Lielie zviedru uzņēmumi parādu važās. Vai krīze ir tuvu?

2011.gada 14. oktobris

Vairākiem zviedru biržas uzņēmumiem patlaban sarežģījusies kredītu situācija. Bankas vairs nav gatavas uz vecajiem noteikumiem turpināt to kreditēšanu.

Pirmais ”naudas bremzi” sajutīs zviedru celtniecības gigants Peab –  tā šodien informē Dagens Industri.

Daudziem celtniecības un nekaustāmo īpašumu uzņēmumiem nāksies pārskatīt savas attiecības ar bankām, jo parādi ir pārāk lieli.

Pēc Carnegi izveidotā saraksta, krīzes avangardā atrodas Peab, Balder, JM, Kungsleden un populārā veikalu ķēde Clas Ohlson.

Piemēram Peab parāds 9,1 miljardu kronu apjomā būs jāatjauno vismaz 80% robežās arī nākamajam gadam.

Var gadīties, ka šis process iezīmē tikai sākumu nepatīkamai ķēdes reakcijai, kuru esam jau piedzīvojuši agrāk.

Vai briesmas ir tuvu?

Lai kliedētu nervozitāti, Zviedrijas Finanšu ministrs Anders Borgs turpina ķīvēties ar bankām.

Viņam šķiet, ka politiķi pārāk uzmanīgi ieklausās banku lobistos.

”Valstīs, kurās nav asu attiecību starp Finanšu departamentu, uzraudzību un bankām, parasti automātiski izveidojas lieli parādi”, – konstatē Borgs.

 

Kāpēc tagad pēkšņi Eiropas bankām ir vajadzīgs liekāks kapitāls?

 

Anders Borgs:   Diemžēl visu valstu starpā nav vienotības šajā jautājumā. Francija un Vācija, piemēram, nav izvirzījusi palielināta kapitāla prasību savām bankām. Turpretī mēs Zviedrijā argumentējam par labu šai prasībai.

 

Kāpēc nodokļu maksātājiem atkal būs jāglābj bankas?

 

Anders Borgs:   Nodokļu maksātāju intereses ir man noteicošās. Ja mēs bankām krīzes situācijā palīdzam ar naudu, tad tas jādara saprātīgi, tikai un vienīgi naudas nodrošinājuma interesēs. Tā ”vienkārši iedot bankām naudu” kā to darīja amerikāņi  AIG, vai briti RBS, vācieši Hypo Real Estate, šo praksi tagad vairs nedrīkst turpināt. Tas ir neefektīvi un nenormāli dārgs process.

No zviedru viedokļa tieši īpašuma tiesības ir visu riska kapitāla finansējumu pamatā.

 

Vai valstij vajadzētu pārņemt bankas savā kontrolē? 

 

Anders Borgs    Valstij ir jābūt gatavai iepludināt bankā nepieciešamo kapitālu. Tas nozīmē, ka uz laiku banka nonāk valsts kontrolē. Būtībā jau banku bizness ir privāts bizness, taču nav pieļaujams, ka krīzes situācija tas iesūknē no valsts kases pārāk dāsni, bez atbildības nodokļu maksātāju priekšā.

 

Vai Eiropa reaģē operatīvi?

 

Anders Borgs:    Nē, reakcija ir pārāk lēna. Ir jāspēcina lemjošie procesi. Taču jāatceras, ka te ir runa par ekstrēmi smagiem lēmumiem un komplicētiem jautājumiem. Banku akciju īpašnieki arī ir ļoti jūtīga tēma.

 

Kas ir problēmas pamatā?

 

Anders Borgs:   Daudzi iemesli. Ideoloģiski aizspriedumi nav ļāvuši pārņemt valstij bankas operatīvi. Bankām ir it kā savas īpašās intereses. Tās politiskā vara mēģina respektēt. Piemēram, Zviedrijā ir delikātas attiecība starp valsti, valsts banku un privātbankām. Pastāv tāds kā burvju trīsstūris, kurā visi ir savstarpēji atkarīgi.  Rezultātā pārāk daudz ieklausāmies banku padomos un viņas (caur to) sāk iegūt politisku ietekmi valstī.

 

Vai Zviedrijai patlaban pastāv konkrēti riski?

 

 Anders Borgs: Risks pastāv, ja mums nāksies piedzīvot kredītu plūsmas apturēšanu. Zviedrija ir ļoti atkarīga no kapitālintensīvās eksporta industrijas. Ja kredīti izsīks, tad tas trāpīs pa mūsu lielajiem uzņēmumiem. Var sākties ķēdes reakcija. Pagaidām neizskatās, ka tas tā patiešām tagad varētu notikt.

 Visa intervija šeit: http://www.svd.se/naringsliv/beredd-pa-bankbrak_6547597.svd

 

 

 

3 thoughts on “Lielie zviedru uzņēmumi parādu važās. Vai krīze ir tuvu?

  1. Bankām un citiem finanšu sektora dalībniekiem vienmēr būs pieeja lieliem naudas resursiem, līdz ar to iespēja ietekmēt politiku, kas izskaidro, ka visā pasaulē valdībām interesē bank glābšana, nevis parastie iedzīvotāji. Par ES spriežot, nāk prātā tikai viens- tā ir pārāk liela un ar ļoti sarežģītiem lēmuma pieņemšans procesiem, lai būtu konkurētspējīga pasaules mērogā kaut vai ar ASV.

  2. Man nekad īsti nav bijis saprotam kur ir tā robeža, jeb kur tai būtu jābūt, ja runā par palīdzību bankām. Kāpēc mums visiem kopā ir jāglābj privāts bizness, kurā esošie rīkojas neatbildīgi un nesaprātīgi riskē, lai gan apzinās, ka finanšu sistēmas un pārējā stabilitāte ir tieši atkarīga no viņu rīcības.
    Man ir tāda sajūta, ka bankas ir kā mazi bērni, kam iedota pārāk liela kabatas nauda, proti, nauda, kas pieder nevis bankām, bet tiek tām uzticēta. Bankas rīkojas bezatbildīgu un vienīgais ko pēctam ir spējīgas pateikt: piedodiet, rīkojāmies nepareizi, nepieciešama vēl kabatas nauda. Es neesmu finansists, tāpēc varbūt kāds cits varētu pateikt kāda ir banku rīcībā esošās naudas vidējā statistiskā proporcija, ja dalītu bankas pašas nopelnītā nauda un bankai uzticētā nauda (noguldījumi utml.). Vai tad ar naudu, ko bankām uzticējuši klienti, nebūtu jārīkojas ar vislielāko rūpību un piesardzību. Un kāpēc bankas neviens nesoda par pārlieku riskēšanu, tik pakrata pirkstu un iedod papildus kabatas naudu?
    Kāpēc parasts cilvēks nedrīkstu kļūdīties tik vienkārši, pateikt atvainojiet un palūgt vēl aizdevumu? Kāpēc parastajam cilvēkam nepadomīgi paņemta hipotekārā kredīta dēļ ir jāizspiež visa pēdējā sula no sevis, bet palīdzību neviens tam nesniedz?
    Varbūt pasaulei ir pienācis laiks mainīties un finanšu sistēmas vietā, kas, manuprāt, sevi kā instruments ir izsmēlis no visiem aspektiem, ir jārada kas jauns? Ko pasaules gudrie var piedāvāt finanšu sitēmas un banku vietā?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s