Neskatoties uz Kremļa modernajām aizsardzības sistēmām, krieviem tomēr pienākuši grūti laiki. Gan Maskavu, gan Pēterburgu satricinājuši vairāki  veiksmīgi ukraiņu uzbrukumi. Lidojot nelielā augstumā, ukraiņu smagajiem droniem izdodas izvairīties no krievu pretgaisa sistēmām. “Droni “pazūd” starp mobilo sakaru mastiem, skursteņiem un tvertnēm un tāpēc nav pamanāmi,” – konstatē militārais eksperts Johans Huovinens.

Pēdējo nedēļu laikā  ukraiņi ir veiksmīgi uzbrukuši Krievijas pilsētām. Piemēram, debesskrāpim Maskavā pirms Uzvaras dienas svinībām maija sākumā. Šie uzbrukumi ir noveduši pie pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanas uz augstceltņu jumtiem galvaspilsētā. Pagājušajā trešdienā, atklājot starptautisko ekonomikas konferenci Pēterburgā, visi varēja apskatīt biezus dūmu mutuļus, kas pacēlās no krievu naftas objektiem. Tiem atkal bija uzbrukuši Ukrainas tālās darbības rādiusa droni.

Protams, tika arī notriekti simtiem dronu. Taču gan Ukrainas spēki, gan Krievijas militārie blogeri atzīmēja, ka vairāki smagie ukraiņu uzbrukuma droni spēja netraucēti sasniegt savus mērķus. 

Tālas distances droni tikai daļēji mēdz sasniegt mērķi. Taču ukraiņi labi plāno trajektoriju. Kad Ukraina uzbrūk mērķiem netālu no Pēterburgas, kas eksportē naftu šī kara finansēšanai, tad ir skaidrs, ka šāds drons ir lidojis cauri Baltkrievijai. Pēc tam pa Igaunijas – Latvijas robežu. 

Fakts, ka droni (pēc pārlidošanas Baltkrievijai) lido pa Baltijas valsti robežu, samazina to atklāšanas risku. Taču šis apstāklis palielina iespējamību, ka krievu traucējumi var ietriekt šos dronus NATO teritorijā.

Lai izvairītos no pretgaisa aizsardzības sistēmām ap Pēterburgu, Ukrainas droni lido ar mazu ātrumu un zemu. Videoierakstos no jaunākajiem uzbrukumiem Pēterburgas bāzēm, ir redzami tālas darbības droni, kas lido 100 līdz 150 metru augstumā. Tas apgrūtina to atklāšanu radaros. 

Dažos gadījumos Ukrainas droni var pēkšņi (uz brīdi)  parādīties radaros pat tad, kad tie lido zemu. Taču pēc tam tie atkal pazūd “troksnī no zemes”. 

Lai efektīvi apkarotu tāla darbības rādiusa dronus, tie jānotriec vismaz piecu kilometru attālumā, norāda Hoivinens.

Pagājušajā nedēļā notikušajos uzbrukumos Krievijas rietumos tika izmantoti Ukrainā izstrādātie FP-1 un FP-2 modeļu tālās darbības rādiusa droni. Dronu darbības rādiuss ir līdz 1600 kilometriem, un lielākais no tiem var nest pat 120 kilogramu smagu lādiņu.

Starp citu, Ukrainas ieroču ražotājs Fire Point pagājušajā nedēļā sāka testēt jaunu pretgaisa aizsardzības raķeti FP-7.X.  Jaunizstrādātā raķete ir paredzēta kā lētāka alternatīva cīņai pret Krievijas ballistiskajām raķetēm un droniem. Tātad kā amerikāņu Patriot sistēmas vai franču-itāļu SAMP-T aizvietotājs.

FP-7.X raķetes izmaksas tiek lēstas 700 000 ASV dolāru apmērā, salīdzinot ar 3,8 miljoniem dolāru kā izmaksā viena Patriot raķete. Ražošana sāksies augustā. (SvD)

Krievija turpina veidot jaunu kara bāzi tuvu NATO austrumu robežai Petrozavodskā. (DR, NRK)  Tur paredzēts izvietot ap 80 000 krievu karavīru.(SvD)  Jaunas kazarmas un militārā ekipējuma kopas ir identificētas Pečengā (Murmanskas apgabalā) aptuveni 10 km attālumā no Norvēģijas robežas. Līdzīgi projekti notiek Kirillovskojē, aptuveni 70 km attālumā no Somijas robežas. Tur arī tiek būvēts jauns militārās infrastruktūras komplekss, savukārt esošā bāze Kandalakšā pie Baltās jūras tiek paplašināta.

Kā apgalvo Somijas armijas komandieris ģenerālleitnants Pasi Välimäki, Krievijas paplašinātā infrastruktūra galu galā varētu uzņemt aptuveni 80 000 karavīru pie Somijas robežas, salīdzinot ar aptuveni 20 000 (kā tas bija iepriekš).

Starp citu, 60 km no Latvijas robežas tiek saglabāta bāze 76. gvardes desanta divīzijai, kuras vienības iesaistītas arī Krievijas karadarbībā Ukrainā.

Ilustrācija: Militāro procesu analītiķis Johans Hoivinens uzskjata, ka Ukrainas tāla darbības rādiusa droni, visticamāk, lido virs Baltkrievijas. Pirms uzbrūk mērķiem pie Pēterburgas. Tātad, lido pāri arī mums.  Foto: Jevgeņijs Maloletka/AP