Pirks vai nepirks LNT? ”Būt vai nebūt” – TV monopolizācijai?

2012. gada 9. janvāris. Papildināts 10. janvārī 10.00 ar saiti uz rakstu TVnet.

Satrauktā ziņa par to, ka zviedru mediju koncerns MTG gatavojas pārņemt Latvijas TV kanālu LNT,  ir sašūpojusi mūsu valsti.

Tātad mums tagad būs divi TV3!

🙂

Šo faktu noklausījos no radio, rīta ziņas un nodomāju, ka ”Stenbeka koncernam” beidzot (iespējams) izdosies tas, kas gāja secen deviņdesmito gadu vidū. Toreiz šis solis neizdevās.

Tagad, šķiet – veiksies labāk.

”Ēķa televīziju” tomēr pārdos ”zviedriem”, kas runā angliski un sēž Londonā.

Konkurences padome cīnīsies par investīcijām un …viss notiks kā vajag.

Ko tas dos?

Grūti prognozēt, jo MTG nepērk LNT kā plaukstošu uzņēmumu, drīzāk gan iznīcina konkurenci un paredz sev kādas konkrētas priekšrocības, reducējot ”aktieru skaitu” uz Latvijas mediju skatuves.

Ir pamats prognozēt, ka nesakārtotā Latvijas likumdošana veicinās lielāku MTG interesi par krieviski runājošo publiku, kurai ir alerģija pret ārzemniekiem, kas raida krievu valodā. Taču LNT ”pakete” šo priekšrocību nodrošina.

Pašlaik Latvijā vērojams nejēdzīgi gigantisks Krievijas sēnalu kultūras paisums televīzijas izpausmē.

Bandītu filmas, ”miliču varoņepopejas”, kriminālnoziedznieku apdziedāšana, tendenciozi vēsturisko procesu ekranizējumi, Putina propagandas imperatīvi, pseidomūzika…tas viss jānoskatās un jānoklausās sēžot pie televizora…tepat … Latvijā.

Gribētos cerēt, ka TV3 mūs beidzot pasargās no šī ”ekrāna bandītisma” ar savu Holivudas kultūrimperiālismu.

Starp citu – kas ir labāk?

Krievijas vai jeņķu masu kultūra?

Izvēle atgādina izšķiršanos starp mēri un holēru.

Savādi, ka no šī smadzeņu skalošanas mūs nespēj pasargāt Radio un Televīzijas padome, kuras pienākumos būtu regulēt šo situāciju. Paglābt mūsu trauslo psihi no varmācīgās masu kultūras spīdzināšanas metodēm!

Savādi, ka ” viņi” (Kleckins & Co) to nevar, nespēj un negrib.

Tikmēr mēs turpinām minēt – vai konkurences padomes atļaus ārzemniekiem pārpirkt nākamo mediju uzņēmumu un priecājamies, ka vienīgi ārzemnieki mūsu medijos spēj strādāt principiāli un godīgi.

Mēs paši nevaram un negribam tā strādāt…

Mēs labāk ”blēdamies’, ”miksējam kopā žurnālista materiālu ar reklāmu”, ” rakstam rakstus par samaksu” un pārkāpjam visus mediju ētikas notikumus, ja tikai…mums tas ir materiāli izdevīgi.

Basta.

Kāpēc zviedri to nedara?

Padomāsim un paskatīsimies LTV  ”100. Pantu”,  kurā šovakar es kopā ar Guntu Līdaku diskutējām pa šim problēmām.

Varbūt, ka atradīsim atbildes.  

🙂

Raksts par šo pašu tēmu TVnet.