Zviedrija atzīst, ka Krievijai ir lielvaras ambīcijas un tāpēc zviedri militāri sadarbosies ar Baltiju.

2013. gada 31. maijā

Baltija

Krievijas iznīcinātāju un bumbvedēju lidojumi ap Stokholmu Lieldienās, Pleskavas reģionā un citur Baltijas tuvumā izvietotās raķetes, Baltijas politiķu pārmetumi zviedriem ir panākuši savu. Šodien Zviedrijas valdības aizsardzības komiteja (Försvarsberedningen) nāca klajā ar valsts drošības politikas analīzi 2013. gadam.

Försvarsberedningen ir visu Zviedrijas partiju forums un tas savā ziņojumā vienprātīgi konstatē, ka Krievija cenšas modernizēt savus bruņotos spēkus un dažādos veidos apliecina savas lielvaras ambīcijas un tas liek reaģēt arī Zviedrijai.

Tāpēc Zviedrija apņemas vairāk sadarboties ar Baltiju militārā sfērā, piemēram, veicot kopīgus militāro mācību manevrus. Tas būšot arī veids, kā palielināt Baltijas valstu drošību.

Visas astoņas partijas ir vienisprātis par ārējiem draudiem, taču nav vienisprātis par iestāju NATO un aizsardzības budžeta palielināšanu.

Zviedrijas Karaliskās akadēmijas loceklis ģenerālmajors Kārlis Neretnieks šodien komentējot šo analīzi uzsver, ka tajā vajadzēja norādīt, ka ES spējas militāri atbalstīt Zviedriju ir niecīgas un, ka militāra konflikta gadījumā Baltijā, Zviedrijai būs neiespējami palikt malā.

Svenska Dagbladet raksts par Zviedrijas  drošības politikas 2013 analīzi

Pabriks Stokholmā brīdina par Krievijas draudiem un kritizē zviedrus

2013. gada 30. maijā

Shēma NATO un Baltija , Zviedrija SVD

http://www.svd.se/nyheter/inrikes/ ryskt-bombflyg-ovade-for-att-stoppa-nato_8221848.svd

 

Šodien Zviedrijas preses (Svenska Dagbladet un Aftonbladet) galvenā ziņa ir  Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika skaidrojums par to, kāpēc divi  Krievijas bumbvedēji un četri iznīcinātāji Lieldienu rītā pārsteidza Zviedriju, pielidojot 35 km attālumā  no Stokholmas un Zviedrijas  piekrastei uz dienvidiem no Stokholmas. Zviedrijas armijas lidmašīnas pat nepaspēja pacelties, un tikai NATO lidmašīnas no Šauļiem drošā attālumā sekoja šīm Krievijas lidaparātu mācībām Baltijas jūrā.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts toreiz divdomīgi sacīja, ka nevajagot celt  paniku, jo Krievijas lidmašīnām esot citi mērķi, neprecizējot kādi.

Pabriks zviedru žurnālistiem aizvakar atklājis, ka Krievija Lieldienās trenējās, lai uzbruktu nevis Zviedrijai, bet gan Baltijai. Bumbvedēju lidojums Stokholmas virzienā bijis treniņš, lai iespējama uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm, nogrieztu NATO iespējas nākt palīgā Baltijai no Zviedrijas lidlaukiem un militārām bāzēm.

Pabriks kritizējis arī Zviedrijas politiķus par to, ka Zviedrijas riksdāga aizsardzības komisija, gatavojot savu ziņojumu par militāriem draudiem reģionā, nav atbrauksi uz Baltiju, kur atrodas īsto Krievijas draudu mērķis. Šo ziņojumu Zviedrijā publicēs rīt un ar to iepazīstināšu lasītājus savā blogā, kad tas būs pieejams.

Zviedrijas prese šodien publicē uzskatāmu grafiku un shēmu par to kā faktiski notiks Krievijas iespējamais uzbrukums Baltijai un kā Krievija centīsies nobloķēt NATO palīdzību Baltijai.

Zviedru preses ārpolitikas komentētāji šodien uzsver, ka kopš Krievijas un Gruzijas kara 2008. gadā, vairs nav jāizslēdz, ka Krievija varētu pielietot militāro spēku arī pret Baltiju krievvalodīgo aizstāvībai.

Zviedru interneta komentāru autori, komentējot šīrīta rakstus, joko, ka iespējama konflikta gadījumā ar Krieviju, Latvija izglābs Zviedriju.

Papildinformācija:

Krievijas draudi Zviedrijai

Krievijas armijas koncentrācija pie robežām

Zviedrija un Somija nervozē par Krievijas spēku koncentrāciju pie robežām

2013. gada 14. aprīlī.

Iskander raķešu darbības radiuss

Baltijas pierobežā Lugā stacionēto Krievijas raķešu Iskander darbības radiuss. Avots: SVD. 2013. 04.12.

Zviedrijā un Somijā valda satraukums par Krievijas bruņošanās un bruņojuma modernizācijas plāniem, sevišķi par pašreizējo Krievijas spēku koncentrāciju ziemeļrietumu apgabalā.

Gada sākumā trauksmi cēla Zviedrijas armijas virspavēlnieks, ka Zviedrijai ir kapacitāte tikai nedēļu noturēties iespējamam Krievijas iebrukumam un pavisam nesen arī Somijā publicēts pētījums par Krievijas aizsardzības politiku un Somiju, kas radījis nervozitāti politiskajās aprindās un medijos.

Pētījumu Krievijas aizsardzības attīstība  un Somija skatīt šeit.

Viens no pētījuma autoriem Stefans Forss uzsver, ka nekādi akūti draudi pašlaik neeksistē, taču nedrīkst kategoriski izslēgt ātras izmaiņas šo ziemeļvalstu robežu tuvumā.

Sevišķi uztraukti šajās valstīs ir par Putina plāniem jaunam bruņojumam līdz 2020. gadam atvēlēt apmēram 52 miljardus eiro.

Pie Baltijas un Ziemeļvalstu robežām Krievijā tiek izvietoti un koncentrēti  ātras ofensīvas reaģēšanas spēki  ar 1000 jauniem helihopteriem un aviācijas  atbalstu (SVD, 12.04. 2013.).

Somu eksperti uzskata, ka krievu militārais potenciāls pie skandināvu robežām paredzēts, lai dotu triecienu ne tikai  šo valstu militāriem spēkiem un politiskajai vadībai, bet arī lai neitralizētu iedzīvotāju pretošanās mēģinājumus. Tāpēc tie ir mobili un ar ātru un augstu kaujas gatavību. Lai saīsinātu pretinieka reakcijas laiku.

Russian_missile Iskander

Iskander. Foto Wikipedia

Neskatoties uz to, ka Krievija pamatīgi ir karojusi pie savām Dienvidu robežām (Čečenija, Gruzija), izveidojusi spēcīgu aizsardzību pie Ķīnas, lielākie spēki tomēr koncentrējas pie Rietumu robežām. Te atrodas 36 sauszemes un jūras spēku armijas brigādes, kopumā apmēram viena trešā daļa no visa krievu militārā potenciāla. Šo spēku smaguma punkts atrodas ziemeļrietumos.

Zviedrijas militāras izlūkošana šefs Stefans Kristensons jau pagājušā gada septembrī paziņoja, ka Krievijas – Gruzijas karš liecinot par to, ka Kremlis nav atmetis jaunas impērijas radīšanas plānus.

Zviedri ir nervozi par to, ka Krievijas pilsētā Lugā, izvietotās Iskander raķetes var sasniegt mērķus  lielā daļā Zviedrijas.

Video sižets par Iskander-M izmēģinājumiem.

Somu eksperti ierosina valstij saglabāt savu 230 000 vīru lielo armiju, kurai ir liela preventīva vērtība.

Vieni paši ne somi, ne zviedri nespēs sevi aizstāvēt, taču kopā ir labākas izredzes, uzskata somu pētījuma eksperti.

Maskava gan ir tieši un netieši paudusi, ka tās militāro spēku koncentrācija ziemeļrietumos neesot vērsta pret skandināviem, bet pret NATO valstīm, ieskaitot Baltijas valstis. Kremli var arī saprast, jo Krievija tagad atrodas tuvā NATO ielenkumā un joprojām šo organizāciju ierindo lielāko ienaidnieku skaitā.

Taču Krievija vēl joprojām ir milzis uz māla kājām, jo visi līdzšinējie armijas modernizācijas mēģinājumi īpaši neveicas. To saprot arī  ziemeļvalstu speciālisti.

Zviedru eksperti uzskata, ka pirmā lielākā problēma Kremlim ir aizsardzības industrija, kas ir valsts valstī ar milzīgu korupciju un sliktu un dārgu ražošanu. (SVD. 12.04.2013.)

Otrā problēma ir kaujas spējas, jo pat Gruzijas kara laikā virsnieki esot viens otram zvanījuši pa mobilajiem telefoniem, jo neesot  darbojušies armijas radiosakari.

Trešā problēma ir milzīgā korupcija valsts līmenī, kas jau ir kļuvusi par lielu biznesa nozari. Tas vismaz trīs reizes sadārdzina jebkuru lielu projektu. Spilgts piemērs ir korupcija Soču  olimpisko objektu celtniecībā.

Krievija pašlaik sēž uz naftas un gāzes adatas kā PSRS septiņdesmitajos gados. Arī tagad tāpat kā toreiz 80% no valsts budžeta ienākumiem nodrošina nafta un gāze. Maksājot Gazprom par gāzi, ko patērējam, mēs balstam arī Krievijas militāro potenciālu.

Vai ilgi būs jāgaida šo resursu cenu kritums pasaules tirgos, lai Krievijai neizdodas savas bruņošanās ambīcijas, kas var apdraudēt mūs?

Papildinformācija:

Putins nostiprina savu ietekmi Latvijā. Izskatās, ka viņš uzvarēs arī Rīgas Domes vēlēšanās.

Krievijas Televīzijas parodija par Zviedrijas armijas virspavēlnieka paziņojumu, ka Zviedrija varēs izturēt Krievijas uzbrukumu tikai nedēļu. Zviedrijas aizsardzības ministre  Kārina Enstrēma (Karin Enström) šo video komentēja, ka tas piederot pie vārda brīvības iespējām Krievijā.

Šis Krievijas TV video ir uzskatāms par Krievijas atbildi zviedriem par parodiju Tingeling, kas bija veltīts Krievijai un Putinam 2009. gadā pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa Maskavā. Toreiz krievi ne pa jokam apvainojās un Krievijas vēstniecība Stokholmā izteica pat protestu par šo dziesmu, kas parodē krievu kultūras un politikas  simbolus to bezgaumīgās  izpausmēs. Mums tas lielā mērā atgādina arī notiekošo Jūrmalas konkursā Jaunais Vilnis.

Tā kā pagaidām Zviedrija ar Krieviju apmainās šāvieniem popkultūras frontē.