Muamara Kadafī bēgšana pazemes labirintos. Situācija Tripolē ir katastrofāla. Kā varam palīdzēt?

2011.gada 25. augustā

Muamara Kadafī vīri turpina pretoties un savā pēdējā televīzijas runā ”šefs” aicināja visus pretoties ”žurkām”, kas ”mēģina ieņemt Tripoli”. Televīzija turpina kalpot režīmam.

Šodien galvaspilsētas ielās daudz kritušo, ievainoto. Trūkst medicīnas personāla, zāļu un aprīkojuma.

Pretošanās kustība šovakar ieņēmusi Sabu-Salim reģionu Tripolē, kas līdz šim bija valdības karaspēka nocietinājuma zonā (Reuters).

Vakar Tripolē jau ieradās Pārejas perioda valdība, kas ir gatava pārņemt varu valstī un pārcelt savu sēdekli no Bengāzi uz Tripoli.

Kur pašlaik atrodas Kadafī? Atbildēt nespēj neviens.

Pat ”partizāni’, klusē un izvairās no komentāriem. Viņiem esot mācība no vakardienas, viņi tagad runāšot tikai par reāliem panākumiem.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts šodien situāciju Lībija traktē kā cerības rosinošu un netic, ka bruņotie konflikti pāraugs pilsoņu karā.

Latvijas ārlietu ministrs un vadošo partiju vadītāji par pēdējo dienu notikumiem Tripolē pagaidām neizsakās.

Žēl.

Zviedrijas radio korespondente Cecīlija Udēna šodien ziņoja par situāciju Kadafī dēla – Hanibāla Kadafī namā. Saimnieks ir aizbēdzis, bet personāls stāsta šausminošas lietas par pēdējo dienu notikumiem tirāna namā.  Spīdzināšanas, sitieni, vajāšana esot lībiešu ikdiena.

Pretošanās kustības vadītājs Mustafa Abduls Jalils šodien informrē, ka 6 mēnešu laikā cīņā ar Kadafī režīmu ir 20 000 upuru. (AFP).

Nemiernieki turpina Kadafī vajāšanu sarežģītā pazemes tuneļu sistēmā.

Tur atrodami vairāki bunkuri ar gāzmaskām, guļamvietām un rezerves pārtiku. Kadafi laicīgi bija sagatavojies pazemes cīņām.

Pašlaik par Kadafi galvu nemiernieki izsolījuši prēmiju viena miljona dolāru apmērā un tagad medības sit augstu vilni. Tikmēr nemiernieku rindas turpina papildināties.

Līķi mētājas uz ielās un, kā liecina The Guardian un Al Jazira, ievainoto brūces liecina par valdības karaspēka pielietotajām masu apšaušanām Tripoles pievārtē.

Iedzīvotāju situācija šobrīd ir kritiska, trūkst pārtikas un ūdens.

Kā mēs varam palīdzēt?

Vai Jums ir priekšlikumi?

”Visu vai neko!” – televīzija Kadafi labākais draugs. Viņa cepure un scepteris kā nemiernieku kara trofejas.

2011.gada 24. augustā

Šorīt aktuālākais jautājums pasaules ārpolitikā – ” kur atrodas Kadafī?’. Sky ziņo, ka diktatora meklēšana kļūst aizvien aktīvāka tagad, kad pretošanās kustība ieņēmusi viņa pili. Kadafī scepteris un uniformas cepure ir šorīt viņu iespaidīgākās kara trofejas.

Vieni domā, ka bēgošais diktators glābjas pazemes tuneļos, jo ASV avoti ziņo, ka viņš valsti joprojām neesot atstājis.

Šorīt 08.30 beidzot izteicās Ķīna, publiski uzsverot, ka ”atbalsta Lībijas tautas izvēli un cerot uz stabilu varas maiņu”.

Pirms tam Dienvidkoreja atzina Pārejas valdību (Yonhap).

Taču televīzija joprojām turpina būt Kadafī labākais draugs. Šorīt 07.54 viņš uzstājās ar savu otro runu – ”valsts televīzijā” un solīja  ”iztīrīt valsti tīru no nemierniekiem”.

”Visiem Tripoles iedzīvotājiem jāpiedalās Tripoles ķemmēšanā – vajājot valsts nodevējus” (Al Rai TV, Reuters). Pēc tam Kadafī piemetināja, ka vakar un šodien viņš ”braukājoties pa Tripoli”, bet neviens viņu neesot atpazinis.

Šonakt Nikaragva piedāvāja Muamaram Kadafī politisko patvērumu, lai gan viņš pats neko ”tādu” neesot lūdzis.

Daniels Ortega ir nobažījies.

Pagātne (kreisajā gaismā) savulaik izskatījās krietni rožaināka un simpātiskāka.

Šodien laiks šiem (kādreiz stilīgajiem) ”kaujiniekiem par darbaļaužu tiesībām” ir paskrējis garām neatgriezeniski. Deģenerācija.

Žēl, ka lielākie tirāni ceļas no visvienkāršākajiem slāņiem.

No apakšām.

Žēl.

Tā nevajadzētu būt.

Šonakt ap 03.26 Mousa Ibrahims oficiāli paziņoja, ka Kadafī armija saņēmusi gūstā augstas Kataras un Apvienoto Emirātu amatpersonas un grupu ārzemju žurnālistus.

Karš pret medijiem – turpinās.

Šajā cīņā Kadafī nav vientuļš. Latvijā notiek tas pats.

Arī šeit – vadošie mediji tiek noslīcināti PR saturiski remdenajā priekšvēlēšanu zampā.

Žēl.

Stāvēt pie žurnālistikas kapa Latvijā šobrīd nav patīkami.

Tagad augustā to var novērot apbrīnojami skaidri.

Mediji ir tukši.

Ārā rudens elpa.

Turpretī Kadafi Tripolē ir karsts, jo Ibrahims BBC esot solījis šodien panākt, ka Tripole pārvēršas ”degošā vulkānā, nosvilinot nemierniekus no zemes virsas”.

Al -Urubah turpina raidīt.

Tā ir vienīgā diktatoram uzticīgā TV stacija valstī.

Vakar vakarā Tunisija slēdza vienīgo, normāli funkcionējošo robežpāreju uz Lībiju. To izmantoja arī žurnālisti, kas tagad lielā skaitā cenšas iekļūt valstī, lai ziņotu par notikumu attīstību tur.

NATO vakar paguva nogāzt pār Lībiju 64 bumbu kravas.

Valsts deg.

Taču Kadafī neatkāpšoties.

Visu vai neko!?

Šodiena – ieies pasaules vēsturē. Ieņem Kadafī rezidenci Tripolē. Latviju tas neinteresē. Ārpolitika joprojām Latvijas perifērijā.

2011. gada 23. augustā.

Informatīvā telpa liecina par mediju brīvības slieksni un attīstības līmeni. Saulaino atvasaru Latvijā prese, radio, TV un internets šodien piedāvā vienīgi zem ”AirBaltic” vai priekšvēlēšanu zīmes.

Viss, kas notiek ārpus Latvijas, šķiet mūsējiem neinteresanti.

Līdzīgi amerikāņiem arī Latvijā dominē iekšpolitika.

Protams, ka PSRS laika tradīcijas ”dara savu”.

Tauta ir iemācītā nezināt par aktuālām norisēm ārvalstīs, nesekot kritiski Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm, neuztraukties par to, ka tik svarīgi notikumi kā šodien Kadafī gāšana Tripolē, tiek viegli ”pārsērfoti pāri” mediju telpā.

Par tiem ziņo, taču šie vēstījumi ir virspusēji, formāli un neieinteresēti lietas būtībā ar moto: ”uz mums tas faktiski neattiecas”.

Ārpolitiskā nekompetence (kuru rietumeiropieši uzsāka apkarot pirms 50 gadiem), mūsu medijos joprojām ir hroniska kaite.

Protams, ka varai tas ir ērti.

Tauta neko nesaprot un neorientējas, tāpēc vara rīkojas kā vēlas un izgāšanās gadījumā kliedz, ka ”citādi nevarēja” (skat. piemēram Latvijas attiecības ar ASV un Krieviju).

Mēdz teikt – ”mucā dzīvo, pa spundi barots”. Līdzīga aina novērojama ārpolitisko aktualitāšu jomā Latvijas mediju ziņojumos.

Ziņu pienesums tiek kopēts no lielo anglosakšu, krievu vai vācu aģentūru ziņojumiem (kas vairumā gadījumu ir politiski un ideoloģiski tendenciozi interpretēts vēstījums), analītisku komentāru šajā jomā nav un tāpēc lasītāji, klausītāji un TV skatītāji joprojām ir spiesti akceptēt ”spundes informāciju”.

Ārzemju korespondentus vairs nevaram atļauties un komentētāju šajā jomā Latvijā (acīmredzot) nav.

Nav brīnums, ka daudzi tāpēc seko ārpolitiskajām analīzēm Krievijas TV un līdz ar to pieņem tur piedāvāto analīzi. Valoda nospēlē lomu.

Protams.

Zviedri pēdējo dienu laikā ziņo detalizēti, pa dienām, stundām, sekundēm un minūtēm – turot zem palielināmā stikla notikumu attīstību Lībijā.

Jauno laiku vēsture piedzimst mūsu acu priekšā.

Žēl, ka Latvijā pat sabiedriskie mediji nevar piedāvāt tikpat dziļu un pamatīgu analīzi modernā laika vēstures norisēm.

Žēl.

Atomreaktoru slēgšana Japānā, tirānu transs, krievu oligarhu dejas ap SAAB

 
 2011. gada 31. martā
  

– Vīstīsiet iekšā audumā … savas atomelektrostacijas? – prasīju skaidri un gaiši. Tamiko klusēja. Nodūrusi galvu, viņa šķiroja sapulces dokumentāciju.
– Jā, vīstīsim! Tīsim iekšā kā segā! –
– Kāpēc?-
– Nav citas iespējas,- viņa pacēla acis no papīriem un abi ar japāņu operatoru izskatījās pārguruši un bez gaismas, – to, kas notiek pie mums Japānā ir grūti iedomāties cilvēkiem, kas tik lielu nelaimi nekad nav pieredzējuši. Posts ir pārāk gigantisks. –
– Kas tas ir par audumu? –
– Tāds kā tavai vējjakai. Tāds ”smart” audums, kas ventilē tikai vienā virzienā. –
– Palīdzēs?-
– Nezinu, – Tamiko noplātīja rokas un pēc tam sāka stāstīt ka notiek Japāna. Tamiko ir žurnāliste un pārstāv japāņu ziņu aģentūru Skandināvijā. Viņa stāstīja un stāstīja un stāstīja un visbeidzot norādīja, ka ”jā, japāņiem nav pieņemts izrādīt kadrā savas jūtas vai emocijas. Tāpēc mēs kadrā vienmēr cenšamies smaidīt.”
Japāņus ir grūti filmēt.
– Gandrīz neiespējami. Viņi smaida un smaida, lai gan izmisums ir bezgalīgs. –
– Joprojām.-
– Jā, tikko mums rietumi izbrāķēja sižetu par kādu japāņu zemnieku, kura ekoloģiskā saimniecība atrodas līdzās Fukušimas AES. Viņš izturējis visu – zemestrīci, plūdus, postu un radiāciju, bet neiztur bankrotu. Viņa saknes un dārzeņus valsts klasificē kā nederīgus. Intervijā viņš smaidīja, bet pēc intervijas mēģināja izdarīt pašnāvību.-
Tamiko šķiroja tālāk papīrus. Isao turpināja palīdzēt.

Vakar noskaidrojās, ka četrus no sešiem Fukušimas rektoriem nāksies slēgt. Uz mūžīgiem laikiem.

Asahi Shimbun liecina, ka slēgšanai paredzētos rekatorus patiešām ”iesaiņos” īpašā auduma sarkofāgā, lai mazinātu radioaktīvo izstarojumu. Nav nozīmes uzskatīt cik reižu šajā reģionā radioaktivitāte pārsniedz normu. Viens ir skaidrs, cilvēce nav gatava dabas pārbaudījumiem. Kamēr ”tas ir tā kā ir” AES projekti ir un paliks riska investīcija, arī mūsu platuma grādos.

Tirānu varas transs turpinās Tripolē, Damaskā un Ziloņkaula krastā.
 Trešdien savā ”valsts televīzijā” beidzot uzstājās Sīrijas prezidents. ”Svešu valstu intereses mūsu vienotību nesašķels! Sīrijas tauta ir miermīlīga tauta! Mūsu mazākumtautības mēģina sakūdīt savā starpā ārzemnieki! Neļausim tam notikt! Būsim vienoti!” – dimdināja ekrāna Asads.
Pie visa vainīga, kā parasti, ir ārzemju konspirācija.
Ilgi gaidītajā runā Sīrijas prezidents nepateica neko, tā bija tik pat tukšā kā mēdz būt mūsu Zatlera runas.

Runā neizskanēja nekas būtisks – ne miņas no opozīcija partiju legalizācijas, ārkārtas stāvokļa atcelšanas vai par politisko ieslodzīto atbrīvošanu. Pa vidu Asads brīžam iesmējās un laikam ar šo tika signalizēts, ka prezidents jāj cauri protestu brikšņiem bez psiholoģiskās vai vainas sajūtas skrambām. Prezidenta runu vairākas reize pārtrauca sajūsmas saucieni un aplausu vētra no politisko marionešu puses.
Protams, ka Asada režīms cieš no rūsas politiskajos spriedumos. Taču skaidrs, ka lielais Irākas bēgļu pieplūdums Sīrijā dara savu – irākieši uzskata, ka pēc Sadama krišanas, amerikāņu vadībā normāla dzīve irākiešiem vairs neeksistē. Tāpēc – ” labāk paciest šādu viduvēju tirānu kā Asads un dzīvot stabilitātē, nekā riskēt caur nemieriem nonākt pie Irākas haosa”.
Tikmēr nemieri turpinās ostas pilsētās. Latakijā un dienvidu provincēs. Rīt šajā reģionā opozīcija sola jaunus protesta viļņus. Protams, ka notikumu attīstība Sīrijā ir politiski svarīgs jautājums. Asada režīms ir cieši saistīts ar Irānu un Hisbolā grupējumu Libāna, te atrodas arī Hamaza centrs, kas vada Gazas sektora politisko struktūru. Okupēto augstieņu dēļ sīriešiem nav līguma ar Izraēlu. Mēs visi esam ieinteresēti, lai Sīrija paliek uz demokrātijas ceļa. Latviju ieskaitot.

Lībijas krīzes ēnā šobrīd noenkurojies konflikts Ziloņkaula krastā. Notikumu gaita šeit lielā mērā atgādina Lībijas kataklizmu. Vienīgā atšķirība, ka karojošās puses veido divi naidīgi prezidenta amata pretendenti. Civiliedzīvotāju upuru skaits jau sasniedz 500 un faktiski prasās pēc starptautiskas iejaukšanās. Gbago (tāpat kā Kadafi) met galdā ” anti -imperiālisma karti” un viņu sadzird vietējie panafrikānisma pielūdzēji. Tiek sūtīti sveicieni Kadafi un aktualizēta prasība par ANO drošības spēku padzīšanu no valsts. Ko mēs varam darīt? Bagātās rietumvalstis cenšas investēt humanitārās katastrofas novēršanas pasākumos. Taču tas nav problēmas atrisinājums. Afrikāņi arī ir pelnījuši demokrātiju, taču ceļš pie tās joprojām izskatās nenormāli garš un grūts.

 V. Antonovs
Foto: http://www.automotorsport.se

Tikmēr krievu oligarhs Vladimirs Antonovs cenšas izmantot SAAB likviditātes problēmas, lai tiktu pie noteicošās akciju paketes.

V. Millers. Foto: http://www.gp.se

Esot vajadzīga akciju emisija un kā fēnikss no pelniem atkal izlido Vladimirs Antonovs ar saviem 50 miljoniem eiro, kas koncernam tieši tagad ļoti vajadzīgi.

Atgādināšanu, ka MG un Zviedrijas valsts savulaik atteicās pārdot Krievija oligarham SAAB lielāko akciju paketi, jo drošībnieku rīcībā bija pierādījumi par Antonova saistību ar Krievijas kriminālajiem grupējumiem.Tas nozīmē, ka Vladimirs Antonovs no jauna vēlas pirkt lielo akciju paketi un par šo tēmu jau iesniedzis prasību Riksgälden vadībai.

Minējumi par to, ka Viktors Millers (Spyker) ir faktiski bez naudas un tēlo miljardieri uz aizņemtu līdzekļu fona, šķiet, izrādījusies patiesība.

 Starp citu Vladimirs Antonovs pēdējo nedēļu laikā publiskojis arī savas ”latviešu bankas” ienākšanu Zviedrijā.

Vadošie biznesa mediji Zviedrijā pirms pāris dienām informēja, ka Antonovs gatavojas atvērt banku Zviedrijā. Pagaidām izskatoties, ka šī banka būs ”Latvijas bankas filiāle un līdz ar to atbildība par šīs bankas darbību Zviedrijā būs jāuzņemas Latvijas Finanšu inspekcijai” (Näringsliv, E24, Affärsvärden). Viņam piederošajai bankai ”Latvijas Krājbanka” jau ir filiāle Stokholmā un tagad esot pienākusi kārta Latvijas ”Bank Snoras” konsolidācijai un meitas uzņēmuma veidošanai Zviedrijā. Pagaidām neesot skaidrs vai šī jaunā ” latviešu banka” būs biznesa, investīciju vai privātdarījumu banka. Idejas pamatā esot mēģinājums panākt, lai Latvijas un Krievijas investētāji ieguldītu nauda šajā Zviedrijā izvietotajā uzņēmumā.
Antonova projektu Zviedrijā vada finansists Larš Karlstroms (Lars Carlström) un informē, ka bankas starta kapitāls jau ir 200 miljoni SEK.

Antonovs grib, tātad, arī pārņemt SAAB (Convers Groups vērtība 44 miljardi kronu no kurām 4,5 miljardi pieder Antonovam pašam). Viņa mērķis – ar laiku pārcelt SAAB ražošanu uz Krieviju (Affärsvärden).