2012. gada 21. jūlijā

Kolāža no Google

Šodien krosiņu gar jūru noskrēju novēloti. Vakar piespiedu kārtā nācās noklausīties kempinga diskotēku, jo vietējā pašvaldība šeit nosaka pilsētnieku un pilsētas viesu gulētiešanas laiku un tas bija pārdots starptautiskam pasākumam. Atbraucēji skaļi dzīroja un mums, blakus māju un viesnīcu iemītniekiem bija jānoklausās. Piespiedu kārtā. 

Primitīvs diskžokejs un viņa repertuārs tepat līdzās (pāris priedes tālāk) vakar naktī klaigāja, cik skaļi vien iespējams un mēs visi (gulētgatavie)  bijām spiesti īsināt nakts stundas ar patīkamām sarunām, visiem spēkiem ignorējot lielo troksni, kas spiedās cauri aizvērtiem logu stikliem un rāmjiem līdz nakts vidum.

Normālā valstī 23.00 tiek pārtraukti visi publisko decibelu ražotāji.

Latvijā tā nav.

Te katras pašvaldības vadītājs var diktēt mūsu gulētiešanas laiku.

Tāds likums esot Latvijā.

Tāpēc mēs esam unikāli.

Vara pie mums nosaka ne tikai finanšu politiku, bet arī miegu un caur to diktē manu un jūsējo veselības stāvokli.

Vietējā vara šeit nosaka kad es drīkstu gulēt un kad nē.

Ja pašvaldībai vajag, tad atbraucēji var ”nopirkt nakts klusumu”, plosoties un gārdzot vai nu līdz vēlai nakts stundai vai pat līdz rītam.

Vai nav grandiozi?

Pirms pāris gadiem nācās šeit Kurzemē saskarties ar līdzīgu problēmu. Toreiz biju noīrējusi samērā dārgu kempinga istabiņu pie stāvkrasta Jūrkalnē, kur visu nakti nebija iespējams gulēt, jo 100 metrus tālāk kempingā Sīļi vietējā pašvaldība bija atļāvusi turienes īpašniekam rīkot nakts tusiņus lieliem, kliegtgataviem uzņēmumiem.

Brēkt un klaigāt pa nakti esot liels luksus. Katram to neatļauj. Tikai tiem, kas par trokšņošanu naktī ir gatavi samaksāt brangu naudu, var atļauties šo unikālo iespēju – trokšņot un nesodīti neļaut gulēt citiem.

 ”Kliedzamā laika” pārdošana naktī esot šī reģiona biznesa ideja.

Toreiz kāds liels Latvijas uzņēmums Sīļos, Jūrkalnē divas diennaktis rīkoja dienas un nakts pasākumu ar mīklainu nosaukumu – ”sporta spēles”. Būtībā šī aktivitāte bija kolektīvās dzeršanas un nakts ālēšanās pasākums. Brēcēji un vientuļie zombiji izbaudīja iespēju ķērkt un klaigāt mikrofona visu nakti. Viņi sludināja pie mikrofona visu, kas vien ienāca prāta – ”o mamma!”, ” stulbenis no Gulbenes”, ” tā jums vajag – negulēsiet maitas, mēs to noteiksim!” – utt.  Mēs (tie, kas gulējām gultiņās viesu namos blakus kempingā)  bijām spiesti skatīties griestos un izgulēties pa dienu, jo nakts melnumā ”sporta spēļu”  plosīklas mums neatļāva laisties snaudā pat līdz rīta gaiļiem. Visvairāk toreiz man bija žēl bija mazu bērnu un viņu vecāku, kas nomocījās galīgi.

Miega trūkums nav patīkama lieta.

To zina katrs, kam šo riebīgo efektu ir nācies piedzīvot.  Īpaši pretīgi, ja esam noīrējuši istabiņas atpūtai, bet decibeli aiz loga mums piedāvā akustisko spīdzināšanu Gvantanamo stilā.

Tagad man atkal jārēķinās ar līdzīgu situāciju tajā pašā Kurzemē.

Šoreiz Ventspilī.

Šovakar te turpina dārdināt vietējā motociklistu salidojuma diskotēka.  Paši ”mocīši” jau nav vainīgi, ka organizētāji izvēlējušies nakts koncertiem pilsētas teritoriju.

Pats Ventspils galva ”papus A.L.” esot šī pasākuma entuziasts, tāpēc pat vietējā pašvaldības policija nakts vidū atteicās braukt uz apklusināt kempinga trokšņotājus, lai gan atzinās, ka viņiem esot atļauts dārdināt pastiprinātājus ”līdz vieniem”. 

” Mēs tur neko nevaram izdarīt” – pēc 02 naktī vakar telefoniski atzinās vietējās pašvaldības policists.

” Brauciet un izraujiet viņiem to štepseli no kontaktiem” – es aicināju kārtībnieku.

” Nē, mēs to nevaram izdarīt”, – viņš nopūtās.

Un troksnis turpinājās.

Izskatās, ka Lemberga sindroms šoreiz darbojas un nostrādāja ļoti nesimpātiski.

Ļoti. 

Nožēlojami, ka Latvijā pašvaldības var noteikt savu iedzīvotāju gulētiešanas laiku, pārdodot nakts stundas ciemiņiem trokšņošanai.

Decibelu bizness pieprasa attiecīgā likuma pārskatīšanu.

Steidzamības kārtībā.

Iedzīvotāju tiesības gulēt ir augstāka kategorija nekā pašvaldības vadītāju vēlme nopelnīt, pārdodot nakts klusumu viestrokšņotājiem.

Tik vienkārši tas ir.

Lūdzu nomainiet šo likumu.

Atgrieziet Latviju civilizētas valsts apritē.

Ar obligāto aizliegumu trokšņot pēc plkst. 23.00

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ventspils sevi profilē kā ģimenes atpūtas vietu.

Šo luksusu pagaidām izbaudīt nav izdevies daudziem.