Konservatīvie slāņi uzskata, ka visi cilvēki nav vienlīdzīgi. Pēc viņu domām – ir daļa ļaužu, kam tiesības saņemt privilēģijas, bet pārējie drīkst kalpot varai kā darba skudras. Tikumīgi, nemanāmi, klusi un padevīgi. Tāpēc šādi pārvaldītās valstīs plaši attīstās korupcija jeb valsts naudas sadalīšana augšējos slāņos –  “savējo starpā”.  Tikko, Pētera Maģāra uzvaras ballītē Budapeštā kāds bija atnesis milzīgu piepūšamu zebru. Melnbaltais zirdziņš bija simbols Viktora Orbāna varas zaudēšanai. Orbans nosēdēja Ungārijas tronī daudz ilgāk nekā daudzi korumpētie Latvijas pašvaldību valdītāji, kas turpina sildīt savus amata krēslus pie mums joprojām. Taču reizēm dažas dāvanas pārvēršas par banānu mizām un klupina. 

Pagājušajā vasarā medijos nonāca fotogrāfijas, kas ilustrēja milzīgu 19. gadsimta stila rezidenci Ungārijas ziemeļos. Īpašums piederēja Orbāna tēvam. Attēlos varējām apskatīt zonu ar peldbaseiniem un rūpīgi iekoptiem dārziem. Tomēr īpaši izcēlās dabas parks jeb privātais zvērudārzs, jo tajā rātni ganījās zebras. Vai šis īpašuma liecina par valsts uzplaukumu? Nē, nepavisam neliecina. Tas izilustrē ierasto labējo loku ieradumu: vispirms sagrābt sev, savai sievai, savai ģimenei, savam dēlam un savam tēvam un pēc tam atmest  (piešķirt) pārējiem to, kas pašam vairs nav vajadzīgs.   

Orbāna valdīšanas laikā Ungārija faktiski kļuva nabadzīgāka, algu līmenis strauji samazinājās (salīdzinājumā ar pārējo pasauli) nokrītot zemāk par Bulgārijas līmeni. Taču viņa papam un ģimenei tika izbūvēta pils ar eksotiskiem dzīvniekiem.

Tas, ka Orbāns izmantoja savu amatu, lai bagātinātu sevi un savus tuviniekus, nebija nekas jauns. Tā dara daudzi. Piemēram, Ventspils karalis nekad nav neko ražojis, bet šodien skaitās viens no bagātākajiem mūsu valstī.  Pazīstu lielu uzņēmumu direktorus, kas stājoties amatā Latvijā uzreiz iekārto savas sievas un dēlus lielu algu saņemšanai savā iestādē. Skaitās pragmatiski un gudri, jo “nauda paliek ģimenē”.

Tāpēc šāda rīcība nav nekas specifisks Ungārijai. Šāda loģika pieprasa maksimāli izsūknēt valsts naudu un sapludināt to “savas ģimenes kabatā.” 

Vai sabiedrībā to akceptē? Nē,  žurnālisti un izmeklētāji visiem spēkiem cenšas atmaskot šādus gadījumus un pēc tam cieš no tiesvedībām, kurus izraisa “apvainotie” blēži amatos. Taču šajā jomā atkal ir izņēmumi un viens no tādiem ir Donalds Tramps. Tagad (ASV) amatpersona drīkst izmantot dienesta stāvokli, lai kļūtu vēl bagātāka. Nekautrējoties par savu alkatību un rijību. Piemērs ir viņā pats. 

Trampa bagātība esot 6,3 miljardu dolāru apmērā, kas ir par 60% vairāk nekā kopš viņa atgriešanās Baltajā namā. Intervijā laikrakstam New York Times janvārī prezidents teica, ka sava pirmā termiņa laikā viņš ir ierobežojis savas ģimenes biznesa intereses, bet “par to neko nav saņēmis”. Tāpēc tagad kampj cik vien var. Kauna viņam nav, tāpēc gada laikā ir pieaudzējis veselus 60%.

Kā politiķis augstā amatā pelna naudu? Protams, ka te nav runa par algu. Šāds bizness ietver visu, sākot no “dāvanām” (piemēram, 400 miljonu dolāru vērta lidmašīna no Kataras) līdz Bībeles un sporta apavu pārdošanai savā vārdā. Trampa privātais nekustamo īpašumu uzņēmums pašlaik strauji paplašinās, slēdzot darījumus valstīs, kas pretī saņem solījumus par tarifu samazināšanu vai piekļuvi amerikāņu tehnoloģijām. Tātad viņš saņem naudu no ārzemniekiem un maina savas valsts noteikums citu cilvēku izdevīguma vārdā. 

Ir arī politiskā biznesa projekti. Piemēram, ikviens, kas gatavs maksāt  miljonu, var vakariņot ar prezidentu viņa privātmājā. Lielo uzņēmumu vadītājiem  šāda “ēšana” palīdz iegūt privilēģijas, atvieglojumus un bonusus, kurus var iemainīt  pret ienesīgiem darījumiem. Šāda veida līdzekļu vākšana nav nekas neparasts amerikāņu politiķiem, taču parasti tādā veidā vāc naudu tikai kampaņu finansēšanai. Tā kā Tramps vairs nevar atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu, tad viņa gadījumā miljoni nonāk tieši viņa privātajā kabatā.

Vēl viņam  ir kriptovalūtu kapitāls. Pateicoties sarežģītiem darījumiem ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (izmantojot biržu Binance) Trampa kriptoaktīvu vērtība palielinājusies par vairākiem miljardiem dolāru. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka apsūdzētais “Binance” īpašnieks pēkšņi tika apžēlots, neskatoties uz to, ka bija ļāvis mafijai un noziedzniekiem pārskaitīt  narkotiku, terorisma un bērnu seksuālās tirdzniecības darījumu peļņu caur saviem finanšu kanāliem.

Trampam šķiet, ka viss ir pareizi. Ja reiz esi ticis pie siles, tad raus sev kabatās cik spēj. Rij ko spēj. Citiem par to neesot nekādas daļas. Nezinu vai amerikāņi šādas lietas tik viegli piedod savējiem oligarhiem. Taču Eiropā šāda alkatība tik viegli neizdodas. Orbans arī domāja, ka sēdēs amatā mūžīgi, bet zebras pārvērtās par viņa banānu mizām. Tieši uz tām “Viktors O” paslīdēja savā skrējienā pie varas.  Novēlas un nogāzās no troņa.  

Domāju, ka gāzīsies arī DT.  

Ilustrācija: Fotogrāfija: ‏@Nigel_Farage/twitter