Medus pirkstgali un magnetizējošie citrona tauriņi

2013. gada 25. septembris

Arcángel, Patricia Guerrero

Arcángel, Patricia Guerrero

Mākslai piemīt savāda gražība – tā var neierasties uz ievērojamu (pasaulē plaši pazīstamu) izpārdotu mākslinieku koncertu, taču var uznirt (pavisam negaidot) drēgnā amatieru klubiņā. Kā geizers, kura kustības nevar prognozēt. Mākslas brīnums ir laimes stunda visiem tiem, kuri to saprot.

Šoreiz viņa ieradās.  

Tas notika šovakar, kad Māksla metās pa taisno uz Mosebakes dienvidu teātra skatuvi Stokholmā un tur uzkavējās vismaz 2 stundas. Aplaimojot koncertzāli, kurā mēdz regulāri notikt savādie koncerti. Nepieradinātie.

Šovakar visas vietas parterā un abos balkonos bija izpārdotas.

Vainīgais – spāņu dziedātājs Arcángel : viens no mūsu laika ievērojamākajiem flamenko vokālistiem ar perfektu, elegantu toni, skaidru tembru un šarmu, kas viņam seko visās turnejās. Arī Stokholmā, šovakar.

Arcángel nāk no talantīgas bērnības, jo ir sācis dziedāt uz skatuves jau 10 gadu vecumā un var droši lepoties ar flamenko pasaules lielāko balvu – uzvaru desmitajā Bienal de Flamenco Seviļā. Viņš prot uzvarēt un iekarot žūrijas un skatītājus. Ceļu pie triumfa viņam bruģējuši ģeniālie flamenko dejotāji: Eva la Yerbabuena, Javier Barón un Israel Galván.

Šovakar viņš rosījās uz skatuves kopā ar dejotāju Patricia Guerrero, ģitāristu Dani de Morón un ritma grupu Los Mellis.

Koncerta uvertīra sākās septītajā stāvā kur zviedru flamenko ģitārists  Per Lenner (stundu pirms koncerta) kopā ar vokālisti Safouru Safavi un flamenko dejotāju Josefini Chiacchiero iepazīstināja publiku ar flamenko loģiku. Tas bija gudri darīts. Zāle tika iesildīta caur priekšspēli un izglītota par to kas īsti ir flamenko māksla, kas ir tās iekšējā loģika un kādā veidā publika var produktīvi piedalīties skatuves mākslinieciskajā jaunradē.

Mans flamenko skolotājs Juhan de la Cruz attiecās dejot ”izglītojošo priekšspēli”, jo neesot pienācīgi apģērbies, taču palmas mēs visi ritmizējām kolektīvi gan 3, gan 4 gan 12 taktīs un vienā mirklī lielais starta brīdis bija klāt: koncerts varēja sākties.

Kas ir flamenko? 

Balss, dejas un ģitāras sadarbība, kas balstās uz noteiktu ritma kompasu. 

”Kompass nosaka visu, kompass magnetizē”, – kādreiz atzinās Garsijs Lorka. Par to varēju pārliecināties brīdī, kad visus četrus krēslus uz tukšās un sarkanā skatuves okupēja četri jauni kungi un iedarbināja pirmo kompasu. Ar to arī viss sākās.

Māksla bija klāt : ģitāra jautāja – deja atbildēja sarkanā lakatā ietinusies un ar pārdabiski garām rokām stāstot par solea smeldzi, kuru saprot tikai tie, kas kādreiz ir bijuši nelaimīgi iemīlējušies. Volāni, plaukstas un sviedri, kas ir tik pat sāļi kā asinis.

Voltas, voltas un voltas, saldas kā medū iemērkti pirkstu gali un vieglas kā dzeltenā tauriņa sapnis. Atbrīvoti, viegli un patiesi runāja dejotāja ar saviem svārkiem savām kurpēm un mums. 

Nobeigumā detonēja allegria, popmūzikas ietekmē. Akordi plosījās kā zirņi, kas iebērti veļas mašīnā un visbeidzot Viņas Majestāte kaisle jeb enerģētisms, kas okupēja telpu un nelaida vaļā visus, kas tur atradās.

Deja esot saruna ar Dievu. Tie, kas nedejo – nevar sarunāties. 

Dejosim!

Pēc nedēļas Stokholmā koncertēs ģēnijs. Savādais flamenko.Tas jāredz!

2013. gada 30. janvāris

Israel Galván

Israel Galván

8. un 9. februārī,  Stokholmas Deju teātrī viesosies Israēls Galvāns, viens no Spānijas pašreiz izcilākajiem flamenko dejotājiem.

Uzvedumā La Curva viņš apvienojis deju ar ritma elementiem, klavieru džeza improvizācijām un vokālu. Dejojot pa galdiem, soliem, kairinot ritmu miltu mākonī, viņš šokē un nenogurst pārsteigt publiku.

Mani visvairāk uzrunā viņa lieliskā humora izjūta. Jā, tieši humora sajūtu es vērtēju cilvēkos visaugstāk. Vēl jo vairāk, ja to var pamanīt mākslā, dejā un mūzikā. 

Pievienoju adreses un mazu fragmentu no līdzšinējiem koncertiem.

Varbūt šis dejotājs un flamenko Jūs uzrunās, ieinteresēs un nākamnedēļ atbrauksiet tāpēc uz Stokholmas koncertu. Koncerts ilgs vairāk nekā stundu un būs neparasts. Spontāns un neprognozējams, kā jau flamenko!

🙂

Flamenko ir arī mana pasija un tieši tāpēc  to iesaku arī jums.

Stokholma nav nemaz tik tālu no Latvijas un Deju teātris atrodas pašā zviedru galvaspilsētas centrā.

Pati šodien aizbraukšu  uz turieni un nopirkšu kasēs sev biļeti.

Tiekamies koncertā?

Jauniešiem līdz 26 gadu vecumam biļete ir lētākā par 50%, studentiem un pensionāriem – 25% atlaide, mums parastajiem cilvēkiem biļetes cena uz šo koncertu ir 280 SEK, jeb apm. 20 lati.

Ejam?

http://www.dansenshus.se/Pa-scen/Stora-scen/Israel-Galvan/

Munks pārdots Ņujorkā, bet mēs pērkam flamenko Eiropā

2012. gada 3. maijs
Paco de Lucia

Paco de Lucia

Vakar Ņujorkā Sotheby´s ūtrupē pārdotais Munka ”Kliedziens” sasniedzis rekordcenu. Glezna tika pārdota par 120 miljoniem USD. Jaunais gleznas īpašnieks pagaidām nav zināms. Pēdējo pārsolīto summu viņš piedāvājis pa telefonu. Par iegūto naudu tiks būvēts jauns Munka muzejs Norvēģijā. Pašiem norvēģiem muzejos ir vēl trīs šīs gleznas versijas. Ceturtā ceļos uz ārzemēm.

Taču arī mēs varam investēt mākslā. 

Tikko publiskota flamenko ģitārista Paco de Lucia darbu izlase: Integral (27 cd). Universal Music, Spain un  ”En vivo – conciertos live in Spain 2010”. Universal Music, Spain.

Paco de Lucia ir leģendārs flamenko ģitārists, kura pienesums mākslai, tēmā ”iesvaidīto” vidū, komentārus neprasa. 

Viņš salauza flamenko likumus un transformēja šo mākslu atbilstoši laikam. 

Viņš ir ģitāras burvis un stīgu valdnieks joprojām.

Tepat pie mums – Eiropā.

Piemēram, Bizē operas ”Karmena” kino versijā režisors Carlos Sauras iedāvā epizodi kurā horeogrāfs Antonio Gades cīnās ar opermūzikas piemērošanu dejai.  Viņš netiek tālāk un mīņājas uz vietas.

Šajā brīdī darbībā iejaucas Paco de Lucia un vienā acumirklī piedāvā Bizē mūziku flamenko versijā. Elastīgi pārveidojot to bulerijā.

Acumirklī ģitārists novērsa dejotāja ”pārvēršanos par stārķi”, jo flamenko 12 taktis to atgrieza atpakaļ uz abām kājām.

Dzejnieks Garsija Lorka savulaik uzsvēra, ka flamenko dvēsele esot ”duende” – magnētiskā tumsa, kuras virzienā tiecas ikviena jūtīga dvēsele, lai piedzīvotu katarsi, pieķēdējoties vienam konkrētam ritmam. 

Viens no šīs mākslas lielākajiem profētiem ir tieši ģitārists Paco de Lucia (dz. 1947), kurš jau 13 gadu vecuma kļuva par profesionālu ģitāristu un pateicoties savai ģeniālajai spējai saprast flamenko, būtiski nomainīja šīs tradicionālās mākslas akcentus.

Viņš pirmais saskatīja multikulturālos aspektus un savija flamenko kopā ar klasisko mūziku, latīņamerikāņu ritmiem, arābu mūziku un džezu.

Viņš atvēra ainavu.

Ieveda tajā spožu gaismu.

Vēju un lietu un ūdens šaltis.

Taču saglabājot flamenko būtību.

Dvēseli.

Šo unikālo kreativitāti Jūs varat novērot paklausoties izcilā ģitārista tikko izdoto izlasi.

Tur var noklausīties viņa agrīnos ierakstus no Teatro Real Madridē; apvērsumus, kas lielā mērā bija flamenko ”Bastīlijas krišana” un viņa vēlīnās pērles. Īpaši ”Luiza” un ” Ayyi” jeb Lorkas melnā varavīksne.

Izlasē iekļauti arī koncertu ieraksti. Tumšie, reibinošie akordi un skurbinošās bulerijas, tangos un rumbas.

Mani vienmēr dziļi saviļņo ģitāras acis, kas redz dejotāju. Šis acis pamana katru kustību un improvizē, vērojot manas plaukstas pirueti vai skatiena pārnesumu no flamenko lakata pie publikas.

Ģitāras dvēsele atdzīvojas tikai retajiem.

Šis ir tas gadījums.

Lai veicas ar klausīšanos!!!