Vai sekss ir bīstams veselībai? Jā, šī nodarbošanās pieprasa fizisku aktivitāti. Mēdz sačukstēties, ka veciem un slimiem „ar to“ nevajadzētu aizrauties, jo „sirds neizturēs“. Izrādās, ka ar minēto jautājumu jau ilgāku laiku noņemas arī zinātne un britu pētniekiem ir izdevies noskaidrot, vai pastāv risks nomirt seksa laikā. Izrādās, ka šāda iespēja pastāv tikai noteiktos apstākļos.
0,2% miruši seksa dēļ
Enerģisks „džungļu sekss“ sviedru peļķē vai eleganta vaniļas maigošanās sveču gaismā? Kas nu kuram labāk patīk. Taču viens ir skaidrs – seksuālās attiecības ir slodze sirdij. Cik lielā mērā cilvēki pakļauj sevi riskam, tagad ir noskaidrots. Pēdējo pētījumu šajā jomā veikuši Londonas Sv. Džordža universitātes (St George´s University) pētnieki, kas analizējuši 6847 pacientu nāves apstākļus. Visi izpētītie aizgājēji miruši sirds apstāšanās dēļ, kas nav ļoti izplatīts nāves iemesls. Pētniekiem šķita svarīgi noskaidrot letāla iznākuma izraisītājus. Tika veikta rūpīga nāves apstākļu izmeklēšana. Pētījuma rezultātus pašlaik piedāvā zinātniskais medicīnas žurnāls Jama Cardiology. Izrādās, ka 17% pacientu jeb 0,2% ir gājuši bojā vai nu seksuāla akta laikā vai apmēram stundas laikā pēc tam. 11 no tiem ir vīrieši un 6 – sievietes. Vidējais vecums 38 gadi. 50% nāves iemesls sirds aritmija, četri no mirušajiem bija sirds – asinsvadu slimnieki, bet pārējie – bez iepriekšējām sūdzībām par sirdskaitēm.
Pirmais, ko šajā gadījumā iespējams konstatēt – nodarbošanās ar seksu nav bīstama nodarbība arī tiem, kas skaitās sirds slimnieki. Lundas universitātes kardiologs Dāvids Erlinge piekrīt, ka sekss „kā tāds“ nav dzīvībai bīstama nodarbošanās, bet vaina jāmeklē citos apstākļos. „ Lielākā daļa cilvēku ir mazkustīgi, neiet pat ārā regulāri pastaigāties, nav pieraduši pie fiziskām slodzēm. Šādos apstākļos jebkāda pēkšņa fiziska pārslodze var kļūt bīstama” – viņš saka un uzsver regulāra kustību prieka nepieciešamību visiem, visos vecumos.
Kuriem no šīs baudas jāatvadās?
„Domāju, ka nevienam nevajadzētu atteikt sev tīkamas un patīkamas lietas. Taču viena daļa pacientu baidās pat no šādas „slodzes“, – konstatē Davids Erlinge. Lielākā daļa pagājušā gadsimta zinātnisko pētījumu par sirds slimnieku ķibelēm intīmās tuvības laikā ir veltīti tikai un vienīgi vīriešiem. Šajā gadījumā nav runa par seksuālu disfunkcionalitāti, bet gan par iebildumiem pret šādu fizisko slodzi pacientiem ar kardiovaskulāro risku.
Pētījumi rāda, ka tikai 5% šāda rakstura pacientu ārsts informē par iespējamo sirds nespējas risku tikt galā ar seksuālu aktivitāti. Informācija šādiem pacientiem ir un tā tiek izmantota. Citi pētījumi pierāda, ka filmās tik izplatītā „nomiršana seksa laikā“, parasti saistīta ar vīriešiem, kas izvēlas jaunus partnerus neierastā vidē.
„Iesaku vispirms saglabāt aktīvu dzīves veidu un saprast, kur „iet mana robeža“, – domā Dāvids Erlinge un uzsver – „ja cilvēks zina savu iespēju robežas, tad nekas slikts nevar notikt. Tāpēc ir tik svarīgi cilvēkus pārliecināt par regulāru, fizisku aktivitāšu nepieciešamību un vajadzību ik dienas kustēties ārā – svaigā gaisā,“ – viņš uzsver, liekot saprast, ka ikviens no mums ir pats savas laimes kalējs arī šajā jomā. Pats sliktākais ir pēkšņa sava ķermeņa pakļaušana negaidītām pārslodzēm. Nav svarīgs vecums, bet gan organisma gatavība ar slodzi tikt galā. Skrienot krosu, braucot ar slēpēm vai baudot otra cilvēka fizisko tuvību.
„Šajā jomā interesants ir kāds austriešu pētījums Insbrukā. Lielākā daļa sirdstrieku notiek laikā, kad slēpotājs ir tikko atbraucis uz kalniem un pavada pirmo dienu trasēs. Neviens šāds gadījums nav konstatēts otrajā, trešajā vai parējās slēpošana atvaļinājuma dienās. Tas liek saprast, ka daži nespēj novērtēt sava ķermeņa fizisko formu un pakļauj sevi nevajadzīgi intensīvām pārslodzēm“ – konstatē Dāvids Erlinge.
Fiziskā forma tomēr vajadzīga arī gultas priekiem?
„Noteikti. Visiem būtu jāsāk aktīvi rūpēties par savu ķermeni. Pieradināt to pie nelielām fiziskām slodzēm, vairāk staigāt svaigā gaisā. Regulāri, noteiktus kilometrus. Ja ķermenis regulāri kustas, tad nekas slikts nenotiks. Taču, ja dzīvesveids ir pasīvs un dominē ilgstošs nekustīgums, sēdēšana pie datora, tad pie spontānām fiziskām slodzēm var notikt nelāgas lietas“, – secina ārsts. Pēc kardiologa domām, šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo pieskaras būtiskai cilvēka dzīves dimensijai – dzīves kvalitātes jautājumam.
„Vai vēlaties pieskaitīt savai dzīvei gadus, jeb tomēr pievienot laimīgu dzīvi gadiem?“, – vaicā Dāvids un pats arī atbild, ka ir muļķīgi pašam sevi apzagt, nekustīguma dēļ, atņemot sev baudas, kas agrāk ir bijušas svarīgas un patīkamas. Nav saprātīgi atteikties no tā, kas dod prieku un šādi saīsināt savu mūžu. Iespējams, ka fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas visiem. Arī tiem, kas par to agrāk nebija pat iedomājušies.