Tātad – 2013. gada 29. martā Krievija veica kaujas uzbrukuma imitāciju Zviedrijai. Ar kodolieročiem. Šo ”kodoluzbrukuma vingrinājumu” dokumentējis NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs savā 2015. gada atskaites ziņojumā. Paradoksāli, ka šis fakts patlaban ir jaunums ne tikai ”caurmēra Svensonam”, bet arī Zviedrijas parlamenta deputātiem. Pat tagad – trīs gadus vēlāk.
- Šādas informācijas mums nav, kur jūt to rāvāt? – brīnās Kristīgo demokrātu aizsardzības politikas pārstāvis Mikaels Oskarsons. Viņš ir arī aizsardzības politikas izstrādātāju skaitā un reāli atbild par zili – dzeltenās karalistes drošības garantijām.
Tātad – par ko ir runa?
Krievijas armijas inscinētais uzbrukums Zviedrijai norisinājās piektdienas naktī un ieguvis vēsturisku nosaukumu ”krievu Lieldienas” visiem tiem, kas toreiz saprata kas notiek. Uzbrukumu tobrīd diezgan strauji atmaskoja avīzes Svenska Dagbaldet reportieris Mikaels Holmštroms, taču lēmēji un pārējie tā īsti tam nenoticēja. Tagad – trīs gadus vēlāk mēs skaidri un gaiši uzzinām, kas toreiz notika un, ka krievu simulētais uzbrukums tomēr bija kodoluzbrukuma treniņš krievu spēkiem Zviedrijā.
Pat liberālie zviedru politiķi šodien taisnojas, ka valdība 2013. gadā neesot gribējusi pārspīlēt notikušo. Tā šodien medijiem taisnojas liberāļu drošības politikas spīkers Alans Vidmans. Tas liekas ļoti savādi, pie varas tobrīd Stokholmā nebija Krievijai lojālie sociāldemokrāti, bet gan Reinfelda pilsoniskā valdība. Pie kam – bija pat mēģinājums izreķināties ar žurnālistiem, kas šo faktu tobrīd publiskoja. Taču tieslietu kanclers noraidīja šo Aizsardzības ministrijas iesniegumu pret avīzi Svenska Dagbladet un Zviedrijas sabiedriskās televīzijas ziņu dienestu.
Tagad NATO ziņojums ir pliķis sejā visiem ”pārspīlējumu necietējiem” un ”panikas klusinātājiem”.
Paralēli notiek Gotlandes militarizācija. Mundierotie kož pirkstos un nožēlo, ka pirms par desmit gadiem noticēja Krievijai kā miermīlīgai kaimiņvalstij un armijai piederošos īpašumus + inventāru izpārdeva un aizdāvināja pa smieklīgi zemām cenām. Tagad zeme jāpērk atpakaļ un militārās bāzes jāiekārto no jauna. Jāietiesājas ar vietējiem, kas nevēlas sev kaimiņos ”šautuves”, jo ir pieraduši pie miermīlīgas un klusas nomales dzīves.
Tiek runāts par obligātā karadienesta atjaunošanu un meiteņu iesaukšanu armijā.
Karš elpo sejā.
Cerams, ka ne pa īstam.
