Ceturtdienas naktī ukraiņi atkal uzbrukuši mērķiem Krievijā. Sprādzieni un ugunsgrēki reģistrēti Krimā. Arī Krasnodarā (krievu naftas pārstrādes rūpnīcā) izcēlies ugunsgrēks. (Kyiv Independent) Deg arī Afipskas pārstrādes rūpnīca, kas ir viens no lielākajiem šāda profila rūpniecības objektiem Krievijas dienvidos. (TT)

Uzbrukumā, kas bija vērsts pret degvielas noliktavām, elektrostacijām un radara iekārtām, ir iznīcināta arī Krievijas okupētā Mariupoles osta.(Kyiv Independent) Šo operāciju veica Ukrainas drošības dienests SBU. Tas izraisījis nopietnus traucējumus Krievijas militārajā loģistikā. Mariupole joprojām ir viens no Maskavas svarīgākajiem loģistikas centriem Ukrainas dienvidos un kalpo kā saikne starp okupēto Doņeckas apgabalu, Krimu un Krieviju. 

Ukraiņu droni uzbrukuši arī krievu bāzei Čeboksaros un no jauna naftas pārstrādes rūpnīcai Samarā. Sevastopolē drons trāpījis muzejam. (SvD)

Otrdien gājis bojā krievu ģenerālis Krievijas ģenerālis Damirs Davidovs. Pēkšņi eksplodējusi viņa automašīna Balašihā. Netālu no Maskavas. (The Insider un Astra) Davidovs bija atbildīgs par raķešu un artilērijas munīcijas piegādēm Krievijas armijai frontē. Līdz šim ukraiņi ir vairākkārt uzbrukuši un nogalinājusi Krievijas militārpersonas, taču šo incidentu Kijiva nav komentējusi. 

Tagad atkal mazliet par dronu karu. 

Pateicoties droniem, ukraiņi ir pārņēmuši iniciatīvu šajā karā. Šonedēļ kolēģi apmeklēja Ukrainu un atsūtīja materiālu ar vērtīgu informāciju. Par jauno dronu. 

Piemēram, ukraiņu armijas grupa saņem informāciju par kādu stratēģisku mērķi krievu aizmugurē. Lai pārliecināties, ka “ir vērts”, tiek veikts izlūkošanas tests. Pēc tam ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību, atrasts konkrētais mērķis. Šajā gadījumā tā ir kāda krievu karavīru un virsnieku pulcēšanās vieta. Viņu tur ir daudz. Visus var redzēt no augšas. Spriežot pēc mierīgās izturēšanās, nevienam no krievu armijas kaujiniekiem nav ne jausmas, ka kāds šo “sanāksmi” novēro no augšas. Loģiski, ka šādi  krievu “sapulce” ieslīd “bīstamajā zonā”. Skaidrs. Pēc tam, nospiež pogu un palaiž četru kilogramu smagas bumbas. Pēc mirkļa rezultāts jau ir redzams kamerā:  krievu tusiņa vieta uzliesmo, jo trāpījums ir bijis precīzs. Nežēlīgi? Jā, tāds ir šis karš.  

Kāpēc ukraiņiem šie uzbrukumi izdodas? Tāpēc, ka grupa strādā ar jauno dornu – Sič (ukraiņu: Сич), kas nozīmē “pūce”. Tas ir Ukrainas ražots izlūkošanas un trieciendrons, kas paredzēts operācijām tālu iekšā ienaidnieka aizmugurē. Tas nav uzbrūkošais “kamikadzes” drons. Vairāk spiegs. 

Sič spēj veikt izlūkošanu līdz pat 200 km attālumā, fotografējot ar augstu izšķirtspēju. Triecienu režīmā darbības rādiuss ir ap 100 km. Sič ir vairākkārt izmantojams un pēc uzdevuma izpildes tas pats atgriežas atpakaļ bāzē. Spēj nest līdz 4 kg munīcijas (2 kg uz katra spārna). To var aprīkot ar augstas eksplozivitātes, šķembu vai prettanku lādiņiem. Drons darbojas autonomā režīmā (nevis paļaujoties tikai uz radio vadību). Lido ļoti klusi un pats “nāk atpakaļ uz mājām”.

Vienība, kas šeit aprakstīta, strādā Hersonas zonā. Teritorijā, kurā katru dienu krievi uzbrūk vietējiem. Tieši šeit krievi mīl uzbrukt “civiliem mērķiem”, jeb parastiem ļaudīm, kas iet pa ielu, uz veikalu vai pārvietojas ar velosipēdu. Krievi šo karu sauc par “cilvēku safari”.  “Mūsu vienības vissvarīgākā misija ir uzbrukt tiem krievu pilotiem, kas terorizē mūsu civiliedzīvotājus,” saka Rejs, kurš vada šo vienību. Liela priekšrocība ir tā, ka “pūce” darbojas klusi. Bez skaņas. “Šī, iespējams, ir drona pati svarīgākā īpašība – tas ir kluss,” – turpina Rejs. “Reti kad krievu karavīri šos dronus redz. Viņi tos nedzird. Tāpēc pat nepieļauj iespēju, ka kāds viņus vēro no augšas”.

“Sič” ir izgatavots no kompozītmateriāliem, kas radaru sistēmās ir mazāk redzami. Jo nav metāla konstrukcijas. Tieši šis drons  spēj zemā augstumā un lielā klusumā piegādāt sprāgstvielas krievu aizmugurei. Šis vairs nav “šaheds”, kas rūc kā mopēds. Šī ir vērīgā, klusā un zibenīgā nakts pūce. Tā strādā čakli.  Dziļi ietriecoties militārajā infrastruktūrā un naftas pārstrādes rūpnīcās Krievijā. Agrāk tas nebija iespējams. Tagad to var izdarīt un šis apstāklis ir mainījis kara gaitu. “Mēs uzbrūkam visam: krievu dronu rūpnīcām, karaspēka transportam, pašiem krievu dronu pilotiem. Medījam  šos “cilvēku medniekus” un redzam, ka krievu uzbrukumi civiliedzīvotājiem tāpēc ir kļuvuši retāki” – saka Rejs. 

Krievijas ofensīva ir nobremzēta. Viņi vairs nevar nogādāt degvielu uz fronti,  pievest munīciju savējiem vai smagāku aprīkojumu ierakumu virzienā. Šo faktu jau apstiprinājis arī jaunākais ISW domnīcas ziņojums. Tajā teikts, ka karš  šādi ieiet jaunā fāzē. Saskaņā ar domnīcas datiem, ir pazīmes, ka Ukrainas komandieri sāk plānot savu ofensīvu, balstoties tieši uz šīm dronu spējām un priekšrocībām un krievi ar šo uzbrukumu veidu netiek galā.

ISW domā, ka Krievija tuvākajā nākotnē varētu pilnībā pārtraukt uzbrukumu Ukrainai. Jo Putinam  “vairs nebūs ticamu cerību sasniegt savus mērķus, turpinot šo karu”.

Latvijā daudzi komentētāji neredz šo atraušanos. Taču ukraiņu Rejs un viņa kaujas biedri piekrīt šim novērtējumam. Šajā frontes līnijas pusē ukraiņi nonāk arvien pozitīvākā situācijā. Protams, ka krievi pielāgojas šiem uzbrukumiem, taču vienlaikus esot kļuvuši nervozāki.  Rejs saka, ka Krievijas karavīri pašlaik  aktīvi atkāpjoties. Kļuvuši daudz nervozāki. Taču tas viņiem nepalīdzēšot. “Mēs vienalga uzvarēsim! Tā tas būs!”- saka Rejs. 

Drons “Sič” tiek gatavots palaišanai. Foto: Pauls Vennerholms