Ukraina saņems pirmo 90 miljardu eiro aizdevuma daļu maija beigās vai jūnija sākumā. Tā apgalvo ES komisārs Valdis Dombrovskis. (TT)

Savukārt Zelenskis informējis, ka Ukraina ir jau salabojusi naftas cauruļvadu “Družba” un ir gatava atsākt Krievijas naftas transportēšanu uz Ungāriju un Slovākiju no Krievijas. Orbans izvirzīja šādu prasību, lai apstiprinātu Eiropas Savienības aizdevumu ukraiņiem. Kaja Kallasa jau paziņojusi, ka sagaida “pozitīvu lēmumu” 24 stundu laikā. (SvD)

Trampa ielikteņi Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa znots Džareds Kušners nekad nav apmeklējuši Kijivu. Lai gan uzskata sevi par “miera sarunu” regulētājiem. Pie kam, viņi vairākas reizes ir devušies uz Maskavu, lai tur tiktos ar Putinu. Zelenskis uzskata, ka šī ir necieņas izrādīšana Ukrainai. (BBC) “No viņu puses ir necienīgi doties uz Maskavu, nevis uz Kijivu. Zinu, ka mums ir sarežģīta loģistika, bet ja viņi nevēlas tikties šeit, tad varam turpināt sarunas citās valstīs,” – uzskata Zeļenskis. (SvD)

Pirmdienas naktī vairāki Šahed droni uzbruka dzīvojamai mājai Kijevas apgabalā. Tajā dzīvo ukraiņu militārās komunikācijas eksperts Sergejs Beskrestnovs. Viņš tika ievainots. Māja un automašīnas tika iznīcinātas. “Šī ir pirmā reize, kad redzu kā ienaidnieks mēģina novākt kādu konkrētu personu ar Šahed tipa dronu,” – komentēja notikušo Sergejs Beskrestnovs . (Kyiv Independent)

Ukrainas puse notikušo uzskata par Krievijas atentāta mēģinājumu. Piekrītu, ka drona trāpījums Beskrestnova mājai nevarēja būt nejaušība. Droni ir vadāmi ar GPS. Tie var trāpīt ļoti precīzi paredzētajā mērķī. 

Sergejs Beskrestnovs regulāri devās uz fronti ar savu mobilo izlūkošanas centru (pārbūvētu melnu furgonu), lai pētītu dronus un militāro sakaru sistēmas. Viņš izplata savas zināšanās 130 000 sekotājiem Telegram. 2026. gada janvārī tika iecelts par Ukrainas aizsardzības ministra aizsardzības tehnoloģiju padomnieku. “Viņš ir viens no spēcīgākajiem praktiskajiem ekspertiem dronu, elektroniskās karadarbības un ienaidnieka lēmumu analīzes jomā,” – tā Ukrinform notikušo komentēja Ukrainas aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs. Iespējams, ka Sergejs ļoti traucēja krieviem un Kremlis nolēma viņu novākt. 

“Šajā karā noteicošais ir dronu prasmes, raķetes un autonomās sistēmas. Tieši tāpēc ienaidnieks mēģina nogalināt šo personu, kas ir prasmīga un produktīva. Tas nepārsteidz. Tāds ir krievu stils” – domā kara eksperts  Rodžers Djupšjo. Agrāk krievi šādiem mērķiem iesūtīja citās valstīs savus FSB aģentus ar Novičoku kabatā. Tagad viņi sāk izmantot dronus konkrētu ienaidnieku nogalināšanai. 

Jāuzsver, ka šī kara laika tiek realizētas pasūtītas slepkavības daudzām amatpersonām. 

Pēdējā laikā krievi sākuši demontēt pieminekļus. Ne tikai Staļina terora upuriem Sibīrijā, bet arī likvidēt piemiņas zīmes masu slepkavību vietās Ukrainā. Saskaņā ar Ukrainas Okupācijas pētījumu centra aprēķiniem – 2022. gadā notikušajā 86 dienu ilgajā Mariupoles aplenkumā Ukrainas austrumos tika nogalināti 22 000 civiliedzīvotāju. Satelītu attēli 2022. gada aprīlī liecināja, ka Manhušā (20 kilometrus uz rietumiem no Mariupoles) okupantu vara bija pat izveidojusi masu kapus, kur varēja būt apglabāti no 3000 līdz 9000 nogalināto ukraiņu. 

Jaunie satelītattēli tagad liecina, ka Krievija cenšas iznīcināt šos masu kapus, anulējot piemiņas zīmes un pārbūvējot šo teritoriju par būvlaukumu. (Kyiv Independent) Satelītattēlus publicējusi krievu okupētās Mariupoles bijusī vadība, kas pašlaik darbojas emigrācijā. Krievijas varas iestādes, protams,  noliedz, ka būtu vainīgas kara noziegumos Mariupolē. Krievija savu okupāciju vienmēr un visur devē par atbrīvošanu. Pašlaik tur okupācija turpinās jau piekto gadu. Tāpēc kapu atvēršana un upuru identificēšana būs iesējama tikai pēc krievu okupācijas sagrāves. (Kyiv Independent)

Ilustrācija: krievu tanki Mariupoles priekšpilsētā. 2022. gada martā. Jevgeņija Maloletkas foto (AP)