Šodien mazliet par medijiem un žurnālistiku. Demokrātiskas valsts norma ir žurnālistu opozīcija pret varu un naudu. Tas ir nevis kašķīgums, bet darba pienākums būt kritiski domājošam un analītiskam.  Ja publicistus (kuriem tautas vārdā vajadzētu pārbaudīt un kritizēt valdību) kāds sāk saukt par tautas ienaidniekiem, tad ir skaidrs, ka esam uz diktatūras robežas. Vēl viens solis un…iekritīsim autokrātijā. Pašlaik šādas “dziesmas” par mediju tīrīšanu sāk skandināt politiķi un aktīvisti arī Latvijā. Tāpēc ir pamācoši pavērot kas sekoja pēc šādiem trampistu refrēniem Ungārijā un Turcijā. 

Jo vairāk mēs zināsim par notikumiem ārzemēs, jo lielāka izpratne būs par to, kas notiek tepat Latvijā. Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jābūt korespondentiem nevis Briselē un Vašingtonā, bet pavisam kur citur. Par to arī šis svētdienas stāsts. 

2026. gada 12. aprīļa rītā Viktors Orbāns zaudēja varu. Pēc 16 gadu eksperimentiem ar valsti, kuru viņš bija pārvērtis par savu laboratoriju.  Tūkstošiem cilvēku manifestēja Budapeštas ielās, lai raudātu, smietos un apskautu svešiniekus. Kakla kungs beidzot bija aivākts. 

Savu tirāniju viņš sāka tieši ar informācijas plūsmas sagrābšanu. Kā kārtīgs trampists – apspiežot, sodot žurnālistus un pārņemot kontroli pār informācijas straumi.  Kas palika aiztriekto žurnālistu vietā? Izredzētie varas pielīdēji. Tie, kuriem atļāva tālāk strādāt. Tieši tāpat kā Erdogans un Tramps, arī Orbans ļāva tikai nelielai kritiskās žurnālistikas grupiņai rosīties. Tēlot, ka viss ir kārtībā. Izlikties, ka preses brīvība ir palikusi neskarta.

Orbāna metodes bija “mīkstākas” nekā turku Erdoganam. Galu galā Ungārija bija ES dalībvalsts un visus žurnālistus “izvārīt ziepēs” Orbans uzreiz  nevēlējās.  Zīmīgi, ka viens no Pētera Maģāra pirmajiem solījumiem bija likvidēt Orbāna propagandas aparātu. Tas arī tika izdarīts zibenīgi. TV2 kanāls  uzreiz atlaida no darba savu direktoru un pārtrauca ziņu izlaidumus. MTVA  tika 100% pārstrukturēta. Orbāna Index galvenais redaktors tika atlaists. KESMA un vēl 500 varas propagandas mašīnas mediju – apturēti. Šādi tika izdzēsts vesels melu fabrikas sektors. Sistēma, kuras uzdevums bija kompromitēt un dēmonizēt neatkarīgos žurnālistus kā ārzemju aģentus un nācijas ienaidniekus. 

Tas, ka politiķi saukā neatkarīgu žurnālistu par “nācijas ienaidnieku” nav nekas jauns. Arī mani ir šādi apkarinājuši ar “tautas ienaidnieka” uzlīmēm partija Latvijas Ceļš, Saskaņa, ZZS, NA un vēl virkne politisko aktīvo. Tādas frāzes kā “nācijas ienaidnieks”, “tautas ienaidnieks”, “sabiedrības ienaidnieks” radās jau senajā Romā un Franču revolūcijas laikā. To praktizēja arī Staļins (vrag naroda) kā universālu iznīcināšanas instrumentu, rīkojot paraugprāvas, arestus, spīdzināšanu un Gulagu.  Šādi apklusina, padzen, izslēdz kritiķi no politiskās kopienas, padarot vardarbību pret kritiski domājošo par normu un tikumu. Par patriotismu. Tāpat rīkojās arī Trampa bijušais stratēģis Stīvs Banons, kurš 2018. gadā teica: “Īstā mūsu opozīcija ir masu mediji. Kā tikt ar tiem galā? Vienkārši pasludināt par ienaidniekiem un pārpludināt zonu ar sūdiem.” Banons neslēpa, ka kauja ar kritiski domājošiem žurnālistiem ir kara darbība, kas jau sākusies. Tramps un Putins šo karu ir gandrīz uzvarējuši. 

Mūsdienu autokrātiem nav nepieciešama kopīga reliģija, karogs vai pasaules uzskats. Nē, kopsaucēja vietā pietiek ar nežēlīgu apņēmību iznīcināt liberālo demokrātiju un institūcijas, kas to uztur. Lai to panāktu ir jānosit tie, kas piegādā tautai kritisku un analītisku informāciju. Piemēram, krievi ir jau salauzti un mankurtēti.  Tie ir miljoni, kas klusējot tup Putina varas būrī un klausa bez iebildumiem. 

Sagraujiet masu medijus, izsmejiet žurnālistus un pārņemiet informācijas plūsmu savā kontrolē vai noslīciniet to troksnī. Tad viss pārējais kļūs daudz vienkāršāk panākams. 

Autokrāti ienīst žurnālistus nevis tāpēc, ka viņi būtu nācijas ienaidnieki, bet tāpēc, ka mediji saglabā nācijas atmiņu. Atceras un atgādina to kas ir bijis. Iznīcini atmiņu un varēsi pārrakstīt pagātni. Pie viena izdomājot versijas par tagadni un nākotni. Tieši šādi rīkojas gan Putins, gan Tramps. 

Turcijas prezidents Erdogans medijus sagrāva uzreiz. Brazīlija, Polija un Ungārija izvairījās no smaga kritiena, pateicoties žurnālistiem, kuri nebaidījās no antidemokrātiskās agresijas.

Kas notiek ar sabiedrību, kurā informācijas plūsmu tautai kontrolē politiķi? 

Tādā sabiedrībā valdošā vara izmanto medijus, lai slēptu savas kļūdas, izplatītu vienpusēju propagandu un nomelnotu politiskos oponentus. Maldinot sabiedrību. Tiek apkaroti visi, kas domā neatkarīgi.  Šāda situācija paralizē sabiedrības spēju objektīvi izvērtēt, saprast un novērtēt politiskos lēmumus un forsē iedzīvotāju slāņu polarizāciju. Jebkura kritika pret valdību  tiek pasniegta kā apdraudējums valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Ilgtermiņā šāda kontrole grauj uzticību valsts institūcijām, medijiem un demokrātiskajam procesam kopumā. Piedāvājot vadoņa kultu. 

Tāpēc uzmanīsimies no partijām un politiķiem, kas vasarā un rudenī piedāvās ierobežot žurnālistus un medijus. 

Ilustrācija Davide Ragusa (Unsplash)