Savādā vasara. Krokets un evakuācija

2012. gada 5. augusts
Dārza rozes, 2012. 5. augusts

Dārza rozes, 2012. 5. augusts

Ar laiku šovasar neko nevar saprast. Brīdī, kad prognoze sola sauli un lietusgāzēm jānolīst tikai ļoti tālos reģionos, notiek pretējais un visnepatīkamākais – sāk līt tepat līdzās. 

Piemēram, vakar rūpīgi saspraudu zālājā kroketa spēles ”vārtiņus”, sabīdīju dārza mēbeles un sagaidīju draugus.

Pulcējāmies pamazām, ”ieknābājām” salātus un brīdī, kad kroketa čempionātam bija ”jāiet vaļā” sāka līt. Sākumā viss izskatījās cerīgi. Virs ezera debesīs bija saskatāma maza gaismas strēle un draugi mierināja, ka ”būs jau labi”, negaiss ”aizies prom pats” un mēs drosmīgi ēdām tālāk vēlās zemenes, joprojām zem saulessarga!

Tad nāca lielie spērieni un stihija okupēja visu debesu jumu.

Lietus gāzās aumaļām un mēs sabēgām verandā.

Tur arī palikām visu vakaru.

Kroketa nūjas bija nomainījusi sveču gaisma.

Arī labi.

Caur verandas logu uz mani skatījās lietainā vasaras nakts.

Domīgi skatījās. Tieši virsū.

Tad nāca tumsa un apēda visu: lietu, pērkonu un evakuācijas vaimanas.

No rīta saule karājās debesu vidū un viss izskatījās tā kā sinoptiķi bija solījuši.

Spoži.

Pie paegļiem piespiedušās gladiolas ziņoja, ka ir jau augusts.

Silts, vasara, mušas un dzīrojoši sestdienas svinētāji kaimiņu pagalmos.

Apskatīju zālāju un nolēmu, ka spēlēsim šodien.

Tomēr.

Izdevās.

🙂

Nospēlējām divas partijas, suminājām uzvarētāju ar luksusa rupjmaizes paciņu un … Lietus evakuācija vairs nebija vajadzīga.

Melns strazds uzmanīgi izlīda cauri kroketa vārtiņiem, mēģinot saprast stieplīšu loģiku zālājā. Pamazām satumsa. Tagad atkal ir pavisma tumšs.

Ceru, ka šodien – svētdien vairs nelīs. Zviedru avīzes draud, ka vasara esot cauri.

Neticu.

Braukšu uz ”Koklītēm” un paļaušos uz saules iespējamību Saulkrastos, kaut vai nosaukuma dēļ!

🙂

Medijs pats sev nopelna interneta komentētājus. Pēc viņiem var noteikt avīzes vai raidstacijas intelektuālo līmeni.

2011.gada 9. augustā

Vakar Saulkrastu saule lēni, lēni laidās aiz apvāršņa un noenkurojās planētas viņā pusē īsi pēc 21.15. Viena mēneša laikā, diena sarāvusies par vienu stundu īsāka.

Ābele mētā pa zemi dzidros un vasara vēl joprojām tuvu. Tepat līdzās, skatās spogulī un glauda augusta svārku stūrus. Nobalējušus un siltus kā ceptus bumbierus.

Kaut kur tālu, aiz mēnešiem – slēpjas rudens.

Par viņu labāk nedomāsim.

OK? 

”Koklītēs” (tobrīd) bija saslimuši visi pavāri un garais brauciens ”uz jūru”  noslēdzās ar žilbinošu gaismu un saskābušām debesīm.

Pagaidiet mazliet, nesteidzieties!

Es jums kaut ko pateikšu.

Internetā neviens nezina, ka tu esi patiesībā suns.

Cienījamā avīze, es apskatīšu Tavus interneta komentārus un pateikšu kas Tu esi.

Komentētāji, viņu līmenis precizē medija līmeni. 

Avīzes, radio un TV stacijas, portāli šobrīd iešauj sev kājā, uzmundrinot komentētāju batālijas un kūdot pret strīdīgām personām un uzskatiem. Vēloties piesaistīt, magnetizēt un pieturēt sev iespējami lielāku komentētāju skaitu.

Nejēdzības tīmekļa vidē pieķēdē pašu mediju kauna stabam.

”Tajā portālā nejēdzīgi gānās” vai ”šitai avīzei ir pretīgi sekotāji”  – nav izolēti procesi.  

Kamēr šajās diskusijām nepiedalās medija komentētāji un nepamato savas nostādnes un viedokļus, mediju interneta komentāru vide pārvēršas neapdzīvotā izdemolētā telpā, kurā neviens neuzņemas atbildību par diskusiju saturīgumu. 

Vai žurnālisti ir ”par smalkiem”, lai diskutētu ar anonīmajiem komentētājiem tīmeklī?

Jā, viena daļa manu kolēģu uzskata, ka viņiem ”pienākas” izteikt savu viedokli medijā un viss. Tie, kas apspriež, lai ”vārās paši savā sulā”.

Vienai daļai medija līdzstrādnieku nav vēlēšanās diskutēt ar saviem lasītājiem internetā. Vispirms jau tāpēc, ka komentētāji ir anonīmi, kategoriski un tieši tāpēc nekonstruktīvi.

Otrs iemesls esot neticība, ka kāds tīmeklī vispār vēlas ko noskaidrot.

Izveidojas situācija, kad mediju līdzstrādnieki darbojas informatīvajā, luksusa virskārtā un lasītāji par piedāvātajām tēmām diskutē un villojas pa zemākiem līmeņiem.

Mēs dzīvojam joprojām dažādos stāvos?

Vai mediji, šodienas ekonomiskās krīzes situācijā var atļauties turpināt ”pašizolācijas” praksi, izmantojot cenzūru cīņā pret anonīmo diskutētāju pūli?

Vai var?