«Narcisīšu» un «atriebīgu ticīgo» laiks

Nicas pludmale 2016/FPRepublikāņi tomēr virzīs ASV prezidenta postenim Donaldu Trampu. Tas nozīmē, ka arī amerikāņiem būs pašiem savs «ventspils lauva» =  jeņķu Lembis. Nekā laba neredzu šajā izvēlē.  Tramps cieš no varas abstinences un laužas pie politikas «kloķiem» nekādi netiekot vaļa no sajūtas, ka cilvēce bez tādiem kā viņš neiztiks. Viņi paši, protams, arī neiztiks bez cilvēces kā sava jājamā zirdziņa. Tā nav mērķtiecība. Drīzāk diagnoze, tāpēc bīstama tik ietekmīgai valstij kā ASV.

Starp citu, Islāma valsts (Daesh) karotāji rīkojas līdzīgi: mazāk karotāju, zaudētas teritorijas Sīrijā un Irāka panāk savu – palielinās viņu terorisma akciju skaits naidnieka zonā jeb Rietumpasaulē. Eiropa tagad ir tik pat ērti ievainojama kā Amerikas Savienotās Valstis. Taču šogad varam novērot jaunu amatniecisko teroristu vilni, kas pašdarbnieciski, ar Dieva vārdu uz lūpām, sabrauc un apšauj atpūtniekus Nicā. Tas vairs nebija organizācijas konspiratīvās rīcības auglis, nebija arī partizāns. Tas bija «vecis», kuram tāpat kā pašmāju Lembim vai jeņķu Trampam, gribas panākt savu par katru cenu, ar lielu blīkšķi un viņš rīkojas viens pats, uz savu roku.

IS ir zaudējusi pusi no savas iekarotās teritorijas Irākā (kopš 2014.gada). Viņi ir atspiesti atpakaļ Sīrijā. Viņu līderi sistemātiski tiek nogalināti un aizvien mazāk kaujinieku no rietumiem ir gatavi pieslēgties islāma valsts karotāju rindām. Informācija (kas noplūst medijos) ziņo, ka džihādisti esot zaudējuši savu ticību un lēni slīdot atpakaļ uz savām klusajām, mierīgajām mājām Eiropā. Naftas un gāzes ienākumi izsīkuši (-1/3) un ziedojumu plūsma sarukusi. Tātad IS kalifāts jūtas apdraudēts, lai gan plānos (tāpat kā Putinam) ir iekļaut visu atlikušo pasauli savā kalifātā un pārvērst mūs visus par kārtīgiem ticīgajiem, kas uz vārda klausa likumam, vajadzīgajam Dievam un viņam tīkamajai politiskajai sistēmai.

IS šobrīd ir spēcīgas ložas Lībija un Ēģiptē (CIA), no turienes tiek aktīvi plānotas terora akcijas Eiropai. Tāpēc diena, kad franču tunisietis nogalināja 85 personas Nicā, iebraucot ar smago automašīnu cilvēku pūlī, kļuva par trešo islāmistu uzvaras parādi šogad. Pirms tam bija Parīze ar 130 nogalinātajiem un Brisele ar 32. Neaizmirsīsim arī Stambulas lidostu ar 44 nogalinātiem cilvēkiem.

ASV pašlaik vada aviācijas uzbrukumus IS. Taču pretreakciju saņem Eiropa. Kāpēc tā notiek? Amerikāņi ir iemācījušies labāk aizsargāties. Ceļš uz Eiropu teroristiem ir tuvāks, vieglāks un ērtāks. Viņi jau sen paguvuši izlikties par bēgļiem, brīvi kustoties visos virzienos. Daudzi jau kļuvuši par Eiropas valstu pilsoņiem. Tāpēc 5000 Eiropas un tikai 300 ASV pilsoņu pieslēgušies IS karotāju rindām (Soufan Group). Muhameds al Adnani ir atklāti aicinājis domubiedrus (tos, kas nekaro Sīrijā vai Afganistānā) uzbrukt eiropiešiem viņu pašu mājās, jo arī tas būšot Dievam patīkams darbs. Tā kā izgatavot sprāgstvielas ir sarežģīti un dārgi, viņš pat ieteica masveidā sabraukt neticīgos ar automašīnām.

Kopš 2001.gada amerikāņi realizē gandrīz vai paranoīdu teroristu vajāšanu. Tiek ierobežota reliģijas brīvība, apsargātas mošejas, plosās terorisma apkarošanas grupējumi, publiskās vietās zibina savas acis novērošanas kameras un sabiedrība pret šo Orvela valsti vairs neprotestē. Amerikāņu musulmaņi esot labāk integrēti, labāk materiāli situēti un tāpēc apmierinātāki nekā Eiropas valstu musulmaņu imigranti, kas lielākoties koncentrējas savās geto teritorijās. Tāpēc arī ātrāk radikalizējas.

Latvijas politika jau pārsātināta ar iekšējiem teroristiem, kas «nosūkuši» visu ko var nopludināt no valsts kases savās kabatās un pašlaik cenšas uzspridzināt iespēju neatkarīga KNAB eksistencei mūsu valstī. Savādi, ka šim mērķim (un VID priekšnieka amatam) valstij neatliek naudas pieņemt darbā neatkarīgu ārzemju ekspertu, turpretī AirBaltic labā šāda izšķiršanās tiek realizēta jau sen. Biznesu pie mums saprot, bet godprātīgu attieksmi pret valsti – nē. Vai šāda politiķu attieksme pret savas valsts svarīgāko infekcija slimību = amatpersonu korumpētību nav terorisms pret savu valsti? Iekšējais terorisms?

Vissliktākais, ka islāmistu dzīvnieciskumam pretī cenšas nostaties mūsu pašu dzīvnieki. Ar «zobs pret zobu» loģiku. Vajagot: vairāk armijas, drošībnieku, smagākus sadzīves noteikumus Eiropā, fundamentālāku baznīcu un skolas ar tikumības normām. Atriebības ideologi turpina neņemt vērā iemeslus trūcīgo cilvēku reliģiozās radikalizācijas procesam kā kolonizācijas sekām. Iespējams, ka vispirms vajadzētu ķerties pie iemesliem kāpēc cilvēki ar franču pasi kabatā ir gatavi sašķaidīt desmitiem cilvēku dzīvības un cīnīties ar šiem iemesliem, nevis sekām.

Tepat kaimiņos Krievijā varam novērot šo pašu reliģiozu radikalizāciju, kas pa logu šķirbām cenšas ielīst istabā arī pie mums. Tā iemesls nav Dieva trūkums sabiedrībā vai ticības deficīts ikdienā, bet gan lielu cilvēku grupu izmisums par savu pārticības trūkumu, sliktām nākotnes izredzēm un bēdīgo stāvokli sabiedrībā. Neapmierinātība sēj agresiju, reliģiskie fundamentālisti šeit nāk kā saukti negatīvās enerģijas nopludināšanai ticībā. Tā kalifāta vai eirāzijas impērijas ideja ir klāt un daudziem šķiet kā piemērots tramplīns draņķīgajai nākotnei.

Tāpēc šogad sākam piedzīvot gan «lembjus», gan «belēvičus», gan «trampus», kuri maniakāli laužas iekšā valsts politiskajā pārvaldē, lai to pilnīgi pakļautu sava kalifāta interesēm (= sagrautu). Tieši tāpat to sāk realizēt vientuļie vilki uz ielas Eiropā. Viņi nenodarbojas ar savas valsts politiskās sistēmas brucināšanu no iekšpuses, bet gan ar «ielas terorismu», sabraucot iespējami daudz līdzcilvēku, kuriem ir labi. Šāds terorists, patiecoties medijiem, kļūst par varoni. Viņa dzīvi un likteni aktīvi analizē radio un televīzija. Avīzes publicē bijušās sievas un interneta portāli kaimiņus. Nobijušies ir vienīgi psihologi, saskatot šajās akcijās «copycat» efektu. Tagad katrs nākamais «narcisītis», kas nevar realizēt savas ambīcijas kā politiskais terorists savā valstī, darīs to uz ielas.

Mūsu valsts parlaments un pašvaldības ir pilnas ar šiem iekšējie teroristiem. Vai tāpēc liktenis mūs pasargās no islāmistiem uz sēru ziediem Jomas ielā?

 

ASV globālie kapu svētki, dopinga ekonomika, seku ciešanas un pārdomas.

2011.  11. septembrī

Šorīt astoņos mani pamodināja radio pulkstenis. Viņš izstāstīja, ka Zviedriju sagaida saule un lietusgāzes un, ka Gēteborgā speciālās vienības aizturējušas četrus cilvēkus. Aizdomās par terorisma akta rīkošanu.

Klusi un mierīgi paņemti ciet. Pie izstāžu zāles. Pusnaktī.

Pēc tam sākas ētera non – stopp kapu svētki. Veltīti 11. septembra notikumu 10 gadu atceres dienai.

Visu avīžu pirmajās lapās liesmo dvīņu torņi (pat sporta pielikumos).

Sabiedriskais radio (P1) stundu raidīja neparasti labu apskatu par BinLadinu un terorisma saknēm. Autentiskā skaņa no ASV, Tuvējiem austrumiem (oriģinālas reportāžas ar aculieciniekiem: amerikāņu pianiste, kas tikusies ar leģendāro ģimeni, oriģināli arābu radio un amerikāņu ieraksti) virknējās ideāli un profesionāli. Labāk nekā filma. Neko tamlīdzīgi profesionālu Latvijas Radio nav nācies noklausīties. Protams, ka stundu garo apskatu bija sagatavojis talantīgs un pieredzējis žurnālists, pateicoties privātajiem radioraidījumu piegādātajiem (Filt). Kad pie mums Latvijā beidzot atgriezīsies normāla, profesionāla radio žurnālistika, nogurdinošo un tukšo interviju vietā?

Nezinu. Laikam nekad.

Mapeti ir pārņēmuši ēteru.

Tā iznāk lētāk.

Tikmēr kapu svētki turpinās.

Protams, ka es atceros notikumus pirms 10 gadiem un savādās lidmašīnas, kas TV tiešraidēs taranēja torņus kā sliktā filmā.

Jūtu līdzi cietušajiem un saprotu viņu bēdas un ciešanas. Taču es nespēju saprast kāpēc jeņķi no šī notikuma rīko lielu PR ”akciju” un visas satelītvalstis paklausīgi tipina līdzi.

Būtībā amerikāņi paši izraisīja šo ķēdes reakciju un liela atbildība par notikušo jāuzņemas līdzšinējiem valsts politiskajiem un ekonomiskajiem vadītājiem.

Lielākā rietumpasaules nelaime nebija  viss paši 11. septembra notikumi, bet gan šī notikuma sekas.

Cilvēce nekavējoties tika sadalīta divās grupās – tie, kuri ir ar mums un tie, kuri ir pret mums.

Tas notika kategoriski un primitīvi. Līdzīgi kādreizējiem Latvijas tautfrontiešiem, arī jeņķi sadalīja visus ”gaišajos spēkos” un ”pārējos” (palasiet vecās ”Dienas” – pārliecināsieties!).

Jeņķu un sabiedroto drošībnieku uzsāka karu pret visiem, kas uzdrošinās runāt pretī. Latvija arī iekļāvās šajā nometnē ar visiem saviem ”štata” un ”ārštata” pinkertoniem, kas izsekoja arī mūs. Protams, ka tobrīd daudziem bija svarīgi Rīgā ”noskaidrot arī manus” politiskos uzskatus” jo  biju atļāvusies publicēt savus rakstus NRA, kas kritizēja kara uzsākšanu Irākā. Paldies Dievam, ka nenokļuvu ”kaut kur tālāk”  kā vienīgi savu tautiešu – ”moderno stukaču” ielenkumā.

Taču bija ļaudis, kas  nonāca Abu Graibā un Guantanamo bez izmeklēšanas un tiesas. Rokzvaigznes, kurām aizliedza koncertēt un žurnālisti, kurus atlaida no darba CNN.

Tieši šis brīvās pasaules sabrukums, sabiedrības dehumanizācija bija viens no pašiem briesmīgākajiem notikumiem pēc 11. septembra.

Šis vajāšanas periods nav noslēdzies joprojām. Ir gandrīz neiespējami atbrīvoties no piespiedu piesaistes kādai noteiktai politiskai doktrīnai, grupai, šķirai, reliģijai vai ticībai. Atšķirties nedrīkst! Lielais brālis kontrolē mūsu privātās kustības un humānisms tup tumšā stūrī. Lidostās mūs visus pārbauda kā potenciālos noziedzniekus joprojām.

Jā, es saprotu, ka pret terorismu ir jācīnās. Taču man šķiet, ka šī cīņa netiek realizēta pietiekoši prasmīgi.

Tieši tāpat kā politiķi, kas pretendē uz Latvijas Saeimu, nav savu nākamo amata krēslu cienīgi.  Tieši tāpat kā nesen Rīgas pilī ”iefīrētais” prezidents (neizraisa nekādu gandarījumu par notikušo) arī valstī klaigājošo politisko mapetu pulki, kas grupējas zem dažādiem nosaukumiem ar signāla vārdu – ”partija”, ir mucas kas tālu skan tieši tāpēc, ka ir tukšas.

Kāpēc pasaules politikā iesaistās amatam nepiemēroti cilvēki?

Pēc 11. septembra notikumiem ASV bija jāpaiet 7 gadiem, lai teroristu lāsts beidzot izpaustos realitātē un taranētu mūs visus. Lehman Brothers krahs bija lūzuma punkts šķietamajai labklājībai, kurā rietumu politiskie un ekonomiskie vadītāji gozējās pēc Aukstā kara beigām.

Bin Ladins vēlējās maksimāli sāpināt rietumus un to panāca ar … ekonomisko krīzi.

Tieši viņš to arī iekustināja.

Pēc sprādzieniem Ņujorkā un Vašingtonā sākās divi, asiņaini  un nejēdzīgi dārgi kari. ASV finansēja savu karadarbību ” uz krīta” .

Bušs mantoja no Klintona valsti bez budžeta deficīta, taču ātri vien noveda valsts finanses līdz bankrotam. Labu gribot var nobruģēt ceļu uz elli.

Afganistāna un Irāka valstij izmaksāja pārāk dārgi.

Naudas atkarība no Ķīnas palielinājās un nozīmīgi investējumi nākotnei tika atlikti uz priekšdienām.

Grinspens sāka manipulēt ar procentu likmi, noturot to satriecoši zemā līmenī. Lētie kredīti izraisīja aizņēmumu bumu bez seguma. Pie horizonta bija IT  finansējuma burbulis, kam bijā jāsprāgst.  Grinspena ietekmē bunusu un riska ”kultūra” kļuva par normu. Ekonomika barojās no dopinga.

Karš pret teroristiem un finanšu krīzi gāja roku rokā, tajā iesaistījās arī Eiropa. Jeņķu finanses no malas šķita stabilas, taču realitātē tās pārtika no anaboliskajiem  steroīdiem.

Džordžs Bušs turpināja savu dekonstruktīvo politiku un mūsu Vīķe Freiberga sekoja cītīgi līdz, kopā ar LV valdību un Ārpolitiskajiem stūrmaņiem.

Jā, AlQuaida veicināja riskantu rietumpasaules ekonomisko politiku.

Ķīnu neaizmirsīsim.

Jauni kredīti no Pekinas pamazām kļuva par ASV ikdienu, jo karš taču bija jāturpina, neatkarīgi no tā cik tas amerikāņiem izmaksās…viņu valūta bija piesaistīta dolāram un vienlaikus nodrošināja superzemas ķīniešu preču eksporta cenas.

Pekinai izdevās pazemot ASV tā kā PSRS nekad nesanāca.

Kamēr jeņķi dzenas pēc teroristiem, Pekina pamazām apsteidz lielāko un grandiozāku supervalsti ASV. Ekonomiski un politiski.

Neesmu par to sajūsmā.

Amerikāņu neprasme karot ar teroristiem ir maksājusi pārāk dārgi.

Irākas karš pagaidām izmaksājis apmēram 3000 – 5000 miljardus dolāru, Buša administrācijas plānoto 60 miljardu vietā (Joseph Stiglitz, Linda Bilmes).

OK, zinu, ka finanšu krīzes aizmetņi bija pamanāmi arī pirms teroristu akcijām.

Taču Buša administrācija un Federal Reserve netika galā ar savu misiju kritiskā brīdī.

Labā gribēšana noveda pie sekām, kas nebija pat AlQiaidas scenārijā.

Tāpēc es nesaprotu ko mēs šodien svinam.

Globāli un patriotiski.

Globālos kapu svētkus?