Katram savs “lembergs”. Amerikāņiem – “donalds”, mums – “aivars”.

Tieši tāpat kā aivars atsakās saprast savas rīcības patiesās sekas Latvijas politikā, to pašu nevēlas atzīt arī ASV prezidents Tramps.  Nesenie atmaskojumi pierādīja, ka viņa dēls ir priekšvēlēšanu kampaņas laikā sazinājies ar Krievijas politisko eliti un saņēmis atbalstu no Kremļa.  Tātad –  Trams ir uzvarējis vēlēšanās patiecoties Kremļa propagandai. Šī atmaskojuma avoti meklējami Baltā nama iekšienē. Tas nozīmē, ka Trampa štābs savam līderim vairs nav lojāls jeb uzticams. Izskaidrojums šādai “nodevībai” nav tālu meklējams – to izraisījusi pašreizējā prezidenta rīcība un darbība politikas arēnā, kas daudziem amerikāņiem uzdzen šausmas, antipātijas un kauna sajūtu.

New York Times ziņo, ka kompromitējošo informāciju medijiem piegādājuši trīs cilvēki no Trampa iekšējā loka. Pašam Trampam šis fakts bija ļoti nepatīkams pārsteigums, jo ziņas tiks nopludinātas avīzē, kas viņam šķiet viskaitīgākā, nesimpātiskākā un nīstākā.

Satraukums Baltajā namā patlaban esot milzīgs un komandas darbs “praktiski paralizēts” (DN, 13.07.2017).

Līdz šim publiskā satraukuma karuselis griezās ap Trampa centieniem demontēt Baraka Obamas izveidoto veselības apdrošināšanās sistēmu un ieviest nodokļu reformu, kas dotu priekšroku turīgajiem amerikāņiem un trūcīgo rēķina. Taču tagad Trampa dēla slepenās sarunas ar krievu advokāti un atklātie lūgumi krieviem palīdzēt  priekšvēlēšanu cīņā pret Hilariju Klintoni, ir pārņēmuši publisko telpu.

Washington Post sajūtas Baltajā namā raksturo kā orkānu. Pats Tramps uzvedoties izaicinoši un skaļi (tieši tāpat kā Ventspils aivars) – visu noliedz, klaigā, ka “var darīt ko un kā vēlas” un, ka “dēls ir svēts” t.i. “nav vainīgs”.

Tramps uzskata, ka viņa sadarbība ar Kremļi priekšvēlēšanu kampaņas laikā nevarēs pierādīt. Pēc viņa domām sadarbība ar Putinu nav nekas slikts. Galu galā – tas ir izdevīgi un šis arguments ir vienīgais, kas viņa domāšanā funkcionē produktīvi. Tieši tāpat kā Latvijā eksperti brīdina un aicina vēlētājus uzmanīgāk izvelēties kandidātus par kuriem tiek balsots vēlēšanās, arī amerikāņiem David Frum iesaka to pašu. Pat konservatīvā Fox News programmas vadītājs Shep Smith neslēpj sašutumu par to, ka Tramps nevēlas atzīt krievu iesaistīšanos viņa priekšvēlēšanu kampaņā kā nopietnu pārkāpumu. Atvainošanās vietā viņš turpina būt sašutis par to, ka medijus šis fakts joprojām interesē. Arī viņam (tāpat kā mūsu aivaram) šķiet, ka šī viņa neglītā rīcība ir “veca zupa” par kuru vairāk NAV JĀRUNĀ.

Taču viņa lāsti debesīs nekāpj, jo tikko Wall Stret Journal atmaskoja faktu, ka amerikāņu drošībnieki ir noklausījušies krievu valsts ierēdņu telefonsarunas, kuri jau 2015.gadā atklāti runa un spriež par krievu pieslēgšanos Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas procesam.

Atmaskojumu indikācijas var panākt Trampa znota Jared Kushner demisiju. Tieši viņs publiski meloja par savu tikšanos ar krievu diplomātiem. Nupat noskaidrojies, ka Kušners aktīvi iesaistījies krievu troļļu stratēģijas formēšanā Trampa kampaņas beigu fāzē. Tā tiekt diriģējis krievu troļļu orķestri. Ja Donalda Trampa juniora darījums ar krievu juristi var tikt traktēts kā valsts nodevība, tad znota rīcība izskatās vēl nožēlojamāk. Tramps pašliak nolīdzis sava dēla aiztāvībai dārgāko amerikāņu advokātu Alan Fuerfas. To pašu, kas mēdz aizstāvēt mafijas vadoņus (Gambino, Genovese och Bonanno). Skarbi. Turpretī Kušnera stāvoklis turpina grīļoties tālāk.

Ievērojamais amerikāņu jurists Jill Wine – Banks, kas bija prokurors Watergate skandāla laikā, ir pārliecināts, ka avīzes publicētie materiāli pierāda amerikāņu amatpersonas sazvērestību ar citas valsts valdību.

Starp citu – znots ir pieņemts darbā Baltajā namā. Pierādījies, ka publiskajā intervijā viņš ir atklāti melojis par saviem kontaktiem ar Kremli. Par šādu melošanu ASV amatpersona var nonākt cietumā. Tikko uzzinājām, ka pierādījusies pat viņa korumpētība sarunās ar Kataras režīmu. Pirms laika viņš centies pierunāt kādu Kataras investētāju, ieguldīt naudu viņa nekustāmā īpsašuma uzņēmumā. Runa bijusi par ieguldījumu pusmiljardu dolāru vērtībā. Darījums nav izdevies un Trampa znots atriebies ar Kataras blokādes atbalstīšanu. Kā norāda The Intercept, tieši Kušners bijis galvenais Trampa pierunātājs atbalstīt Sauda Arābijas un Emirātu uzsākto Kataras blokādi.

Katram savu nevaroņi – amerikāņiem Trampa svīta. Mums oligarhu sarunas.

Personāži līdzīgi un varas abstinence arī.

 

Advertisements

Karalis gāzts, kas sagaida operas karaļvalsti?

2013. gada 17. septembris

LNO

LNO

Notikumi ap ministres Grendes un direktora Žagara ”krišanu” atgādina muzikālu brasu, kas  demonstrē to pašu veco labo kultūrradikāļu īpašību – prasmi kritiski saskatīt vissīkākās nianses odu lidojumā, bet nepamanīt kamieļu norīšanu kopā rīta sviestmaizi.

Brīdī kad no troņa tika gāzts varenais karalis Žagars, mūsu spalgākās kultūradikālisma balsis atteicās skatīties uz esošo situāciju godīgi, mierīgi un kritiski.

Tā vietā tika likti lietā vecie padomjlaika paņēmieni – uzbrukt masīvi, lai ar savu ff pārliecību injicētu neizglītotajam pūlim vēlamo domu, ka viss ko dara kultūrelite ir: 100% pareizi, viedi, godīgi un nekļūdīgi.

Šo opozīciju: starp politisko varu un kultūras krējumu, mēs esam piedzīvojuši PSRS laikos, jo vienmēr nekļūdīgi ticējām pēdējiem, aizbāžot ausis brīdī, kad atskanēja ”asni”, kas ”saknes akmenī dzen” un ”piedzimst zibens balts – pērkona gaisā”. Pirmie toreiz bija politiskie riebekļi- totalitāras varas klerki, otrie – vienīgie patiesības runātāji ezopa valodā (Ļēēēēņins = disidents?)

Kā ir tagad?

Tagad Latvija ir brīva un neatkarīga valsts un aiza starp politiķiem un kultūreliti vairs nav 1990. gada platumā.  

Tas nozīmē, ka kultūras ministram, protams, nav jābūt obligāti ar mākslu vai kultūru saistītam cilvēkam. Tieši tāpat kā veselības/labklājības ministram nav jābūt ārstam vai medicīnas māsai. 

Jā, nav jābūt, jo ministrs pauž politiskās partijas līniju valsts kultūrattīstības jautājumos. Šī ”līnija” var būt kreisa, labēja, anarhistiska vai konservatīva. Tieši tāda, kā vairums vēlētāju to vēlas ieraudzīt.

Starp citu arī pats karalis Žagars kronēšanas brīdī savulaik bija pazīstams vairāk kā lielisku restorānu vadītājs (to pašu, kuri vēlāk bankrotēja), mazāk kā aktieris vai režisors.

No otras puses nacionāļu neveiksmīgi uzbīdītā kultūras ministre Grende ”ar savu a la Šaneles” stilu pati sagrāva pat vispieticīgāko/lojālāko fanu uzticību. Izgāžoties gan kultūrpersonību, gan visplašākās publikas priekšā ar nespēju saprast savus darba pienākumus.

Ziemassvētku Austrālijas šovs lieliski demonstrēja ministres Grendes nespēju saprast savu darbu un pienākumus pret tautu. Jau toreiz viņu nacionāļiem vajadzēja atsaukt no ieņemamā amata. Viņa centās būt lēdija nevis ministre, taču neizdevās nedz viens nedz otrs.

Tagad, kad abi zem ūdens, atliek secināt, ka burbuļi līdz ūdens virsai joprojām ceļas.

Mūsu mūzikas pasaules ārzemēs koncertējošie Ashkenazim prot ļoti dekoratīvi sašust par notiekošo Latvijā un viņiem pieslejas tie paši citvalstu operteātru režisori, kuriem labi pazīstams darījums starp direktoriem pēc formulas: es uzvedīšu tev un tu man un visi būsim starptautiski plaši pazīstami un izskatīsimies ļoti pieprasīti.

Pārkāptas direktora pilnvaras? Ak nedrīkst direktors pats vienlaicīgi būt režisors savā teātrī? Pie mums drīkst. 🙂

Get off!

Mums viss citādāk, vai ne? Mums pat finanšu situācija baltajā namā nav svarīga! Kā esam smēluši tā smelsim arī turpmāk, jo izciliem māksliniekiem pie mums likumi nav rakstīti!

Protams, ka tikai un vienīgi talantīgs cilvēks spēs iedarbināt balto namu, jo kā norādīja mūsu gurū Marshall McLuhan cilvēks ir visu lietu un mašīnu ”dzimumloceklis” , kas nozīmē, ka vispirms mēs (cilvēki) formējam mūsu darbarīkus (operu) un pēc tam tā sāk formēt un ietekmēt mūs. Nosakot kas labi, kas slikti, kas moderni, kas nemoderni.

Vai tā ir opera, kas šodien nosaka mūsu sabiedrības intelektuālo vidi?

Domāju, ka sen vairs nav. Eksporta panākumi nav kļuvuši par vietējā garīguma dzinējspēku. Jā, eksperimentālā darbnīca tā ir ar dažāda ranga izrāvieniem, bet mērķtiecīgas gaismas tendences aizvadītajos 17 gados nav izdevies pamanīt. Klasiskās operas skolas bērnam tur nav un dienišķo desu repertuārā jau sen aizstāj ar baltajām trifelēm. ”Raimonda Paula” efekts izpaliek un ienestā gaisma, acīmredzot, tika transportēta glītos grozos.

Karalim Žagaram es novēlu privāto operu! Lūdzu turpiniet savu režijas laboratoriju alternatīvā opernamā, atstājot mums nodokļu maksātāju ”balto namu” ar trīs – četrām klasiskajām Traviatām, Karmenām un Toskām formātā, kas paredzēts mazās Annas un Gunāriņa operas apmeklējumam.

Kamēr Īrijā dzimušais latviešu Džastins, kopā ar savu mammu Mārīti ies uz valsts operu noskatīties pāris ”Baņutas”, lai saprastu kas ir Latvija, es labprāt aizčāpošu uz Žagara operu apskatīties kā operdziedātājas jūtas dziedot peldkostīmos un koris staigā uz rokām. 

Lai Žagars lido tālāk.

🙂
Grende?

Lai mācās no savām kļūdām.

Cerams, ka to šī pieredze viņai ir iemācījusi.

 

Ar Osamas bin Ladena nāves ziņu sociālie mediji izkonkurēja tradicionālos medijus.

 2011.gada 3. maijā

Dramatisks attēls, kurā redam, kā Baltais nams tiešraidē seko bin Ladena iznīcināšanai.

New York Times ir konstatējusi, ka ziņa par bin Ladena nāvi palīdzēja sasniegt ierakstu rekordu mikroblogu Twitter tīklā, kad tajā pēc Osamas bin Ladena nāves pirmajās stundās tika publicēti ap 3500 tvītu sekundē.

 Mediju pētniekiem svarīgs ir fakts, ka sociālie mediji izkonkurējuši ātruma ziņā tradicionālos ASV medijus, jo tie ziņu pārtvēruši tikai 20 minūtes pēc tam, kad ziņā jau dalījās sociālie tīkli.

Neapstiprinātas ziņas, piemēram, tādā stilā kā ” Esmu no augstas amatpersonas dzirdējis, ka nogalināts ir Osama bin Ladens….” cirkulēja Twitter tīklā jau stundu pirms par to paziņoja ASV prezidents savā oficiālajā runā.

Osama bin Ladena vārds tika pieminēts apmēram 5 miljonu reižu ASV Facebook tīklā pirmajās ziņas parādīšanās stundās.

Taču ziņu izplatīšanas ātrums nav vienīgā sociālo tīklu īpašība.

Jāņem vērā, ka tādi tīkli kā Facebook, Draugiem un citi  ir arī lielākās spiegošanas mašīnas cilvēces vēsturē.  Tas tiem, kas ir reģistrēti šajos tīklos liek justies  diezgan nekomfortabli un aicina padomāt par savu neaizsargātību…

Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs apgalvo, ka Facebook, Google un Yahoo ir pat iestrādāti rīki, kas palīdz ASV izlūkdienestam saņemt bezmaksas informāciju par tīklos reģistrētajām personām.

Žurnāla Time vāks 2011.g. ar bin Ladenu. Foto: SVD

Amerikāņi jūtas kā uzvarējuši karā, jo žurnāls Time sakarā ar bin Ladena nogalināšanu iznāks ar pārsvītrotu bin Ladena attēlu uz vāka, tieši tāpat  kā šis izdevums izdarīja 1945. gada maijā, iznākot ar pārsvītrotu Ādolfa Hitlera attēlu uz vāka.

 

 

Žurnāla Time vāks 1945 g. ar Ādolfu Hitleru. Foto: SVD

Taču karš vēl nav beidzies un līksmot ir par agru, kaut vai tāpēc, ka bin Ladenan būs arī pēcnācēji un to vidū tiek minēts viņa līdzgaitnieks Ayman al-Zawahiri.