ir ļoti nepieciešama.
Šīs problēmas var risināt tikai sabiedrība, kura saprot un atzīst sieviešu nevienlīdzību darba tirgū.
Pazemojumus publiskajā telpā.
Devalvāciju zinātnē un mākslā.
Pakārtotību amatos.
Par sieviešu tiesību neievērošanu es šoreiz plašāk nerunāšu.
Tā ir tēma lielai diskusijai.
Cerams, ka šāds brīdis pienāks arī pie mums.
Bez tulpēm un pazemojošiem apsveikumiem.
🙂
Papildu resurss par sieviešu nevienlīdzību.
50% kvota valsts uzņēmumu valdēs šobrīd būtu lietderīga. Taču tas nerisinātu nevienlīdzības problēmu pēc būtības. Nonākšana valdē tikai tāpēc ka to prasīja kvota, varētu būt tikpat pazemojoša.
Ideāli būtu ja sistēma nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nonākt šai valdē savu spēju dēļ. Ar to domājot vienlīdzīgas iespējas visā karjeras ceļā. Un ne ar kvotām, bet atbalstu.
vai tiešām mūsdienu sieviete ir tikai agresīvi feministiska sieviete, kura nevar pat pasmaidīt citām sievietēm un arī vīriešiem. tad kādēļ ir Ziemasssvētki ar da’vanu kalniem, kur Rietumeiropa ar savu vienlīdzību ir sabojājusi visu svētku garšu un kopā būšanu. vai tiešām 100 rozes un kleita par 10 000 vienā kāzu dienā ir daudz vērtīgāka kā viena tulpīte, kuru vīrietis sajūtas tiesīgs uzdāvināt no visas sirds un pateikt “Paldies”. kurā pasaules valstī vīrieši pasaka sievietei paldies par to, ka viņa ir. jo SIEVIETE NAV VĪRIETIES UN OTRĀDI, un nevajag ingnorēt to ko daba ir devusi un ko daudzas sievietes ir aizmetušas prom kā nevērtīgu. jā es piekrītu, ka daudz as sievietes cieš, (un plaktāri Rīgā ir ārpus gaumes un izaugsmes robežām), bet varbūt var sākt katra ar sevi, cik daudz ikdienā atbalsta un pasmaida citām sivietēm, cik daudz iejūtības velta apkārtējiem cilvēkiem un saņem no citiem. un visu cieņu, Jums Veinnbergas kundze, bet apdomājeit, cik daudz sievietes esat aizvainojušas ar savu rakstu, kuras noniecināt tikai tāpēc, ka viņas šodien atļaujas svinēt savu būšanu kopā ar apkārtējiem. Vai tā ir sieviešu vienlīdzība, noknābāt citas? vai tas ir paraugs mūsu meitām par sieviešu solidaritāti? Vai tas ir paraugs vīriešiem, norādīt, ka viņiem blakus ir “vistas”? Vai šādi aizvainojumi palīdz mirstošām māmiņām? vai šāds aizvainojums palīdz man, kā jaunai sievietei sevi piepildīt un radīt nākošo paaudzi? mana atbilde ir “Nē”. bez pazemojošiem aizvainojumiem un augstprātības.
Vai jūsu svinēšana viņām palīdz?
mūsu svinēšan palīdz stiprināt mūsu sajūtu, ka esam īpašas un esam pelnījušas līdzvēŗtīgu vietu pasaules sistēmā. un tas palīdz tālāk iedvesmot uz cīņu par sieviešu izdzīvošanu un labklājību, jā, šodien man izdevās iepriecināt savu māsu, kuras vīrs ir komandējumā un tas ir mans mazais solis sieviešu pasaulē. labos darbus var veicināt arī ar labiem darbiem un mīlestību. Kā Ziemassvētku svinēšana un izēšanās, kā kruīza ceļomu izēšanās palīdz bada cietējiem? un vai tiešām kvotu aizpildīšana sievietei būtu mazāk pazemojoša, ka viņai vieta pienākas tikai tāpēc, ka ir kvotas? varu šajā ziņā piekrist pirmajam komentētājam. Mani dziļi aizskāra jūsu raksts, jo arī esmu viena no tām sievietēm, kuru kolēģi apsveica no sirds un pateica paldies, ka ļāva būt kopā šajā pavasara dienā. bet es nekasīju frizūru, es nedomāju par seksapīlu un par par dzimumu tikai instinkta līmenī, bet gan vēl vairāk sajūtu atbildību, ka man kā sievietei ir jādod pasaulei labais un ilgnoturīgais, jāmudina cilvēki dot viens otram, nevis tikai pieprasīt. Paldies par uzmanību. Ar cieņu, novērtētējot sieviešu sasniegumus
Ja šie svētki ir vienīgais ko Jūs zināt (publisko masu svētku frontē), tad uz priekšu! Katrs pats zina savus griestus un iespējas! Žēl, ka jaucat akcentus un devalvējat solidaritātes dienu, lai stiprinātu savas sievišķās sajūtas. Taču demokrātija visu pieļauj. 🙂 Dodiet pasaulei salauzto tulpju dienā “ilgnoturīgo’ un labo sajūsmu un aģitējiet par došanu nevis ņemšanu. Ja jums tā gribas attaisnot Padomju savienības līderu iedibināto 8. marta svinēšanas paveidu. Oj,oj. Godīgi sakot man jūsu argumenti atgādina pierādījumu “pievilkšanu aiz matiem”, jo savulaik sievietes iedibināja 8. martu kā politisku un nevis estētisku vai sievišķīgu pasākumu, kuru laikā nav ” jāmudina cilvēki dot viens otram nevis pieprasīt”, bet gan jāpauž solidaritāte ar sievietēm, kurām klājas smagi un ir nepieciešama palīdzība. Būtu lieliski, ja mēs svinēšanas vietā konkrēti rīkotos šī cēlā mērķa vārdā. Nevis par godu Cetkinai, bet par godu paši sev. Kā tauta.
Protams, ja kaut viena sieviete nomirs dzemdībās, mēs nevienu nesveiksim. Tāpat nedāvināsim dāvanas dzimšanas dienā, ja viens bērns Somālijā (vai ekvivalentā teritorijā) cietīs badu. Un ieviesīsim kvotas mājsaimniecībās – sievietēm, kaķiem un lāpstām katrai pozīcijai attiecīgi 50, 30 un 20 procenti. Nosodīsim jebkādu sievietes novērtēšanu, kas nav saistīts ar viņas profesionālo darbību, jo šāds seksisms ir vienkārši nožēlojams un degradē pašu vērtētāju (īpaši ja tas notiek kādā konkrētā datumā). Es iestājos par visu sieviešu problēmu atrisināšanu jau šodien un svinēšanu rīt, bet tikai tādu svinēšanu, kas nenotiek 8. martā un nav saistīta ar sieviešu apsveikšanu, jo šī diena jau izsenis saistās ar vistu kūti.
Es pat ietu tālāk un pieprasītu! 1) sodīt visus, kas sveic sievietes kādā datumā tikai datuma pēc; 2) visus svētkus pārsaukt tā lai tie neaizskartu kāda dzimuma pārstāvi, respektīvi atjaunot nekatro dzimti svētku dienu apzīmēšanā, piemēram, Mārtgdieng. Pagaidām citas aktuālas lietas izdomāt nevaru, jo jāsteidz glābt somālijas pirātu bērni, būs brīvs brīdis, nosūtīšu e-pastā!
PS
Sveicu 8. martā, jo šajā dienā pirms 29 gadiem (1983) R. Reigans PSRS nosauca par “Evil Empire”.
Apbrīnojami laba humora izjūta 🙂
Manas mājas sievietes ļoti gaida 8. martu ne tikai nostaļģisku atmiņu dēļ, bet arī gluži sievišķīgā priekā. Katru gadu tā ir priecīga diena, kaut gan arī pārējās gada dienas nav bēdīgas. Kāpēc gan meklēt šajā dienā kaut ko nožēlojamu un pazemojošu? Mans brālis, Latvijā pazīstams sociālantropologs, arī neatzīst 8. martu. Cita starpā viņš neatzīst arī citus svētkus, kas saistīti ar dzimumu vai ko tamlīodzīgu. Viņš uzskata, ka sievietes un vīrieši ir pilnīgi vienādi radījumi, atšķiras tikai reproduktīvās sistēmas. Es tam nepiekrītu, manas sievietes neskalda malku un nerok ārā iestigušu automobili, viņas ir skaistas un mīļas! Tāpēc neredzu nekā slikta vienu dienu gadā veltīt tieši viņām. Šļauganas tulpes, sakāt? Arī par tādām dažām ir prieks, nevajag savu viedokli tā vispārināti uzplāt visiem. Vai tad jums, Sandra, nepatīk, ka dāvina puķes? Nepatīka, ka palutina? Nepatīk, ka kaut reizi gadā esat dienas karaliene? Varbūt jums visas dienas tādas un tā puķku dāvināšana jau līdz brošai? Nezinu, man vienmēr paticis 8. marts un vienmēr arī patisk tieši tādākontekstā, kāda tas šobrīd ir. Lai jums laba diena, Sandra!
Paldies! Jā, nepatīk, ka dāvina puķes 8. martā. Nekad nav patikušas PSRS laikā iedibinātās 8. marta “tradīcijas”. Tās ir liekulīgas un teatrālas muļķības. Jā, nepatīk, ka “kaut reizi gadā esat dienas karaliene”. Gribu būt karaliene visu gadu. Ar vienu dienu gadā man nepietiek! Tik vienkārši. 🙂
Ož pēc feminisma.
Drīzāk gan smaržo pēc loģikas
Raksts vairāk atgādina nevis žurnālista (atvainojiet, žurnālistes) viedokli, bet feministes histēriju.
Raksts ir normāls publicistes viedoklis un Jums laikam grūti pieņemt, ka citi cilvēki domā citādāk nekā Ļeņins, Hruščovs vai Brežņevs. Saukāties nevajag, ja kaut kas nepatīk.
Kurš te saukājas? Es, pasakot, ka raksts tiešām izskatās pēc histērijas, vai Jūs, uzrakstīdama, ka domāju kā komunisti – okupanti?
Piekrītu par tiem lozungveidīgajiem plakātiem Rīgas ielās (ko var gribēt, ja viens tāds padomju laika mantojums tur Rīgas atslēgu) un to padomju laikam raksturīgo “patosu”. Taču šāda sievietes ampelēšanās ir pretējā galējība.
Varētu padomāt, ka vienīgais apsveikums starptautiskajā (!), un nevis PSRS sieviešu dienā, Jums ir bijis no tā paša veikala, kur pērkat drēbes.
Un vēl, neaizmirstiet, ka tik ļoti cīnoties par sieviešu un vīriešu līdztiesību jebkurā dzīves jomā, sievietes panāks, ka pret viņām arī izturēsies kā pret vīriešiem. Notiks un jau notiek (!) sieviešu maskulanizācija, kas noved pie vīriešu (parasti šo maskulanizēto sieviešu dēlu – feminizācijas). Vīriešķīgiem vīriešiem patīk sievišķīgas sievietes, tādas, kas apzinās savu vietu un lomu vīrieša dzīvē, kas nebūt nenozīmē tikai stāvēšanu pie plīts, gultas sildīšanu un bērnu auklēšanu.
Esat ieradies pie mums no pagājušā gadsimta?
Esmu sieviete un pilnigi piekritu Janim. Man, protams, ir komentari, jo sis raksts neatstaj vienaldzigu:
– Si diena tiek svineta starptautiski un ir pat diezgan populara Rietumeiropa, ta ka man nav saprotama Jusu virziens piesaukt bijuso Padomju Savienibu, Breznevu un Stalinu katra teikuma gala.
– No raksta tiesam jutams tirs feminisms, pat diezgan brutala veida un visai histerisks (jaa, loti pat piekritu Janim). Turklat tads diezgan primitivs. Musdienu feministes jau sen ir atkapusas no skalas blaustisanas, apvainojumu barstisanas un skaliem saukliem bez seguma. Cilveki vairs nav tik stulbi. Ja gribat kaut ko pieradit, tad naksies argumentet ar kaut ko specigaku ka bijuso Padomju Savienibu.
– Varam paraudzities uz Skandinavijas valstim, ASV, Daniju, Belgiju etc, kur feminisms ir panacis to, ka uz vairumu no sievietem riebjas paskatities – resnas, nekoptas, smirdigas, gerbjas ka viriesi, slaj ka viriesi un runa ka viriesi. Vini ir sprukas un tagad blauj pec tradicionalajam vertibam, kuras vairs neatgriezt.
– Jusu iedomata ideala pasaule, kur valdis sieviesu un viriesu vienlidziba, nekad, nekad nepastaves. Tas nenotiks tik ilgi, cik ilgi pastaves sekss. Un tas darbojas abos virzienos!
– Kvotu jautajums ir pazemojoss. Tad jau sanak, ka mes sievietes esam tik bezpalidzigas un stulbas, ka nevaram nekur izsisties bez likumu palidzibas. Divaini, man nekad nav licies, ka es esmu sliktaka par viriesiem, neviens man nekad nav ta licies justies – ne darba, ne uz ielas, ne attiecibas… Sky is the limit – es tam sveti ticu un zinu, ja es ko gribesu, visu izdarisu – man nevajadzes ne kvotas, ne viriesus, ne sievietes, ne likumus….
Jaa, man loti pat patik tas, ka es esmu sieviete… Un pukes man ari patik! 8. marta un ari citas dienas – nesiet tik surp.
Lūdzu!
Vienmēr laipni! Diemžēl Jums ir diezgan primitīvs priekšstats par to kas ir feminisms un vēl pie tam “primitīvs feminisms – brutālā formā”. Kās tad īsti ir Jūsu izpratnē feminisms? Spriežot no Jūsu izteikumiem, Jums tas īsti pašai nav skaidrs. Vienkārši dusmas uz mani, ka es atļaujos pateikt to, kas Latvijas patriarhālajā vidē nav pieņemts. No šejienes arī apgalvojumi- “brutāls”, “stulbi”, “histērisks” “bļaustīšanās”. “primiīvs”, “cilvēki vairs nav stulbi”, ” vienlīdzība nekad nepastāves”. utt.
Jā šito “pantiņu” es zinu. To Rīgā, Maskavā, Ukrainā un Poznaņā skaita vairākums un ir pārliecībā, kas viss pareizi. Jā tā domā vairākums – tad tā taču ir ? Vai ne?
Man liekas, ka esat ļoti dusmīga uz mani, ka kāds t.i. – es 🙂 atļajas nepiekrist pieņemtajām dogmām.
Tas ir lieliski, kas esat sadusmojusies! Tāds ir publicistikas uzdevums – rosināt cilvēkus domāt. Diemžēl Jums nav argumentu. Preti varat likt tikai stereotipus apgalvojumus un pieņemtas klišejas. Loģikas tiem nav. Tikai ticība un pieņemumi. Starp citu, skandināvu sievietes ir ļoti skaistas un te pat var gatavot televīzijā seriju ar nosaukumu “Holivudas sievas”, jo zviedrietes ieprecās bagātajos lokos Holivudā (mēs ar savām superservisa sievietēm to nevaram). Vispār zviedrietes ir ļoti pieprasītas…:) pasaules “kvalitātes sievu tirgū” (atvainojos par izteikumu :). Savādi vai ne? Ja Jūs to neiznājāt, tad varam informēt plašāk. Nedomāju, ka Holivuda, Kofi Anans, vadošie golferi un kinorežisori ir vienīgais dāmu skaistuma kritērijs (viņiem sievas ir zviedrietes), bet Latvijas pieņēmums, ka “feminisms” esot Zviedrijā panācis to, ka uz “vairumu no sievietēm riebjas paskatīties” ir meli. Neviens te nav sprukās un neviens neko nebļauj (kā jūs apgalvojat). Sievietes zina savu vērtību un bērni te dzimst griezdamies !!! Zviedriem nedraud iznīcība. Vai tas Jums nekad nav ienācis prātā, ka te visu laiku bērni dzimst vairāk nekā vecie mirst? Latvijā un Krievijā ir otrādi. Kāpēc par to Jūs neinteresējaties? Vienkārši Latvijā (Krievijā , Austrumeiropā) reizēm sievietes reizēm pašas uzvedās kā dzīvnieciņi un servisa institūcijas vīrietim un domā, ka tas nu gan ir šarmanti.
Varbūt, ka vīriešu – sieviešu attiecībās civilizācijas gaitā arī ir dažādi atīstības līmeņi un par to mēs skaistules Latvijā neinformējam.
Viņas paliek pagājušajā gadsimta līmenī.
Lasot vietējos, seklos žurnālus.
Lūdzu lidojiet, bet pie reizes paskatieties uz pasauli atvērtām acīm! Viss nav tā kā rakstīts LV sieviešu bulvārperiodikā. Man patīk Jūsu sašutums! 🙂
Pasale ir stipri citadāka.
Peldieties puķēs un dzīvojiet tālāk savās ilūzijās. Kad kādreiz paliks laika, tad palasiet veco labo Fransuāzu Sagānu.
Starp citu, es neesmu feministe.
Iespējams, ka tas Jums būs vismaz pārsteigums. 🙂
Es esmu vīrietis parastais (31), man reāli nav saprotami šie uzspiestie pēc padomju laiku svētki, kur uz tevi skatās šķībi, ja neuzdāvini, neapsveic, protams kolektīvā vēl tā laika sievietes, kuras jūsmo cik lieli svētki bija tajos laikos utt.
Ja es gribu dāvinu ikdienā, man nevajag vēl dienu kad izlīdzināt vainu visu siev. priekšā. Ceru, ka pēc paaudzes šie svētki iznīks. Protams vēl tas nejāedzīgais puķu bizness
PS
starp sava vecuma draugiem neesmu vienīgais šādi domājošs, lai neteiktu, ka visi tā domā.
Jā, man šķiet, ka tā domā daudzi. Tikai pateikt šo patiesību skaļi ir apgrūtinoši, jo tad jārēķinās ar “kūts” uzbrukumu.
Nupat jau “vistas un gaiļi” metās virsū saknābāt arī mani. 🙂 Būtībā jau mums vajadzētu iedibināt savas tradīcijas šajā jomā. Piemēram – “sirsniņdienā” 14. februārī. Somi (šajā dienā) iedibinājuši “draugu dienu” un sirsnīgi apsveica arī mani.
Tas bija patīkami un asprātīgi. Zviedri šajā dienā dāvina mīļiem cilvēkiem ziedus un saldumus. Mīlas diena nav nekas slikts, taču 8. martā vai kapusvētkos to svinēt patiešām nevajadzētu.
Jā, es autorei gan piekrītu – globālajos jautājumos, gan nepiekrītu – par puķi šodienā. Jo, redz, jaunā paaudze, jaunie vīrieši vispār nezina Klāras Cetkinas vārdu un visu backgroundu, nemaz nezina, kas ir šī diena, un tā viņiem ir iespēja (žēl, ka tāda piespiedu kārtā, gluži kā Valentīna diena) uzdāvināt puķi savai sievietei.
nevienlīdzības jautājumi gan amatu, gan algu ziņā, visi dzimstības un mirstības rādītāji u.c. it kā tikai sieviešu problēmas ir jārisina, protams, bet nevar pārmest tam 20 gadīgajam puisim, kas nāk pa ielu ar tulpēm, jo viņš ne pie kā nav vainīgs. Drīzāk tiešām Rīgas Dome par stulbajiem plakātiem. Es arī ik gadu noskatos uz tiem vides plakātiem ar tulpi un taureni fonā un uzrakstu: sveiciens visām sievietēm! Nez, kāpēc man tas viss šķiet tik “krieviski” un stulbi
Jā tieši tā – stulbi.
In 1917 demonstrations marking International Women’s Day in St.Petersburg on the last Sunday in February (which fell on 8 March on the Gregorian calendar) initiated the February Revolution.
Atbildot uz S.Veinbergas “Esat ieradies no pagājušā gadsimta?”:
Vispār jau jā, es un arī Jūs – mēs esam no pagājušā gadsimta… Biju gaidījis ko vairāk kā šāda tipa repliku no laikam jau agrāk cienījamas korespondentes Stokholmā.
Ne viss, kas skaitās “moderni” ir cilvēkam un cilvēcei labs, derīgs, veselīgs.
Šķiet, ka tomēr neesam no viena gadsimta. Žēl.
Taču atšķirībā no Jums, es neesmu palikusi pagajušajā gadsimtā, bet cenšos iet laikam līdzi, pat pa priekšu tam!
Jā, un laikam dzīvojat kaut kādā 46. gadsimtā, kad dzimumu vairs nav seksa arī ne, visi draudzīgi izmanto spermas bankas, savā starpā nesarunājas, lai pasarg Dievz, kādu neaizvainotu, vakā vienādas drēbes, lai neizceltos…
Bija pagarš komentārs padomā, bet lai. Ja sieviete uzskata, ka kādas pašcieņa vai kas nu vēl, tiek iedragāts, ja viņai pasniedz roku izkāpt no autobusa, uzdāvina puķi vai izsaka komplimentu, tad tādai sievietei, atļaujos uzskatīt, pašcieņas nemaz nav. Ir tikai bailes, kompleksi un negācijas.
Paldies par viedokli, taču nejauksim elementāru pieklājību (kas vīrietim ir jāizrāda ne tikai pret sievietēm, bet pret jebkuru ciļvēku neatkarīgi no dzimuma) ar problēmu, ko es aprakstu rakstā.
Man kompleksu gan nav. Tad nebūtu tapis šis raksts.
Atvainojos par pareizrakstības kļūdām, ceru, doma uztverama.
Nu, nezinu. Reiz bija vajadzība nosūtīt ziedus Spānijā. Piereģistrējos, nosūtiju un joprojām saņemu spamu.
Kā reiz nedēļas sākumā e-pastā iekrita kārtējā vēstule. “Especial día de la mujer” – nav jābūt spāņu valods ekspertam, lai saprastu, kas tur rakstīts.
Vai tiešām Veinbergas kundze spāņem pārmet padomju stila domāšanu?
Muļķu netrūkst arī Spānijā.
Patiesībā jau 8. mamrtu atzīmē ne tikai bijušajā PSRS, bet visā plašajā pasaulē, arī Londonā un Stokholmā, tikai tur tasir viss ir politizēts un fieminizēts. Pie mums sirsnīgi un bez politikas 🙂
Pie mums nopietna politiska diena pataisīta par vulgāru seksistisku dienu. Lai novērstu uzmanību no politiskās būtības. Paskaties Daniela Kreiga video, ko tikko pievienoju , tas pasaka, ko ar 8. martu saprot citur pasaulē, nevis Krievijā un postpadomijā.
Nesvin. Jūs pārāk daudz skatāties Krievijas TV.
Par video grūti ko iebilst – pamācošs un patiesi atspoguļo situāciju. Es arī domāju, ka 8.marts kā Padomijas svētki ir galīgi garām. Taču esmu pret to, ka sievietes šoreiz nonievā par to vien, ka viņas priecājas tikt apsveiktas. Es domāju, viņas šos svētkus uztver idejiskā līmenī un tas nav nekas peļams. Ideja nav slikta, varbūt tikai tā vienkārši jāmaina atbilstoši laikam – pievēršoties problēmu risināšanai, tomēr saglabājot arī cilvēcisko un svinīgo noskaņu. Galu galā, vidusceļš ir vienmēr.
Es jūsu rakstus patstāvīgi lasu un ļoti cienu jūs, Sandra Veinberga, tomēr šoreiz raksts atstāj mazliet melnāku un kritiskāku iespaidu nekā tam vajadzētu būt. Gaidīju objektīvāku viedokli.
Paldies arī par Jūsu viedokli! Es to augsti vērtēju, pat ja nepiekrītu visam!
Es domāju, ka biju vēl ļoti saudzīga un ļoti toleranta pret to, kas mani pazemo kā sievieti šajos tā saucamajos svētkos:) Bet kādam tas arī ir jāpasaka, ka ir arī cits – Rietumu pasaules viedoklis par šo dienu
Viens drosminieks tomēr parādījies, kas tā saudzīgi par to Rietumu pasauli un Latvijas perspektīvām pateica –
Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis Valsts svētku dievkalpojumā 18. novembrī
”(..)Mēs izšķīrāmies veidot savu Latviju par patērētājsabiedrību pēc Rietumu parauga, nenojaušot, kādām problēmām pretī dodas paši Rietumi. Nu mums ir daudz preču, ko patērēt – protams, ja ir nauda. Taču patērētājsabiedrība galu galā cilvēku pašu padara par preci un nosaka viņa vērtību pēc tā, cik viņš spēj iegūt un tērēt. Cilvēks ir tik nozīmīgs, cik liela ir viņa konkurētspēja patērēšanas maratonā. Tos no mums, kuri šos noteikumus pieņem, patērētājsabiedrība dzen nežēlīgā skrējienā un stresā, kur statuss un pirktspēja kļūst par identitāti.(..)
Mēs, attīstot savu valsti, šķiet, esam kļūdījušies ar mērķiem.”
Zeme, valsts un Kristus . 19.11.2011
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334144:zeme-valsts-un-kristus&Itemid=93
Paldies, bija interesanti lasīt (arī komentārus). Un vēl interesantāk bija visu pārlasīt pēc tam, kad biju noskatījies šo nevardarbīgās komunikācijas semināra ierakstu: http://youtu.be/hRQQLYGHQtA
Viela pārdomām…
P.S. Arī neesmu sajūsmā par šiem svētkiem.
Šodien biju lekcijā, ko vadīja cilvēks, cik nopratu, no Austrālijas, katrā ziņā “ārzemju latvietis”, viņš teica, ka šie svētki viņam ir, kas nedzirdēts, tuvākais ar tādu nosaukumu esot žurnāls “sieviešu diena”
Pagaidām, kamēr tā padomju mentalitāte un svētki nav nomainīti ar Rietumu – tikmēr vēl Latvijā nav kā Austrālijā: ” Austrālijas premjerministrei uzbrukuši aborigēni ”
Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda bijusi spiesta burtiski bēgt no Austrālijas aborigēniem un viņu aizstāvjiem.
Ap diviem simtiem protestēju sākumā situši pa ēkas logiem, kur premjerministrei bijusi tikšanās. Viss beidzies ar to, ka viņa apsargu pavadībā un aizsegā skrējusi uz automašīnu, kurā, spriežot pēc video, steigā iegrūsta.
26. janvārī atzīmē Austrālijas dienu.
http://www.db.lv/foto-video/video/australijas-premjerministrei-uzbrukusi-aborigeni-251349
Par pārprasto dienu svinēšanu. Reiz arī pagāniskās Romas impērijā iedibināto saules dienu kristīgā baznīca turpina atzīmēt kā svēto dienu Dieva dotā Sabata vietā. Un neko – jūtas labi! Pamainīja interpretāciju un uz priekšu. Pieradīsim arī pie 8. marta (citā interpretācijā)! 🙂
Labvakar Sandra!
Biju par Jums drusku augstākās domās,kā par labu žurnālisti. Bet ja jums nav labas tēmas par ko rakstīt, tad nerakstiet vispār. Pēc šī raksta paliek sajūta, ka gribat par sevi atgādināt ka esat latviete Zviedrijā,lai mēs par Jums neaizmirstu. Dveš vīzdegunīgums un lielība no Jums. Ja Jums nav ko rakstīt tad varu iedot tēmu- kā mūsu strādniekus zviedri Zviedrijā uzmet un par 5 mēnešu smaga darba, nesamaksā algu,šī tēma varētu būt daudz interesantāka. Jūs esat aizvainojusi daudzas sievietes Latvijā ,mēs neaizbēgām uz vieglāku dzīvi, mēs eksistējam un cīnāmies par izdzīvošanu un Latvijas tautas neiznīkšanu. Un šī viena puķe 8 martā, mūs nevis aizvaino, bet iepriecina,šādi dumji raksti gan aizvaino sievietes. Nost ar vīzdegunību un pārgudrību.
Jauku 8 marta vakaru!
Žēl ka Jūs neviens nav apsveicis.
Žēl, ka Jums (lai iepriecinātu) pietiek tikai ar vienu tulpi, vienu reizi gadā! Man tās ir vajadzīgas katru dienu, visu gadu! Jā, man ir augstākas prasības tāpat kā lielākajai pasaules sieviešu daļai. Tāpēc tapa šis raksts! Savādi, ka Jums tik ļoti gribas mani pazemot un aizvainot, taču es Jums piedodu. Pienāks laiks un Jūs sapratīsiet, ka es daru loti svarīgu darbu – cīnos ar tumsonību. Tas nav maz.
Nē, man nav vajadzīgas pamācības kā turpmāk vajadzētu dzīvot un par ko rakstīt.
Paldies par ieteikumu, bet pieturēšos pie saviem orientieriem.
Jā, man ir lieliska ģimene un tuviniekiem nekad neienāktu prātā mani apsveikt ar ziediem 8. martā. Tik saprātīgi un progresīvi viņi ir un ziniet….es ar to neplātos un nesūdzos!
Tā ir tēma lielai diskusijai.
Cerams, ka šāds brīdis pienāks arī pie mums.
Bez tulpēm un pazemojošiem apsveikumiem.
===========================================================================
Kas cits atmodas un dziesmotās revolūcijas runātājiem atliek? Kopš pirmās lielās diskusijas 1988.g. jūnijā viens laika sprīdis pagājis – http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/atmodas-varda-670709
– tikai, diemžēl, problēmu mazāk nav palicis – gluži kā runu (t.s. diskusiju) plūdi…..Kas vēl kāda Repšes, Godmaņa, Ēlertes vai kāda Veinbergas kundzes reformatoru paaudzes teikto tagad, kad darbu sekas acīmredzamas – nopietni uztvers?
Cik skumjš raksts…
Atliek vien teikt- mazāk politikas.. Viss ir mūsu galvās! 8. Martu ar pazemojumu neuztveru, jo raugos uz to ne-no-politikas viedokļa. Nožēlojami visu uztvert tik sakāpināti. Rakstā par daudz uzspiestu sakāpinātu autores emociju..
Atšķirībā no Jums es redzu kā ar Jums manipulē un pataisa par vistu vistukūtī:) ja Jūs tas neuztrauc, tad žēl, ka Jums tik zemas prasības no dzīves un sabiedrības:)
Kvota valsts uzņēmumu valdē manā skatījumā ir lielāks paemojums par visām pasaules tulpēm. Bet pārējam rakstam lielā mērā piekrītu.
Šis komentārs gan man patika – “Drīzāk gan smaržo pēc loģikas”.
Bet raksts precīzi kā.. tēlaināk – “iemests akmens vistu kūtī”.
Bet varbūt ir vēl viens moments, vai šos svētkus krievvalodīgie vairāk neuztver kā “savējos”, kā sava dzīvesveida dominances atgriešanos?
Izskatās ka Veinbergas kundze ir viena no tām, kura, ja viņai izkāpjot no vilciena pasniegsi roku, iespers Tev ar kāju.
Tad droši vien būsi to spērienu pelnījis? Palīdzi sievietēm būtiskākās lietās, nevis ar liekulīgu izrādīšanos, – dod viņām vienādu vai lielāku algu nekā pašam, atdod viņam savu šefa vietu, neiekausti savu sievu utt.
Nevulgarizējiet lietas par kurām iestājas īsti vīrieši, kas patiesi ciena sievietes, nevis izliekas ka to dara ar roku pasniegšanu!
Labprāt gribētu vienlīdzību – mūsu programmētāju kantorī – pusi darbinieku – sievietes – bet nez kāpēc nepiesakās neviena.
Kas par problēmu?
Slikti meklējat. 🙂
Populārākajos Latvijas IT forumos arī nez kāpēc absolūtais vairākums ir vīrieši.
Kas par problēmu?
Sievietēm tur reģistrēties neļauj?
Gaumes mēdz būt dažādas, par tām nestrīdas.
Varbūt tās dažādās gaumes ir pie vainas kāpēc sieviešu vairākums negrib apgūt IT un tāpēc arī nepiesakās pie mums darbā.
Mēs neņemsim kādu tikai tāpēc ka tas ir sieviete vai vīrietis.
Mums vajag lai darbinieks prastu to ko mums no viņa vajag.
Vai Jūs tiešām neesat sastapis sievietes programmētājas?
Sastapis es, protams, esmu, bet visos uzņēmumos kur esmu strādājis viņas ir vai nu mazākumā – vai arī nav vispār. (tā kā manā pašreizējā darba vietā)
Kur ir problēma?
Sievietiem datorus nepārdod?
Internetu neslēdz klāt?
Bloķē pieeju mācību resursiem?
Neuzņem augstskolu IT fakultātēs?
IT nozari minu tāpēc ka tā ir viena no tām kur Latvijā var +/- sakarīgi pelnīt un diezgan viegli atrast darbu.
Tēma, kuru Jūs aktualizējat, ir ļoti svarīga. Taču uz to nevar atbidēt īsi. Jā ir stereotipi, aizspriedumi pasniedzēju vidū, formāla neieinteresētība. Štampi, ka tas ir garlaicīgi utt. Būtībā jau meičas vajadzēja vairāk aicināt (iedrošināt) doties uz šīm fakultātēm un puišus (piemēram) uz medicīnas māsu nodaļām. Mūs jau no bērnības vecāki un skolotāji (sabiedrība) gatavo notektām “dzimumam atbilstošām” lomām (lelles, mašīnas utt). Mums iedveš un pārliecinā ko mēs ” šito” varam un ka, ” to nu gan nevajadzētu darīt” (neatkarīgi no cilvēka spējām). Jūs (piemēram) strādājat nozarē, kurā dominē puiši. Sabiedrībā valda uzskats, ka meičām tur nav ko darīt. Tāpēc arī viņas neiet. Ir pierādījies, ka meitenēm mazliet bail doties tur iekšā (ka neizsvilpj, lai nav jānoklausās pazemojošas piezīmes utt). Klišejas joprojām regulē mūsu dzīvi. Sabiedribas spiedienam ir milzīgs spēks. Protams, ka ir arī drosmīgi cilvēki, kas neņem galvā “ko domā citi”. Taču tādu nav daudz.
nedaudz offtopiks, bet, piemeram, imants gorbans, kas man -toreiz meitenei- pasniedza informatiku, darija to ar ljoti izteiktu naidu pret sieviesu dzimumu ka tadu. Lieki teikt, ka ipashas simpatijas (lai neteiktu vairak) pret so disciplinu neradas nedz man, nedz padsmit citam klases meitenem. No musu gada tikai viena aizgaja studet programmesanu. ig pasniedza ari fiziku.. Ta tiesam bija ljoti traumatiska pieredze un nevis zinasanas vai nezinasanas del, bet gan tiesi dzimuma noniecinasanas del. btw, geimeru vide ari nav ta pati patikamaka…
Man kā vīrietim 8. marts ir nevis pienākums, bet iespēja apsveikt sievietes, izteikt komplimentu un neriskēt, ka tikšu apvainots seksismā.
Un es to daru, neaizdomājoties par to, kas šajā dienā ir noticis pirms simts vai vairāk gadiem, un nedomāju arī par sieviešu vienlīdzību vai nevienlīdzību. Es vienkārši sievietēm uzsmaidu, viņas uzsmaida man un dzīve ir skaista.
Tad kāpēc Tu to nedari katru dienu? Kāpec necīnies lai sievietēm ir lielāka alga nekā Tev un citas priekšrocības?
Vienkārši tāpēc, ka tas būs par grūtu, jo vienreiz gadā paliekuļot ar vītušu tulpi jau ir lētāk un vieglāk un tad pašam liekas ka arī visi grēki izpirkti, vai ne?:)
Skumja pēc 8.marta S.Veinbergas bloga publikācijas. Ne kā atbilde, vairāk – doma sev pašam.. Blogā: http://emocijufoto.lv/emoblog/?p=497 8.marta ziedi..
Marek, paldies par komentāru un linku uz Jūsu blogu, bet kas Jums traucē katru dienu izrādīt cieņu un respektu sievietēm un ne tikai ar izrādīšanos, pasniedzot tulpi? Bet ar būtiskākām lietām! Un katru dienu! Nevis vienu reizi gadā! Tāpēc skumji tiešām ir ne tikai Jums, bet arī visām domājošām sievietēm par šādu liekulību reizi gadā. …. par to mans story:)
Veinbergas kundze – nepārprotiet – ne traucē – bet rada šķērsli – sakāpināta dažu dāmu reakcija, kurā dominē nervoza reakcija uz katru žestu, kas ir vērsts kā rezi vienā – ikdienas attiecību kopšanas virzienā..
Atmet ‘žestus’ – koncentrējies uz biznesu (peļņu). Pretējā gadījumā var iekulties nepatikšanās – ‘piesies bumbas’ par sex uzmākšanos.
Pilnībā piekrītu rakstam, vienīgi arī man ir iebildumi par 50% kvotu sievietēm uzņēmumos. Bet ctādi – visu cieņu Sandrai Veinbergai par apņēmību cīnīties ar “tumsonību”, lai gan pēdējo atbalsta gan tirgotāju peļņas kāre, gan cilvēku dzīšanās pēc izpriecām un nevēlēšanās domāt, gan nekritiska dažādu piedāvājumu uztvere, gan ‘”postkoloniālais sindroms” apziņā.
Paldies par komentāru, tas uzmundrina!
Par kvotām es ar nezinu īsti, vai tas ir labi vai slikti.
Taču ir mēģinājums ko darīt līdztiesības virzienā.
Cienītā tumsonības apkarotāja!
Man vienmēr ir licies, ka Starptautiskajā sieviešu solidritātes dienā mums, strādājošām sievietēm, jāapsveic vienai otru par visiem agrāko laiku sieviešu sasniegumiem, kas ļauj šodien mums būt neatkarīgām, strādājošām, pelnošām, sevi nodrošināt spējīgām, balsojošām utml. Bet Jūsu raksta un komentāru naidīgā, noniecinošā, iedomīgā intonācija vienkārši atbaida. Iesaku jums izlasīt vairāk par “pasaules uzskatiem” par IWD un novēlu citreiz atrast piemērotākus izteiksmes līdzekļus, lai Jūsu svarīgais darbs – apkarot tumsonību – sekmētos ar panākumiem.
http://www.washingtonpost.com/blogs/arts-post/post/international-womens-day-10-ways-to-celebrate/2012/03/08/gIQACZ16yR_blog.html
Manā rakstā nav nekā “naidīga, noniecinoša” un intonācija nav “iedomīga”. Ja mans raksts un manas domas Jūs atbaida, tad nevajag lasīt. Ir ļoti daudz sieviešu žurnālu, kuros jums pieņemamā ideoloģija zied un zeļ. To ir pat pārāk daudz! Kaudzēm. Tāpēc 2. dzimuma tēma (Sagāna) mums joprojām nav aktualitāte un visas, kurām ir svarīga 8. marta tulpe – ir un dzīvo sev patīkamu tekstu komfortā. Es rakstu pavisam citādi un daru to apzināti. žurnālistam ir jāpievērš sabiedrības uzmanība nopietnām problēmām. Izteiksmes līdzekļi man ir daudz un profesionāli. Atskaites es nerakstu. Komplimentārus rakstus arī nerakstu. Pietiekami ilgā pieredze žurnālistikā man, protams, palīdz. Jā, es iespējams, izsakos asāk nekā LV pieņemts sievietēm, lai pievērstu uzmanību problēmai. To es daru apzināti. Ļoti priecājos, ka man izdevies nokaitināt daudzus un (iespējams) šie “kūts” cilvēki sāks domāt, ka lomu sadalījums šajā pasāulē nepavisam nav tik primitīvs kā daudziem līdz šim šķitis. Ja kaut 2 cilvēki pamodīsies, es būšu gandarīta. Protams, ka pie viena jāiztur ” vistu kūts” entuzisatu snaiperu zalves. Ar šiem apvainojumiem jārēķinās un tāds ir žurnālista darbs. Par svinēšanu nepiekrītu. Mums nav jāapsveic 8. martā citai citu ” par agrāko laiku sieviešu sasniegumiem”- kā jūs norādāt. Solidaritātes diena ir vienīgais datums, kad sabiedrībai var atgādināt cik daudz šajā jomā joprojām nav atrisināts. Nekādu lielu sasniegumu (diemžēl) mums pagaidām nav. Es varētu izvērsties par šo tēmu, bet domāju, ka daudzi ir sākuši domāt. Tas ir pats galvenais.
Nez kas traucē par solidaritāti atgādināt ikdienas? Kāpēc tas ir vienīgais datums?
🙂
Tas ir starptautiski pieņets datums – 8 marts. Runāt un aktualizēt konkrētas problēmas visā pasualē. Nevis godināt sieviešu dzimti, bet aktualizēt konkrētas tēmas problēmas. Protams, ja gribas – dariet to visu gadu. Tik ļoti gribas to tulpi šajā dienā? Tomēr? Ziemassvetkus arī faktiski var svinēt visu gadu, nekas netraucē, ja tā gribas. Var arī Līgo svētkos jūnijā greznot mežā eglīti (un sniegu piedomāt klāt). Dariet visu kā pašai tīk. 🙂
Otrais dzimums ir simonas de bovuaras darbs…
Es pilnīgi noteikti neatbalstu bezgaumīgus plakātus un rotājumus pilsētas ielās jebkuros svētkos, bet ar to arī izbeidzas mana viedokļu sakritība ar šo rakstu. Lai arī sieviešu diena nekad nav ieņēmusi nozīmīgu vietu manā dzīvē, šis raksts mani kā sievieti aizvainoja daudz dziļāk kā jebkura sieviešu dienas izpausme.
Ir jau skaisti deklarēt, ka nevajag neko svinēt, vajag tikai cīnīties par tiesībām un arī būt mīļumiņiem katru dienu. Bet tad jau nesvinēsim neko – nost, piemēram, ar mātes dienu, jo tā godina māti tikai tāpēc, ka māte (šī raksta stilā vulgarizējot – tikai tāpēc, ka vīrietis ar viņu pārgulēja un sanāca kā nu sanāca, un vispār nav godīgi, ka tikai sievietes var radīt bērnus un tas bremzē apliecināt viņu visuvarošo, bet nenovērtēto prāta potenciālu). Un nost ar tēvu dienām, jauniešu dienām un tā tālāk. Un arī bērnu tiesību aizsardzības dienu nevajag, AIDS dienu nevajag, neko nevajag. Tajās visās nedāvinām tulpes un narcises, teiksiet? Bet kur ir problēma papildus attiecīgās tēmas jautājumu aktualizēšanai uzturēt arī svinīgo momentu un uzdāvināt ziedus? Un jocīgi, ka autore tomēr atzīst valentīna dienu, jo ziedus un mīlestību taču tik un tā vajag apliecināt katru dienu, nevis tikai 14. februārī.
Un cik ir nācies saskarties, piemēram, Rietumeiropā, stāstot, ka 8.martā dienā dāvina ziedus, sievietes visas teikušas, ka tas ir skaisti un priecātos par šādu tradīciju arī savā valstī.
Un jā, es zinu, ka statistiski sieviešu līdzdalība un atalgojums ir problēma, bet faktiski sievietes, kas tiešām grib un spēj, ir gan augstos amatos, gan ar lieliem ienākumiem. Bet ne jau visas grib un ne jau algas apmērs vai statuss norāda, cik cienīts un vērtīgs ir cilvēks(šajā kontekstā – sieviete). Un izveidot sieviešu kvotas būtu pat vairāk kā stulbi un pazemojoši.
Slikti, ja Jūs aizvaino pretējs viedoklis. Es runāju tikai par 8. marta pārprastu svinēšanu. Nekad neesmu teikusi, ka vajadzētu aizliegt visus pārējos svētkus. To vispārināt Jūs (nevis es). Taču samainot akcentus laikam ir vieglāk man uzbrukt, jo argumentu jau Jums nav. Diemžēl. Tikai sašutums un apgalvojumi. 🙂 Ja jums tik ļoti svarīgi, lai dāvina ziedus – tad lūdzu. Rīkojieties. Organizējiet dāvinātājus un dāviniet pati! Uz priekšu! “Svinīgo momentu” nevajag uzturēt. Tas vai nu ir vai nav. Nav nekā jocīga, ka es “atzīstu Valentīna dienu” jo nekad neesmu apgalvojusi, ka man nepatīk, ja cilvēki svin. Attiecībā par Valentīna dienu es rakstīju, ka šajā dienā var svinēt visu ko un var svinēt arī citās dienās un var nesvinēt nemaz un var svinēt katru dienu, ja gribas. 🙂 Jums, acīmredzot, nav pietiekami plaša informācija par sieviešu stāvokli sabiedrībā, jo diemžēl nav tā, ka ” sievietes, kas tiešām grib un spēj, ir gan augstos amatos gan ar lieliem ienākumiem” (kā Jūs norādāt). Tā tas patiešām nav nedz Latvijā nedz pasaulē. Diemžēl. Sieviešu kvotas ir visās demokrātiskās valstīs (vai nu mums tas patīk vai nepatīk!) un tas nav nedz stulbi nedz pazemojoši, jo kungi karjerā dāmām ceļu negriež. Jā, tā tas ir. To zina visi. Par to var sašust cilvēki, kuriem šī problēma ir sveša. Ceru,ka Jūs iepazīsieties ar šo kvotu principu (kas man arī nepatīk) bet nekā citādi nevar (vismaz pagaidām). Prakse to ir pierādījusi arī Skandināvijā. Nevajag pārspīlēt un nošaut žurnālistu. No tā problēma neatrisināsies.
Nu man jau šķiet, ka tas svinīgais moments kā reiz ir, bet jūs mēģinat apgalvot, ka tādu nevajag. Bet viss pārējais lai nu paliek katram savā galda pusē, taču labprāt dzirdētu Jūsu viedokli par mātes dienu visā šajā kontekstā.
Mātes diena ir jauki svētki, jo tad katrs varam pateikties savai mammai un kāda cita mīļa cilvēka mammai par to, ka esam nākuši pasaulē. Patīkami, protams, ja bērni atceras. 🙂 Diemžēl katrā valstī šī diena ir citā datumā. Piemēram- Anglijā vienā, Latvijā citā un Zviedrijā vēl pavisam citā dienā. Globalizācijas apstākļos iznāk šo dienu svinēt vairākas reizes gadā. 🙂
Tēta diena arī nav slikta, tikai pagaidām tā vairāk asociējas ar “dāvanu pirkšanu” (kapzeķes, kaklasaites utt.) Tirgotājiem lieliski, bet mums pašiem …mazliet bikluma sajūta, jo neiznām kā īsti svinēt. Derētu vecmāmiņas un vectētiņa diena. Viņi šo dienu ir pelnījuši. Jāņi ir vislabākie svētki, tikai Latvijā vēl pagaidām nav lielisku priekšlikumu šajā dienā bērniem, kas (protams) ir svinētāji pa dienu. Nevis naktī. Zviedri šajā ziņā ir adaptējuši labāk Vasaras saulgriežus arī mazuļiem. Ne tikai pieaugušajiem. 🙂 Mēs varētu labāk un plašāk svinēt Meteņus, Lieldienas un vēl maijā Latvijas netakarības atjaunošanas dienu. Tad saule augstu debesīs un kāpēc gan nesarīkot, piemēram, bērnu gājienu kā norvēģiem 17.maijā? Ideju smēde! Turpinām kalt!
Interesanti, ka Veinbergas tipa feministes, kas pieprasa “vienlīdzību”, parasti runā par vadošiem amatiem un lielām algām, ērti ignorējot, ka īsta vienlīdzība nozīmētu arī smagu darbu šahtās vai stāšanos pretī vīrietim sportā jebkurā disciplīnā. Kā būtu ar dzimumu kvotām ogļu raktuvēs, meža izstrādes darbos, auto servisos utt?
Ko Tev sievietes, kuras tu sauc par feministēm, ir tādu nodartījušas, ka tu tik uztraucies, ka viņas dabūs tās pašas tiesības, ko Tu? Vai tad viņas nedara šo smagos darbus, bet tur viņam neviens tulpes par to nepasniedz? Paskaties apkārt!
Relax, take it easy;)
Sandra, ko Jūs darītu, ja Jūsu vīrs vai kolēģis pēkšņi Jums dāvinātu ziedus 8.martā?
Neeksistē tikai materiālā pasaule, jādzīvo arī ar sirdi.
P.S. Sieviete un vīrietis nekad nebūs vienlīdzīgi. Varbūt vienīgi tad, kad satrakojušās feministes panāks to, ka vīriešiem būs dzemde.
Novēlu Jums sajust to prieku būt sievišķīgai sievietei (kas nenozīmē būt “vienai no kūts”).
Lai Jums daudz ziedi nākamajā 8. martā!!!:)
Paldies par jautājumu. Man ziedus dāvina bieži, tāpēc nav jāgaida 8. marts. 🙂 Mani draugi un tuvinieki to nekad nedarīs. Ja arī kāds man iedomāsies uzdāvīnat puķes 8. martā, tad nosūtīšu tās Jums! 🙂 Jo Jums šī puķu dāvināšana 8. martā ir tik svarīga lieta!!! Lūdzu lūdzu! Neaizmirstiet man atūtīt adresi, lai zinu kurp sūtīt. Prieks sagādāt citiem prieku! Pa to sievišķību mēs varam diskutēt. Acīm redzot man sievišķība nozīmē kaut ko citu nekā Jums. Par Jūsu nākošo apgalvojumu arī neesam vienotas, bet tas ir normāli, ka dažādiem cilvēkiem ir dažādi un atšķirīgi uzskati. Kūtī nekad nenonākšu, jo vērtēju sievišķību daudz augstāk un mazliet citādāk nekā to darāt Jūs.
Tas ir brīnišķīgi, ka mēs spējam akceptēt “citādiskumu”. 🙂
Vai ne?
Lai arī Jums jauks vakars! Skatāmies tālāk foršu koncertu!
Izlasīju rakstu un komentārus un tā arī līdz galam nesapratu Veinbergas kundzes viedokli.
Problēma ir tieši 8. marta datumā vai arī ziedu dāvināšanas faktā?
Ja runa ir par datumu, tad arī mātes diena ir problēma, jo tiek atzīmēta konkrētā dienā.
Ja runa ir par ziediem, tad kāpēc autore pieņem ziedus citos datumos.
Ir sajūta, ka viedoklis nav īsti noformulēts, bet varbūt es kaut ko līdz galam nesaprotu. Paldies jau iepriekš par apgaismošanu.
Jūs nevarat saprast tāpēc, ka oponenti mēģina mani apkarot, nomainot akcentus un nebūtisko pacelt būtiskuma līmenī.
Viedoklis ir vienkāršs- Starptautiskā Sieviešu solidaritātes diena ir tā diena gadā, kad pasaule pievēršas sieviešu līdztiesības problēmu risināšanai. Šajā dienā akcentē problēmas.
PSRS laikā šos svētkus KP vadība transponēja kā sieviešu godināšanas dienu ar ziediem un alkoholu, koķeti pārbīdot akcentus. No būtiskā uz nebūtisko – no problēmām pie draiskas koķetēšanas un apdāvināšanas. Veikalos dāmas nevarēja dabūt pat higiēniskās paketes, taču vecas tulpes 8. martā bija nopērkamas.
Seksisms vienmēr darbojies un šajā gadījumā komunistiem lieliski izdevās nokoķetēt ar sabiedrību. Tā atdevās un pārvērta 8. martu par sieviešu dzimuma sumināšanas dienu. 100% devalvējot 8. marta būtību. Ziediem te nav nekādas nozīmes.
Mums Latvijā liekulīga godināšana ir ļoti populāra. Cilvēki rīko sev jubilejas un pieprasa publisku godināsānu, mēs tradicionāli godinām aktierus. Būtībā šī godināšana ir liela mēroga liekulība, kas daudziem liekas ļoti nozīmīgs pasākums.
Liekulības tirgus no malas bieži izskatās ticams.
Tātad sievietēm drīkst dāvināt puķes, ja viņas mums patīk vai simpatizē (vai kā pateicību par kaut ko vai vēl kaut kā citādi), tikai ne 8. martā, jo tas ir vēsturiski politiski “sāpīgs” datums? Vai arī jebkurā gadījumā tā ir “liekulīga godināšana”.
Esmu vienkāršs puisis no laukiem- uz vienkāršu jautājumu gaidīju vienkāršu atbildi.
Dariet tā kā Jums labāk patīk! Galvenais – neliekuļojiet. 🙂 Vienkārši, vai ne?
Mums ir katram savi svarīgie datumi un praktiski nekad tie nav kolektīvi svināmi svētki. 🙂
Jā- izklausās vienkārši. Paldies par apskaidrošanu- no oriģinālā raksta gan īsti nebiju spējīgs izlobīt, ka problēma ir liekulībā- laikam pārāk daudz dažādu nianšu… Lai veiksmīgs gadsun lai ne sievietes ne vīrieši jums apkārt neliekuļo!
🙂
Pilnīgi piekrītu, šis raksts bija vajadzīgs jau sen.
Tas, kas notiek 8. martā postpadomju teritorijā ir ļoti labi nomaskējusies maskulīnā hegemonija, proti, vīrieši ir radījuši sistēmu, kur sievietes var saņemt apstiprinājumu tam, ka viņas funkcionē atbilstoši tai lomai, kurā viņi grib redzēt sievieti. Un smieklīgi ir tas, ka viņas par to priecājas, jo “”a, kas tur slikts, ja uzdāvina ziedus”?
Tas būtu apmēram tas pats, ja rasisma laikā ASV būtu “afroamerikāņu diena”, kur visi dāvinātu viņiem ziedus par to, ka viņi ir tik spēcīgi, eksotiski un labi strādā, bet nepieminētu to, kāda ir viņu sociālpolitiskā situācija un, ko darīt, lai to mainītu. Vai tad tas būtu slikti, ja viņiem dotu ziedus?
Nebūtu gan, tomēr ar šādu dienu kaut kas nebūtu kārtībā, vai ne?. Protams, sieviešu situācija ne tuvu nav tika slikta, kā afroamerikāņu toreiz, bet šāds dramatizējums noder, lai saprastu 8. marta ideoloģiju.
Piekrītu tam, ka līdz brīdim, kad sieviešu ienākumi būs vienlīdzīgi, nemaz nerunājot par attieksmi pret sievieti islama un tradicionālās sabiedrībās, šādi “svētki” ir kaut kas pa vidu cinismam, vulgaritātei un centieniem objektivizēt sievieti un piespiest to arvien no jauna spēlēt sev iedalīto lomu maskulinajā kultūrā un uzskatīt ka esošais status quo ir vienīgā iespējamā realitāte.
Sveika Sandra!
No sirds vēlos apsveikt Tevi Sieviešu dienā!
Es mīlu sievietes un man kā vīrietim 8 marts ir lieliska iespēja,lai vēlreiz apliecinātu to.
Ir pagājis tieši gads no šī raksta publicēšanas..,ceru,ka laiks ir kaut ko mainījis tavā dzīvē vairāk uz gaismas pusi…
Dzīve ir ļoti daudzšķautņaina un uz vienu un to pašu lietu var skatīties no dažādiem rakursiem.Pamēģini arī Tu paraudzīties uz šiem svētkiem ar citām acīm un no cita skatupunkta.
Pie velna visu ideoloģiju un politiku..,mēs dzīvojam tikai vienreiz un tie ir vislielākie mūsu vīriešu un sieviešu svētki.
Patiešām neatzīmēju šos svētkus tākā to dara PSRS mantinieki. 8. marts man nav “mūsu vīriešu un sieviešu svētki” :)Mana dzīve ir ļoti gaiša, saulaina un mīlēta un es patiešām pievēršos tām problēmām, kas saistās ar sieviešu stāvokli pasualē. 🙂 Jūs nepareizi saprotat manu nostāju. Neesiet tik vecmodīgs! Mēģiniet arī Jūs paraudzīties uz šiem svētkiem “no cita skatupunkta” – kā Jūs sakāt.