“Smirdošā nauda”, “business as usual” jeb kas īsti notiek ar “Swedbank”?

Speciāli TVNET

Banku lietas mums ir ļoti infekcioza tēma. Pazaudētā nauda Bankā Baltija, Parex bankā vai Antonova Latvijas Krājbankā radījusi nemieru un neuzticību šīm „krājkasītēm“, kas naudu ņem un mēdz arī neatdot. Tagad, kad žurnālistu atmaskojuma centrā atrodas zviedru Swedbank, sāk rūgt nemiers, vai nesabruks vecās, labās zviedru apvienību bankas skelets. Nē, nesabruks. Taču būs problēmas bankas vadītājai.  

Banku lietas mums ir ļoti infekcioza tēma. Pazaudētā nauda Bankā Baltija, Parex bankā vai Antonova Latvijas Krājbankā radījusi nemieru un neuzticību šīm „krājkasītēm“, kas naudu ņem un mēdz arī neatdot. Tagad, kad žurnālistu atmaskojuma centrā atrodas zviedru Swedbank, sāk rūgt nemiers, vai nesabruks vecās, labās zviedru apvienību bankas skelets. Nē, nesabruks. Taču būs problēmas bankas vadītājai.

Mums, noguldītājiem, nākotnē nekas dramatisks nedraud. Krīze šeit izpaužas vairāk morālajā plāksnē, kas ārzemēs ir svarīga lieta. Pie mums darba morāle nereti tiek uzskatīta par sīkmanīgiem niekiem, jo „nauda taču nesmird“ (liktenīgie 4 miljardi eiro).

Kas īsti notiek ar Swedbank šodien un kā uz notikušo skatās tās dzimtenē Zviedrijā?

Kauna stabs

Sākšu ar aktuālāko. Žurnālistu atmaskojumu rezultātā zviedru ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde ir sākusi izskatīt Swedbank vadības darbu.

Vispirms tāpēc, ka lielākie bankas akcionāri kompromitējošo informāciju saņēma pāris dienas iepriekš, pirms tā bija noskanējusi mediju zonā.

Tātad 15 lielie īpašnieki jeb akcionāri uzzināja informāciju par naudas atmazgāšanu Swedbank ietvaros vispirms. Tikai pēc tam šis fakts no medijiem nonāca pie mums – bankas klientiem un sabiedrības. Pēc Upsalas profesora Daniela Statīna domām, šāda notikumu gaita liecina par ļaunprātīgu iekšējās informācijas (insaideru) izmantojumu biržas darījumu labā. Iespējams, ka tā arī ir.

Pēc Zviedrijas sabiedriskās televīzijas atklājuma pirms nedēļas Swedbankakciju vērtība biržā dramatiski pazeminājās. Tātad pati banka jau iepriekš zināja, kas nograndīs medijos, un varēja tāpēc sagatavoties kritienam.

Diemžēl bankas vadība izveidoja divas akcionāru grupas – privileģētos lielos īpašniekus un neprivileģētos mazos. Lielajiem bija iespējas izglābties, mazajiem – nē.

Tagad visi atsakās atbildēt par notikušo, ieskaitot Nasdaq (kam pieder Stokholmas birža), vai šāds pārkāpums uzskatāms par nopietnu lietu. Jā, tas ir pārkāpums, jo mazie akciju īpašnieki netika brīdināti vienlaicīgi ar lielajiem. Rezultātā akciju vērtība (skandāla rezultātā) kritās par 1/5, un par šādas informācijas selekcionēšanu var iekulties ne tikai naudas sodā, bet arī pavadīt laiku ieslodzījumā līdz vienam gadam.

Kāpēc sākam par biržu?

Šo stāstu par akciju vērtību (stāstot par Swedbank problēmām) es sāku apzināti, jo atceros mūsu iepriekšējo skandālu. Toreiz, pirms vairākiem gadiem, Latviju pāršalca baumas par to, ka zviedru Swedbank bankrotēšot un nauda pazudīšot tieši pēc Krājbankas scenārija.

Baumu paisums sākās sestdienā, bet sasniedza savu kulmināciju svētdienā. Krājbankas krahs visiem bija svaigā atmiņā, tāpēc ļaudis rāva ārā savu naudu no bankomātiem un nebija neviena bankas pārstāvja, kas sakaitēto gaisotni Latvijā atvēsinātu. Nervozie draugi un paziņas (kuriem bija lieli noguldījumi Swedbank Latvijā) pieprasīja informāciju no manis, lai gan man nav nekāda sakara ar šīs bankas vadību.

Biju spiesta sazināties ar preses dienestu Stokholmā, lai iegūtu argumentus savu satraukto draugu un mediju nomierināšanai. Toreiz bankas preses sekretāre miegainā balsī atgaiņājās no maniem jautājumiem ar universālu pretjautājumu. „Vai tad mūsu akciju kursā ir pamanāmas kādas dižas svārstības?“ jautāja zviedriete. „Nē, nav“ – atbildēju. „Tad kāpēc Latvijā ir uztraukums? Nav taču nekāda iemesla vai pamata uztraukties!“ viņa loģiski turpināja mani kaunināt. Jā, argumenti pamatoti. Ja kurss ir stabils, tad satraukums ir tikai skauģu baumas.

Taču Latvijā noguldītāji nav pieraduši racionāli saprast bankas stabilitāti. Viņiem neienāk prātā vispirms apskatīt savas bankas akciju kursu biržā, pirms grābj naudu ārā no saviem kontiem.

Baumas par Swedbank tā saucamo bankrotu, 2011.gada 11. decembris. 

Tovakar sarunājos ar zviedrieti, klausījos viņas pārmetumus un skatījos pa autobusa logu, kā Skrundā un Liepājā garas rindas stāv pie bankomātiem. Tur noguldītāji rāva ārā savus noguldījumus no metāla kastēm. No vienas puses – nepamatota Latvijas klientu panika, bet no otras – nepamatoti ciniska amatpersonas atgaiņāšanās no faktiem un nevēlēšanās saprast, kas īsti notiek, lai satraukumu nomierinātu un nodibinātu saites ar satraukto sabiedrību. Tātad – pirms nākamo reizi metīsimies uzbrukumā bankomātam, tomēr paši noskaidrosim, kāds veselības stāvoklis ir manas bankas akciju vērtībai. Ceru, ka neieinteresētā bankas preses sekretāre nesaglabāja savu darba vietu. Pieņemu, ka viņu nomainīja ar gudrāku un profesionālāku personu, jo slikts preses dienests grauj uzņēmuma reputāciju.

Vāja vadība

Tieši tāpat kā slikts preses dienests, arī netālredzīga vadības stratēģija grauj uzticību bankas labajai slavai. Pašlaik bankas akciju vērtība „atgūstas“, taču tas nav attaisnojums vadības bezdarbībai. Zinot par gaidāmo mediju atmaskojumu, nebija grūti prognozēt reakciju. Tas, ka bankas vadītāja Birgite Bonesena ir iesaistījusi neatkarīgus izmeklētājus, kas nodarbosies ar naudas atmazgāšanas shēmu atmaskošanu bankas iekšienē, ir laba lieta. Taču tos apmaksā pati banka. Tāpēc pamatots ir jautājums par iekšējās izmeklēšanas objektivitāti. Pašlaik pats krīzes menedžments ir vienkārši nožēlojams. Tieši tikpat slikts kā toreiz, kad banka neprata reaģēt uz krievu mediju izplatītajām baumām Latvijā par it kā Swedbank bankrotu.

Kāpēc Swedbank ir tik vājš preses dienests? Nezinu. Laikam var atļauties nerūpēties par publiskajām attiecībām ar saviem klientiem.

aču atgriezīsimies pie sākuma. Viss sākās 2017. gada 20. martā, kad dāņu avīze Berlingske publicēja faktus par gigantisku melnās naudas (1,70 miljardu eiro) pārskaitīšanu no Latvijas un Moldāvijas uz nodokļu paradīzēm (Seišelu salas, Panama) ar banku Nordea un Danske Bank starpniecību (2011 – 2014). Naudas izcelsme – noziedzīgas darbības. Abas bankas atvainojās, taisnojās un solījās laboties. Tātad šīs naudas izcelsme bija Krievijā un caur Latviju un Moldāviju tā tika „nomazgāta tīra“, lai ceļotu tālāk uz Eiropas Savienību. Kam tā piederēja? Īpašnieki bija Vladimira Putina ģimene, Krievijas izlūkdienests un Azerbaidžānas diktators.

Nākamais etaps bija 2018. gada 19. septembris. Danske Bank toreiz atzinās, ka iekšējas revīzijas rezultātā ir atklāta „netīrās naudas“ (2,30 miljardi eiro) „mazgāšana“ caur bankas kontiem Igaunijas filiālē laikā no 2007. līdz 2015. gadam. Sākās starpvalstu izmeklēšana (Dānija – Igaunija – ASV), un bankas vadība atzinās, ka kontroles bijis par maz, taču noliedza nozieguma sastāvu.

Dāņu bankas grēku fons bija lieliskas kulises Swedbank vadītājas Birgites Bonesenas uznācieniem. Viņa medijiem zvērēja, ka nekas tamlīdzīgs Swedbank nenotiekot. Pēc tam 2019. gada 19. februārī Danske Bank paziņoja, ka slēdz visas savas filiāles Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Krievijā un bankas vadība tiek nomainīta.

Swedbank neglītie darījumi

2019. gada 20. februārī zviedru sabiedriskā televīzija rokošās žurnālistikas ciklā „Misija – atmaskojums“ nāca klajā ar faktiem par netīrās naudas pārvedumiem 4 miljardu eiro apmērā. Laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam no Krievijas uz Rietumeiropu caur Baltijas Danske Bank un Swedbank. Apmēram 1000 klientu jau ir zināmi no iepriekšējā (Danske Bank) skandāla. Šiem „klientiem“ nav uzņēmējdarbības, un vairumu no tiem pārstāv „bomži” jeb „vārtsargi“. Tātad piemeklētas personas. Vismaz 15 miljonus no šīs naudas eiro „mazgā“ 10 firmas, kas tieši saistītas ar tā saucamo Magņitska afēru. Rezultātā Swedbank akciju vērtība nokritās par 13,6%. Bankas vadītāja atzina, ka atmaskotais atbilst patiesībai, un ziņoja par notikušo Finanšu policijai. Taču nevēlējās mums atklāt visu iesaistīto kontu īpašniekus. To izdarīja sabiedriskās televīzijas žurnālistu grupa. Bankas klientu skaitā bija bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, krievu oligarhs Iskanders Mahmudovs un citi Vladimiram Putinam tuvu stāvoši ļaudis.

Starp citu, dāniete un bankas vadītāja Birgite Bonesena pati ir savulaik strādājusi par Swedbank Baltijas valstu nodaļas vadītāju (2011 – 2014). Tātad laikā, kad netīrā nauda plūda no Krievijas uz rietumiem, cauri bankas slūžām. Viens no vadītājiem šajā laikā (2016. gada rudenī) brīdināja, ka naudas plūsmai no Baltijas ir pārāk nedroši pārbaudes mehānismi. Par šo uzdrošināšanos viņu atlaida no darba bankā.

Brīdināja arī Latvijas un Lietuvas amatpersonas. Taču šodien Bonesena joprojām apgalvo, ka neko nav zinājusi par notikušo un neuzskata, ka publiskotā informācija varēja ietekmēt akciju vērtību.

Šāds apgalvojums liecina par traģisku nekompetenci vai kārtējo kašķēšanos ar moto Business as usual un „nauda nesmird“. Tātad tas pats ko piedzīvojām Latvijā pēc „Krutoja ballītes“ nacionālajā opernamā Rīgā.

Arī tur amorāla biznesa attaisnojums bija „liela nauda“, kuru samaksāja Putina štābs par savu PR akciju Latvijas centrā. Šaubos, vai šī netīrā nauda kļūst „tīra“ tikai tāpēc, ka tā ir liela nauda. Mērķis neattaisno līdzekļus.

Kurš par „lielās naudas“ biznesu samaksās ar savu amatu – to uzzināsim pēc pāris mēnešiem. Taču diezin vai Birgite Bonesena saglabās savu amatu.

Bandītiem patīk, ja aizsardzības sistēma ir vāja. Arī šajā gadījumā Eiropas Centrālā Banka un Eiropas banku uzraudzības pārvalde EBA kontrolē tikai vienu naudas plūsmas pusi, bet otru sadaļu jeb banku darba „caurspīdību“ pieskata nacionālās finanšu inspekcijas. Izskatās, ka šajā jomā visiem pieskatītājiem nāksies mobilizēties kopīgai kaujai. Citādi zagtās naudas paisums no Krievijas caur Baltiju uz rietumiem var arī turpināties.

Antonovs turpina izvairīties no atbildības, ”nocietinoties” Londonā.

 2011. gada 27. decembrī

Foto: Aftonbladet.se http://www.aftonbladet.se/ nyheter/article13989375.ab

Krievu baņkieris un sporta entuziasts Vladimirs Antonovs turpina izvairīties no izdošanas Lietuvai, kur viņu tur aizdomās par izšķērdēšanu 1,6 miiljardu dolāru apmērā.

Izskatās, ka Antonovam izdosies ievilkt garumā tiesas procesu un izvairīties no izdošanas Lietuvai līdz 2012. gada pavasarim.  

Viņa kontā pašlaik ir divas bankrotējušas bankas, viena ”sabrukt gatava lidkompānija” (DI, 2012. 27.12), hronisks naudas trūkums, desmitiem konfiscētu luksusa klases vieglo automašīnu. Viņa biznesa problēmu plaisas stiepjas pāri valstīm un kontinentiem, sākot ar Latviju, Lietuvu un Zviedriju un beidzot ar Panamu un Londonu, kur Antonovs savā rezidencē (Notting Hill) kopā ar savu darījumu partneri Raimondas Baranauskas pašlaik turpina pretoties izmeklēšanai un noliedz visas Latvijas un Lietuvas apsūdzības.

Prokuratūra vēlas panākt Antonova sodu – 10 gadus cietumā.

Pirmā ”tūre” šajā juridiskās ”virves vilkšanā” noslēgsies 2012. gada 30. janvārī, kad  Antonovam varētu draudēt izdošana Lietuvas tiesībsargājošajām institūcijām (The Baltic Course). Taču britu BBC ziņojot, ka reālus rezultātus šajā lietā sagaidīsim tikai ap 2012. gada maiju.

Pagaidām gaida visi, ieskaitot 14 konfiscētās automašīnas un visi viņa marķētie ienākumi Zviedrijā, Ukrainā un Panamā.

Pašlaik viņa īpašumus, pārvalda institūcijas (ieskaitot britu futbola klubu Portsmouth FC).

Latvijas lielākais problēmu kamols pašlaik ir lidkompānija ”Air Baltic”, kurā Antonovs ir investējis 50 miljonus eiro. Arī šī viņa ”īpašuma sadaļa” pārgājusi Latvijas valsts institūciju kontrolē.

Pats Antonovs britu medijiem uzsver, ka viņš neko nav izsaimniekojis un izmeklēšanai pret viņu esot ”politiski motīvi”. Viņam šķiet, ka Latvija un Lietuva cīņā ar viņu liekot lietā metodes, kas šīm valstīm esot raksturīgas kā bijušajām ”PSRS satelītvalstīm” .   

Zviedru www.e24.se uzskata, ka viss notiekošais ap un par Antonovu vērtējums kā cirka izklaide.

 

http://www.e24.se/business/bank-och-finans/fortsatt-snurr-i-cirkus-antonov_3251565.e24

Antonova banku krahs satrauc zviedrus. Vai nozagtie miljardi glābs SAAB?

2011. gada 23. novembrī.

Antonova banku impērijas zemestrīce šeit bija prognozēta ”stihiskā nelaime”.

300 miljonu eiro neizprotama nozušana no lietuviešu Snoras bankas grāmatvedības atskaitēm ir fakts, kas komentārus nesagaidīs.

Neredzamās, gigantiskās kabatas atkal ir piepildītas ar svešu naudu.

Daži ir veiksmīgi ”uzvārījušies” (kā teiktu Latvijā).

Rezultātā?

Snoras ir slēgta un arī Latvija apturējusi šīsnedēļas valsts obligāciju izsoli (10 miljonu latu vērtībā), taču Latvijas bankas vadība medijiem apgalvo, ka” nepastāv nekāds valsts banku sistēmas risks” Krājbankas slēgšanas iespaidā (DN).

Naudas vairs nav, bet risks nepastāv.

Zviedriem Vladimira Antonova banku nosaukumi simpātijas nav izraisījuši, jo mediji ir plaši skaidrojusi ”SAAB afēras” zemūdens akmeņus un paša Antonova fasādes morālos traipus.

Vladimirs Antonovs zviedriem ir krievu banķieris, bijušais Spyker akciju līdzīpašnieks. Brīdī, kad Spyker vēlējas iegādāties SAAB akcijas, General Motors iebilda pret Antonovu kā nākamo autokoncerna līdzīpašnieku. Slepena informācija liecināja, ka viņš saistīts ar Krievijas ekonomisko noziedzību. Pats Antonovs ”apvainojumus” noliedz un apgalvo, ka joprojām esot Spyker akciju īpašnieks (ar sava uzņēmuma CPP starpniecību) un šo ceļu viņš turpināšot pārņemot savā kontrolē arī SAAB Automobile akcijas.

2010. gadā Antonovs Herald Tribune un NYT slejās sūdzējās par to, ka Eiropas uzņēmumos joprojām pastāvot aizspriedumi pret krievu investētājiem. Viņiem neticot.

Kāds ir Antonova ceļš pie ekonomiskās varas?

Vladimirs Antonovs dzimis 1975. gadā Uzbekistānā, gājis skolā Tadžikistānā. Pabeidzis augstskolas studijas Krievijā un ar 1998. gadu sācis savu darbošanos banku sistēmā. 2004. kļūstot par Konvers Group valdes priekšsēdētāju bankai, kas viņam piederēja kopā ar tēvu, bijušo inženieri – Aleksandru Antonovu (International Financial Group Convers Group). Līdz ar PSRS sabrukumu ģimene pārcēlās uz dzīvi Maskavā.

Pateicoties Krievijas banku krīzei, Antonoviem izdevās ”lēti” pārņemt savā pārziņā Akademhimbanku. Pievienojot tai vairākus (tobrīd salīdzinoši zemu novērtētus finanšu uzņēmumus) Antonoviem izdevās izveidot savu banku impēriju. Tieši šajā periodā Antonoviem esot bijušas ekonomiskas saistības ar ”mafiozām aprindām” (ziņo krievu mediji), tačus šos faktus rietumiem pagaidāma nav izdevies oficiāli pierādīt.

Counvers Group banka dibināta 1989.gadā, lai kreditētu ārzemju (ne krievu) klientus (privātpersonas un uzņēmumus).

Pēc 2009. gada atentāta, kas bija vērsts pret Antonovu – vecāko, ģimene pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Londonā. No Lielbritānijas Vladimirs Antonovs pašlaik vada savus finanšu uzņēmumus. 

Antonova finansu impērija. Avots: Sveriges radio

Aizvadītajā nedēļā Antonovu banku arhipelāgs sācis grimt.

Paradoksāli, ka Latvijas medijos pozitīvās Krājbankas reklāmas rullīši varēja brīvi plūst kā Niagāras ūdenskritums visu rudeni, bez vietējo uzraudzības institūciju satura kontroles.

Mediju, reklāmas un PR uzraudzības institūta iztrūkums Latvijā tagad daudziem Krājbankas noguldītājiem nozīmēs konkrētus finansiālus zaudējumus.

Varbūt, ka beidzot arī Latvijā vajadzētu ieviest Reklāmas uzraudzības sviras (piemēram pēc Skandināvijas valstu modeļa), lai pirms bankrota bankas īpašnieki nepagūst ”iepumpēt” lieku  (klientu steigšus) noguldītu naudu banķieru tēriņa kontos brīdī, kad pirātu kuģim jau pacelts enkurs un karogi ir mastā.

Tikmēr zviedru mediji ”spiež pie sienas” Antonova zviedru pārstāvi Laršu Karlstromu.

Visus, protams, interesē pats galvenais jautājums – vai nauda, kas aizplūdusi no Snoras un Krājbankas pašlaik tiek akumulētā kādā slepenā vietā, lai pēc tam ar to samaksātu par SAAB Automobile akcijām?

Uz šo jautājumu Vladimira Antonova pārstāvis Zviedrijā atbildējā ļoti daudznozīmīgi:

– Būšu piesardzīgs savos izteikumos, taču …who knows…

Antonovs, kurš aizdevis naudu SAAB direktoram Milleram, izsludināts Interpola starptautiskā meklēšanā . Viņš tiek turēts aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpniecību.

Papildu informācija