Karš elpo sejā. Vai tā ir?

Skärmavbild 2016-02-04 kl. 22.38.24Tātad – 2013. gada 29. martā Krievija veica kaujas uzbrukuma imitāciju Zviedrijai. Ar kodolieročiem. Šo ”kodoluzbrukuma vingrinājumu” dokumentējis NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs savā 2015. gada atskaites ziņojumā. Paradoksāli, ka šis fakts patlaban ir jaunums ne tikai ”caurmēra Svensonam”, bet arī Zviedrijas parlamenta deputātiem. Pat tagad – trīs gadus vēlāk.

  • Šādas informācijas mums nav, kur jūt to rāvāt? – brīnās Kristīgo demokrātu aizsardzības politikas pārstāvis Mikaels Oskarsons. Viņš ir arī aizsardzības politikas izstrādātāju skaitā un reāli atbild par zili – dzeltenās karalistes drošības garantijām.

Tātad – par ko ir runa?

Krievijas armijas inscinētais uzbrukums Zviedrijai norisinājās piektdienas naktī un ieguvis vēsturisku nosaukumu ”krievu Lieldienas” visiem tiem, kas toreiz saprata kas notiek. Uzbrukumu tobrīd diezgan strauji atmaskoja avīzes Svenska Dagbaldet reportieris  Mikaels Holmštroms, taču lēmēji un pārējie tā īsti tam nenoticēja. Tagad –  trīs gadus vēlāk mēs skaidri un gaiši uzzinām, kas toreiz notika un, ka krievu simulētais uzbrukums tomēr bija kodoluzbrukuma treniņš krievu spēkiem Zviedrijā.

Pat liberālie zviedru politiķi šodien taisnojas, ka valdība 2013. gadā neesot gribējusi pārspīlēt notikušo. Tā šodien medijiem taisnojas liberāļu drošības politikas spīkers Alans Vidmans. Tas liekas ļoti savādi,  pie varas tobrīd Stokholmā nebija Krievijai lojālie sociāldemokrāti, bet gan Reinfelda pilsoniskā valdība. Pie kam – bija pat mēģinājums izreķināties ar žurnālistiem, kas šo faktu tobrīd publiskoja. Taču tieslietu kanclers noraidīja šo Aizsardzības ministrijas iesniegumu pret avīzi Svenska Dagbladet un Zviedrijas sabiedriskās televīzijas ziņu dienestu.

Tagad NATO ziņojums ir pliķis sejā visiem ”pārspīlējumu necietējiem” un ”panikas klusinātājiem”.

Paralēli notiek Gotlandes militarizācija. Mundierotie kož pirkstos un nožēlo, ka pirms par desmit gadiem noticēja Krievijai kā miermīlīgai kaimiņvalstij un armijai piederošos īpašumus + inventāru izpārdeva un aizdāvināja pa smieklīgi zemām cenām. Tagad zeme jāpērk atpakaļ un militārās bāzes jāiekārto no jauna. Jāietiesājas ar vietējiem, kas nevēlas sev kaimiņos ”šautuves”, jo ir pieraduši pie miermīlīgas un klusas nomales dzīves.

Tiek runāts par obligātā karadienesta atjaunošanu un meiteņu iesaukšanu armijā.

Karš elpo sejā.

Cerams, ka ne pa īstam.

Mīļā jūra kā ķīmisko kaujas ieroču miskaste

2012. gada 2. septembris
Kaujas ieroči Baltijas jūras dzelmē

Kaujas ieroči Baltijas jūras dzelmē

Zviedru jūras kuģniecības pārvaldes jaunākais pētījums “Par Baltijas jūras piesārņojumu” patiešām satrauc. Runa ir par ķīmisko ieroču piesārņojumu mūsu kopīgajā jūrā.

– Pagaidām esam atklājuši ap 50 000 aizdomīgu objektu uz dienvidiem no Gotlandes. Vairums no šiem lādiņiem (15 000) joprojām satur ķīmiskos kaujas ieročus, – šodien medijiem atklāj pārvaldes šefs Ulfs Ulsons.

Tagad ir skaidrs, ka šajā zonā tika nogremdēti ļoti daudzi kaujas ieroči, pēc otrā pasaules kara un to stāvoklis šodien (zem ūdens) nav iepriecinošs.

Tuvāko nedēļu laikā zviedri turpinās izmeklēšanu savos teritoriālajos ūdenos ar mobilajam zemūdenēm, cenšoties noskaidrot, kādus ieročus satur šīs pirms 60 gadiem pašu nogremdētās ”bumbas”.

Kamēr lādiņi nav rūsas rezultātā ”izjukuši” vai tos ”neatrauj vaļā zvejnieki”, kas ik pa brīdim mēģina zvejot šajā aizliegtajā zonā, tikmēr zviedru ūdeņos risks nepastāvot. Taču šajā zonā esot sastopami daudz traļu un tas nozīmē, ka zvejnieki šeit rosās un piesārņojuma risku izslēgt tomēr nevar.

  • Pieļauju, ka zvejnieki šad tad izvelk kādu spridzekli no jūras un pēc tam, sabijušies, iemet to ūdenī atpakaļ. Jūras dibenā novērojamas traļu pēdas un tīklu paliekas, kas liecina, ka zvejnieki neievēro ierobežojumus un riskē ar visu mūsu veselību, – konstatē Ulfs Ulsons.

Pētījums turpināsies vēl divus gadus un 2014. gadā pārvalde publiskos oficiālo ziņojumu par to, kas var notikt ar esošo Baltijas jūras ķīmisko ieroču piesārņojumu un priekšlikumus kā mums rīkoties tālāk.

Kurš ir piesārņojuma autors?

Zviedriem – zviedri paši.

Atlikušajā jūras zonā – valstis, kuras piedalījās Otrajā pasaules karā. Galvenokārt PSRS un, protams, arī pārējie.

Šodien ir skaidrs, ka zviedri pēc kara noslīcinājuši savos teritoriālajos ūdenos ap 6500 tonnu munīcijas, kas sastāv no metāliem, eksplozīvā vielām, pamatā 2,4,6 trotila  TNT.

Trotils labu šķīst ūdenī un izraisa jūras faunas iznīkšanu.

No visiem ”noslīcinātajiem” ķīmiskajiem ieročiem (200 000 tonnu zviedru ūdeņos)  Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā visbīstamākie  ir sinepju gāze un arsēna savienojumi, kurus sabiedroti  sameta Baltijas jūrā, ”lai atbruņotu Vāciju”.

Jāpiezīmē, ka mums (joprojām) nav pieejama aptveroša informācija par to, kādi daudzumi ķīmisko ieroču no PSRS puses  tika ”noslīcināti” Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā.

Lielvalstis šajos jautājumos ir klusas kā peles.

Cerams, ka zviedru piemērs rosinās sākt izpēti arī Lavijas piekrastē.

Cerams.

 

Meiču jūdze pielijusi un gotlandieši turpina protestēt

2012. gada 1. septembrī

Stokholma šodien pielijusi līdz augšai. Līst visu dienu. Gāž kā ar spaiņiem.

Nākas vadāt līdzi lietussargu. Ar tā palīdzību var veikt īsus un straujus pārskrējienus no vienas nojumes uz otru. Žāvēt lietussargu atvērtā veidā nedrīkst nekur, jo zviedriem tas ir ”uz nelaimi” un šī māņticība te ir cieta un stabila tieši tāpat kā latviešiem ”labvēlīga” vai ”nelabvēlīga” laika prognoze pa radio.

No rīta, braucot uz centru, pilsētas automašīnu satiksmi ierobežoja neskaitāmas jaunkundzes, meitenes un sievietes, kas staigāja pa centru un gatavojās tradicionālajam meiču skrējienam.

Meiču jūdze 2012 SvD

Meiču jūdze 2012 SvD

Visu dienu lija un tradicionālie svētki – masu skrējiens ar nosaukumu ”Meiču jūdze” šoreiz nebija saulaini. Salija skrējējas un salijuši drebinājās puiši, tēti, brāļi, līgavaiņi un darba kolēģi, kas atbalstīja skrējējas gar trases malām.

Pašai man nepatīk skriet organizētos krosiņos, labāk skrienu individuālā kārtā, pa mežu. Solo variantā. Taču vienmēr priecājos, ja citiem patīk skriet maratonus, triatlonus un vēl nezinko, kas notiek pašā lielpilsētās centrā un noraudzīties kā finišā uzvarētājam joņo pakaļ tautu meita, lai uzmestu līderim uzvarētāja kroni ap kaklu.

Šoreiz līderei finālā taisnē līdzi skrēja simpātisks džezs frakā ar krosenēm kājās un viņam izdevās cauri lietus gāzēm, ovāciju pavadījumā uzmaukt ”meiču jūdzes” uzvarētājai kaklā tautisko vaiņagu. Yeeees!!! Skaisti.

Avīzes ziņo, ka miris Hannu Olkinuora, pazīstamais somu izdevējs, lielisks žurnālistu skolotājs un bijušais Svenska Dagbladet rekonstruētājs un vadītājs (2000. -2002). Hannu miris 62 gadu vecumā un paliks visiem atmiņā  kā cilvēks, kas ”maz runāja, bet daudz darīja”. Viņa kontā ir arī avīzes Kauppalehti, Aamullehti, Hufvudstadsbladet. Ilgus gadus viņš vadīja Alma Medias Alpress un bija arī Yle valdes priekšsēdētājs. Žēl.

Divas dienas Stokholmu bija okupējusi Lady Gaga un abi Globena koncerti bija izpārdoti 100%. Koncertu recenzija pamatīgas un tauta sajūsmā par šovu.

Lady Gaga ar Daniela jaku

Lady Gaga ar Daniela jaku

Ja Latvijā dziedātājai tika piedāvāta koka kleita, tad šeit viņa pati pieprasīja jaunajam dizaineram Danielam Bendzovskim kažokādas jaku, kurā vakar parādījās publikai pie Grand Hotel un dāvāja apkārtējiem parakstus, apskāvienus un bučas.

Daniela veidoto tērpu Gagas stilists bija noskatījis Stokholmas modes nedēļas demonstrāciju laikā un palūdzis izmantot. Kāpēc Lady Gagai patīk jaunā zviedru modes mākslinieka kažoka jaka?

  • Tāpēc, ka tā ir lakoniska, tieša un pretrunā ar pašreizējo kažokādu modi. Šī mana jaka ir protests un laikam tāpēc Lady Gagai patīk! Mana kolekcija ir modes stereotipu analīze. Mani interesē, kā cilvēki izvēlas sev tērpus un kā mēs iegādājamies sev kolektīvo identitāti, lai pēc gada to aizmestu projām kā vecas lupatas… , – secina medijiem Burosas tekstilmākslas augstskolas modes mākslas maģistrants Daniels Bendzovskis.
  • Vai Lady Gagai piestāv jūsu kolekcijas drēbes?
  • Jā, noteikti. OK, mēs varam diskutēt kas ir šīs mākslinieces kredo, bet man šķiet, ka viņa vienkārši uzspridzina visu, ko sastop. Tieši tāpēc viņa var vilkt mugura manus tērpus, mums saskan pieeja dzīvei. Es atbalstu vairumu no viņas nostādnēm, – konstatē Daniels.

Līst, līst, līst….

Protesti Gotlandē, 2012.01.09

Protesti Gotlandē, 2012.01.09

Tikmēr Gotlandē turpinās vietējo un Greenpeace protesti pret kaļķu raktuvēm Gotlandes ziemeļos. Jau trešo dienu pēc kārtas vietējie pieķēdējas pie priedēm mežā, darba mašīnām un šādi neatļauj nozāģēt Ojnares mežu. Vietu, kas nepieciešams somu uzņēmumam Nordkalk raktuvju attīstīšanai. Runa ir par Bungi, Gotlandes ziemeļos, iepretī Lavijai. Dabas rezervāta teritorijā industrijai izdevies uzvarēt dabas draugus un dabas aizsardzības institūcijas. Pēdējais tiesas process runā par labu Nordkalk, piešķirot viņiem tiesības iegūt ap 3 mijoniem kaļķakmens gadā. Tas nozīmē, ka kaļķakmens raktuves varētu nodarbināt ap 60 strādnieku 25 gadu laikā. Taču vietējie nav ar mieru.

  • Mēs nevēlamies, lai Gotlande pārvērstos par gigantisku Šveices sieru!-  medijiem skaidro vietējie un viņu dabas eksperti, kas vēlas saglabāt šīs teritorijas neskartas.

Raktuve aizņems gigantisku zonu, t.i., apmēram 340 futbollaukumu apjomā un robežosies ar Natura 2000 rezervātu. Pašlaik pēdējais tiesas spriedums ir pārsūdzēts, taču Nordkalk jau ķeras pie lāpstām un viņu aktivitātes aizstāv policija. Dabas draugiem un organizācijām ir neskaitāmi argumenti pret šo raktuvi un pagaidām nav skaidrs, ar ko šis konflikts beigsies. Gotlandiešus atbalsta arī citās Zviedrijas pilsētās un var gadīties, ka zviedri paši šo jautājumu izlemt tomēr nespēs. To deleģēs ES.

Tikko beidza līt.

Salasīju pāris apšu bekas.

Sestdienas vakars solās būt garš un patīkams.
Kā jums?

Negaiss šonakt bija pamatīgs. Visa Gotlande pa nakti bija bez elektrības

2012. gada 22. maijs
Gotlande

Gotlande

Šorīt elektrība jau ir atpakaļ, bet naktī (no plkst. 02.30) pēkšņi pārtrūka elektroenerģijas padeve visai Gotlandes salai. Pagaidām nav skaidri zināms, kas bija šī misēkļa iemesls, taču pastāv versija, ka pie vainas esot zibens spēriens kabeļos pie Vestervīkas.

Ap 04.00 no rīta lielākajai daļai mājsaimniecību (šajā Baltijas jūras salā) elektrība no jauna tika piegādāta.

Tikmēr negaiss plosās arī Latvijā.

Rīgas apkārtnē šonakt zibeņoja un ducināja pamatīgi.  Tagad var atklāt vasaras sezonu. Kārtīgs pērkons ir bijis! 🙂

Šodien Zviedrijai liela diena – mazās princeses Estelles kristības Stokholmas Lielajā baznīcā.

Nākamā Zviedrijas karaliene - princese Estelle

Nākamā Zviedrijas karaliene – princese Estelle

Estelle ir nākamā Zviedrijas troņa mantiniece tāpēc uz kāzām uzaicināti 300 viesi no visu Eiropas karaļnamu karaliskajām ģimenēm un, protams, arī mazās princesītes tēva Daniela Vestlinga ģimene. Tāpat arī parlamenta, valdības, iestāžu, institūciju vadītāji un diplomātiskais korpuss.

Ceremonija Stokholmā šodien sāksies plkst 12.00 un kristību ceremoniju vadīs arhibīskaps Anders Vejrūds. Notiekošo šodien translēs visi vadošie mediji.

“Melnā piektdiena” aizsnieg. Meklējam lāpstas. Gotlandē plosās sniega vētra.

2012. gada 13. janvārī
Putnu mājiņa, 2012.13.01

Putnu mājiņa. 2012. 13.01

Liepāja šodien un vakar siroja negants vējš. Vakar tas salauza labos lietussargus un šodien vilināja pie jūras, kur liepājnieki mēdz ”nodzīt stresu, paskatoties uz vētru un ostas ugunīm”.

Tādas lietas tur notiek.

Vētra ārstējot nogurušos.

Liepājnieki to zina 100%.

Studenti rakstīja eksāmena darbu un es (pa universitātes logu) turpināju apskatīt piparkūku namiņus, Adventes tiltu un cilvēkus, kas joņoja cauri Rožu laukumam ar vētras saburzītiem lietussargiem virs galvām.

Pēc tam, atpakaļceļā uz Rīgu braucamajam periodiski uzbruka kusls putenis un likās, ka ziema vēl tālu.

Taču!

Rīga mūs pēkšņi pārsteidz balta apsnigusi kā medicīnas māsa – baltā halātā, kas mīklaini gozējas nakts laternu gaismā.

Koki, krūmi un stabi rūpīgi apsniguši un kaimiņš jau iedarbinājis savu sniega lāpstu.

Taču sniega miers ir mānīgs.

Zviedru prognoze sola šonakt sniega vētru.

Pusnaktī tā sasniegs Gotlandi un pēc tam (pret rītu) velsies jūrai pāri uz mūsu pusi. Sasnigšot 20 cm bieza sniega sega un ziema beidzot būs sākusies!!!

Partijas vadītājs – dzimis 1983. g. Raža: Saint – Émilion, āboli un Gotlandes trifeles Dieva aizvējā.

2011. gada 4. septembrī

Aizvadītajā nedēļā zviedru politiskajā Olimpā kā partijas vadītāja tika akceptēts jau otrais 1983. gadā dzimušais zviedru līderis – Annija Lofa.

Pirms tam, pie Vides partijas stūres jau bija nostājies viņas vienaudzis Gustavs Fridolīns.

  • Centra jeb zemnieku partiju tagad vadīs cilvēks, kas savā pārliecībā nav tradicionāls zemnieku partijas līderis, – šodien konstatē Dagens Nyheter. Konspirācijas teorijas tiek attīstītas enerģiski un etablēto kungu šoks (par ”tik jaunas” dāmas nostāšanos pie zemnieku partijas stūres) ir faktiski … strauji pamatots.

Vai Annija patiešām ir moderātu ”Trojas zirgs” zviedru politiskajā zupā, jeb viņa sirgst ar noteiktu slimību, kas neļauj precizēt savas politiskās simpātijas (SVT, Aktuellt)?

Iedzīvotāju uzskatu peilēšana tagad sit augstu vilni.

”Vai Tu paļaujies uz paaudžu nomaiņu politikā?- jautā vieni.

”Vai Tu balsosi vēlēšanās pa tik jaunu cilvēku?” – prasa citi mediji.

”Kā tad paliek ar pieredzi un brieduma gudrību?” – grib zināt trešie.

Diemžēl šie prašņājumi nav nedz melu detektors nedz arī uzskatu barometrus, kas būtu cieši piesaistīts valsts politikas nervu sistēmai.

Runa ir par vēsturiskās atmiņas mantojumu. Ieradumu spēku, kas nosaka paļāvību.

Vai vēlētājs balso par partiju vai par personību?

Čaklākie balsotāji vēlēšanās mēdz būt pensionāri. Vai viņi saņemsies un nobalsos vēlēšanās par meiteni –  sava mazbērna vecumā?

Grūti pateikt … kā rīkosies zviedru vēlētājs.

Laiks ir aizskrējis un tagad partija vadītājs savā krēslā vairs nespēj noturēties ilgāk par četriem, pieciem gadiem. Frederiks Reinfelds, ar saviem sešiem līderisma gadiem, šeit izskatās pēc dinozauru laikmeta politiķa.

Būtībā nav nozīmes partijas vadītāja vecumam, dzimumam, profesijai vai partijas piederībai. Pats svarīgākais – lai viņš jūt laika prasības, spēj tās saskatīt, atrisināt un strādāt stratēģiski nākotnei.

To var arī mazmeitiņa…ja viņa to patiešām var…

Protams, ka mūsu aizspriedumu sistēma vienmēr piedāvās stereotipus – Ziemassvētku vecīti Sarkangalvītes vietā (ja būs runa par premjera krēslu).

Mēs esam pārāk dziļi iestiguši pagātnes dresūras dūkstīs.

Tikmēr rudens Zviedrijā iet savu ceļu.

Viena daļa draugu dosies uz labākā dzēriena (starp citu mana favorītvīna !) dzimteni Franciju. Izrādās, ka uz Saint – Émilion var tagad aizlidot arī ar zemo cenu lidmašīnām (caur Bordeaux), lai vismaz četras dienas pavadītu dievišķās dziras sabiedrībā. Katakombās un senajās alās šis vīns, protams, izskatās un garšo pavisam citādi nekā tas, kas paņemts no Rīgas Prizmas sarkanvīnu plaukta.

Taču, lai paliek viduslaiku pilsētiņa ar savu seno šarmu.

Zviedrijā mūs gaida trīs delikateses – āboli, vēži un trifeles.

Elandes ābolu svētki sāksies 29. septembrī. Parasti šo gadatirgu apmeklē ap 300 000 apmeklētāju, lai piedalītos ap 900 ”ābolu aktivitātēs”. Varbūt mums Latvijā arī noderētu kas tamlīdzīgs. Kur atrodas mūsu vislabākie āboli, kur ir LV ābolu galvaspilsēta?

26. septembrī būs vēžu sezonas atklāšana Rietumu krastā. Jūras veltes vislabākajā līmenī. Ja kādam piemīt šī pasija, tad dodieties uz Bohuslēni, uz vēžu safari.

Pavisam cita rakstura delikatese vilinās apmeklētājus uz Gotlandi. 15. septembrī jeb ”Sandru dienā”  🙂  tur sāksies trifeļu svētki. Ulla Berglunda kopā ar trifeļu suņiem mācīs apmeklētājus atrast šīs lieliskās sēnes. Trifeļu akadēmijas atklāšana notiks vēlāk – 12. novembrī, kopā ar bīskapa svētību Visbijas Doma baznīcā.

Kāds sakars trifelēm ar Dievu?

Gotlandiešiem un viņu baznīcas šefiem liekas, ka ”trifeles vajag kristīt”, lai tām labi veicas un , lai ” viss notiek”!

Tikmēr Stokholmā spīd saule un šorīt, skrienot krosiņu, beidzot izdevās atrast takas malā apšu bekas.

Rudens ir klāt.