2011. gada 23. augustā.
Informatīvā telpa liecina par mediju brīvības slieksni un attīstības līmeni. Saulaino atvasaru Latvijā prese, radio, TV un internets šodien piedāvā vienīgi zem ”AirBaltic” vai priekšvēlēšanu zīmes.
Viss, kas notiek ārpus Latvijas, šķiet mūsējiem neinteresanti.
Līdzīgi amerikāņiem arī Latvijā dominē iekšpolitika.
Protams, ka PSRS laika tradīcijas ”dara savu”.
Tauta ir iemācītā nezināt par aktuālām norisēm ārvalstīs, nesekot kritiski Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm, neuztraukties par to, ka tik svarīgi notikumi kā šodien Kadafī gāšana Tripolē, tiek viegli ”pārsērfoti pāri” mediju telpā.
Par tiem ziņo, taču šie vēstījumi ir virspusēji, formāli un neieinteresēti lietas būtībā ar moto: ”uz mums tas faktiski neattiecas”.
Ārpolitiskā nekompetence (kuru rietumeiropieši uzsāka apkarot pirms 50 gadiem), mūsu medijos joprojām ir hroniska kaite.
Protams, ka varai tas ir ērti.
Tauta neko nesaprot un neorientējas, tāpēc vara rīkojas kā vēlas un izgāšanās gadījumā kliedz, ka ”citādi nevarēja” (skat. piemēram Latvijas attiecības ar ASV un Krieviju).
Mēdz teikt – ”mucā dzīvo, pa spundi barots”. Līdzīga aina novērojama ārpolitisko aktualitāšu jomā Latvijas mediju ziņojumos.
Ziņu pienesums tiek kopēts no lielo anglosakšu, krievu vai vācu aģentūru ziņojumiem (kas vairumā gadījumu ir politiski un ideoloģiski tendenciozi interpretēts vēstījums), analītisku komentāru šajā jomā nav un tāpēc lasītāji, klausītāji un TV skatītāji joprojām ir spiesti akceptēt ”spundes informāciju”.
Ārzemju korespondentus vairs nevaram atļauties un komentētāju šajā jomā Latvijā (acīmredzot) nav.
Nav brīnums, ka daudzi tāpēc seko ārpolitiskajām analīzēm Krievijas TV un līdz ar to pieņem tur piedāvāto analīzi. Valoda nospēlē lomu.
Protams.
Zviedri pēdējo dienu laikā ziņo detalizēti, pa dienām, stundām, sekundēm un minūtēm – turot zem palielināmā stikla notikumu attīstību Lībijā.
Jauno laiku vēsture piedzimst mūsu acu priekšā.
Žēl, ka Latvijā pat sabiedriskie mediji nevar piedāvāt tikpat dziļu un pamatīgu analīzi modernā laika vēstures norisēm.
Žēl.
Taisnība, ziņas kā tādas Latvijā nav baudāmas – liekas, ka nemāk ne pasniegt, ne izvērtēt ko stāstīt.
Un tāpēc iespējams zinu tik to kam uzduros WEB vai reizēm BBC/Blombergā, bet tv reti.
Trakākais, ka reizēm esmu informētāks nekā daži, kas skatās/klausās ziņas katru dienu.
Vismaz cik esmu pamanījis, tad pa LTV raidījums “Jauna nedēļa” ar Egīlu Zariņu cenšās risināt šo problēmu. Kopumā raidījums pēc manām domām ir labs, tikai raidlaiks ir ierobežots, tāpēc apskatamie jautājumi ir maz un samērā šauri. Pilnīgi jāpiekrīt par to, ka ārvalstu ziņas pie mums gandrīz neeksistē, jo pat parādot kādu notikumu, bieži netiek nākamajās ziņu pārraidēs demonstrēts situācijas attīstība. Arī tas, ka mūsu ziņās dažreiz svarīgāks ir parādīt kāda dzīvnieka piedzimšanu Vācijas zoo nekā teroristisko aktu Afganistanā, kur dienē mūsu karavīri.
Man ļoti trūkst gudra un dziļa ārpolitiskā komentāra Latvijas medijos. Tāda vienkārši nav. 🙁
Bet mums jau ir izglītības problēmas šajā jomā, jo neviena augstākās izglītības iestāde nesagatavo Latvijā specialistus priekš globālo notikumu analīzes. Nebūtu slikti, ja kāda no universitātēm izstrādātu studiju programmu ģeopolitikā, kur varētu gatavot cilvēkus priekš darbam starptautiskajā politiskajā jomā. Nebūtu slikti arī priekš Ārlietu ministrijas, ja būtu personāls ar šādām zināšanām.