Antonova banku krahs satrauc zviedrus. Vai nozagtie miljardi glābs SAAB?

2011. gada 23. novembrī.

Antonova banku impērijas zemestrīce šeit bija prognozēta ”stihiskā nelaime”.

300 miljonu eiro neizprotama nozušana no lietuviešu Snoras bankas grāmatvedības atskaitēm ir fakts, kas komentārus nesagaidīs.

Neredzamās, gigantiskās kabatas atkal ir piepildītas ar svešu naudu.

Daži ir veiksmīgi ”uzvārījušies” (kā teiktu Latvijā).

Rezultātā?

Snoras ir slēgta un arī Latvija apturējusi šīsnedēļas valsts obligāciju izsoli (10 miljonu latu vērtībā), taču Latvijas bankas vadība medijiem apgalvo, ka” nepastāv nekāds valsts banku sistēmas risks” Krājbankas slēgšanas iespaidā (DN).

Naudas vairs nav, bet risks nepastāv.

Zviedriem Vladimira Antonova banku nosaukumi simpātijas nav izraisījuši, jo mediji ir plaši skaidrojusi ”SAAB afēras” zemūdens akmeņus un paša Antonova fasādes morālos traipus.

Vladimirs Antonovs zviedriem ir krievu banķieris, bijušais Spyker akciju līdzīpašnieks. Brīdī, kad Spyker vēlējas iegādāties SAAB akcijas, General Motors iebilda pret Antonovu kā nākamo autokoncerna līdzīpašnieku. Slepena informācija liecināja, ka viņš saistīts ar Krievijas ekonomisko noziedzību. Pats Antonovs ”apvainojumus” noliedz un apgalvo, ka joprojām esot Spyker akciju īpašnieks (ar sava uzņēmuma CPP starpniecību) un šo ceļu viņš turpināšot pārņemot savā kontrolē arī SAAB Automobile akcijas.

2010. gadā Antonovs Herald Tribune un NYT slejās sūdzējās par to, ka Eiropas uzņēmumos joprojām pastāvot aizspriedumi pret krievu investētājiem. Viņiem neticot.

Kāds ir Antonova ceļš pie ekonomiskās varas?

Vladimirs Antonovs dzimis 1975. gadā Uzbekistānā, gājis skolā Tadžikistānā. Pabeidzis augstskolas studijas Krievijā un ar 1998. gadu sācis savu darbošanos banku sistēmā. 2004. kļūstot par Konvers Group valdes priekšsēdētāju bankai, kas viņam piederēja kopā ar tēvu, bijušo inženieri – Aleksandru Antonovu (International Financial Group Convers Group). Līdz ar PSRS sabrukumu ģimene pārcēlās uz dzīvi Maskavā.

Pateicoties Krievijas banku krīzei, Antonoviem izdevās ”lēti” pārņemt savā pārziņā Akademhimbanku. Pievienojot tai vairākus (tobrīd salīdzinoši zemu novērtētus finanšu uzņēmumus) Antonoviem izdevās izveidot savu banku impēriju. Tieši šajā periodā Antonoviem esot bijušas ekonomiskas saistības ar ”mafiozām aprindām” (ziņo krievu mediji), tačus šos faktus rietumiem pagaidāma nav izdevies oficiāli pierādīt.

Counvers Group banka dibināta 1989.gadā, lai kreditētu ārzemju (ne krievu) klientus (privātpersonas un uzņēmumus).

Pēc 2009. gada atentāta, kas bija vērsts pret Antonovu – vecāko, ģimene pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Londonā. No Lielbritānijas Vladimirs Antonovs pašlaik vada savus finanšu uzņēmumus. 

Antonova finansu impērija. Avots: Sveriges radio

Aizvadītajā nedēļā Antonovu banku arhipelāgs sācis grimt.

Paradoksāli, ka Latvijas medijos pozitīvās Krājbankas reklāmas rullīši varēja brīvi plūst kā Niagāras ūdenskritums visu rudeni, bez vietējo uzraudzības institūciju satura kontroles.

Mediju, reklāmas un PR uzraudzības institūta iztrūkums Latvijā tagad daudziem Krājbankas noguldītājiem nozīmēs konkrētus finansiālus zaudējumus.

Varbūt, ka beidzot arī Latvijā vajadzētu ieviest Reklāmas uzraudzības sviras (piemēram pēc Skandināvijas valstu modeļa), lai pirms bankrota bankas īpašnieki nepagūst ”iepumpēt” lieku  (klientu steigšus) noguldītu naudu banķieru tēriņa kontos brīdī, kad pirātu kuģim jau pacelts enkurs un karogi ir mastā.

Tikmēr zviedru mediji ”spiež pie sienas” Antonova zviedru pārstāvi Laršu Karlstromu.

Visus, protams, interesē pats galvenais jautājums – vai nauda, kas aizplūdusi no Snoras un Krājbankas pašlaik tiek akumulētā kādā slepenā vietā, lai pēc tam ar to samaksātu par SAAB Automobile akcijām?

Uz šo jautājumu Vladimira Antonova pārstāvis Zviedrijā atbildējā ļoti daudznozīmīgi:

– Būšu piesardzīgs savos izteikumos, taču …who knows…

Antonovs, kurš aizdevis naudu SAAB direktoram Milleram, izsludināts Interpola starptautiskā meklēšanā . Viņš tiek turēts aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpniecību.

Papildu informācija

Lielie zviedru uzņēmumi parādu važās. Vai krīze ir tuvu?

2011.gada 14. oktobris

Vairākiem zviedru biržas uzņēmumiem patlaban sarežģījusies kredītu situācija. Bankas vairs nav gatavas uz vecajiem noteikumiem turpināt to kreditēšanu.

Pirmais ”naudas bremzi” sajutīs zviedru celtniecības gigants Peab –  tā šodien informē Dagens Industri.

Daudziem celtniecības un nekaustāmo īpašumu uzņēmumiem nāksies pārskatīt savas attiecības ar bankām, jo parādi ir pārāk lieli.

Pēc Carnegi izveidotā saraksta, krīzes avangardā atrodas Peab, Balder, JM, Kungsleden un populārā veikalu ķēde Clas Ohlson.

Piemēram Peab parāds 9,1 miljardu kronu apjomā būs jāatjauno vismaz 80% robežās arī nākamajam gadam.

Var gadīties, ka šis process iezīmē tikai sākumu nepatīkamai ķēdes reakcijai, kuru esam jau piedzīvojuši agrāk.

Vai briesmas ir tuvu?

Lai kliedētu nervozitāti, Zviedrijas Finanšu ministrs Anders Borgs turpina ķīvēties ar bankām.

Viņam šķiet, ka politiķi pārāk uzmanīgi ieklausās banku lobistos.

”Valstīs, kurās nav asu attiecību starp Finanšu departamentu, uzraudzību un bankām, parasti automātiski izveidojas lieli parādi”, – konstatē Borgs.

 

Kāpēc tagad pēkšņi Eiropas bankām ir vajadzīgs liekāks kapitāls?

 

Anders Borgs:   Diemžēl visu valstu starpā nav vienotības šajā jautājumā. Francija un Vācija, piemēram, nav izvirzījusi palielināta kapitāla prasību savām bankām. Turpretī mēs Zviedrijā argumentējam par labu šai prasībai.

 

Kāpēc nodokļu maksātājiem atkal būs jāglābj bankas?

 

Anders Borgs:   Nodokļu maksātāju intereses ir man noteicošās. Ja mēs bankām krīzes situācijā palīdzam ar naudu, tad tas jādara saprātīgi, tikai un vienīgi naudas nodrošinājuma interesēs. Tā ”vienkārši iedot bankām naudu” kā to darīja amerikāņi  AIG, vai briti RBS, vācieši Hypo Real Estate, šo praksi tagad vairs nedrīkst turpināt. Tas ir neefektīvi un nenormāli dārgs process.

No zviedru viedokļa tieši īpašuma tiesības ir visu riska kapitāla finansējumu pamatā.

 

Vai valstij vajadzētu pārņemt bankas savā kontrolē? 

 

Anders Borgs    Valstij ir jābūt gatavai iepludināt bankā nepieciešamo kapitālu. Tas nozīmē, ka uz laiku banka nonāk valsts kontrolē. Būtībā jau banku bizness ir privāts bizness, taču nav pieļaujams, ka krīzes situācija tas iesūknē no valsts kases pārāk dāsni, bez atbildības nodokļu maksātāju priekšā.

 

Vai Eiropa reaģē operatīvi?

 

Anders Borgs:    Nē, reakcija ir pārāk lēna. Ir jāspēcina lemjošie procesi. Taču jāatceras, ka te ir runa par ekstrēmi smagiem lēmumiem un komplicētiem jautājumiem. Banku akciju īpašnieki arī ir ļoti jūtīga tēma.

 

Kas ir problēmas pamatā?

 

Anders Borgs:   Daudzi iemesli. Ideoloģiski aizspriedumi nav ļāvuši pārņemt valstij bankas operatīvi. Bankām ir it kā savas īpašās intereses. Tās politiskā vara mēģina respektēt. Piemēram, Zviedrijā ir delikātas attiecība starp valsti, valsts banku un privātbankām. Pastāv tāds kā burvju trīsstūris, kurā visi ir savstarpēji atkarīgi.  Rezultātā pārāk daudz ieklausāmies banku padomos un viņas (caur to) sāk iegūt politisku ietekmi valstī.

 

Vai Zviedrijai patlaban pastāv konkrēti riski?

 

 Anders Borgs: Risks pastāv, ja mums nāksies piedzīvot kredītu plūsmas apturēšanu. Zviedrija ir ļoti atkarīga no kapitālintensīvās eksporta industrijas. Ja kredīti izsīks, tad tas trāpīs pa mūsu lielajiem uzņēmumiem. Var sākties ķēdes reakcija. Pagaidām neizskatās, ka tas tā patiešām tagad varētu notikt.

 Visa intervija šeit: http://www.svd.se/naringsliv/beredd-pa-bankbrak_6547597.svd