Spānijas krīzes vēlēšanas. Nākotne, kas neko nesola.

2011. gada 20. novembrī

Šodien Madridē līst lietus, pūš vēji. Tāpēc vēlētāji labprātāk gulšņā mājās, sildoties pie televizora.

Pasivitāte panāks, ka sociālistu cerības (atkal uzvarēt) izkusīs kā papīrs peļķē. Bezdarba pieaugums un krīzes triecieni dara savu.

Pašlaik izskatās, ka 36 miljoni spāņu vēlētāju pateiks, ko domā par sociālistiem (PSODE) un iebalsos labējos – PP ar vismaz 15-17% pārsvaru.

Mariano Rajoi un viņa Partido Popular ņems varu savās rokās.

Tā izskatās pagaidām.

Spānijas krīzi panāca nekustāmo īpašumu ”burbuļa” uzsprāgšana. Tā rezultātā spāņu ekonomikas izredzes pāris gadu laikā deģenerējas līdz nepazīšanai un stabila progresīva pieauguma vietā nostājās stagnācija un masu bezdarbs.

Ieejot eiro zonā, ar Spānijas valsts finansēm vēl viss bija kārtībā. Cirtienu valsts ekonomika saņēma no privātā sektora, kas aizrāvās ar kredītiem un radīja priekšnosacījumus nekustāmā īpašuma aprites kraham.

Forsētā celtniecība samazināja bezdarbu, bet vienlaikus pārkarsēja nekustāmā īpašuma tirgu un veicināja nekritisku kredītu ņemšanu.

Pašlaik apmēram viens miljons dzīvokļu Spānijā stāv tukši (vai ir nepabeigti), jo pircēju vairs nav.

Bezdarbs valstī sasniedzis 20% robežu (22,7%) un spāņu bezdarbnieku skaits šodien divas reizes pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu. Jauniešu vidū bezdarbs ir 40% līmenī.

Valsts parāds pašlaik ir 70% no nacionālā kopprodukta (Grieķijai 160%).

Paši spāņi uzskata, ka lielākā viņu problēma ir bezdarba pieaugums un zemā darba produktivitāte (uz lielo darbaspēka izmaksu fonā). Darba likumdošana ir vecišķa un nepieļauj strādājošo rotāciju, atbilstoši laika (tirgus) prasībām.

Taču – ir arī gaiši signāli.

Spāņu politiķi pagaidām neizceļas ar ”savstarpējo grieķisko kašķīgumu” un varbūt, ka tieši šī iemesla dēļ valstij ir izdevies pagaidām izsprukt no aizņemšanās un ECB  ”palīdzības”.

Taču spiediens (no finanšu tirgus puses) joprojām turpinās un tauta iet ielās, lai protestētu pret finanšu tirgus alkatību un politiķu nespēju tikt galā ar krīzi.

–  Mēs cīnīsimies līdz galam, – bargi atzīstas Jasims, 33 gadus vecs ”Hotel Madrid” okupants. Viņš kopā ar saviem 50 domubiedriem (”los indignados”) ir okupējis galvaspilsētas centra viesnīcu.

–   Mēs strādājam te katru dienu, – skaidro žurnālistiem Celia (31.g.v.).

Katram te jādarbojas savā komisijā. Nodarbinātību regulē shēma pie ”ziņojuma dēļa”  luksusa hoteļa tukšajā gaitenī. Jāorganizē arī sardzes nomaiņa, interneta piegāde, jākontrolē sausā likuma ievērošana (alkoholisko dzērienu aizliegums), ūdens padeve utt.

Celia ir studējusi universitātē antropoloģiju (5 gadus), bet darbu atrast Spānijā joprojām nevar.

Maltītes okupētajā hotelī tiek gatavotas kolektīvi. Pavārs ir Hozē (21.g.v.), kas vēlēšanu dienā gatavošot Revolūcijas sautējumu (pupiņu konservi +sīpoli, kartupeļi).

Okupēto viesnīcu regulāri apmeklē ārzemju domubiedri no Vācijas, ASV un Šveices.

Izskatoties, ka protestu kustība pēc vēlēšanām vērsīsies plašumā.

Protestētājus atbalsta lielākā Spānijas sabiedrības daļa.

–  Man liekas, ka neko labu mums nākotne nepiedāvā. Nāksies protestēt tālāk, nāksies karot! – skumji secina Džasmīns (33.g.v.) hoteļa okupants.

Šovakar būs zināmi Spānijas vēlēšanu rezultāti.

Diemžēl tie vēl nedod cerības, ka izeja no krīzes būtu tāpēc tuvāk.

3 thoughts on “Spānijas krīzes vēlēšanas. Nākotne, kas neko nesola.

  1. Spāņiem vajadzētu vairāk strādāt, tad arī nauda valstī būtu, jo kaut arī bezdarbs ir dramatiskā līmenī, tomēr neviens uz laukiem vākt ražu nebrauc, bet to dara austrumeiropieši un āfrikāņi no ziemeļiem. Pēc brubuļu plīšanas, valsts atgriežās savā normālajā ekonomiskajā situācijā un Spānijas ekonomika ir ļoti vāja, jo, piemēram, rūpniecība lielākoties balstās uz lētu un nekvalitatīvu preci, kas neiztur konkurenci bez valsts atbalsta.

    • Viena radiniece nostrādāja Spānijā vairākus mēnešus kopā ar viestrādniecēm no A-Eiropas. Tāda ir skarbā realitāte – spāņu jauniešiem darbu nepiedāvā, tā vietā izdevīgāk uzaicināt A-Eiropas ‘kluso’ darbaspēku. Bezdarbs, sociālo garantiju atcelšana, ekspluatācijas palielināšana – tās ir pašreizējā pārmaiņu procesa objektīvas parādības. Latvijas lauku ”brīnumainās” pārvērtības pēdējo divdesmit gadu laikā to spilgti apliecina. Vērojam degradācijas procesu, kad ‘jau divas paaudzes dzīvo no pabalstiem’,bet apjēgt un/vai kā ietekmēt notiekšo nespējam…..
      ‘Latvijas zemes saimnieki – II: zeme tiek uzpirkta vēl neredzētos apjomos un tempos’
      http://www.pietiek.com/raksti/latvijas_zemes_saimnieki__ii_zeme_tiek_uzpirkta_vel_neredzetos_apjomos_un_tempos

      • Darba likumdošana it kā “grib labu”, bet rezultātā iznāk izdevīgāk ievest lēto darba spēku no Austrumeiropas vai Āfrikas (nevis dot darbu pašmāju jauniešiem). Zviedriem arī ir šī problēma. Tie, kas strādā visilgāk savā darba vietā, ir darba tirgū nodrošināti vislabāk. Likums neļauj atlaist cilvēkus ar vislielāko stāžu. Ja darba vietu skaits pēkšņi jāsamazina – tad atlaiž jauniešus (kuri darbā pieņemti visvēlāk). Faktiski daudzos uzņēmumos vajag jauniešus un cilvēkus ar modernāku kompetencei, kuru vecie darbinieki nepārvalda. Taču to praktiski nevar izdarīt. Likumi traucē. Domāts ir labi – aizsargāt gados vecākus cilvēkus līdz pensijai. Taču reāli tagad iznāk, ka vecākiem ir darbs, bet bērniem vairs nav. Viesstrādnieki ir lēts un izdevīgs resurss. Jebkurā brīdī va atbrīvoties!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s