Stokholma. Noderīga informācija

06 (6)

Kuģīši

Stokholmu ieteicams labi apskatīt arī braucienos ar kuģīšiem. Piestātnes atrodas vairākās vietās pilsētas centrā.

Maršruti ir vairāki un dažādi. Iesēžoties kuģītī, paņemiet austiņas. Tajās skan gida skaidrojums zviedru, vācu, angļu, franču, japāņu, somu un arī krievu valodā.

Ieteicamas ir arī ekskursijas pa Stokholmu ar autobusiem.

Sīkāku informāciju saņemsiet tajā pašā Tūrisma centrā, kurš norādīts jau iepriekš, t..i, Hamngatan 27.

Te iespējams pasūtīt ekskursijas ar un bez gida piedalīšanās.

 

Tūrisma informācijas centrā iespējams saņemt plašu informāciju arī par tālākiem ekskursiju maršrutiem, piemēram uz Upsalu, Sigtunu, Birku, Trūsu vai citur. Par iespējamu ceļojumu pāri Stokholmai gaisa balonā, atvaļinājumu uz velosipēda (Stokholmā ir ļoti labi riteņbraucēju celiņi un kartes, kas šos celiņus norāda). Stokholmas tūristu centrs palīdzēs jums noorganizēt arī atvaļinājumu pie ūdens vai nu sauļojoties pludmalē vai braucot smailītē pa ezeriem vai jūras piekrasti.

04 (6)

Klimats

Zviedrijas klimatiskie apstākļi daudz neatšķiras no Latvijas.  Ziema mēdz būtu auksta, tumša un gara, stiepjoties no novembra līdz martam. Vidējā gaisa temperatūra pilsētā ziemā mēdz būt no – 2 līdz – 7 grādiem. Taču arī šajos aukstajos un tumšajos ziemas mēnešos Stokholmā ir ko darīt. Lai par to pārliecinātos, atbrauciet un apskatiet Stokholmu arī ziemā.

 

Pavasaris tiek rēķināts aprīlī un maijā un pilsētnieki to gaida ar lielu nepacietību. Tūristiem šajā laikā būtu jārēķinās ar samērā lielo gaisa temperatūras starpību starp dienu un nakti, kas reizēm var sasniegt pat + 15 grādus. Tāpēc pa dienu ir karsts bet novakares var būt vēsas. Neaizmirstiet siltu jauku braucot šajā laikā uz Stokholmu.

 

Vasara stiepjas no jūnija līdz augustam. Zviedru vasara ir daudz siltāka nekā zviedriem pašiem liekas, lai gan lietus parasti nolīst tik pat lielās devās kā Latvijā. Pavasari un vasarā Stokholmā ir īpaša gaisma, daudz žilbinošaka nekā Latvijā. Dienas šķiet garas un naktis īsas. Maijā un jūnijā gaisma nepazūd vispār un iestājas tā sauktās “baltās naktis”.

 

Rudens: septembris oktobris. Spožas, krāsainas dienas un miklas, vēsas naktis. Lietains. Šajā laikā braucot uz Stokholmu neaizmirstiet lietussargu, plānus cimdus un šalli.

 

14 (2)

Nacionālie svētki

Analogi Latvijā svinētajiem: 1. janvāris – Jaungada diena, 6. janvāris Zvaigznes diena, Lieldienu nedēļas nogale:  – lielā Piektdienā, Pirmās Lieldienas, Otrās Lieldienas, 1. maijs – darbaļaužu solidaritātes diena. Maijā parasti iekrīt arī Debesbraukšanas diena un Vasaras svētki (kalendārā iezīmētas kā “sarkanās dienas” jeb brīvdienas). 6. jūnijs ir Zviedrijas karoga diena, taču nav brīvdiena.  Tāpat brīvdiena nav arī Līgo vakars jeb kā Zviedrijā to dēvē: “Vasaras vidus svētki”. Šos svētkus zviedri atzīmē tik pat aizrautīgi kā Ziemassvētkus, taču šī diena nav brīvdiena, jo parasti iekrīt Jāņu nedēļas piektdienas vakarā, tāpēc “Zviedru Jāņu diena” vienmēr ir tā sestdiena, kas atrodas vistuvāk 24. jūnijam. Oktobra beigās – novembra sākumā parasti iekrīt arī Mirušo piemiņas diena, kas tiek atzīmēta sestdienā (skat. attiecīgā gada zviedru kalendārā). Ziemassvētkus vakars 24. decembrī un Ziemassvētku diena 25. un Otrie Ziemassvētki 26. decembrī.

 

Naudas maiņa

Paveicama gan Zviedrijā gan Latvijā. Noskaidrojiet kursa svārstības un izlemiet kur jums mainīt naudu ir visizdevīgāk. Tas atkarīgs no situācijas un apstākļiem (galvenokārt no dolāra kursa attiecībām pret zviedru kronu). Naudas maiņu Zviedrijā ieteicams veikt maiņas birojos ar nosaukumu: Forex. Biroji ir:  lidostā (terminālā nr. 5), Centrālās stacijas foajē, lielākajās veikalu galerijās un arī Tūristu centrā, iepretī lielveikalam NK. Naudas maiņu var veikt arī Zviedrijas bankās, taču atcerieties, ka tās ir atvērtas darbdienās caurmērā no 09.30 līdz 15.00 (dažās dienas nedēļā banku darba laiks mēdz būt pagarināts).

08 (4)

Ierašanās Zviedrijā

Uz Zviedriju iespējams atbraukt ar dažādiem un atšķirīgiem transporta līdzekļiem.

No Latvijas galvenokārt ar kuģi vai lidmašīnu. Tūristi no Centrāleiropas mēdz ceļot tūristu autobusos, vilcienos un vieglajās automašīnās, kas ceļa posmu pāri jūrai no Vācijas uz Zviedriju pārvar ātri un ērti ar lielo transporta prāmju palīdzību, kuros parasti vieta ir ne tikai pasažieriem, autobusiem un vieglajām automašīnām bet bieži arī vilciena vagoniem.

Ceļotājiem no Baltijas valstīm galvenie transporta līdzekļi līdz šim, tātad, ir pa ūdeni un pa gaisu, jo jūras robeža ar Zviedriju Latvijai ir lielāka nekā, piemēram, Igaunijai vai Vācijai.

 

Lidmašīnu reisi no Baltijas valstīm parasti pienāk lielākajā Stokholmas lidostā Arlanda, kas atrodas apmēram 40 km uz ziemeļiem no Stokholmas.

No Arlandas uz Stokholmas centru var nokļūt ar īpašajiem Arlandas autobusiem un arī ar vilcienu – jauno Arlandas ekspresi. Autobusi aizvedīs no Arlandas līdz Stokholams centram apmēram 45 minūšu laikā, turpretī jaunais vilciens “Arlandas ekspresis” – 20 minūtēs. Galapunkts vilcienam un autobusam ir viens un tas pats – Stokholmas centrālā dzelzceļa stacija.

Autobuss maksā uz pusi lētāk nekā vilciens.

 

No lidostas uz  pilsētas centru var braukt arī ar taksometru, taču te jāievēro kādas firmas automašīnā jūs gatavojieties iesēsties. Lielajām, iepriekš nosauktajām taksometru firmām ir stabilas cenas braucienam no Arlandas un centru, taču tiem taksometru šoferiem, kas piepelnās ar savu automašīnu kā taksometru tikai pa vakariem vai nedēļas nogalēs, cenas var būt daudz augstākas. Šie “taksisti” specializējas tieši tūristu virzienā un mēdz pieprasīt nesamērīgi augstas cenas par braucienu no lidostas līdz centram. Īpaši nakts stundās, kad vairs nekursē autobusi vai vilciens.  Šādos gadījumos ieteicams griezties īpašajā sabiedriskā transporta informācijas centrālē lidostā (turpat pie izejas) un pasūtīt taksometru telefoniski ceļojumam uz pilsētu.

Taksometru var pasūtīt arī lidojuma laikā, lidmašīnā. Ar šādu lūgumu ieteicams griezties pie kādas no stjuartēm.

Ierodoties Stokholmā ar kuģi jārēķinās ar braucienu uz centru autobusā.

No ostas Värtahamn, kur mēdz pietauvoties kuģi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tuvākā metro stacija ir “Gärdet“, kas neatrodas tālu, taču ir sasniedzama pēc apmēram 15 līdz 20 minūšu pastaigas.

No ostas uz centru var nokļūt arī ar taksometru, taču arī šeit ieteicams izvēlēties oficiālo un lielo firmu pakalpojumus.

 

Ārkārtējos gadījumos

Zvanīt pa avāriju telefonu 112.

Dežūrslimnīcas  Stokholmas centrā:

Svētā Ērika slimnīca (S:t Eriks sjukhus), kas atrodas Fleminggatan 22, akūtu zobu sāpju gadījumā. Telef. 08 54551220 (tekošā rinda);

traumām – Svēta Jērana slimnīca (S:t Görans sjukhus), kas atrodas S:t Göransplan 1, telef. 08 58701000 vai Karolinska, telef. 08 – 51770000. Pēdējā ir lielā, akadēmiskā slimnīca, kas atrodas Solnas priekšpilsētā.

Latvijas vēstniecība Stokholmā (Lettlands Ambassad) atrodas Odengatan 5, telef. 08 7006300.

 

Zvanīšana pa telefonu un pasts

Zviedrijā iespējams piezvanīt uz mājām vai darbu dzimtenē no viesnīcām, telefona kioskiem, mobilajiem telefoniem. Vislētāk būs zvanīt no telefona kioskiem ar iepriekš nopirktu telefona kartiņu. Kartes var iegādāties visos Pressbyrå kioskos kā arī veikalos.

Nedaudz dārgāka izrādīsies zvanīšana uz mājām vai darbu no viesnīcas istabas Stokholmā.

Zviedrijā nav pieņemts lūgt vietējiem viņu mobilos telefonus, lai piezvanītu savās privātajās darīšanās. Tā rīkoties nav ieteicams. Tāpat arī nav pieņemts lūgt atļauju pārbaudīt savu e-pastu svešu vai pazīstamu cilvēku datorā. Internets Zviedrijā ir bez maksas vienīgi 30 min. dažos lielākajos lielveikalos un bibliotekās. Interneta kafejnīcas eksistē taču par samaksu. No šejienes arī nosūtiet sev nepieciešamos paziņojumus un e-vēstules.

Parastais pasts eksistē un darbojas visas dienas, izņemot svētdienas.

Pastmarkas var iegādāties tur pat kur telefona kartes. Vēstules nosūtīšanai uz Baltijas valstīm jālīmē virsū tik pat daudz markas cik vēstulei pa Zviedriju. Patlaban 6 SEK vērtībā.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Mazliet par Stokholmas vēsturi

Vecpilsēta 

Kungsholmena (Kungsholmen)

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Sēdermalme (Södermalm)

Jūrgordena sala (Djurgården)

Stokholmas muzeji

Centra muzeji

Nacionālie parki

Praktiska informācija tūristiem

Peldbaseini

Skatu vietas

Restorāni

Dažas pusdienu un vakariņu vietas vecpilsētā

Restorāni ārpus vecpilsētas

Klubi, bāri, diskotēkas

Kafejnīcas

Īpašas kafejnīcas ārpus centra

Iepirkšanās maratons Stokholmā

Lielveikali un veikalu galerijas

Noderīga informācija

Īsa vārdnīca

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

 

 

 

 

Pirmais jūnijs Malaizijas galvaspilsētā

Malaizija, Kualalumpura. 2013. gada 1. jūnijs,

Parasti pirmais jūnijs saistās ar vasaras atvaļinājuma sākumu vai starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Šogad tas pārvērtas supercepšanās dienā. Atrodoties Kualalumpurā nācās piedzīvot 37 grādus, kurus līdz šim sapratu kā sarkano atzīmi uz paaugstinātas ķermeņa temperatūras mērīšanas termometra. Ja ir virs 37 grādiem, tad var neiet uz skolu. To zina visi. Man šoreiz nācās iet pa ielu un izturēt 8 stundas šādas ” slimības karstuma” zonā.

Taču sāksim no gala. Šodien zinātniskā konference Communicating Cultural Diplomacy through the Media vairs neturpinājās un man atlika laika nodarboties ar to, kas patīk visvairāk – pētīt citas tautas un to ierašas. Iepazīties ar jauniem, līdz šim nepazīstamiem draugiem un apgūt jaunu vieduma veidu, noskaidrojot kā dzīvo un domā citi – planētas viņā pusē.

Lai to izdarītu, ir jāpieslejas vietējiem un jāatbrīvojas no tūristu luksusa zonas.

Pēc brokastīm no rīta, pamanīju, ka universitātes teritorijā, uz apakšējās terases, notiks kāds grandiozs un svinīgs pasākums. Zem manas viesnīcas logiem, kas ietilpst universitātes teritorijā, bija uzslietas teltis un izdaiļoti gadi un krēsli. Man bija priekšnojauta, ka būs kāzas. Taču nevarēju iedomāties, ka kāds varētu vēlēties svinēt savas kāzas Taylor’s University  jaukajā pagalmā. Taču vakarā izrādījās, ka tieši tā arī viss notiks.

Par to mazliet vēlāk. Tagad (joprojām) ir rīts ( Latvijā vēl nakts) un musulmaņu svētdiena, kad visas darba vietas ir slēgtas un tas var radīt problēmas maniem plāniem.

Punkts nr. 1. – nokļūt uz centru ar taksi par normālu cenu. Tas nav vienkārši, ja esi sieviete, gaišiem matiem, kas ir ārzemniece un brauc viena pati. Vispirms notiek scēnas pie iesēšanās, jo normālo 22 rigidu vietā man mēdz pieprasīt vismaz 50 rigidus. Tā kā kaulēties es netaisos, tad universitātes koordinētājs sāk skandalēties manā vietā ar taksistiem un visbeidzot (katru rītu no jauna) es panāku cenu 23 rigidi par braucienu no universitātes līdz KL centrālajai stacijai. Metro vai autobusu satiksmes universitāte ar centru nav. Visi, arī studenti, braukā ar saviem auto vai takšiem. Būtībā idiotiski.

Tas nozīmē, ka Kuala Lumpurā nav izstrādāta eiropiešiem pierasta transporta sistēma. Ja tev nav auto, te neesi cilvēks! Līdzīgi Rīgai, daudzās vietās nav ietvju. Kājāmgājējs arī šeit neskaitās.

Neskatoties uz vispārēju auto pielūgsmi, nolēmu protestēt pret to ar iešanu ar kājām. Man ir automašīna, dārga un laba. Tā piesieta Stokholmā un ganās stāvvietā. Taču šeit es protestēšu sev raksturīgā veidā un braukšu takšu vietā ar sabiedrisko transportu un tā sapratīšu malaiziešus labāk par visperfektāko tulkojumu.

Mans taksometra šoferis no universitātes un centru bija indietis. Indieši ir viena no Malaizijas minoritātēm. Izkaulējāmies, vienojāmies, ka nesaplēsīsimies, un pēc tam bija pienākusi kārta tikt vaļā no viņa mārketinga trikiem braukšanas laikā ar  nosaukumu ” es jums parādīšu patieso Malaiziju” (par 80 latiem – 8 stundas), es laimīgi izkāpu ārā no takša neko neapsolot. Tas nav viegli. Indieši prot mārketingu, un, ja neizdodas, tad apvainojas. Tas (savukārt) nav patīkami. Protams. Taču nevajag pīties ar ziemeļu sievietēm, kuras savulaik ir nolikušas pie vietas vikingus un tāpēc modernā laika mārketinga šedevri  ir elementāri blusas segli. Tas pārmantots no pagātnes, no visām iepriekšējām vecmāmiņām. Vietējie tam nav gatavi. Nu, nekas, pamazām pieradīs.

Pēc tam atradu ceļu no KL Centrāles uz metro, jeb viensliežu dzelzceļu, kas Kuala Lumpurā pašlaik nav viegli atrodama lieta, jo remontu dēļ jārēķinās ar apvedceļiem un iešanu pāri brauktuvēm pie sarkanās gaismas. Lai atrastu metro, uzsāku sarunu ar simpātisku malaizieti, kas izrādījās “lauciniece” no Borneo salas. Gājām abas kopā uz tālo metro staciju, kas pēc remontiem būs viegli atrodama, bet tagad noslēpta aiz žogiem un barjerām.

  • Ārzemnieki šo staciju vispār nevar tagad atrast, – viņa teica. Tālāk braucām abas kopā.

Metro vagons lidoja kā bezdelīga virs pilsētas jumtiem, Pa savādu viensliežu ceļu, cauri centram, garām dvīņu torņiem. Pēc tam pārsēdos, botāniskā dārza virzienā un pa garu un sarežģītu labirintu ejot, nokļuvu līdz nacionālajam botāniskajam dārzam ar putnu parku. Tas nebija vienkārši man, kā kājāmgājējam, Aiziet no metro stacijas līdz parkam nozīmēja pārvarēt problēmu barjerskrējienu, jo šī pilsēta nav gatava tam, ka kāds iedomāsies iet ar kājām…nevis braukt ar auto.Bet es to izdarīju. 37 grādu karstumā, un faktiski lepojos ar to!

Taču vienu lietu vēlos pateikt uzreiz. Šovakar, zem maniem logiem bija malaiziešu kāzas. Sabijos, ka troksnis būs visu nakti. Bet – nekā. Lieliskās kāzas beidza trokšņot -23.00. Kaut kas tāds Rīgā vai Stokholmā nav iespējams. Tur ballētos visu nakti.

Taču kāzas bija jaukas. Kā jau tas kāzās mēdz būt.

Kurās pasaules pilsētās mūs noteikti apzags? Top 10 saraksts.

2012. gada 25. jūnijā.

Barselona – pasaules kabatzagļu galvaspilsēta.

Reizē ar Līgo sācies vasaras atvaļinājumu un arī tuvāku tālāku ceļojumu laiks.

Tikko uzdūros statistikai par valstīm, kurās būtu visvairāk jāuzmanās no kabatas zagļiem, kas var sabojāt visu vasaras atvaļinājumu, ja zagļa rokās nonāk visa līdzpaņemtā nauda, pase, kamera un citas lietas. Ir gadījies? Nenovēlu to nevienam.

Tripadvisor un ABC News ir sastādījuši visbīstamāko pilsētu sarakstu, kur ir vislielākās iespējas, ka jūs apzags kabatas zaglis. Saraksts sastādīts, pamatojoties uz tūristu apzagšanas gadījumu statistiku.

Pirmajā vietā ir Barselona (Spānija), ko uzskata par kabatas zagļu paradīzi.

Kabatas zagļu paradīzes dilstošā secībā:

1) Barselona, Spānija

2) Roma, Itālija

3) Parīze, Francija

4) Madride, Spānija

5) Atēnas, Grieķija

6) Prāga, Čehija

7) Kostablanka (Costa Blanca), Spānija

8) Lisabona, Portugāle

9) Tenerifa, Spānija

10) Londona, Lielbritānija

 Kā redziet, Top 10 ir tikai Eiropas pilsētas, kas liek secināt, ka šis ir zagļu kontinents.  

Taču apzagšanas risks būs krietni mazāks, ja mēs prastu laicīgi tam sagatavoties, gan atstājot mājas, lai tajās neielaužas vietējie zagļi, gan ierodoties ceļojuma galamērķī.

Apdrošināšanas kompānijas, protams, ne jau nesavtīgu nodomu vadītas publicē obligāti vērā ņemamo piesardzības pasākumu sarakstu. Dažas lietas šajās instrukcijās patiešām var likties noderīgas.

Piemēram, kā aizsargāties pret kabatas zagļiem:

1. Īpaši uzmanīsimies uz iepirkšanās ielām un tirdzniecības centros, kur apgrozās daudz cilvēku. Lielas masas pievilina kabatas zagļus.

2. Ieslēdziet seifā vai skapī, drošā koferī to, kas atrodas viesnīcas numurā, ieskaitot pasi. Neņemiet līdzi uz pilsētu visu savu ceļojuma kasi, ja tā ir skaidra nauda, vai visas kredītkartes, ja tās ir vairākas. Ņemiet līdzi tikai to, kas vajadzīgs tajā dienā.

3. Ja atklājiet, ka pazudusi kredītkarte, uzreiz to nobloķējiet, citādi pastāv risks, ka pazudīs arī nauda, kas ir uz konta.

4. Nekad neatstājiet bez uzraudzības savas mantas pludmalē.

5. Rokassomiņu turiet plecos ar tās slēdzi pret ķermeni, nekad  neturiet somiņu uz muguras.

6. Ja ceļojat ar bērnu ratiņiem, vērtslietas neglabājiet ratiņos, ja tos nevarat pieskatīt.

Kā nodrošināties pret ielaušanos mājā, kamēr esat prom ceļojumā:

1. Palūdziet kaimiņiem palīdzību iztukšot pastkastīti, nopļaut zālāju, pie mājas vai garāžas reizi pa reizei novietot automobili. Dariet visu, lai māja neizskatās neapdzīvota un tāpēc pārāk kārdinoša zagļiem.

2. Atstājiet ieslēgtu kādu no apgaismojuma lampām un palūdziet kaimiņu pamainīt ieslēgtās lampas dažādās telpās.

3. Atstājiet pa kājām kādu mantu vai rotaļlietu, lai neizskatās, ka esat prom uz ilgu laiku, uz veļas žāvējamās auklas, ja tāda ir pagalmā, atstājiet kādu apģērba gabalu.

4. Svarīgi, ka ārdurvis, balkona durvis ir ar labām slēdzenēm un drošām atslēgām.

 Laimīgu un drošu ceļojumu!