Bezdarba līmenis ceļas arī Spānijā

2012. gada 27. aprīlis
Bezdarbnieku rinda Madridē, SR

Bezdarbnieku rinda Madridē, SR

Ceturtajā lielākajā Eiropas valstī – Spānijā ceļš no ekonomiskās krīzes  nav atrasts.

Statistika rāda, ka spāņiem no krīzes joprojām nav izejas.

Bezdarba līmenis Spānijā sasniedzis jau 24,4% un tas ir par 2% vairāk nekā pirms mēneša.

Kopš nekustāmā īpašuma un celtniecības ”burbuļa sasprāgšanas” (pirms trim gadiem) izdzīvot Spānijā kļūst aizvien grūtāk.

Krīze šodien ievainojusi praktiski visus, jo tie, kam ir darbs ir spiesti palīdzēt saviem tuviniekiem, kas palikuši bez darba.

”Spānija šodien atgādina kamaniņu braucēju, kas drāžas lejup no kalna bez bremzēm un stūres”, –  tā Zviedrijas Radio šodien komentē ekonomisko situāciju Spānijā.

Standard & Poor’s jau nogrūduši Spāniju lejup līdz pakāpienam BBB+.

Valsts parāds – 68% no nacionālā kopprodukta, budžeta deficītu gandrīz neiespējami nosegt.

Valsts bankām būs nepieciešama palīdzība, lai balansētu zaudējumus sakarā nekustāmo īpašumu pārdošanu (kuru tirgus vērtība turpina kristies).

Spānija aizvien uzkrītošāk atkārto Grieķijas notikumu attīstības scenāriju.

Viens solis un priekšu – divi atpakaļ + indignācija.   

Spānijas krīzes vēlēšanas. Nākotne, kas neko nesola.

2011. gada 20. novembrī

Šodien Madridē līst lietus, pūš vēji. Tāpēc vēlētāji labprātāk gulšņā mājās, sildoties pie televizora.

Pasivitāte panāks, ka sociālistu cerības (atkal uzvarēt) izkusīs kā papīrs peļķē. Bezdarba pieaugums un krīzes triecieni dara savu.

Pašlaik izskatās, ka 36 miljoni spāņu vēlētāju pateiks, ko domā par sociālistiem (PSODE) un iebalsos labējos – PP ar vismaz 15-17% pārsvaru.

Mariano Rajoi un viņa Partido Popular ņems varu savās rokās.

Tā izskatās pagaidām.

Spānijas krīzi panāca nekustāmo īpašumu ”burbuļa” uzsprāgšana. Tā rezultātā spāņu ekonomikas izredzes pāris gadu laikā deģenerējas līdz nepazīšanai un stabila progresīva pieauguma vietā nostājās stagnācija un masu bezdarbs.

Ieejot eiro zonā, ar Spānijas valsts finansēm vēl viss bija kārtībā. Cirtienu valsts ekonomika saņēma no privātā sektora, kas aizrāvās ar kredītiem un radīja priekšnosacījumus nekustāmā īpašuma aprites kraham.

Forsētā celtniecība samazināja bezdarbu, bet vienlaikus pārkarsēja nekustāmā īpašuma tirgu un veicināja nekritisku kredītu ņemšanu.

Pašlaik apmēram viens miljons dzīvokļu Spānijā stāv tukši (vai ir nepabeigti), jo pircēju vairs nav.

Bezdarbs valstī sasniedzis 20% robežu (22,7%) un spāņu bezdarbnieku skaits šodien divas reizes pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu. Jauniešu vidū bezdarbs ir 40% līmenī.

Valsts parāds pašlaik ir 70% no nacionālā kopprodukta (Grieķijai 160%).

Paši spāņi uzskata, ka lielākā viņu problēma ir bezdarba pieaugums un zemā darba produktivitāte (uz lielo darbaspēka izmaksu fonā). Darba likumdošana ir vecišķa un nepieļauj strādājošo rotāciju, atbilstoši laika (tirgus) prasībām.

Taču – ir arī gaiši signāli.

Spāņu politiķi pagaidām neizceļas ar ”savstarpējo grieķisko kašķīgumu” un varbūt, ka tieši šī iemesla dēļ valstij ir izdevies pagaidām izsprukt no aizņemšanās un ECB  ”palīdzības”.

Taču spiediens (no finanšu tirgus puses) joprojām turpinās un tauta iet ielās, lai protestētu pret finanšu tirgus alkatību un politiķu nespēju tikt galā ar krīzi.

–  Mēs cīnīsimies līdz galam, – bargi atzīstas Jasims, 33 gadus vecs ”Hotel Madrid” okupants. Viņš kopā ar saviem 50 domubiedriem (”los indignados”) ir okupējis galvaspilsētas centra viesnīcu.

–   Mēs strādājam te katru dienu, – skaidro žurnālistiem Celia (31.g.v.).

Katram te jādarbojas savā komisijā. Nodarbinātību regulē shēma pie ”ziņojuma dēļa”  luksusa hoteļa tukšajā gaitenī. Jāorganizē arī sardzes nomaiņa, interneta piegāde, jākontrolē sausā likuma ievērošana (alkoholisko dzērienu aizliegums), ūdens padeve utt.

Celia ir studējusi universitātē antropoloģiju (5 gadus), bet darbu atrast Spānijā joprojām nevar.

Maltītes okupētajā hotelī tiek gatavotas kolektīvi. Pavārs ir Hozē (21.g.v.), kas vēlēšanu dienā gatavošot Revolūcijas sautējumu (pupiņu konservi +sīpoli, kartupeļi).

Okupēto viesnīcu regulāri apmeklē ārzemju domubiedri no Vācijas, ASV un Šveices.

Izskatoties, ka protestu kustība pēc vēlēšanām vērsīsies plašumā.

Protestētājus atbalsta lielākā Spānijas sabiedrības daļa.

–  Man liekas, ka neko labu mums nākotne nepiedāvā. Nāksies protestēt tālāk, nāksies karot! – skumji secina Džasmīns (33.g.v.) hoteļa okupants.

Šovakar būs zināmi Spānijas vēlēšanu rezultāti.

Diemžēl tie vēl nedod cerības, ka izeja no krīzes būtu tāpēc tuvāk.

Tramvajs un mēs. Grabošās bleķa kastes renesanse? Vagonradījuma jaunā elpa.

2011. gada 3. septembrī

Neesmu tramvaju fanu skaitā. Savulaik man tramvajs bija vienīgais satiksmes līdzeklis uz skolu. Varbūt no šejienes cēlusies nepatika pret grabošiem tramvajiem, gājējiem bīstamajām sliedēm un anonīmo vagona sindromu.

Tramvajs mazliet atgādina liftu.

Tikai ved… horizontālā virzienā.

Laiks iet un mode mainās.

Tagad atkal ir pienākusi tramvaja ēra.

Atdzimšana.

Daudzās Eiropas lielpilsētās sāk atjaunot sen atpakaļ noārdītās tramvaja sliedes.

Nicā (atjaunotais tramvajs) kļuvis par tik pa svarīgu pilsētainavas atribūtu kā Sanfrancisko ”vertikālie vagoni”.

Cīrihē tramvajs iekarojis pilsētnieku sirdis un Edinburgā  (pēc 50 gadu pārtraukuma) tagad mēģina reanimēt atpakaļ tramvaju sistēmu.

Jā, tramvajs ir videi labvēlīgs braucamais, taču to iekārtot…izmaksājot pārāk dārgi.

Piemēram Edinburgā (Skotijā), kas ir apmēram Gēteborgas lieluma pilsēta (400 000 iedzīvotāju), 2007. gadā tika nolemts izveidot tramvaja satiksmi no centra uz lidostu.

Vai mums Rīgā arī nevajadzētu tādu tramvaja līniju?

Diemžēl skotu 2007. gada labo ideju nav izdevies realizēt. Darbus neizdosies pabeigt līdz plānotajam 2011. gadam, jo iecerēto 375 miljonu sterliņu mārciņu vietā jau tagad nācies iztērēt krietni vairāk – 1 miljardu.

Daudziem šķiet, ka ņemšanās ap tramvaju pilsētai un valstij izmaksā pārāk dārgi un lētāk ir vālēt ar tiem pašiem vecajiem, labajiem autobusiem.

Politiķi ir sapratuši, ka tramvajs ir trumpja kārts politiskā diskusijā.

Grabošā kaste pamazām ir kļuvusi par politisku jautājumu visur.

To var novērot arī Zviedrijā.

Stokholmas pašreizējie vadītāji vēlas noklāt pilsētas centru ar sliedēm. Viens posms no šīs ieceres ir pamanāms jau šodien. No populārā universālveikala Stokholmas centrā NK tūristi tagad ērti un ātri var aizbraukt uz Skansenu un pārējiem muzeju salas atraktīvajiem pasākumiem.

Šo jauno tramvaja līniju pabeidza būvēt pirms pāris mēnešiem.

Pagaidām visiem patīk.

Vagoni nav graboši, tie slīd ātri, logi ir tīri, sēdēt ir patīkami un neviens ar klaustrofobiju nesirgst.

Līdz 2030. gadam ir paredzēt plaši izbūvēt tramvaja satiksmi vēl sazarotāku.

Opozīcija stīvējas pretī un uzsver, ka ”autobusi arī ir labi” un izmaksā lētāk.

Taču tramvaja ofensīvu vairs apturēt nav iespējams.

Āzijas, Ziemeļamerikas un Austrālijas lielpilsētās tagad visur būvē tramvaju līnijas.

Vagonos var ietilpināt vairāk cilvēkus un, kā izrādās, – iedzīvotājiem patīk klusi pieslīdošais vagonradījums.

Psiholoģiskais aspekts esot jāņem vērā – tā uzskata Stokholmas SL stratēģiskās attīstības šefs – Gunila Glanca.

-Vācieši jau noskaidrojuši, ka tramvaji patīk kungiem ar kaklasaitēm. Zviedrijā tramvaji pagaidām ir saglabāti tikai smalkajos pilsētas rajonos – Lidingē, Djuršholmā un Saltšjobādenā. Pēdējos gados jaunas tramvaja līnijas izbūvētas arī uz moderno Hammarbijas jūras ciemu un uz muzeju salu,- konstatē SL eksperte.

Pie savas jaunās tramvaja līnijas drīz tiks arī spāņi. Parlā (netālu no Madrides) vietējais birģermeistars tika no jauna ievēlēts savā amatā, jo solīja ieviest tramvaju. 78% vēlētāju atbalstīja šādu iniciatīvu.

Lundas tramvajs būšot gatavs 2015. gadā.

Kā ar Rīgu un Liepāju?

Vai politiķi iekļauj tramvaju savās priekšvēlēšanu runās?

Šķiet, ka nē.

Latvijas politiķi, iespējams, nemaz nezina kāds izskatās sabiedriskais transports.

Viņus interesē tikai vieglo automobiļu autostāvvietas. Satiksmes politikas vienkārši nav?

😦

Ir saglabātas vecās sliežu līnijas un no šī viedokļa mēs jau tagad esam moderni. Taču nedz Rīgā nedz Liepāja nejūt rūpēs par tramvaju tīkla stratēģisku attīstību.

Pieturu ir pārāk daudz neproduktīvās vietās (kur vairs nav lielindustrijas uzņēmumu, piemēram, pie VEF, Vagonu rūpnīcas, Juglas Manufaktūras utt.), nav ātro ekspreša tramvaju sastrēgumstundās. Nav sazarotas pārvadu sistēmas, kas ļautu ērti un ātri no pilsētas austrumiem nokļūt uz rietumiem u tml.

Netiek rekonstruēti tramvaju tilti. Piemēram – Rīgas Gaisa tilts ir pārāk šaurs un pa sliedēm tur drīkst plosīties histēriski autobraucēji.

Cik gadu ir Gaisa tiltam? Kurš zina?

Uguņošanas vietā Ušakovs varēja labāk sākt normālu Rīgas satiksmes tīkla rekonstrukciju vai arī rekonstruēt Gaisa tiltu.

Pagaidām mūsu tramvajs ir antīks.

Grab un līgojās. Pa vakariem brauc gandrīz tikai ”uz Depo” un apstājas pie katra staba.

Kad Rīgas vadībā būs normāli, progresīvi domājoši cilvēki?

Kā jums šķiet?

Starp citu – kā var aizbraukt ar tramvaju no Juglas uz Rīgas Ekonomikas un Biznesa augstskolu? Sākumā ar nr. 6 līdz operai un tālāk?
Kurš zina?