Tramvajs un mēs. Grabošās bleķa kastes renesanse? Vagonradījuma jaunā elpa.

2011. gada 3. septembrī

Neesmu tramvaju fanu skaitā. Savulaik man tramvajs bija vienīgais satiksmes līdzeklis uz skolu. Varbūt no šejienes cēlusies nepatika pret grabošiem tramvajiem, gājējiem bīstamajām sliedēm un anonīmo vagona sindromu.

Tramvajs mazliet atgādina liftu.

Tikai ved… horizontālā virzienā.

Laiks iet un mode mainās.

Tagad atkal ir pienākusi tramvaja ēra.

Atdzimšana.

Daudzās Eiropas lielpilsētās sāk atjaunot sen atpakaļ noārdītās tramvaja sliedes.

Nicā (atjaunotais tramvajs) kļuvis par tik pa svarīgu pilsētainavas atribūtu kā Sanfrancisko ”vertikālie vagoni”.

Cīrihē tramvajs iekarojis pilsētnieku sirdis un Edinburgā  (pēc 50 gadu pārtraukuma) tagad mēģina reanimēt atpakaļ tramvaju sistēmu.

Jā, tramvajs ir videi labvēlīgs braucamais, taču to iekārtot…izmaksājot pārāk dārgi.

Piemēram Edinburgā (Skotijā), kas ir apmēram Gēteborgas lieluma pilsēta (400 000 iedzīvotāju), 2007. gadā tika nolemts izveidot tramvaja satiksmi no centra uz lidostu.

Vai mums Rīgā arī nevajadzētu tādu tramvaja līniju?

Diemžēl skotu 2007. gada labo ideju nav izdevies realizēt. Darbus neizdosies pabeigt līdz plānotajam 2011. gadam, jo iecerēto 375 miljonu sterliņu mārciņu vietā jau tagad nācies iztērēt krietni vairāk – 1 miljardu.

Daudziem šķiet, ka ņemšanās ap tramvaju pilsētai un valstij izmaksā pārāk dārgi un lētāk ir vālēt ar tiem pašiem vecajiem, labajiem autobusiem.

Politiķi ir sapratuši, ka tramvajs ir trumpja kārts politiskā diskusijā.

Grabošā kaste pamazām ir kļuvusi par politisku jautājumu visur.

To var novērot arī Zviedrijā.

Stokholmas pašreizējie vadītāji vēlas noklāt pilsētas centru ar sliedēm. Viens posms no šīs ieceres ir pamanāms jau šodien. No populārā universālveikala Stokholmas centrā NK tūristi tagad ērti un ātri var aizbraukt uz Skansenu un pārējiem muzeju salas atraktīvajiem pasākumiem.

Šo jauno tramvaja līniju pabeidza būvēt pirms pāris mēnešiem.

Pagaidām visiem patīk.

Vagoni nav graboši, tie slīd ātri, logi ir tīri, sēdēt ir patīkami un neviens ar klaustrofobiju nesirgst.

Līdz 2030. gadam ir paredzēt plaši izbūvēt tramvaja satiksmi vēl sazarotāku.

Opozīcija stīvējas pretī un uzsver, ka ”autobusi arī ir labi” un izmaksā lētāk.

Taču tramvaja ofensīvu vairs apturēt nav iespējams.

Āzijas, Ziemeļamerikas un Austrālijas lielpilsētās tagad visur būvē tramvaju līnijas.

Vagonos var ietilpināt vairāk cilvēkus un, kā izrādās, – iedzīvotājiem patīk klusi pieslīdošais vagonradījums.

Psiholoģiskais aspekts esot jāņem vērā – tā uzskata Stokholmas SL stratēģiskās attīstības šefs – Gunila Glanca.

-Vācieši jau noskaidrojuši, ka tramvaji patīk kungiem ar kaklasaitēm. Zviedrijā tramvaji pagaidām ir saglabāti tikai smalkajos pilsētas rajonos – Lidingē, Djuršholmā un Saltšjobādenā. Pēdējos gados jaunas tramvaja līnijas izbūvētas arī uz moderno Hammarbijas jūras ciemu un uz muzeju salu,- konstatē SL eksperte.

Pie savas jaunās tramvaja līnijas drīz tiks arī spāņi. Parlā (netālu no Madrides) vietējais birģermeistars tika no jauna ievēlēts savā amatā, jo solīja ieviest tramvaju. 78% vēlētāju atbalstīja šādu iniciatīvu.

Lundas tramvajs būšot gatavs 2015. gadā.

Kā ar Rīgu un Liepāju?

Vai politiķi iekļauj tramvaju savās priekšvēlēšanu runās?

Šķiet, ka nē.

Latvijas politiķi, iespējams, nemaz nezina kāds izskatās sabiedriskais transports.

Viņus interesē tikai vieglo automobiļu autostāvvietas. Satiksmes politikas vienkārši nav?

🙁

Ir saglabātas vecās sliežu līnijas un no šī viedokļa mēs jau tagad esam moderni. Taču nedz Rīgā nedz Liepāja nejūt rūpēs par tramvaju tīkla stratēģisku attīstību.

Pieturu ir pārāk daudz neproduktīvās vietās (kur vairs nav lielindustrijas uzņēmumu, piemēram, pie VEF, Vagonu rūpnīcas, Juglas Manufaktūras utt.), nav ātro ekspreša tramvaju sastrēgumstundās. Nav sazarotas pārvadu sistēmas, kas ļautu ērti un ātri no pilsētas austrumiem nokļūt uz rietumiem u tml.

Netiek rekonstruēti tramvaju tilti. Piemēram – Rīgas Gaisa tilts ir pārāk šaurs un pa sliedēm tur drīkst plosīties histēriski autobraucēji.

Cik gadu ir Gaisa tiltam? Kurš zina?

Uguņošanas vietā Ušakovs varēja labāk sākt normālu Rīgas satiksmes tīkla rekonstrukciju vai arī rekonstruēt Gaisa tiltu.

Pagaidām mūsu tramvajs ir antīks.

Grab un līgojās. Pa vakariem brauc gandrīz tikai ”uz Depo” un apstājas pie katra staba.

Kad Rīgas vadībā būs normāli, progresīvi domājoši cilvēki?

Kā jums šķiet?

Starp citu – kā var aizbraukt ar tramvaju no Juglas uz Rīgas Ekonomikas un Biznesa augstskolu? Sākumā ar nr. 6 līdz operai un tālāk?
Kurš zina?

5 comments


  1. Tramvaji ir lieliski – tie ir atraki un efektivaki par auto/autobusiem un pat trolejbusiem, ar laiku vinu ekonomiskais parsvars tikai augs pieaugot naftas cenai, tramvajā daudz lielāku procentu telpas var nodod pasažieru rīcībā – ir daudz mazāk jāuztraucas par amortizāciju, par pagriezieniem, par visas sistēmas massu, par degvielas bāku un tās aizsardzību, … Tramvaji var kustēties daudz ātrāk par citu transportu, jo ir uz gludām sliedēm.

    Rīgā progress ar tramvajiem notiek – tiek iepirkti jaunie tramvaji un rekonstruētas uz izgludinātas vecās tramvaju līnijas, lai šie jaunie tramvaji varētu pa tām braukt. Šie jaunie tramvaji ir lieliskā kvalitātē – pasaules līmeņa augšgalā, tas ļauj arī cienijamajiem kungiem uzvalkos tajos braukt bez bailēm sasmērēties pa ceļam uz ofisu.

    Tas, ka gan Rīgas, gan Saeimas, gan citiem deputātiem, ministriem un ierēdņiem vajadzētu vairāk izmantot sabiedrisko transportu (un arī velosipēdus), kaut vai piespiedu kārtā, tas ir fakts.

    Uz lidostu manuprāt ir divas opcijas – vai nu tramvajs, vai arī Rail Baltica atzars. Abi tiek plānoti un finansējums tiek meklēts abiem.


  2. 1906. gadā celtais dažādas valdības un laikus izturējušais Gaisa tilts prasās pēc restaurācijas, vajadzētu noteikti iedot viņam tādu “mūsdienīgu” braukšanu pāri.


  3. Mūsu politiķi un ierēdniecība ar tramvaju uz mājām nebrauc – diemžēl. Cik nu esmu novērojis, pašreizējais Rīgas satiksmes priekšnieks (tas, kurš ūsains, tas, kurš žļembā košļeni bet pie uzvalka velk t-kreklu) tramvaju uzskata par apgrūtinājumu, uzsvaru liekot uz autobusiem, bet sestā maršruta apgādāšana ar jauniem vagoniem drīzāk ir “pokazuha” (sliežu ceļu stāvoklis ir draņķīgs, bet jaunās 15T nav pieņemtas pat pēc turpat divu gadu ekspluatēšanas, un Dievs vien zin, kas notiks šajā ziemā), nevis reāls darbs tramvaju saimniecības modernizēšanā. Pieļauju, pienāks brīdis, kad Rīgā vairs nebūs nedz otrā, nedz desmitā tramvaja maršruta. Tāpat arī jāpiemin pašreizējās Rīgas satiksmes administrācijas izšķērdība un korupcija, kurai tiešām Rīgas satiksmē ir reāls pamats. Jaunie tramvaji ir lieliskā kvalitātē – par to gan sirsnīgi nosmējos – Stokholmā tā ir, bet Rīgā līdz tam vēl ceļš ejams, skarot gan pašus vagonus, gan infrastruktūru. Nemaz nerunājot par to, ka kopaina ir visai dramatiska.


  4. Atbilde uz jautājumu: tieši tā – sākumā ar 6. tramvaju un pie operas jāpārsēžas 4. vai 5. tramvajā un jābrauc līdz pieturai “Nometņu iela”.

Leave a Reply