Togad, kad Austrālija pievienojās Eiropai. Eirovīzijas dziesmu festivāls 2015.

Eurovision 2015, Pelle T Nilsson
Eurovision 2015, Pelle Nilsson

Tas notiek šogad, 2015. Vīnē. Austrālija piepeld klāt Eiropai un “iestājas” tajā.

Jautri, ka ESC jau sen kāri skatās arī austrālieši viņpus okeāna un tāpēc viņu dziedātājs piedalīsies fināla 60. jubilejas koncertā. To darīsim arī mēs, kopā ar draugiem – pie TV ekrāna.

Sāksim pulcēties Rīgas perifērijā ap plkst. 20.00 un pēc tam kopīgi vērtēsim dažādu finālistu audiovizuālo pienesumu. Mūziku ieskaitot 🙂 
Ielieku blogā šī-vakara programmu arī jums, cienījamo lasītāj, jo mēs to lietosim paši. Mazliet ironiski un rotaļīgi, bet cerams, ka noderēs.

 

1.Pirmā dziedās slovēniete ”ar austiņām”. Maraaya. Lipīgs pops, labs refrēns, taču atgādina Duffy un traucē ākstīšanās ar austiņām. Garām. 🙁

  1. Francija šogad piedāvā patiešām labu ”N’oubliez pas” ar Lisa Angell. Daiļa balāde, taču kaujai ar citām valstīm diez zin vai der, par lēnu. Nevarīgi. Nav spēka.
  2. ”Golden boy”, Nadav Guedj, Izraēla ir mudīga dziesma un deja, kas paņem auditoriju ar orientālajiem akcentiem un tai viegli dungot līdzi. Protams, ka visas pasaules tautieši balsos no visām Eiropas valstīm un viņiem nedraud palikšana jaņos.

  3. Kaimiņi igauņi startēs ceturtie. Tas nav labi, pārāk agri. Man vienmēr ir paticis igauņu pienesums, viņi neālējas un prot saglabāt eleganci. Arī šoreiz ”Goodbye to yesterday”, Elina Born & Stig Rästa izpildījums ieduras tieši TV ekrānā un pie mums arī paliek. Pati dziesma ir savāda – pants labāks par piedziedājumu. Lai veicas!

  4. Lielbritānija atkal piedāvā tukšo kārti. ”Still in love with you”, Electro Velvet. Tā kā angļi nestrādā par sēņu lasītājiem vai celtniekiem citās valstīs lielā skaitā, tad viņiem nav garantēts simpātiju balsojums no savējiem, kā tas ir krieviem, latviešiem, lietuviešiem un ebrejiem. Nabaga BBC, neprot piedāvāt neko klausāmu.

  5. Armēņu pasaules karte ar sešiem māksliniekiem no sešām dažādām valstīm neuzrunā. melodija nav slikta, bet vienotības ansamblī nav, visi grib izskatīties smuki un būt solisti. Dziesma esot veltīta armēņu genocīda simtgadei, tajā esot veiktas izmaiņas, lai nesatracinātu ESC vadību, kas necieš politiskus akcentus. Tā vai citādi – ”Face the shadow” ar Genealogy neuzrunā tā kā varētu vēlēties. Vislabākais ir grafikas dizains fonā. Koks šogad ir modē.

  6. Kaimiņi lietuvieši atveduši divus bērnus, kas dzied zviedru dziesmu un jauki bučojas. Šogad ir daudz duetu un vēl vairāk bērnu, kas piedalās. Reizēm rodas sajūta, ka skatāmies bērnu ESC nevis pieaugušo. ”This time”, Monika Linkytè & Vaidas Baumila.

  7. Masīvā Bojana no Serbijas centīsies mūs nokausēt ar savu ”Beauty never lies”. Lēns pops, kas vietām uzrunā, bet kopainā nefascinē. Ejam tālāk.

  8. Norvēģija arī pieslejas gada modes tendencei ar mīlošu duetu skatuves vidū. A monster like me”, Mørland & Debrah Scarlett, bet nedaudz salūzt vidū. Heja Norge! 🙂

  9. Desmitais būs mans favorīts zviedrs Mons Zelmerlofs. Man patīk Monsa harizma un jaukā dialoga grafika ar krīta rūķīti, kas ”arī grib būt varonis”. Viņš labi saspēlējas ar šo zīmēto personu dziedāšanas laikā un nav grūti iztēloties, ka šāds žestu dialogs nav viegla lieta, jo savu partneri mākslinieks uz skatuves neredz. Dziesma ar ar patosu un pompoza, bet OK. Domāju, ka viņš ir viens no uzvaras kandidātiem. Vismaz maniem. 🙂

  10. Kipras Jānis magnetizē. Greznojies ar bieziem briļļu stikliem viņš piedāvā dziesmu, kuras vērtība aug to atkārtoto klausoties. ”One thing I should have done”, John Karayiannis. Lai veicas, Jāni!

  11. Ar nr. 12 startē jaunā Eiropas valsts – Austrālija. Soula sīrups, kas pielīp pie ausīm. Būtu jautri, ja viņš uzvarētu. Oj,oj,oj!

  12. Beļģija pārsteidza ar neparasti gaumīgu izpildītāju, skatuves grafiku un horeogrāfiju. ”Rhythm inside”, Loïc Nottet. Iesāk labi, bet uz nerviem uzkrīt piedziedājums ”rapa-pa-pa” un savādās attiecības uz skatuves. Nu nekas, lai notiek!

  13. Austrieši piedāvā kungu platmalē, kura ”numurs” pusfinālos nav dzirdēts, tāpēc maz iespēju mums iepatikties. Starp citu, šī garantētā vieta finālā ir lielajām valstīm ”par skādi”, jo mēs viņus neesam dzirdējuši iepriekš un neesam paguvuši viņos ”ieskatīties” un tāpēc nobalsot. ”I am yours”, The Makemakes.

  14. Grieķieti finālā (kā jau parasti) iebalsojuši tautieši, kas strādā citās Eiropas valstīs. Ar ”One last breath”, Maria-Elena Kyriakou mēģina mūs ”paņemt” ar spēcīgu balsi. Viņa forsē savu dziedājumu tā, ka balss saites grasās saplīst uz pusēm, taču liela efekta no tā nav.

  15. Kārtējais Balkānu dziedātājs no Melkalnes Knez piedāvā sentimentālu tautas mūziku ar arābu stila piedziedājumu. Publikai zālē patīk, nezin, nezin…vai tas varētu novest kaut kur tālu?

  16. Vācija nekad nespēj piedāvāt interesantu mūziku šajā pasākumā, laikam visa enerģija palikusi pagātnē. Arī šoreiz zviedru autoru dziesma nepalīdzēs. Vācu finālu šogad uzvarēja cita dziesma, bet atteicās piedalīties tālāk, šis ir rezervists. ”Black smoke”, Ann Sophie.

  17. Poļu invalidizētā Monika Kuszyńska sēž ķiršu dārzā un dzied savu ”In the name of love”. Es gaidīju no poļiem ko ļoti interesantu, bet šis priekšnesums manas gaidas sarūgtināja. Nevar saprast, vai dziesma slikta jeb izpildījums to noslīcina. Nogurdinoši, ka to ir pat grūti noklausīties līdz beigām.

  18. Tā pienācis brīdis Latvijai. Ar ”Love injected” dzied Aminata. Teikšu godīgi – man nepatīk šī dziesma un šis priekšnesums, bet es (kā jau patriote), novēlu drosmīgajai Aminatai uzvaru jeb vismaz 3 vai 4. vietu! Kāpēc man nepatīk? Tāpēc, ka šī dziesma un izpildījums ļoti kopē zviedru Lorēnu un tieši tāpēc nevar mani savaldzināt. Var gadīties, ka Aminata pati to nemaz neaptver, bet viņas priekšnesumu daudzi uztver kā Lorēnas kopiju. Tā nu tas ir. Visas šī pašmāju Supernovas ar pusaudžiem un dziedošiem bērniem lai paliek jaunās LTV vadības tusiņu groziņam. Man to skatīties nav intereses. Taču meiča Aminata ir malacis, lai veicas! Arī turpmāk!

  19. Rumāņu ”De la capăt/All Over Again”, Voltaj noder miega zāļu vietā. Var redzēt, ka dūšīgi balsojuši ārzemēs strādājošie rumāņi. Tēma it kā nopietna – par bērniem, kurus vecāki atstāj vienus pašus mājās un paši aizbrauc darbos ārzemēs. Taču tā nenoskan.

  20. Glītā spāniete Edurne ar savu zviedru dziesmu ”Amanecer” velk uz Šakiras stilu. Mazliet monotoni bet traki enerģētiski. Tas pats Tomas, kas ir Euphoria autors rakstījis arī šo dziesmu. Kas par vainu?

  21. Man patīk ungāri. Šogad noteikti. ”Wars for nothing”, Boggie ir balāde, kuru varētu dziedāt gan skolas izlaidumā gan ielu demonstrāciju laikā. Džonam Lenonam patiktu! 🙂

  22. Gruzīniete Nina Sublatti. ”Warrior” arī ir roka balāde, taču jaunkundze to neiztur, lai gan ļoti cenšas. Var jau gadīties, ka finālā viņai pēkšņi tas izdosies. Tad varam gaidīt brīnumus!

  23. Kā finālā nokļuvis Einurs Huseinovs ar savu ”Hour of the wolf” es nevaru izskaidrot. Brīnumi notiek!

  24. ”A million voices” atkal ir zviedru dziesma un to dzied krievu Polina Gagarina. Viena no uzvaras pretendentēm, jo: 1) dzied labu dziesmu, 2) dzied tuvu beigām, 3) par viņu, protams, balsos krievi, kas dzīvo visās Eiropas valstīs un to nav maz.Nedaudz smieklīgi, ka viņa dzied par mieru. Krievija, kas pati karo Ukrainā jau trešo gadu pēc kārtas dzied tikai par mieru, uzvedas ESC kā miera balodis kaut gan patiesībā ir  kara ērglis. Absurdi. Festivāla vadība sagatavojusi sistēmu, kā neļaut protestēt pret Poļinas sniegumu koncerta laikā. Man patiktu, ja Končita pieietu viņai finālā klāt un iedotu buču, būtu jautri redzēt kā reaģētu Putins un visa krievu homofobu gvarde. 🙂 Kaut kādi protesti jau bija par to pašu pusfināla laikā! 🙂

  25. Albāniete Elhaida Dani ar ”I’m alive” ir viena no labākajām festivāla balsīm. Labs izpildījums. Taču šogad ir tik daudz balāžu, ka maz ticams, ka viņu pamanīs fināla augšgals.

  26. Itālijas ”Grande amore”, Il Volo. Jā, operdziedoņu valsts ir atgriezusies ESC. Šogad mums atsūtījuši puišus Armani uzvalkos. Itāļu mīlas stilā! Oj,oj! Var uzvarēt. Nopietni! 🙂

 

Jauku vakaru! 🙂

 

3 comments


  1. Nu bet ja nākamā Eirovīzija notiktu Sidnejā, tad būtu zināms elegants šiks! Un ja atmetam fizisko ģeogrāfiju, tad Austrālija tomēr ir “Eiropa” vairāk kā Albānija… nosacīti, protams. Lai arī aborigēnu tiesību aktīvisti tam nepiekristu…
    Bet nu labi, kaut kāda, varbūt subjektīva sajūta, šogad pasākums bija daudz baudāmāks ne kā vairākus gadus iepriekš, kad to skatījos žāvādamies, ar “gariem zobiem” – sievai izpatikdams. Tipa, vai tam man grūti, varu arī kā “traukus nomazgāt”. Šogad tā nebija, un – pusfinālā pirmo reizi mūžā nobalsojām par tādu eksotisku valsti kā Kipra, kaut kā, varbūt iluzors apmāns, bet iespaids ka čalis pats centies izveidot savu priekšnesumu (kā mūsu Aminata). Tāpēc arī nebalsoju par Zviedriju, jo labi, viss lieliski, perfekti, bet – pa gabalu varēja manīt perfekti nostādīto mūzikas industriju. Nu sāk piegriezties industrializācija, sāk, ne tikai mūzikā. Protams, apzinos cik iluzori ir no tās izvairīties.
    Bet par Krieviju – ta viņa vispār varēja nedziedāt, tikai ko nebūt nopīkstēt, jo serbu, u.t.t. ieskaitot krievu kopienu balsis nodrošinātas automātiski. To taču skaidri parāda balsojumu atšķirības trijās Baltijas valstīs – kurā valstī ir mazākā krievu kopiena? Tajā, kura Krievijai neiedeva nevienu punktu.


    • Austrālija piedalījās ar nosacījumu, ka viņu uzvaras gadījumā fetsivāls vienalga notiktu Eiropā. Jautri ir tas, ka Austrālija apsteidza savu mātes valsti Lielbritāniju. Attiecībā par industriju es Jums nepiekrītu. SWE mūzikas industrija sastāv no atsevisķiem cilvēkiem, kas katrs strādā pie sava datora savā dzīvoklī un kopā ir spēks. Jūs mazliet pārprotat jēdzienu mūzikas industrija. Tur nav nekādas virsvadības vai menedžmenta. Vienkārši viņi domā, cenšas, māca jaunos un viņiem izdodas. Mums egoistu ballīte, kas sagrupējas pa mafijām. Tāpēc arī nekas neiznāk. 🙂


  2. Var jau būt! Starp citu, šobrīd klausos “Gaujartu”, ļoti interesantu grupu, kuru kaut kā savā provinciālismā biju palaidis garām… Bet nu klausos un baudu, gandrīz vai līdzīga sajūta kā jaunībā, kad pirmo reizi dzirdēju “Cilvēks ir sētnieks bez caurumiem”.

Leave a Reply