Zviedru iznīcinātāji dodas Kadafi virzienā, japāņi savu atomelektrostaciju ietīs audumā, bet lācēni ir pagalam

2011. gada 30.martā
Šodien zviedriem liela diena. Pirmo reizi pusgadsimtā kara lidmašīnas no Zviedrijas paceļas, lai dotos karot. Iepriekšējo reizi zviedru kara lidmašīnas piedalījās Kongo kara darbībā, pirms 50. gadiem.
Līdz šim neviena Zviedrijas valdība nebija gatava sūtīt Jas Gripen uz aktuālajām karadarbības zonām, ieskaitot  Afganistānu. Amerikāņu neveiksmīgie uzlidojumi un viņu izraisītie mierīgo iedzīvotāju upuri pārvilka svītru šai iniciatīvai. Taču tagad sidrabotie nāves putni ir gaisā un lido Kipras virzienā.
Vakar zviedru parlamentā debates par šo akciju sita augstu vilni. Politiķi nevarēja vienoties, kā kara lidotājiem Lībijas gaisa telpā jāuzvedas, ko drīkst un ko nedrīkst nošaut.
ANO rezolūcija skaidri norāda ”kas un kā”, bet zviedru opozīcija, protams, zina labāk.
Tagad iznāk, ka zviedru lidmašīnas drīkstēs aizsargāt gaisa telpu, bet nedrīkst aizstāvēt karojošos opozīcijas spēkus uz zemes. Atliek cerēt, ka lidotāji spēs izlasīt ”rīcības instrukcijas” pirms dosies kaujā ar Kadafi.
Zviedrija nav NATO dalībvalsts taču šoreiz paļausies alianses vadībai. Nepatika pret Sarkozī ambīcijām ir zviedriem šobrīd noiets etaps.
Kā parasti – neitrālā Zviedrija mēģina demonstrēt sevi kā izņēmumu – ”Ok, mēs piedalāmies”, taču ”nedarīsim to un to”, jo esam humāni. Pagaidām izskatās, ka šī neitralitātes demonstrēšana ir kārtējā spēle publikai un karā valdīs pavisam elementāra loģika.
Savādi, ka zviedri paredz savu līdzdalību ”gaisa uzbrukumos Libijā vismaz 10 dienas”.
Pagaidām neviens karš tik īss nav bijis un, šķiet, ka arī nekad nebūs. Karus ir vienkārši iesākt, bet gandrīz neiespējami nobeigt.

Interesantas domas vācu medijos par Libānas karu šodien izsaka bijušais valsts Ārlietu ministrs Joška Fišers. Viņam ”ir kauns”, ka Vācija Lībijas atbrīvošanā nepiedalās. Pēc viņa domām ”ārpolitika nenozīmē vienīgi centienus izskatīties maksimāli labi starptautiskajā arēnā un koncentrēties uz vienu vienīgu mērķi – uzvarēt nākošajās parlamenta vēlēšanās. Ārpolitika ir kaut kas vairāk. Tā ir atbildības uzņemšanās stratēģiskas izvēles priekšā. Izšķiroties par progresu un humānismu arī tad, ja šāds solis pirmajā brīdī nav populārs vēlētāju vidū!”

Protams, ka mēs šodien nezinām, kas karo opozīcijas spēku rindās Lībijā. Iespējams, ka Binladina klons vai vēl bīstamāki grupējumi. Taču pieļaut, ka vietējais tirāns slaktē savus iedzīvotājus ir vēl mazāk humāni nekā izlikties neko nesaprotam. Lībija nav nedz Afganistāna nedz Irāka. Drīzāk kaut ka līdzīgs Bosnijai (no konflikta viedokļa). ”Man liekas, ka Vācija pamazām sastingst intraverta provinciālisma važās, man kauns un žēl, ka tā notiek” – raksta Joška Fišers.

Tikmēr zviedru žurnālisti Lībijā cenšas sekot kā vietējie uztver astoņu Jas Gripen iznīcinātāju parādīšanos debesīs virs Tripoles. DN reportāžās no Bengazī parādās pateicības odas, kuras dāsni dala ”Lībijas atbrīvošanās frontes” aktīvisti no sava pagraba kantora sabombardētās pilsētas centrā. Telpas centrā pie sienas ir jaunais karogs, jauns plazmas televizors (!), kas translē AlJazira tiešraides arābu valodā un pie sienas – kareivīgi uzsaukumi gāzt Kadafi. Opozīcija spēkus politiski vada šeit Ahmends Kalifa (54 gadus vecs), kuram līdz šim nav bijusi nekāda militāra rakstura darba pieredze. Pēc amata viņš ir ceļojumu biroju ierēdnis. ” Mēs turpinām uzbrukumu un turpināsim. Pagaidām mums visvairāk vajadzīgi sapieri, netiekam uz priekšu. Visa zona Sirtes virzienā mīnēta. Tāpēc arī fronte izskatās sastingusi” – uzsver Ahmeds.

Taču Lībijas aina nav tika saulaina. Pavisam drīz opozicionāriem nāksies karot pilsētās, kurās dominē Kadafi piekritēji un tad frontes līnijas var sākt izskatīties citādāk.

Ir pamats satraukties arī par procesu attīstību Sīrijā. Valdība sestdien demisionēja, taču protesti pret Asada režīmu turpinās. Vakar un aizvakar lielākajās pilsētās demonstrācijas rīkoja prezidenta piekritēji, kas skandēja saukļus – ” Ar uguni un asinīm mēs Tevi aizstāvēsim! Mēs upurēsim sevi tavā vārdā, mūsu Bashār!”.
Armijas transports pašlaik tiek izvietots stratēģiskajos punktos. Pagaidām prezidents nav uzrunājis tautu un izskatās, ka turpinās iekšēji politiskie konflikti starp gados jauno prezidentu un veco politikas gvardi, kas nevēlas atkāpties.
Ja Asads piekristu likvidēt Bātpartijas monopolu, tad, iespējams, tas būtu būtisks pavērsiens Sīrijas iekšpolitikā. Aizkulisēs šādos solis tiek prognozēts. Taču sekot Ēģiptes piemēram te pagaidāma neviens nav gatavs (atvērtas politiskās sistēmas legalizēšana, parlamenta vēlēšanu izsludināšana). Politiskā elite vēlas saglabāt savas pozīcijas.
Varas pavadā seko arī mediji, kas sistemātiski izplata nepatiesu informāciju un sagrozītus faktus par notiekošo valstī, varas interesēs. Demonstrācijas Sīrijā pagaidām vada ar sms caur Izraēlu. Tiek atrasti jauni ”grēkāži’” palestīniešu izteiksmē. Risinājuma Sīrijas problēmai pagaidām nav.

Pretēja rakstura politiskais haoss turpinās cepto kartupeļu galvaspilsētā – Briselē. Valdības krīze turpinās. Flāmi un valoņi jau 289 dienas ir bez valdības. Karalis Alberts mēģina un mēģina, bet nekas neiznāk. To, kas jādara valdībai pagaidām nokārto ”pagaidu valdība” un izskatās, ka ” viss notiek” arī šāda režijā. Kara lidmašīnas lidos uz Lībiju arī no Beļģijas, taču ar izglītības, pensiju un ceļu būvēs konfliktiem Yve Leterme ”pagaidu valdība” nevēlas nodarboties.

Japāņi gatavojas Fukušimans reaktoru ievīstīt īpašā audumā, kas apslāpēs radiāciju. Rīt analizēsim sīkāk kas tas par audumu.
Auduma sarkofāgs, tātad.

Tikmēr zviedru lācēni ir pagalam. Vakar tos nošāva zviedru policisti. Mammas lācenes izraktajā alā. Pirms apmēram nedēļas 12 gadus vecais Ulle Frisks kopā ar klases biedriem mēģināja slēpot pa brikšņiem apaugušo nogāzi un pamodināja lāci. Slēpju gals ieslīdēja lāču migā un pamodinātais lācis devā uzbrukumā, saskrāpējot zēnu. Puikam izdevās izglābties, patiecoties klases biedru trokšņošanai. Slēpe joprojām ir lāča alā un ķivere arī. Pēc incidenta puiku nogādāja slimnīcā uz pārsiešanu un lācis izrādījās lāču mamma, kas panikā metās bēgt. Alā palika trīs mazi lācēni, kas veselu nedēļu gaidīja mammu atgriežamies. Taču pamodinātā lācenei neatgriezās un mazos lācēnus vakar policisti nošāva.
Lāču bērnus bija gatava pieņemt lāču patversme Orsā, taču vietēja Fūnesdāles pašvaldība attiecās no palīdzības. Tika pieņemts politisks lēmums – lācēniem nepalīdzēt.
Ulle jau sadziedējis savas rētas un dzer antibiotikas tabletes.

Protams, puikas zināja, ka nogāzē ir lāču miga. Godīgi sakot, var gadīties, ka slēpotāji pamēģināja lāci uzmodināt. Pabakstīja.  12 gadus veciem puikām piemīt šāds niķis – riskēt un samēra maza empātija savu rīcības seku virienā.

Tagad mums visiem tiek stāstīts, ka brikšņos ir tā labākā slepošana.

Cerams, ka viņi nejūtas kā varoņi.

Kadafi miljardi Zviedrijā, sabiedrotie turpina ķīvēties, japāņu zivis – pārtikai nederīgas

2011. gada 23. martā

Muamara Kadafi un Lībijas valdības Zviedrijā ieguldītā naudas summa ir iespaidīga – apmēram viens miljards latu. Pašlaik tā tiek apzināta un iesaldēta, atbilstoši ANO rezolūcijas prasībai un aptver ne tikai paša Kadafi ieguldījumus, bet arī vairāku citu personu naudas resursus, kas ir tiešā saistībā ar Lībijas diktatoru. Zviedrijas Finanšu inspekcija neinformē kā sauc šo cilvēkus un kur šī nauda investēta.

Zviedrijas Ārlietu ministrs Karls Bilts par notiekošo ir pārsteigts, jo nav zinājis, ka arī Zviedrija Libānas diktatoram līdz šim ir bijusi tīkama naudas krātuvīte.

”Iesaldēšanai” tagad ir pakļauti visi iespējami naudas līdzekļi, kam ir kāds sakars ar Kadafi un Lībiju, ieskaitot ienākošos un izejošos maksājumus. Viens no galvenajiem objektiem ir Libyan Investment Authority (LIA), kas ir valsts fonds un pārvalda naftas ieņēmumus (70 miljardi USD).
Bloķēto akciju vidū ir arī itāliešu futbola komanda Juventus, britu mediju nams Pearson, kuram pieder Financial Times un nekustāmie īpašumi Londonā. LIA investējusi arī valsts obligācijās.

Komentārs LTV  raidījumā Panorāma, 23. martā.

Lībija jau agrāk ir investējusi mošejas būvniecībā Malmē un finansējusi pētniecību Upsalas universitātē. Kadafi naudu ir saņēmusi arī London School of Economics, kuras rektors šī iemesla dēl tikko bija spiests atstāt savu amatu.

Taču naudas ”zaļās grāmatiņas” autoram pietiek, pašlaik viņa seifos Tripolē un Sebā ir 150 tonnas zelta, apmēram 4 miljardu latu vērtībā.
Nav noslēpums, ka Kadafi izmanto zeltu, lai nolīgtu leģionāru armiju, kas iespējami nežēlīgāk izrēķinātos ar viņa tautiešiem un ”padotajiem”. Viņa armijas uzbrukumi savējiem turpinās jau ceturto dienu, koncentrējoties Misratas virzienā. Pagaidām oficiāli upuru skaits ir 40 – 50 civilo iedzīvotāju (Reuters) un, kā liecina žurnālisti, armija šaudās nežēlīgi un haotiski. Zintanā iedzīvotājiem Kadafi armija uzbrūk ar smago artilēriju, tāpat arī Adždabijā. Drošu faktu par notiekošo kara zonā nav, jo propagandas karš turpinās.

Nav arī reālu kara uzvaru no sabiedroto puses. Cerība, ka gaisa telpas blokāde palīdzēs vietējiem ”gāzt pašiem savu Kadafi” pagaidām nav attaisnojusies. Diktators uzstājas televīzija un apgalvo, ka esot uz vietas un nekur neesot aizbēdzis. Viņš apgalvo, ka ”visa pasaule aizstāv mūsu lietu!” un ”tieši tāpēc mēs uzvarēsim!”.
Mediju satura iztrūkuma dēļ valstī izplatās baumas un Kadafī informācijas tukšumu aizpilda ar savām idejām un pārliecību.

Zviedrijas sabiedriskā radio SR žurnāliste Cecilija Udēna šorīt no Lībijas ziņo, ka opozīcijas spēki cenšas turēties pretī, taču partizāņu armija ir slikti apbruņota un haotiska savā domāšanā un rīcībā. Karavīri ir parasti civilie iedzīvotāji, kuriem trūkst ieroču un prasmes karot. Piemēram kāds jauns cilvēks, šorīt Adždabijā, tērpies vecās džinsās un ”jēzenēm” kājās, zviedru kolēģei atzinies, ka šorīt pat došoties uz fronti un pamēģināšot atrast kādu ”beigtu armijas karavīru” , lai atņemtu viņam ieroci un cīnītos pret Kadafi. ”Kas cits man atliek?”

Krievija ir īpaša tēma, jo ar šo valsti Lībijas diktatoram ir sena un cieša draudzība. Vakar ētera parādījās krievu Russia Today ieraksts, kurā Kadafi apmeklē Maskavu 2008. gadā un dzer tēju kopā ar savu labo draugu Vladimiru Putinu. Kadafi kaprīžu dēļ Kremļa pagalmā toreiz tika izveidota beduīnu telts. Tur arī tēja tika malkota un pēc tam Putins norakstīja 4,5 miljardu parādu, kas Lībijai par ieročiem bija jāmaksā līdz pērnā gada aprīlim. Draudzības rezultātā krieviem tika dota iespēja izmantot Lībijas dabas gāzi un naftu.
Krievija šodien pieprasa pārtraukt kara darbību Lībijā.
Kā citādi!

Tripolē valdība piedāvā žurnālistiem apskatīt sabiedroto nodarīto postu, taču pēc apskates šorīt izrādījās, ka jāskatās uz vecu krievu pretgaisa aizsardzības sistēmu (CNN, Nic Robertson) un tiek piedāvāts noklausīties vadoņa runu.
”Mēs uzvarēsim šo kauju, pret mums cīnās fašisti! Viņi visi ar laiku nokļūs vēstures mēslainē. Tur viņu vieta! Nebaidos no vētras, kas paceļas pie horizonta vai lidmašīnām, kas traucas man virs galvas! Es pretošos stāvot savā mājā – šeit savā teltī! Es esmu liels un varens, es un tikai es esmu vienīgais iespējamais un patiesais rītdienas radītājs! Esmu šeit, esmu šeit un būšu šeit!” – dimdināja Kadafi.

Šorīt sabiedrotajiem beidzot izdevies vienoties par uzbrukumu koordinēšanu. Līdz šim ilūziju par vienotu Eiropas rīcību šajā virzienā gandrīz nebija.
Karā pret Kadafī jau iesaistījusies Dānija, sešas norvēģu kara lidmašīnas pašlaik ir gatavs startam Krētā.
Zviedrija vēl nav izlēmusi vai piedalīties Lībijas intervencē vai nē. Avoti Ārlietu resorā ziņo, ka zviedriem ir svarīgi iepriekš zināt cik lielā mērā būs iespējams ietekmēt politiskos procesus. Ja uzbrukumus vadīs NATO, tad viss kartībā, taču, ja koordināciju uzņemas Francija, tad zviedri ” paliek ārpus”.
65% zviedru sabiedrības atbalsta savējo Jas Gripen militāru uzbrukumu Kadafī režīmam (Demoskop), Dānijā – 78% (Gallup).

Japānā turpinās staigāšana ar lietussargiem, jo trešo dienu līst un visi ir sabijušies no radioaktīvajiem nokrišņiem. Situācija ap Fukušimas AES esot uzlabojusies taču okeāna ūdens izmantojums ir ietekmējis zivjsaimniecību. Radioaktivitāte zivīs un vēžveidīgajos 80 x pārsniedz normu. Būtībā tas ir nāvējošs trieciens ziemeļaustrumu reģionam un nav zināms, kad japāņi no jauna ēdīs suši bez bailēm.