Industrijas milžu problēmas. Krīze sasniegusi arī Zviedriju

2012. gada 8. novembrī

Uzņēmuma Pilkington likvidācija; foto SR

Ja kāds līdz šim šaubījās par to vai krīze sasniegs Zviedriju, tad šodien šīs fakts ir noticis.  Klaji un publiski.
Par to liecina lielo zviedru industrijas uzņēmumu Ericsson un Husqvarna strādājošo atlaišanas. Šo informāciju mēs saņēmām vakar.

Šodien bēdīgajai statistikai pievienojas arī vairāki vidējie uzņēmumi. Piemēram, stikla ražotāju Pilkington (ar 230 strādājošajiem) šodien likvidē pašreizējie japāņu īpašnieki Nippon, Sheet Glass, NAG Group (SR). Šis uzņēmums ir Halmstādes trešais lielākais darba devējs, dibināts 1976. gadā.

Krīze ir iecirtusi savus asos nagus arī Zviedrijā.

Ericsson ir indikators. Ja atlaišanas sākas šajā – vienā no senākajiem zviedru industrijas flagmaņiem, tad situācija ir vairāk nekā nopietna.

Pašlaik šī ražotne atlaiž ap 1000 strādājošo Stokholmas IT centrā Šistā. Vēl 550 līdzstrādnieku zaudēs darbu šajā uzņēmumā Gēteborgā, Burosā, Karlskrūnā, Kumlā, Linčēpingā, Luleo, Lundā un Malmē.

Vienlaikus masu atlaišana notiek arī Husqvarnā, samazinot sastrādājošo skaitu par 600. Lielākā daļa no atlaistajiem strādāja šajā uzņēmumā pilsētiņā ar to pašu nosaukumu – Husqvarna.

Minorīga atskaite arī meža izstrādes koncernam SCA, kas samazinās strādājošo skaitu par 1500.

Volvo smago automašīnu ražotne – 260.

Stora Enso un Holmen seko šim piemēram un ”sliktajā statistika” viņiem pievienojas arī Atlas Copco un Trelleborg.

Visā valstī notiek atlaišanas. Kopumā pēdējo mēnešu laikā – 50 000 cilvēku Zviedrijā zaudējuši darbu. Šis ir augstākais ”šāda profila ” radītājs pēdējo 3 gadu laikā.

Zviedrijas valdībai un darba tirgus ministrei Hilevijai Engštromai ir pamats un iemesls satraukumam.

Zviedrijas industrijas ražotņu apakšpiegādātāju apvienības Sinf eksperti lēš, ka krīze esot klāt un ir ”uz palikšanu”. Tas nozīmē, ka darba tirgus pamazām nostāsies tai pašā līmenī, kāds bija novērojams finanšu krīzes laikā 2008. gadā.

Šo pieņēmumu apstiprina arī Zviedrijas Konjunktūras institūts.

Konfidenciāla informācija liecina, ka līdzstrādnieku atlaišanas ir faktiski daudz plašākas nāk norādīts oficiālajā Ericsson informācijā. Atlaisti ir arī konsultanti, eksperti un līgumsaistībās iesaistītie, kas zaudējot darbu neparādās oficiālajā statistikā. Ericsson vadība atsakās medijiem sniegt šo informāciju, taisnojoties, ka atlaišanas skarot ”praktiski visus slāņus”.

Vienīgā joma, kurā netiek samazināts strādājošo skaits ir pētnieciskā un attīstības nodaļa, ar mērķi – neiznīcināt Ericsson nākotnes konkurences iespējas tirgū.

Krīzes signāli tiek saņemti arī no Dānijas.

Leģendārais un populārais Georg-Jensen dizaina rokas pulkstenis

Leģendārais un populārais Georg-Jensen dizaina rokas pulkstenis

Simboliska (šajā vizrienā) ir leģendārā dāņu uzņēmuma Georg Jensen īpašnieku maiņa. Par 940 miljoniem kronu šis senais, 1904. gadā dibinātais dāņu dizaina uzņēmums tiek pārdots investīciju grupai Bahreinā (Financial Times). Dizaina uzņēmumu ar 100 veikaliem visā pasaulē, savulaik dibināja dāņu dizaineris Georgs Jensens. Tagad šis uzņēmums atradīsies arābu īpašnieku kontrolē (TT Ritzau).

Ziņas ir nepatīkamas un jācer, ka 2014. gads (kā sola Uli Reins, ES) patiešām beidzot būs pagrieziena punkts uz industriālas attīstības saules pusi.

Cerēsim, ka tā patiešām būs.

Alise un skumjie vīni

2012. gada 21. janvārī

Ziema beidzot iestājusies. Kniebj vaigos un dzesē atmosfēru.

Aiz loga Stokholmā -4 grādi un avīzes ziņo, ka ļaudis vairs nepērk modernu apģērbu.

Pircēji tagad rūpīgāk izvēlas.

Nauda arī slinka.

Pielīp plaukstām un negrib kāpt no maka vai bankas kartes ārā.

Grib uz krājkasīti.

Tādas lietas tagad notiek!

Starp citu – bankroti modes biznesā šeit seko cits citam un tauta vairs nepērk pat ”firmas preces” par krietni pazeminātām cenām.

Pērn Zviedrijā bankrotēja 147 apģērbu un apavu dizaina uzņēmumi.

Galvenokārt tie mazāki veikaliņi ar unikālu piedāvājumu un zemu likviditāti.

Pašlaik apmēram 30% modes apģērbu Stokholmas veikalos tiek pārdoti par pazeminātu cenu un neviens rindās pēc tiem nestāv.

Outletiem jeb ”nocenotajām noliktavām” tagad Ziemassvētki.

” Pircēji ļoti prātīgi izvēlas un nepērk apģērbu spontāni (uz ātru roku).  Smalkas gaumes pircēji izvēlas tikai ļoti augstas kvalitātes apģērbu un īpašus, reti sastopamu dizaineru darbus”, – konstatē Marija Sandova ”Stil” eksperte.

Pēc dažām nedēļām veikalu plauktos parādīsies pavasara kolekcijas un nocenotās ziemas drēbes pazudīs no veikaliem.

Pavasaris …tātad būs.

 To sagaidīs arī pats populārākais zviedru bērnu vārds ALISE.

Izrādās, ka šis meiteņu vārds ir izstūmis no pirmās vietas Maju – Maiju 🙂 Tai seko Elza, Jūlija un Linnea.

Zviedru puikām pēdējos desmit gadus topā turas Viljams, tam seko Oskars, Hugo un Eliās.

Pērn negaidīti populārs kļuva sens sieviešu vārds – Minna, to ”saņēma” 311 zviedru meitenītes. Pie vainas ir televīzijas jauno izpildītāju mūzikas konkurss, kurā ar lieliem panākumiem uzstājas jaunkundze ar šādu vārdu un ”h” beigās – tātad Minnah.

Kur skumjie vīni?

Jā, viņi raud, jo Ķīnas viltotāji beidzot ķērušies klāt arī franču vīniem un neskaitāmas pirātu kopijas pārpludina pasaules tirgu.

Ķīnieši nemēdz dzert vīnus. Viņi labprātāk lieto spirtotos dzērienus un alu. Taču mode ielaužas arī tur un pēdējo gadu laikā Ķīnā strauji pieaug vīnu patēriņš.

Pašlaik Ķīna ir piektā lielākā vīnu importētājvalsts pasaulē.

Noteikti augstas kvalitātes vīni ķīniešu sabiedrībā kļuvuši ļoti populāri un to cena pēdējo 10 gadu laikā palielinājusies par 600%. No franču vīniem pats pieprasītākais un tāpēc arī visvairāk kopētais ir Chateau Lafete Rothschild. Par to dažs labs ir gatavs maksāt 1000 latus par pudeli.

Fakti rāda, ka patlaban Ķīnā ir daudz vairāk ”Chateau Lafete Rothschild 1982” nekā tika producēts Francijā. 90% no šī sortimenta esot viltojumi. Viltošanas ceļi esot dažādi – no tukšu oriģinālo pudeļu piepildīšanas ar sliktu viltojumu, līdz pat apjomīgai pudeļu un etiķešu ražošanai uz vietas. Piemēram, daudzi ķīniešu interneta portālā Jums piedāvās lielu naudu par tukšu šī vīna pudeli.

Rezultātā aizvadītā gada laikā pieprasījums pēc franču vīniem Ķīnā ir samazinājies par 20% sliktās ”vīna”(viltotā vīna) kvalitātes dēļ.

Ko lai dara?

Neviens nezina kā rīkoties.

Pircēji tic etiķetēm uz pudeles vairāk nekā garšai.

Pudeles izskatās oriģinālas.

Policija arī nezina kā atšķirt viltotu vīnu no īsta.

Skumjos vīnus neviens neaizstāv.

Neviens…