Mīļā jūra kā ķīmisko kaujas ieroču miskaste

2012. gada 2. septembris
Kaujas ieroči Baltijas jūras dzelmē

Kaujas ieroči Baltijas jūras dzelmē

Zviedru jūras kuģniecības pārvaldes jaunākais pētījums “Par Baltijas jūras piesārņojumu” patiešām satrauc. Runa ir par ķīmisko ieroču piesārņojumu mūsu kopīgajā jūrā.

– Pagaidām esam atklājuši ap 50 000 aizdomīgu objektu uz dienvidiem no Gotlandes. Vairums no šiem lādiņiem (15 000) joprojām satur ķīmiskos kaujas ieročus, – šodien medijiem atklāj pārvaldes šefs Ulfs Ulsons.

Tagad ir skaidrs, ka šajā zonā tika nogremdēti ļoti daudzi kaujas ieroči, pēc otrā pasaules kara un to stāvoklis šodien (zem ūdens) nav iepriecinošs.

Tuvāko nedēļu laikā zviedri turpinās izmeklēšanu savos teritoriālajos ūdenos ar mobilajam zemūdenēm, cenšoties noskaidrot, kādus ieročus satur šīs pirms 60 gadiem pašu nogremdētās ”bumbas”.

Kamēr lādiņi nav rūsas rezultātā ”izjukuši” vai tos ”neatrauj vaļā zvejnieki”, kas ik pa brīdim mēģina zvejot šajā aizliegtajā zonā, tikmēr zviedru ūdeņos risks nepastāvot. Taču šajā zonā esot sastopami daudz traļu un tas nozīmē, ka zvejnieki šeit rosās un piesārņojuma risku izslēgt tomēr nevar.

  • Pieļauju, ka zvejnieki šad tad izvelk kādu spridzekli no jūras un pēc tam, sabijušies, iemet to ūdenī atpakaļ. Jūras dibenā novērojamas traļu pēdas un tīklu paliekas, kas liecina, ka zvejnieki neievēro ierobežojumus un riskē ar visu mūsu veselību, – konstatē Ulfs Ulsons.

Pētījums turpināsies vēl divus gadus un 2014. gadā pārvalde publiskos oficiālo ziņojumu par to, kas var notikt ar esošo Baltijas jūras ķīmisko ieroču piesārņojumu un priekšlikumus kā mums rīkoties tālāk.

Kurš ir piesārņojuma autors?

Zviedriem – zviedri paši.

Atlikušajā jūras zonā – valstis, kuras piedalījās Otrajā pasaules karā. Galvenokārt PSRS un, protams, arī pārējie.

Šodien ir skaidrs, ka zviedri pēc kara noslīcinājuši savos teritoriālajos ūdenos ap 6500 tonnu munīcijas, kas sastāv no metāliem, eksplozīvā vielām, pamatā 2,4,6 trotila  TNT.

Trotils labu šķīst ūdenī un izraisa jūras faunas iznīkšanu.

No visiem ”noslīcinātajiem” ķīmiskajiem ieročiem (200 000 tonnu zviedru ūdeņos)  Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā visbīstamākie  ir sinepju gāze un arsēna savienojumi, kurus sabiedroti  sameta Baltijas jūrā, ”lai atbruņotu Vāciju”.

Jāpiezīmē, ka mums (joprojām) nav pieejama aptveroša informācija par to, kādi daudzumi ķīmisko ieroču no PSRS puses  tika ”noslīcināti” Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā.

Lielvalstis šajos jautājumos ir klusas kā peles.

Cerams, ka zviedru piemērs rosinās sākt izpēti arī Lavijas piekrastē.

Cerams.

 

3 thoughts on “Mīļā jūra kā ķīmisko kaujas ieroču miskaste

  1. Šī lieta man ir visneizprotamākā. Vispirms jau ķīmisko ieroču nogremdēšana jūrā, bet nu labi – virsniekiem tikai viena rieva no smadzenēs, tā pati no cepures.
    Vēl nesaprotamāk ir noslēpumainība mūsdienās – labi, tad izdarīja muļķības, bet tagad to turpināt slēpt, ja tas ir arhīvos. Ja nav arhīvos – kur ir problēma to atklāt? Ko viņi iegūst no šādas informācijas slēpšanas? Ja nu vienīgi, kādam ir biznesa intereses Baltijas jūru padarīt par mirušu… 😦

  2. Muļķi… lai arī visi tie slēpēji, visticamāk ar augstāko izglītību. Katastrofas gadījumā būs jāatbild simtkārtīgi – nekur tad vairs nespruks. Iztīrot jūru pirms nelaimes, vēl iespējams saņemt pozitīvo handikapu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s