Šodiena – ieies pasaules vēsturē. Ieņem Kadafī rezidenci Tripolē. Latviju tas neinteresē. Ārpolitika joprojām Latvijas perifērijā.

2011. gada 23. augustā.

Informatīvā telpa liecina par mediju brīvības slieksni un attīstības līmeni. Saulaino atvasaru Latvijā prese, radio, TV un internets šodien piedāvā vienīgi zem ”AirBaltic” vai priekšvēlēšanu zīmes.

Viss, kas notiek ārpus Latvijas, šķiet mūsējiem neinteresanti.

Līdzīgi amerikāņiem arī Latvijā dominē iekšpolitika.

Protams, ka PSRS laika tradīcijas ”dara savu”.

Tauta ir iemācītā nezināt par aktuālām norisēm ārvalstīs, nesekot kritiski Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm, neuztraukties par to, ka tik svarīgi notikumi kā šodien Kadafī gāšana Tripolē, tiek viegli ”pārsērfoti pāri” mediju telpā.

Par tiem ziņo, taču šie vēstījumi ir virspusēji, formāli un neieinteresēti lietas būtībā ar moto: ”uz mums tas faktiski neattiecas”.

Ārpolitiskā nekompetence (kuru rietumeiropieši uzsāka apkarot pirms 50 gadiem), mūsu medijos joprojām ir hroniska kaite.

Protams, ka varai tas ir ērti.

Tauta neko nesaprot un neorientējas, tāpēc vara rīkojas kā vēlas un izgāšanās gadījumā kliedz, ka ”citādi nevarēja” (skat. piemēram Latvijas attiecības ar ASV un Krieviju).

Mēdz teikt – ”mucā dzīvo, pa spundi barots”. Līdzīga aina novērojama ārpolitisko aktualitāšu jomā Latvijas mediju ziņojumos.

Ziņu pienesums tiek kopēts no lielo anglosakšu, krievu vai vācu aģentūru ziņojumiem (kas vairumā gadījumu ir politiski un ideoloģiski tendenciozi interpretēts vēstījums), analītisku komentāru šajā jomā nav un tāpēc lasītāji, klausītāji un TV skatītāji joprojām ir spiesti akceptēt ”spundes informāciju”.

Ārzemju korespondentus vairs nevaram atļauties un komentētāju šajā jomā Latvijā (acīmredzot) nav.

Nav brīnums, ka daudzi tāpēc seko ārpolitiskajām analīzēm Krievijas TV un līdz ar to pieņem tur piedāvāto analīzi. Valoda nospēlē lomu.

Protams.

Zviedri pēdējo dienu laikā ziņo detalizēti, pa dienām, stundām, sekundēm un minūtēm – turot zem palielināmā stikla notikumu attīstību Lībijā.

Jauno laiku vēsture piedzimst mūsu acu priekšā.

Žēl, ka Latvijā pat sabiedriskie mediji nevar piedāvāt tikpat dziļu un pamatīgu analīzi modernā laika vēstures norisēm.

Žēl.