12 krievu bumbvedēji – uz Lietuvu jeb vakardienas Eirodziesmas iespaidi.

Krievijas kara lidmašīnas

Kārtējā Eirovīzijas ballīte vakarnakt beidzās ap trijiem, četriem. Pēc balsošanas noslēguma un koncerta. Noskatījāmies arī pirmo interviju ar uzvarētāju Monsu SVT un atvadījāmies apmierināti. Pareizais uzvarētājs tika pie pareizās vietas un mūsu Aminata arī ieguva iecerēto, augsto novērtējumu par statisku dziedāšanu ”sarkanā vāzē” uz skatuves. Patīkami.

Tradicionāli skatāmies zviedru un Eiropas finālus draugu lokā un apspriežam tērpus, grafiku, režisora un operatoru darbu un visu pārējo, kas attiecīgajā brīdī šķiet svarīgākais. Šoreiz bija ko redzēt, lai gan austrieši šķiet paslinkojuši arī. Translāciju vadītājas trīs dāmas nebija nedz pārliecinošas nedz interesantas. Drīzāk anonīmas. Izklaide pārtraukumos bija nožēlojami zemā līmenī. Sižeti par Eirovīzijas 60 jubileju bija saturiski sekli un par viņu jokiem smiekli nenāca nevienam no mums. Koncerta numuri bija klasiski neinteresanti un varēja vēlēties lielāku režisora iniciatīvu, kuru tā arī nesagaidījām. Pārāk liels akcents tika likts uz Končitu un viņas uzrādīšanu, pārvēršot finālu par Končitas šovu.

Lai noskatītos visu programmu bez reklāmas pārtraukumiem un lai izvairītos no seklās un bravurīgās aizkadra komentēšanas, pārslēdzāmies uz skandināvu translāciju no Vīnes un noklausoties komentārus tur, vairs nebija iespējams pārslēgties uz LTV1 atpakaļ. Streipa iesākto aizkadra jokošanos turpina pašreizējie pārraides komentētāji un mums šis piedāvājums ir par seklu. Atā LTV1.

Vispirms par jokiem, kas daudziem šķiet tik svarīgi.

Pēc zviedru Monsa uzvaras pār krievu Poļinu, kas mūsu sabiedrībā izvērsās par traki dramatisku piedzīvojumu, krievu Twiteris esot uzsprādzis no pašironiskiem sprādzieniem. Brīdī, kad lietuviešu žūrija paziņoja Lietuvas balsojumu, kurā Krievijai netika iedots neviens punkts un patiecoties lietuviešu iniciatīvai Mons atrāvās ar šo Viļņas piešķirto 12 punktu ”degvielu” no Poļinas, sākās tvitera histērija.  Šajā brīdī joku konts ”dailykisilev” nekavējoties paziņoja, ka tūlīt 12 kara bumbvedēji pacelsies gaisā, lai dotos uz Lietuvu!

Skärmavbild 2015-05-24 kl. 13.55.06

Citi jokoja par to, ka balss esot jādod arī abām ”neatkarīgajām krievu republikām” Ukrainas austrumos un pa virsu visam tika uzsvērts, ka kaujā pie Poltavas zviedrus esot uzvarējuši tomēr krievi.

Balsošanas gaitā zviedri kļuva par galvenajiem Krievijas pretiniekiem. Kaut arī krievu žūrija no Maskavas Monsam piešķīra to pašus 12 punktus, ir skaidrs, ka iekšpusē viss izskatās citādi. ESC fināla uvertīra Krievijā bijusi skarba jo krievu pareizticīgā baznīca un tās patriarhs Kirils jau nosodījis Eirovīzijas konkursu un nodēvējis to par amorālu, izsmejoši izsakoties par bārdainām dāmām.🙂 Taču miljoniem TV skatītāju šo nosodījumu nav ”ņēmuši galvā” un tomēr skatījušies grēcīgo šovu no Vīnes. Arī pati Poļina Gagarina ir pozitīvi izteikusies par Končitu un sirmo ideologu burkšķēšanu no Kremļa nav īsti sadzirdējusi. Nevienam nav noslēpums, ka Putina kultūras mafijas galms, ieskaitot tos, kas pērn svinēja sava līdera Krutoja dzimšanas dienu Latvijas operā, vēlas attiekties no Krievijas piedalīšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā un izveidot savu Eirāzijas dziesmu šovu putiniskākā rezījā, apmēram tādu kā Jaunais Vilnis Dzintaros. Protams, ka Krievijai neviens Eiropā nopakaļ tāpēc neraudās, taču jautājums ir cits – vai tiešām Krievija ir pelnījusi pašizolāciju no Eiropas tikai tāpēc, ka dažiem ideologiem tas šķiet svarīgi? Ne, nav pelnījusi, jo pat Aleksejs Ostudins (krievu ESC komentētājs) vakar Vīnē esot konstatējis šo procesu sekojoši: ” uzskatu, ka raidījumi, tādi kā šis, krievu televīzijai ir kā svaiga gaisa ventilators. Te mēs varam apskatīt cilvēkus no rietumiem – kā viņi izskatās, kā ģērbjas. Man šķiet, ka krievu TV skatītājam tas ir vērtīgi un to vajag noskatīties vismaz vienu dienu gadā”. (Neveus, ESC, SVT.24.05.2015).

Skärmavbild 2015-05-24 kl. 14.41.14Patiecoties 28 gadus vecā Monsa uzvarai, zviedriem tagad nāksies rīkot nākamo finālu pēc viena gada pārtraukuma. Aizpagājušajā gadā uzvarēja zviedru Lorēna un fināls toreiz notika Malmē. Tagad jārīko no jauna un, ilggadējais Eirovīzijas ģenerālis Bjorkmans un jaunā SVT ģenerāldirektore, esot šim izaicinājuma gatavi. Šis ir lielākais pasākums sabiedriskās TV praksē, jo pie ekrāniem šogad esot sēdējis skatītāju rekordskaitlis no visa kontinenta un Austrālijas. Nākamgad translāciju uzsākšot arī Ķīnas televīzija. Pēc savas uzvaras Vīnē, Mons pateicās dziesmas autoriem – Linnea Deb, Joy Deb, un Anton Hård af Segerstad, kā arī datoristam, kas izveidoja mazo ”krīta cilvēciņu” un lika viņam ”sadarboties” ar dziedātāju. Starp citu šo ”rūķīti” nācās pārveidot jo daži atpazina viņā kaut kur redzētu ”personu” un tāpēc grafiķi novāca rūķa cepurīti, nomainot to pret žokejnīcu.

“Ir tik ļoti svarīgi, ka šīs ir mūzikas sacensības un nevis politika”, – uzsvēra vakar Mons pēc savas uzvaras, taču nevienam nav noslēpums, ka eiropiešu balsojums vakar bija politisks. Krievijas invāzija Krimā un uzbrukums Ukrainai nepalika bez pēdām. Politika šajā pasākumā aktīvi piedalījās. Vairāk vai mazāk, bet tur bija.

Vāciešu skumjas par kārtējo nulli pēc ESC ir saprotamas, jo viņi, kas apgādā ūniju ar naudu Briselē, paliek bešā izklaides karnevālā. ”Mūsējā Anna Sofia palika bešā, bet visu pievāca smukulis no Zviedrijas”, – konstatē vācu Bild. Sūri komentāri tika saņemti arī Lielbritānijā – otrajā lielvalstī, kas jau pārāk ilgi nespēj uzvarēt. Sunday Times Monsa vietā uz vāka liek Poļinu un The Telegraph apgalvo, ka zviedrs nemākot dejot. Pat amerikāņi ielikuši Monsu Buzzfeed sarakstā, bet itāliešu La Sampa neļodzās un pasaka skaidri un gaiši, ka zviedru priekšnesums esot bijis arī viņu favorīts jau no paša sākuma un apbrīno zviedrus, kas spēj un prot eksportēt labu deju mūziku, tādu kā ražo Avičī un izpilda Mons.

Kāpēc zviedriem izdodas un kas ir viņu mūzikas eksporta panākumu atslēga?
Iemesli ir vairāki: 1) labas bērnu mūzikas skolas, kurās jau agri ierosina interesēties arī par populāro mūziku, 2) mūzikas autoriem paredzētie kursi un dažāda līmeņa skolas (privātās un valsts), kurās apmāca dziesmu autorus, 3) eksporta sistēmas kompetence (eksporta padome un labs autortiesību aizsardzības mehānisms), 4) izpratne par mūzikas šovu un tā attīstības tendencēm Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā, kas jau ilgstoši izmanto Bjorkmana kompetenci (viņa ideja par ārzemju žūriju attaisno sevi jau trešo gadu pēc kārtas).

”Krītot Bjorkmanam” ēka, protams, var sagāzties.

“Mūzikas industrija” ir atsevišķi cilvēki, kas sēž (visā valstī – dzīvokļos un būdiņās uz laukiem) pie saviem datoriem un raksta mūziku. Tas nav centralizēts menedžments kā daudziem Latvijā kļūdaini šķiet. Drīzāk tā ir talantīgu un apņēmīgu cilvēku ”salu sistēma”, kas saslēdzoties rada valsts eksporta nozari, kura apsteidz pat ieroču eksportu un spēj nodrošināt valsts kasei naudu pensionāru pensijām.🙂 Lai to realizētu ir jājūt laika un modes strāvojumi nevis kā komerciāls priekšnosacījums, bet gan kā ģenerālā stratēģija. Tik vienkārši tas ir.

Kas notiks tālāk? Būs jānoklausās kritika par to, ka Monsa Zelmerlova,”Heroes” atgādinot Davida Guettas dziesmu ” Lovers on the sun”, avīzes tūliņ sāks zāģēt viņu par nepiesardzīgajiem izteikumiem pret homoseksuālas orientācijas cilvēkiem, būs jādomā par koncertiem ārvalstīs. Mons ir lūdzis atļaut viņam kļūt pat nākamā festivāla programmas vadītāju. Redzēsim vai tas izdosies.

Par tendencēm?

Šī gada ESC bija pārsātināta ar balādēm, kuras gandrīz 100% dziedāja sievietes. Nedaudz depresīvi un nomācoši, lai gan tēmu izvēle bija nopietna un balsis bija varenas. Līdzko parādījās kāds ”spraunāks” gabals, tā publika pamodās.

Otra nogurdinoša 2015 gada tendence bija nejēdzīgi liels saldo duetu īpatsvars. Nav noslēpums, ka daudzas valstis iespaidojas no tendencēm, kas iepriekšējos gados izrādījušās veiksmīgas un mēģina tās atkārtot. Arī Latvijas pārstāve atkārtoja Lorēnas stilu un viņai tas izdevās pat stāvot uz vietas lielā, neērtā, sarkanā vāzē. Tāpat pērnā gada Nīderlandes dueta panākumus šogad mēģināja atkārtot lietuvieši un igauņi. Vairums no šiem duetiem bija pelēki un neinteresanti, jo gavilēšana par mīlu un pirmo buču magnetizēt publiku nespēj arī kaislīgi dejojot, lēkājot un mutējoties par zviedru dziesmas fonā. Igauņu Elina un Stigs dziedāja par attiecību beigām un … pievērsa sev mūsu uzmanību.

Cerams, ka hokejs nākamgad neiztraucēs festivāla norisei Stokholmā, kā tas notika aizpagājušajā gadā. Cerams, ka Latvijas pārstāvji šajā pasākumā piedalīsies vēl labāk un valsts atlase nebūs bērnu šovs kā tas bija šogad.

Cerēsim.🙂

Skärmavbild 2015-05-24 kl. 14.40.42

14 thoughts on “12 krievu bumbvedēji – uz Lietuvu jeb vakardienas Eirodziesmas iespaidi.

  1. Cik gan ir viegli un noteikti samtaini labi ap sirdi izcelt snobus zviedrus, bet latviešus par vāzē stāvētājiem saukt. Mūzikas industrija ir industrija, kur ir labi, ka izpildītājus atbalsta mega-budžeta menedžments un ka uzraksta kāda vietā dziesmas – šeit Zviedriju domāju, bet nolikt jaunu meiteni, kas dziesmu no nulles radījusi pati ir samērā aizvainojoši. No šāda skatupunkta gan neredzu Jūsu atklāsmes un ļoti žēl par to, ka reālā jaunrade tomēr nolikta pakaļplānā.

    • Ziniet, es nepielienu nevienam, arī tiem, kas viņu iebāzā vāzē.🙂 Starp citu – nav nekāda megabudžeta menedžmenta, kas “viņus” atbalsta, Jūs esat ļoti slikti informēts. Tās ir iztēles iedomas. Starp citu, es uzskatu, ka mīlestība pret savu valsti un cilveķiem nav nekādā mērā saistāma ar urrāpatriotismu, kas Jums (kā Krievijas patriotam) tik ļoti patīk.

      • Šis nu gan bija pāri visam. Lai es jebkad būtu Krievijas patriots, mani būtu kādam vispirms jānošauj – tas galējībās runājot. Un nav jābūt Zviedrijas mediju utt vidi pārzinošam – skaidri redzams, ka arī Jums simpatizē vairāk zviedru paveiktais, tā vietā, lai konstruktīvi vērtētu vai plašāk izteiktu, ka Latvijas sniegums nebija peļams – kaut vai par statisko stāvēšanu. To vienkārši prasīja formāts. Un kā skaidrot Monsa videoprojekcijas (neticu, ka tās deva par velti), piesaistītos dziesmu autorus, SVT un cilvēkresursus, arī paša Mansa menedžmentu – tas vai tad neskaitās un nav budžets? Uz mutes neesmu kritis, galva man uz pleciem ir un kā par nelaimi jau vairākus gadus nodarbojos ar mūzikas apskatniecību – tātad kaut ko arī saprotu.

        • Ja mans viedoklis Jūs tā uztrauc, tad nelasiet manus tekstus. Es tā nedomāju, ka “tas bija formāts” un, skan naivi, ka “neticat”. Tas, ka nodarbojieties “ar mūzikas apskatniecību” nedod jums monopolu uz patiesību. Tas taču ir tik vienkārši. Taupiet veselību! Paldies!🙂

          • Patīk – lasiet, nepatīk – nelasiet. Skan naivi. Un neko jau arī neuzspiežu – būt neatkarīgam ir viegli. Viss un paldies – veselība man ir laba.

  2. “Mūzikas industrija” ir atsevišķi cilvēki, kas sēž (visā valstī – dzīvokļos un būdiņās uz laukiem) pie saviem datoriem un raksta mūziku. Tas nav centralizēts menedžments kā daudziem Latvijā kļūdaini šķiet.” – Nu, Jūs taču vairākas reizes esiet rakstījusi par ko līdzīgu, aptuveni kā “uzvarošo zviedru mūzikas industriju” – bet kā gan var uzvarēt bez virspavēlnieka izstrādātas militāras stratēģijas? (Smaidiņš, smaidiņš, protams). Tad savādāk, vienkārši apziņā izstrādājusies “loģiskās ķēdītes klišeja”, tas ir “spēcīga industrija = industrializācija, monopolizācija”. Protams, tiešas analoģijas ne vienmēr “strādā”.
    Ok, bet lūk šis “Te mēs varam apskatīt cilvēkus no rietumiem – kā viņi izskatās, kā ģērbjas. Man šķiet, ka krievu TV skatītājam tas ir vērtīgi un to vajag noskatīties vismaz vienu dienu gadā”.” – jau ir nopietni, pat traģiski. Sajūta, ka rašisti Krieviju atmetuši piecdesmit gadus atpakaļ.

  3. Jāsaka, skumji to lasīt: “Ja mans viedoklis Jūs tā uztrauc, tad nelasiet manus tekstus.”
    Jūsu blogu lasu tieši tāpēc, lai iegūtu nedaudz savādāku skatu uz dzīvi, bet, ja jums nav vajadzīgi lasītāji, jūsu izvēle…
    Bet varu piekrist tā komentāra autoram, ka ir savdabīga attieksme – zviedru jūs izceļat, kaut viņa dziesma daudziem tiešām atgādina kaut ko dzirdētu, bet jau otro reizi uzsverat, ka Aminata kopē Lorēnu, kaut līdzība ir ar kārtu vai divām tālāka, nekā Monsa dziesmai.

      • Vai viņš teica, ka viņu tas sāpina?
        Viņš teica, ka ir skumji lasīt šādus te tekstus.
        Saprotu, ka Veinbergas kundze visu zin labāk un visi citi ir nejēgas, bet nu ko var gribēt, ja jau zviedri un Zviedrija tuvāki sirdij, tad lai nu tā būtu.

      • Mārtiņš savā otrajā rindkopā jau paskaidroja, jālasa uzmanīgāk.

        Par tēmu runājot – manuprāt, šogad skatuves raibums un digitālie efekti aizēnoja gandrīz visus priekšnesumus, atstājot galvenos varoņus par otrā plāna darboņiem. Šajā jomā būtu jāapstājas un jāļauj pašiem cilvēkiem ar savu šarmu paņemt skatītājus nevis taisīt šīs epileptiķu šausmas…

    • Es drīzāk teiktu, ka Aminatas dziesma atgādināja FKA Twigs vai Marz Leon paveikto un no Loreen varbūt ir tikai izstieptā piedziedājuma frāze oh-oh-oh, savukārt tieši Monsa dziesmai tagad ir risks būt par plaģiātu. Es, piemēram, saklausīju arī kaut ko no Garou – Stand Up.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s